Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.
1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis
Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.
No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.
Pagaidām šīm “triljonu ziņām” ir pārspēks. Par gandrīz visu iepriekšējā ceturkšņa vareno akciju vērtību pieaugumu bija atbildīgi aprīļa un maija mēneši. Savukārt jūnija otrā puse akcijām izvērtās jau nepārliecinošāka, kur agrākajā optimismā par “V” veida pasaules tautsaimniecības atgūšanos parādījās robi. Kopumā gan joprojām pamata pieņēmums paliek, ka sliktākais pandēmijas ziņā jau ir aiz muguras. Pakāpeniski pasaules lielākas kompānijas sāks ziņot par saviem iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem. Kopumā tiek gaidīts krass peļņas kritums, lai gan pēdējās nedēļās analītiķi savas prognozes paaugstinājuši. Bloomberg Intelligence apkopotie dati liecina, ka analītiķi no šā gada otrā ceturkšņa gaida S&P 500 uzņēmumu peļņas samazināšanos par 44%. Tas šajā ziņā nozīmētu sliktāko ceturksni kopš 2008. gada. Savukārt jau, piemēram, nākamgad tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 26%.
2. Otrā elpa
Vasarai iesildoties, pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas, ka kariņš ar Covid-19 tomēr varētu būt ilgāks. Ar brīdinājumiem nebeidz uzstāties Pasaules Veselības organizācija, kura nu norādījusi, ka pandēmijas beigas ir vēl tālu, un sliktākais pat ir vēl vien priekšā. Kopumā neskaidrība ir liela un nebūt nepriecē tas, ka dažviet pasaulē, kur vīruss uz kādu laiku jau bija nosacīti atkāpies, atkal vērojami Covid-19 uzplūdi. Šo piektdien kopējo globālā mērogā Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pārlēca pāri 11 miljonu atzīmei. Nedēļas laikā saslimušo skaits audzis aptuveni par miljonu. Strauji tas turpina augt ASV. Saslimšanas karstie punkti vērojami arī Japānā, Austrālijā un dažviet Eiropā. Nebūt nav izslēgts scenārijs, kad pasaule tiek ierauta jaunos ierobežojumos, kas droši vien nozīmētu vēl dziļāku ekonomikas kritumu un neseno nedaudz optimistiskāko prognožu pārskatīšanu. Vairākos gadījumos jau tiek atjaunoti daži agrākie ar pandēmijas izplatīšanos saistītie pretpasākumi. Katrā ziņā nākamās pāris nedēļas un mēneši būs izšķirīgi nozīmīgi centienos kontrolēt pandēmiju.
Nedaudz ilgāka termiņā lielas cerības tiek liktas uz vakcīnu pret minēto vīrusu. Jo ātrāk tā būs pieejama, jo ātrāk dzīve varēs normalizēties. Šobrīd daudzu valstu farmācijas kompānijas mēģina izstrādāt šo vakcīnu. Dažkārt kā potenciālais tās termiņš tiek minētas šā gada beigas un nākamā gada sākums. Daži eksperti gan brīdina, ka parasti vakcīnām, lai tās būtu drošas, nepieciešami pat vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad – pārdotu. Informācija par Covid-19 vakcīnām un šī vīrusa saslimšanas ārstēšanas progresu pēdējos mēnešos ir ievērojami šķobījušas finanšu tirgus. Kopumā gan pat labi eksperimentālie izmēģinājumu dati nenozīmē, ka pandēmija ir beigusies.
3. Ilgāk par Staļinu
Ziņu lentēs bija pamanāmi arī jaunumi no Krievijas, kuras tauta devās nobalsot par izmaiņām konstitūcijā. Tām bez ļoti lieliem pārsteigumiem tika pausts ievērojams atbalsts, kas attiecīgi arī bija galvenais šī procesa mērķis. Notikušais faktiski nozīmē, ka esošajam šīs valsts prezidentam Vladimiram Putinam šo amatu būs iespēja saglabāt vismaz līdz 2036. gadam. Ja tā būs, tad Putins Kremļa vadītāja krēslā atradīsies ilgāk nekā Jozefs Staļins. Oficiālie dati liecina, ka grozījumus konstitūcijā atbalstījuši gandrīz 80% balsotāju. Tāpat savu viedokli balsojumā pauduši 65% Krievijas balstiesīgo.
Levada Center aptaujas rezultāti liecina, ka Putina reitings jūnijā bijis 60%. Tas uz Rietumvalstu politiķu fona ir daudz, lai gan, piemēram, 2015. gadā Putinu uz brīdi bija gatavi atbalstīt gandrīz 90% šīs valsts iedzīvotāji. Krievijas ekonomikai pēdējos gados klājies smagnēji. Arī šogad tai pa ceļiem sit gan globālā pandēmija, gan naftas cenas kritums. Ir bijušas daudz spekulācijas, ka Kremlis jau ilgu laiku uztraucas par to, kas “mantos” tā vadību. Tiek spriests – ja iztrūks kāda autoritāra līdera, tad Krievijas elite kļūs nemierīga un par varu cīnīsies savā starpā. Attiecīgi Putins ar šo referendumu šādām spekulācijām uz kādu laiku norauj stopkrānu. Tas ir arī apliecinājums, ka tauta atbalsta viņa uzņemto vadības kursu.
