Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.
Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%
Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.
Šobrīd ir daudz minējumu par to, kāds pārskatāmā nākotnē varētu būt akciju virziens. Cenu atgūšanās, ņemot vērā to, ka pasaules tautsaimniecība piedzīvo neredzēti asu un dziļu recesiju, bijusi ļoti dāsna.
Ir manāmi spriedumi, ka finanšu tirgus ir jau bezmaz vai pārāk pašpārliecināts par to, cik ātri ekonomikas atgūsies no koronavīrusa krīzes un par to, cik efektīvi būs centrālo banku un valdību tautsaimniecību stimulēšanas pasākumi. Manāmas bažas, ka šāda stabilitāte akciju tirgos neatspoguļo jau esošos un vēl, iespējams, vien gaidāmos ekonomikas zaudējumus jeb - cenas aizskrējušas pa priekšu laikam. Skeptiķi teic – lai atainotu šādu akciju kāpumu, ir perfekti jāpiepildās tā saucamajam "V" veida ekonomikas atgūšanās scenārijam, kas neizskatoties ticams.
Kā būs realitātē – atliek vien minēt. Vēsture jau pierādījusi, ka nesabalansētības akciju tirgū var būt vērojamas krietni ilgāk nekā gaidīts un ir kādi populārie viedokļi. Daudzi, protams, vēlas būt ideālie investori un akcijas iegādāties pie zemākajām iespējamajām cenām, bet tās pārdot augstākajos punktos. Realitātē gan lielākajai daļai investoru ar tirgus pareizo punktu meklēšanu diemžēl tik labi neiet un, akcijas, pretēji agrākajām iedomām, kā par spīti mīt sanāk tieši pretējos punktos - pārdot lēti, kad valda bezcerība, un pirkt dārgi, kad valda apmātība ar tālāku pieaugumu.
Būtu jāatceras, ka nav pilnīgi droši likmju. Nekas nav atcēlis ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu un, šķiet, arī to, ka akcijas, neskatoties uz to visu, ilgākā termiņā tomēr joprojām ir tendētas uz izaugsmi.
Vēl dažiem simtiņiem... miljardiem
Liela uzmanība šonedēļ tika pievērsta Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pirms šīs sapulces vispārēji tika gaidīts tas, ka reģiona monetārās politikas noteicēji savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas programmās kārtu palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Galu galā ECB tirgus gaidas "nedaudz" pārspēja un atklāja, ka realitātē šis palielinājums būs pat vēl lielāks – par 600 miljardiem eiro (kas vairs mūsdienās ir 100 miljardi). Turklāt faktiski uzreiz pēc šī lēmuma bija vērojamas spekulācijas, ka ECB rudenī paziņos par vēl vienu drukāšanas kārtu, iespējams, papildu 500 – 750 miljardiem eiro.
ECB pēdējās nedēļās ir izdevies ievērojami mazināt stresu reģiona parādu tirgū. Aizņemties un pārfinansēt savas saistības rekordlēti ir pat valdībām, kuras bez šādas "aizmugures" varētu saistīt ar ļoti augstu risku. Faktiski ECB ar savām programmām uzsūc valdību nepieciešamību (un risku, kas ar to saistīts) pandēmijas apstākļos aizņemties būtiski vairāk.
ECB vismaz pagaidām ļauj agresīvi rīkoties arī notiekošais inflācijas frontē. Eirozonā tā noslīdējusi gandrīz līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati. ECB inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.
Ilgākā termiņā nevar gan izslēgt arī scenāriju, kad apjomīgā centrālo banku drukāšana, valdību bezprecedenta stimuli uz jaunas aizņemšanās rēķina un globalizācijas pārtrūkšana (tā ļāvusi daudziem uzņēmumiem samazināt izmaksas) kādā brīdī noved pie tāda bagātību sadedzinoša scenārija kā ļoti augstas inflācijas.
"Visām pasaules valstīm bija jāreaģē, un tā rezultātā jāpalielina parāds. Saskaroties ar pandēmiju, parāds ir ne tikai ieteicams, bet tas ir ceļš, pa kuru jābrauc," pagaidām bez kādām bēdām par valdību saistību straujo palielināšanos ir ECB vadītāja Kristīne Lagarde.
Kopumā svaigākie ECB soļi izsludināto aktīvo (nenoslēgto) ECB kvantitatīvo mīkstināšanas programmu kopējo apmēru pagaidām palielina līdz 1,7 triljoniem eiro, rēķina "Financial Times" (aktīvi, ko ECB varētu uzpirkt šogad).
