Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumus un bažījoties par gaidāmo Donalda Trampa prezidentūru. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena, kas trešdien bija sasniegusi jaunu rekordu - 93 462 ASV dolārus, ceturtdien nokritās zem 90 000 dolāriem.

Novērotāji prognozē, ka "Bitcoin" cena drīz varētu pārsniegt 100 000 dolāru, ņemot vērā Trampa pausto atbalstu šai kriptovalūtai.

Investori bija gaidījuši Pauela ceturtdienas runu, gaidot norādes par procentlikmju pazemināšanām nākotnē, bet viņa izteikumi atvēsināja cerības uz to pazemināšanu decembrī.

Pauels konferencē Teksasā pateica, ka procentlikmju pazemināšanas ceļš "nav iepriekš noteikts", un piebilda, ka "ekonomika nedod nekādus signālus, ka mums vajadzētu steigties ar procentlikmju pazemināšanu".

"[ASV] inflācijas dati šonedēļ un FRS vadītāja Pauela izteikumi šodien ir apslāpējuši cerības uz procentlikmju samazināšanu decembrī. Tas uztrauc tirgu," sacīja "Ventura Wealth Management" galvenais investiciju pārzinis Toms Kehils.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga cerībā uz jaunām procentlikmju pazemināšanām, bet pagājušonedēļ notikušās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas radīto impulsu mazināja vājāki eirozonas ekonomikas dati.

Akciju cenu kāpums notika pēc FRS pagājušajā trešdienā pieņemtā lēmuma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solījuma to samazināt arī turpmāk. Tā bija pirmā FRS procentlikmju samazināšana kopš 2020.gada.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Monetārās politikas mīkstināšana "atbalsta akcijas", sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. Viņš prognozēja, ka FRS varētu paātrināt procentlikmju tālāku samazināšanu vājāka darbaspēka tirgus gadījumā.

Londonas un Parīzes biržās akciju cenas nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,7%.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga un zelta cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni, pastiprinoties cerībām uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu šogad.

Eiropas biržās akciju cenas kritās.Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu otro dienu pēc kārtas. Jaunu visu laiku augstāko līmeni sasniedza arī indekss "Standard & Poor's 500".

Šos rekordus daļēji veicināja "Bank of America" un "UnitedHealth Group" akciju cenu kāpumi pēc to peļņas rādītāju publiskošanas.

FRS pārstāve Adriana Kuglere otrdien sacīja, ka ASV centrālā banka varētu pazemināt procentlikmes drīzāk agrāk, nekā vēlāk, ja darbaspēka tirgus atdzisīs "par daudz".

Procentlikmju pazemināšanas perspektīva arī veicināja to, ka zelta cena pieauga par 1,9% līdz 2450,07 ASV dolāriem par unci, kas ir jauns rekords.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem izvērtējot atentāta mēģinājuma pret Donaldu Trampu ietekmi. Eiropas biržās akciju cenas kritās, ko izraisīja luksusa preču sektora vājums un Ķīnas ekonomikas dati, kuri radīja vilšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju 40 211,72 punktu līmenī, kas bija pirmais šī indeksa rekords kopš maija vidus.

Galvenie ASV biržu indeksi palielinājās pēc runām, ka atentāta mēģinājums uzlabojis Trampa izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Saistība ar tirgu ir tāda, ka daudzi uzskata bijušo prezidentu Trampu par tirgum draudzīgāku kandidātu, ko daļēji izskaidro viņa centieni panākt regulējuma samazināšanu un samazināt uzņēmumu nodokļa likmi," sacīja "Briefing.com" galvenais tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

"Citi tomēr uztraucas, ka viņa cenšanās palielināt [muitas] tarifus var arī novest pie augstākas inflācijas."

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem šonedēļ gaidot svarīgus lēmumus par procentlikmēm ASV un citās centrālajās bankās.

Eiropas biržās un Volstrītā neizdevās izvairīties no nestabilitātes, kuru pagājušajā nedēļā izraisīja dažādi uzņēmumu peļņas rādītāji un tehnoloģiju uzņēmumu akciju krišanās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītas indeksi maz mainījās.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Anglijas Banka un Japānas centrālā banka šonedēļ lems par savu monetāro politiku.

"Lai gan nekādas pārmaiņas nav gaidāmas FRS sanāksmē šonedēļ, tagad ir liela varbūtība, ka septembrī notiks procentlikmju pazemināšana," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Naftas cenas kritās, neraugoties uz saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Tirgi turpināja cerēt uz FRS procentlikmju pazemināšanu septembrī pēc FRS sanāksmes protokola publiskošanas, kurā vairākums FRS politikas noteicēju pauda atbalstu procentlikmju pazemināšanai, ja ekonomikas dati būs labvēlīgi.

