Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.
1. Plāns "nākamās paaudzes ES"
Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.
Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.
Kopumā par šādu kopējo parādu nastu diskusijas varētu būt karstas, jo šis plāns jāapstiprina visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Laika gan var nebūt daudz, jo dažām valstīm nauda un kopējas palīdzības garantijas nepieciešamas ātrāk. Par individuālu Eiropas valstu finanšu stabilitāti aug bažas, jo faktiski visas tās pandēmijas iespaidā atvadījušās no budžeta deficīta rāmjiem. Turklāt lielā daļā gadījumu - jau tā pie ļoti lieliem parādiem. Sākotnējas aplēses liecina, ka visvairāk šī fonda naudu saņemtu Itālija, Spānija un Francija. Ne visi gan Eiropā izskatās gatavi bez kādiem nosacījumiem dāvināt naudu reģiona Dienvidiem. Lielākos iebildumus pagaidām ceļ četri – Nīderlande, Austrija, Dānija un Zviedrija. Nedēļas otrajā pusē gan "kopējās Eiropas" amatpersonas ziņoja, ka šādai naudas došanai tomēr būšot nosacījumi.
Šajā paša laikā jau tiek arī domāts, kā mēģināt dabūt līdzekļus šo parādu atmaksai. Leienas izsludinātais plāns faktiski paredz lērumu ar jauniem "zaļiem nodokļiem un nodevām", piemēram, plastmasai un CO2 emisiju intensīviem produktiem. Tiek virzītas arī reformas reģiona CO2 tirdzniecībā, un ES budžetā paredzētas lielākas dalībvalstu iemaksas. Tāpat tiek spriests par lielo kompāniju nodokli, kuras nosmeļ izteiktāko labumu no vienotā tirgus (izskatās, ka priekšplānā šajā ziņā būs pamatā ASV bāzētie tehnoloģiju milži). Faktiski – gaidāms jauns, kopējs, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis. Tas gan pie šādas parādu uzņemšanās nav liels brīnums.
Kopumā šis viss Leienas plāns tiek reklamēts, kā "Nākamās paaudzes ES" (Next Generation EU). EK vadība arī biedē, ka šoreiz uz strīpas ar tā pieņemšanu vai nepieņemšanu ir uzlikta ES ilgtermiņa izdzīvošana.
Interesanti, ka, reaģējot uz šāda kopēja parāda izmēģinājuma variantu, Vācijas ilgāka termiņa obligāciju ienesīgums nedaudz pieauga. Savukārt Itālijai tas saruka. Pamatā ES plāns paredz pandēmijas maksu vismaz daļēji izdalīt pa valstīm. Jeb – kas ir labi "kopējai arvien federālākai Eiropai", ko pie šīs krīzes visai uzstājīgi, šķiet, grib panākt pulks ar "kopējās Eiropas" amatpersonām un pārnacionālās organizācijas, iespējams, nav labi drošākajiem vērtspapīriem. Ne visi dažādo nāciju Eiropā ilgākā termiņā ar šādu situāciju gan var būt mierā (Ziemeļiem būs sajūta, ka tos visu laiku izmanto).
2. Fronte Honkonga
Ķīna un ASV nu strīdas gandrīz par visu. Pēdējās dienās par ASV un Ķīnas "aukstā kara" izteiktāko fronti kļuvusi Honkonga. Ķīna lēmusi tur ieviest jaunu valsts drošības likumu. Tā mērķis ir "novērst, apturēt un sodīt par jebkuru uzvedību", kas veicina "šķelšanos, valsts varas sagraušanu, terorismu vai ārvalstu iejaukšanos". Bieži vien tiek izcelts, ka Ķīnā šādi likumi tiek interpretēti visai plaši un regulāri tiek izmantoti, lai kriminalizētu jebkādus, arī "miermīlīgākus" protestētājus pret nepieciešamo kārtību.
Rezultātā ASV ziņojusi, ka Honkongu vairs neuzskata par autonomu no kontinentālās Ķīnas.
Piemēram, "Financial Times" raksta, ka tādējādi Ķīna labāk šajā teritorijā izvēlējusies apspiest disidentus, nevis saglabāt starptautiskā finanšu centra statusu. Proti, pēc notiekošā varot palikt maz kas tāds, kas Honkongu darīšot atšķirīgu no jebkuras citas lielas Ķīnas pilsētas. Honkongas amatpersonas un daudzi biznesa aprindu pārstāvji gadiem apgalvojuši, ka pilsētas unikālā priekšrocība slēpusies tās neatkarīgajā tiesu sistēmā, kas krasi kontrastē ar komunistiskās partijas kontrolētajām tiesām pārējā Ķīnā. Pati Ķīna gan pēdējā laikā uzskatāmi demonstrējusi, ka Honkongas atšķirīgais statuss tai ir kā dadzis acī. Tāpat ir liela iespēja, ka turpinās radikalizēties Honkongas protesta kustība.