Simtiem miljardu summas birst kā no pārpilnības raga. Vēl papildu stimuli (klāt jau esošajiem) nāca arī no Vācijas. Šī valsts ziņoja, ka pievienotās vērtības nodokli samazinās no 19% līdz 16%. Savukārt samazinātā šī nodokļa likme tiks cirpta no 7% līdz 5%. Tāpat šī valsts īstenojusi "naudu par brīvu" eksperimentu. Proti, par katru bērnu šajā valsī vienu reizi tiks piešķirts 300 eiro "bonuss". Mērķis šim visam – stimulēt pandēmijas nomākto patēriņu. Arī Vācijas vadītāji runā par to, kā šīs valsts ekonomikai "pēc-pandēmijas ērā" būt pat vēl spēcīgākai.
Eiropa sāks piedzīt ASV?
Uz tik dāsnu stimulu fona pēdēja laikā vērojama tāda visai reta situācija, kad Eiropas akcijas pieaugušas straujāk nekā ASV akcijas. Proti, kopš maija vidus vecā kontinenta lielo uzņēmumu Stoxx Europe 600 indeksa vērtība palielinājusies par 12%, kas ir par 3 procentpunktiem labāks sniegums nekā ASV akcijām (ja vērtē S&P 500 indeksu). Vācijas akciju pieaugums šajā periodā bijis 19% apmērā, Francijas – 17% apmērā un Itālijas – 16% apmērā.
Valda cerības, ka, reģiona ekonomikām paveroties, varētu būt vērojams tas brīdis, kad Eiropas akcijām sāk klāties labāk. Taisnības labad gan jāteic, ka gluži jau Volstrītas tradīcija (parasti gada beigās) ir klāstīt, ka katrs nākamais gads būs tas, kad Eiropas akcijas beidzot sāk demonstrēt straujāku vērtības pieaugumu, ja salīdzina ar ASV šiem vērtspapīriem. Tiesa gan, tas spītīgi noticis nav. Šādām prognozēm bijuši arī vairāki viltus starti. Arī kopš šā gada sākuma Stoxx 600 indeksa vērtība joprojām zaudējusi 12% (bet ASV akcijas – augstāk minētos (pie pirmā punkta) 3,4%).
Pārliecība, ka stabilāk rūks tieši ASV tautsaimniecības motors raksturīgs lielai daļai no pēckrīzes (iepriekšējās) atveseļošanās posma. Ēnas puse ilgstoši straujam akciju cenu pieaugumam ir tā, ka ASV akcijas uzskatāmas par dārgākām, ja salīdzina ar citu reģionu šiem vērtspapīriem. Tādējādi joprojām dzirdamas runas, ka kādā brīdī – iespējams, tad, kad noplaks bažas par globālo ekonomikas izaugsmi – investori metīsies iegādāties lētākās citu reģionu akcijas.
Visai varens pēdējā laikā bijis arī eiro skrējiens – tā cena ASV dolāros kopš 25. maija ir palielinājusies par 4,5% līdz 1,136 ASV dolāru atzīmei. Eiro pieaugums iet roku rokā ar akciju tirgu optimismu, ko nosaka cerības uz straujāku globālās ekonomikas atveseļošanos. Daži gan pauž bažas, ka nesenais apetītes pieaugums pēc riskantākiem aktīviem, iespējams, ir tomēr aizgājis pārāk tālu, un tas var ietekmēt arī kopējo valūtu. Vairāki ASV investīciju banku analītiķi, piemēram, "Bloomberg" pauž viedokli, ka šis var izrādīties labs brīdis, lai no eiro pieauguma fiksētu peļņu. Daudzi arī saglabā mērenti optimistisku skatu uz nedaudz spēcīgāku eiro nākotnē. Pārsvarā tiek gan norādīts, ka to noteiks apstākļi, kas spēlēs par labu vājākam ASV dolāram nevis kāda fundamentāli būtiski lielāka mīlestība pret eiro.
Protesti ASV
ASV maija beigās un jūnijā sākumā pārņēmuši plaši protesti. Kamēr vieni izsaka sakrājušos neapmierinātību par kāda veida vairāk vai mazāk iedomātu sociālo netaisnīgumu un dažos gadījumos arī reālu nevienlīdzību daudzi citi šo situāciju izmanto, lai attaisnotu demolēšanu, laupīšanu un citus noziegumus. Galu galā haoss ir liels, jebkas, šķiet, tiek politizēts un notiekošo var vērtēt pietiekami daudznozīmīgi. Policijas brutalitāte ir slikta – tā reti kurš neuzskata. Šajā pašā laikā arī naidīga "mēs pret viņiem" pūļa vēršanās pret šo institūciju, huligānisms, smagāki noziegumi un linča tiesas, kas arī ir šo protestu simboli, ir apšaubāmi. Policija tāpat galu galā būs tā, kas stāvēs starp mierīgākiem iedzīvotajiem un laupītājiem.