4. Honkongas likumu pārrakstīšana
Ģeopolitisko ziņu virsrakstos šonedēļ dominēja arī notikumi Honkongā, kur ieviests Ķīnas izbīdītais drošības likums. Rietumi pauž pārliecību, ka jaunais likums tiks izmantots, lai Honkongā Ķīna ieviestu sev nepieciešamo kārtību. Pirms kāda laika ASV jau ziņoja, ka Honkongu vairs neuzskata par autonomu no kontinentālās Ķīnas. Pašā Honkongā turpinās protesti, lai gan nu to dalībnieki tiks tiesāti jau pēc jauniem likumiem. Minētais drošības likums pēc vairāku politikas vērotāju domām uzrakstīts visai nenoteikti. Tas attiecīgi arī varētu būt bijis mērķis, jo vajadzības gadījuma sniedz iespēju plašākai interpretācijai un dažādu Ķīnai ne pārāk vēlamo darbību kriminalizēšanai. Reaģējot uz notiekošo, ASV pieņēmusi likumprojektu, ar kuru var tikt noteiktas sankcijas tām bankām, kuras veiks darījumus ar Ķīnas amatpersonām, kuras iesaistītas Honkongas demokrātisko procesu apspiešanā. Savukārt Apvienotās Karalistes valdība norādījusi, ka uz šo valsti ļaus pārcelties trīs miljoniem Honkongas iedzīvotājiem.
Ķīna brīdināja par “sekām”, ja briti turpinās piedāvāt miljoniem Honkongas (kas ir bijusī Lielbritānijas kolonija) iedzīvotājiem jaunas mājas Apvienotajā Karalistē. Arī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons ziņojis, ka viņa valdība “ļoti aktīvi” apsver iespēju piedāvāt Honkongas pilsoņiem drošu patvērumu. Kopumā – Ķīnas un Rietumvalstu pretstāve ļoti daudzos jautājumos kļūst arvien asāka. Honkongai līdz šim ir pienācies autonomas teritorijas statuss. Tas nozīmējis atšķirīgu likumus, tiesu sistēmu un arī citādākās (plašākas) tiesības Honkongas pilsoņiem, ja salīdzina ar kontinentālo Ķīnu.
Apvienotā Karaliste un Ķīna 1997. gadā vienojās, ka šādam īpašajam statusam Honkongai jābūt līdz 2047. gadam (jeb 50 gadus pēc Honkongas nodošanas Ķīnai). Honkonga ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem. Pastāv bažas, ka notiekošais novedīs gan pie dažādiem apgrūtinājumiem biznesam, gan talantu noplūšanas no šī reģiona. Ierasts, ka tieši Honkonga ir bijusi platforma “iekšā un ārā” kapitāla plūsmai no Ķīnas. Nu Honkonga kā Āzijas finanšu centra statuss ir zem lielas jautājuma zīmes.
5. Stūrēs Vācija
Šonedēļ Eiropas Savienības prezidentūra pārgāja Vācijas rokās, kas varētu būt pēdējā iespēja šīs valsts ilggadējajai (15 gadus) vadītājai Angelai Merkelei reģionā noteikt savu politiku. Otrā gada puse reģionam solās būt izaicinoša. Eiropas tautsaimniecība strauji sarūk, pandēmija joprojām rada izaicinājumus un līdz kādām jēdzīgam iznākumam jānoved tirdzniecības sarunas ar Apvienoto Karalisti. Šīs diskusijas atkal atsākušās, lai gan pieejamā informācija liecina, ka joprojām šķēpi tiek lauzti par ļoti nozīmīgajiem jautājumiem, kuros kādu vienprātību panākt var būt grūti.
Domstarpības ietver to, cik Lielbritānijai pēc Brexit vajadzētu būt saistošiem Eiropas likumiem. Tāpat kontinentālā Eiropa grib joprojām, piemēram, zvejot Lielbritānijas ūdeņos. Briti likuši noprast, ka ES pieprasa pārāk daudz savus noteikumus un nevadās pēc tās jaunā – neatkarīgas valsts – statusa. Uz notiekošā fona Eiropa arī apņēmusies būt eksperimentālas zaļās ekonomikas līdere, izdot kopēju parādu un turpināt īstenot bezprecedenta ekonomikas stimulus. Tāpat aug starptautiskā spriedze – Rietumvalstis iestājas pret Ķīnas politiku. Arī Rietumvalstu sabiedroto vienotība pašķobījusies – ASV un Eiropa runā par savstarpējiem tirdzniecības kariem. ASV arī lēmusi samazināt savu militāro klātbūtni Vācijā.
Dažas lietas Eiropa arī atrisinājās. Vācijas Konstitucionāla tiesas pirms laiciņa atzina, ka Eiropas Savienības Tiesas lēmums saistībā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) agrāk īstenoto kvantitatīvo mīkstināšanu var nebūt spēkā esošs. Tā ECB uzdeva trīs mēnešos parādīt, ka tā nav pārsniegusi savas pilnvaras (rūpēties par cenu stabilitāti), kuras tai neesot tiesības pārkāpt tikai tāpēc, ka Eiropa ir krīzes stāvoklī.
Šonedēļ Vācijas likumdevēji (ar šīs valsts varas partijām priekšgalā) piekrita ECB skaidrojumam par šo programmu, kas ir signāls, ka šī valsts gatava turpināt balstīt kopējas Eiropas projektu. Pašai ECB tas nozīmē, ka tās “projektos” droši vien nāksies turpināt ieskaitīties Vācijas centrālajai bankai (alternatīva ilgākā termiņā būtu grūti iedomājama). Nav gan izslēgts, ka Vācijā turpināsies pārnacionālo Eiropas institūciju varas apšaubīšanas mēģinājumi.