FRS sanāksmes protokolā "debates ir nevis par to, vai [ASV] centrālā banka samazinās procentlikmi gaidāmajā septembra sanāksmē, bet par to, cik agresīva būtu šī normalizācijas cikla sākuma fāze," bija teikts "Oxford Economics" piezīmē klientiem.

Analītiķi ir minējuši vājāku ASV darba tirgu kā dzinuli procentlikmju samazināšanai, lai gan vēl ir cerības uz tā saukto ASV ekonomikas "mīksto piezemēšanos", kas novērstu ASV ekonomikas recesiju.

Citas centrālās bankas, tai skaitā Eiropas Centrālā banka un Anglijas Banka, jau ir sākušas aizņemšanās izmaksu samazināšanu.

ASV naftas cenas sasniedza sešu mēnešu zemāko līmeni. Analītiķi kā iemeslus minēja vāju naftas pieprasījumu Ķīnā un prognozes par naftas ieguves palielināšanos OPEC+ valstīs.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz palielinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite", kas iepriekš vairākas dienas pēc kārtas bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, kritās.

Indekss "Nasdaq Composite" saruka par 2,0%, ko noteica "Nvidia", "Apple" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu krišanās.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI), kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, jūnijā bija zemāks, nekā bija gaidīts. Tas ļāva analītiķiem izteikt pieņēmumus par procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā.

Lielbritānijas dati par ekonomikas izaugsmi straujākos tempos veicināja britu mārciņas vērtības palielināšanos. Analītiķi uzskatīja, ka tas var pamudināt Anglijas Banku atlikt procentlikmju pazemināšanu līdz septembrim.

Akciju cenas Eiropas biržās un Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem gaidot ASV mazumtirdzniecības uzņēmumu peļņas rādītājus un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) komentārus.

ASV mazumtirgotāju "Target", "Lowe's" un TJX peļņas rādītāji šonedēļ sniegs papildu datus par ASV ekonomikas stāvokli pēc labvēlīgiem mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

"Šķiet, ka šodien turpinās pozitīvā tendence", kas bija vērojama pagājušajā nedēļā, sacīja "B. Riley Wealth" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Pagājušās nedēļas pozitīvie dati mazināja bažas par ASV ekonomikas veselīgumu pēc tam, kad tirgus šomēnes bija negatīvi ietekmējušas bažas par recesiju un Japānas procentlikmju paaugstināšana.

Zelta cena pirmdien atkal sasniedza jaunu rekordu, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentulikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu cerībā, ka viņš dos jaunus mājienus par gaidāmo procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet pieaugumu vēlāk nomainīja kritums. Visvairāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,7%.

Eiropā Parīzes biržas indekss praktiski nemainījās, bet Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Pauels piektdien teiks runu ikgadējā pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē Vaiomingas štata Džeksonhoulā, un investori cer no viņa sagaidīt jaunus signālus par FRS plāniem.

"Tirgi gatavojas iespējamai turbulencei piektdien," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,4% līdz 40 712,78 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,9% līdz 5570,64 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,7% līdz 17 619,35 punktiem.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runu, kas varētu dot norādes par to, kad FRS uzsāks procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās pēc tam, kad tie bija pieauguši astoņas tirdzniecības sesijas pēc kārtas. Kritās arī galveno Eiropas biržu indeksi, kas gan ir ievērojami pieauguši kopš pagājušās nedēļas sākuma.

Zelta cena pārsniedza 2520 ASV dolārus par unci, pieaugot līdz jaunam rekordam trešo dienu pēc kārtas, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentlikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu.

Naftas cenas saruka cerībās uz pamieru Gazas joslā, kas palīdzētu samazināt saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, kāpumam nomainot piektdienas kritumu, ko bija izraisījušas bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Pēc piektdienas krasā krituma cenu atsitiens nebija pārsteidzošs, sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga par 1,2%.

Tirgi gaidīja ASV patēriņa cenu indeksa publiskošanu trešdien, kas tiks rūpīgi izpētīts pirms gaidāma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS 18.septembrī samazinās ASV procentlikmes, bet tirgos nav pārliecības par to, cik liels būs šis samazinājums.

Eiropas investori gaidīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju samazināšanu ceturtdien.

"Algu spiediens ir bijis svarīgs dzinulis eirozonas inflācijai šogad, un tagad, kad tā samazinās, tas var ļaut ECB uzsākt ilgstošu procentlikmju samazināšanas ciklu," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.