Jāteic, ka finanšu tirgi šādus te nemierus pagaidām lielā mērā laiduši gar ausīm. Brēka ir liela, bet arī vēsturiski ASV periodiski pāršalkuši palielāki protesti. Drīzāk - viena lieta, kam finanšu tirgus dalībnieki tomēr varētu pievērst uzmanību, ir tā, cik ļoti šie nemieri ASV varētu palielināt saslimšanu ar Covid-19. Ja šis pieaugums būs būtisks, tad var mazināties cerības par drīzāku ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas. Tāpat, ja šie protesti sāks tomēr negatīvi ilgākā periodā ietekmēt patērētāju omu (vai būs kādi citi netiešie efekti), tas kādā brīdī var nozīmēt zemākas akciju cenas.
Nevar aizmirst to, ka rudenī būs ASV prezidenta vēlēšanas, un šī ir iespēja pacīnīties, piemēram, par melnādaino ASV vēlētāju balsīm. Aptaujas liecina, ka šie protesti palielinājuši ASV Demokrātu partijas kandidāta uzvaras iespējamību tajās. Vai viņš būs labāks arī akciju tirgiem, gan nav skaidrs. Pagaidām izskatās, ka Tramps sola vairāk tarifus, bet Baidens – lielākus nodokļus.
Ieguldījumu speciālisti gan mēdz izcelt – lai gan politika finanšu aktīvu cenu īstermiņā mēdz patiešām ietekmēt, ieguldītājam parasti neatmaksājas lēkt iekšā un ārā no tās pavērsienu vilcieniem. Tas tādēļ, ka politiku mēdz pavadīt liela brēka, kur sausais atlikums bieži vien ir citādāks, un milzīgas emocijas, kas ierindas investoram patiesībā ir pats lielākais drauds. Jeb - investoru attieksmi pret risku bieži ietekmē īstermiņa jautājumi. To vidū ir arī aktuālais politiskais klimats un tas, pie kura politiskā spēka pats investors sevi piesaista. Bīstami ir tas, ka šādos brīžos sevi izpauž emocionālas pārmērības un pārāk bieži attiecīgie ieguldījumu lēmumi galu galā netiek balstīti uz objektīviem iemesliem.
Vēl dārgāks melnais zelts
Naftas cena jūnija sākumā paspējusi uzrausties jau līdz 40 ASV dolāriem par barelu (ja vērtē Brent jēlnaftas cenu preču biržā). Vēl aprīļa otrajā pusē tā uz brīdi noslīdēja gandrīz līdz 15 ASV dolāriem par barelu.
Tirgus dalībnieki, šķiet, noticējuši vairāku vadošo jēlnaftas ieguves valstu gribēšanai būtiski un, iespējams, ilgāk ierobežot šī resursa piegādes. Šīs nedēļas beigās tika runāts par to, ka Krievija un Saūda Arābija tomēr varētu būt vienojušās vēl uz mēnesi (līdz augustam) pagarināt samazinātu naftas ieguvi.
Šajā pašā laikā OPEC+ veidojuma līderi (jau minētā Saūda Arābija un Krievija) nākuši klajā ar ultimātu, lai šī paša karteļa valstis beigtu šmaukties ar savām melnā zelta ieguves kvotām (tas lielā mērā mērķēts uz Irānu, Nigēriju, Kazahstānu, liecina pieejamā informācija). Proti, problēma ir tā, ka dažu valstu darbi atpaliek no vārdiem, jeb tās, neskatoties uz to solījumiem, naftu tāpat iegūst vairāk nekā ir to kvotas (un tā mēģina nosargāt savu tirgus daļu). OPEC+ līderi norādījuši, ka šādām valstīm jāsamazina sava naftas ieguve vai arī jāriskē ar to, ka izgāzīsies visa agrākā vienošanās par samazināto kopējo naftas ieguvi. Saūda Arābija un Krievija turklāt šīm valstīm ne tikai liek ievērot esošās kvotas, bet arī kompensēt par to agrāko neturēšanos pie tām ar papildu naftas ieguves apmēru cirpšanu.
Ja netiek panākta jauna vienošanās, naftas ieguvēji šovasar atkal var sākt palielināt savus melnā zelta ieguves apmērus, ziņo "Bloomberg". Daudzām valstīm, kuras atkarīgas no naftas ieņēmumiem, liels izaicinājums var būt nepārdot naftu pie esošās "dāsnākās" cenas. Tāpat pie šādas augstākas cenas melnā zelta ieguve kādā brīdī var atsākt kāpt ASV.