Ierasts, ka tieši Honkonga ir bijusi platforma "iekšā un ārā" kapitāla plūsmai no Ķīnas. Nu Honkonga kā Āzijas finanšu centra statuss ir zem lielas jautājuma zīmes. Jau pagājušogad šajā statusā parādījās robi, kad Honkongā sākās plaši protesti pēc Ķīnas lēmuma, ka Honkongas apcietinātie turpmāk būs jāsūta uz kontinentālo Ķīnu.
Viss notiekošais paver durvis uz arvien jaunām lielvaru sankcijām. Līdz šim Honkongas īpašais statuss, piemēram, arī nozīmējis, ka uz to neattiecas ASV noteiktās nodevas Ķīnai.
Pagaidām politikas vērotāji spriež, ka militāro sadursmi nevēlētos ne ASV, ne Ķīna. Šādu risku gan pilnībā izslēgt nevar. "Kaut arī iepriekš apdomāta bruņota konflikta iespējamība starp Ķīnu un ASV ir neliela, mēs redzam, ka viņu militārie "aktīvi" vienos un tajos pašos ūdeņos darbojas regulārāk un intensīvāk. Tas palielina pārrēķināšanās un kļūdainu lēmumu iespēju. Tam ir potenciāls izraisīt tālāku eskalāciju. Tas ir risks, kuru mēs nevaram izslēgt," "Bloomberg" teic, piemēram, "S. Rajaratnam School of International Studies" pārstāvji.
Interesanti, ka šajā pašā laikā Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ tika pieķerta izteikumos, ka Eiropas Savienībai ir "liela stratēģiskā interese" turpināt sadarbību ar Ķīnu.
3. Uzmanība pozitīvajam
Tautsaimniecību dati ir vāji, un vīruss vēl ilgi atstās ietekmi uz pasaules ekonomiku. Tiesa gan, labās ziņas ir tās, ka zemākais aktivitātes punkts jau varētu būt aiz muguras. Atnākot vasarai, pasaules valdības turpina atļaut arvien lielāku savu tautsaimniecību atvēršanos, kas nozīmē, ka biznesam atkal parādās zināmas iespējas vismaz kaut ko nopelnīt. Eiropā augusi pārvietošanās aktivitāte, restorānu rezervāciju apmērs un enerģijas patēriņš, ziņo "Bloomberg", kas atsaucas uz dažādu avotu datiem arī, piemēram, tehnoloģiju un sociālo tīklu kompāniju mērījumiem par savu klientu aktivitāti. Piemēram, uz darba tirgu orientētās "LinkedIn" pārstāvji ziņojuši, ka pasaulē kritums arī darba tirgū varētu būt sasniedzis savu zemāko punktu. Saprotams, ka daudzi patērētāji šajos apstākļos vēl baidās nodoties tēriņu priekam. No otras puses kaut ko spiež darīt kaut vai apstāklis, ka pēdējās nedēļas pārāk daudz sēdēts mājās.
Lielākie draudi saistās ar jaunu vīrusa vilni. Lielāka neskaidrība, šķiet, būs līdz ziņām par Covid-19 vakcīnu.
Tiesa gan, pat tam gan šoreiz daudzi var būt gatavāki – vismaz psiholoģiski, kas nebūt nav mazsvarīgi. Tam, ka pandēmijas kritumam ir redzamas beigas attiecīgi uzmanību pievērš arī finanšu tirgi. Uzmanību no sliktajiem datiem pagaidām lieliski novērš arī centrālo banku un valdību pārliecinošā likviditātes krāna atgriešana un atstāšana vaļā.
Piemēram, Eiropas Centrālā banka šonedēļ brīdināja, ka eirozonas tautsaimniecība šogad var sarukt par 8 līdz 12%. Tādējādi recesija reģionā varētu būt divreiz dziļāka nekā tā bija 2008. gadā.
4. Akcijas turpina atgūties
Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās pieaugums. Un arī kopumā – lai gan maijs akcijām iesākās visai nepārliecinoši, šo mēnesi tām ir izdevies noslēgt ar visai pievilcīgiem plusiem. Rezultātā ASV "Standard & Poor's 500" indeksa vērtība šobrīd ir vien aptuveni 10% zem saviem februāra rekordiem. Ņemot vērā faktiski bezprecedenta pasaules ekonomikas apstāšanos, tas nemaz tik daudz nav. Piemēram, 12 mēnešu skatījumā "S&P 500" indeksa vērtība ir palēkusies aptuveni par tiem pašiem 10%. Šonedēļ arī vietu virs 25 tūkstošu punktu atzīmes atkal atkaroja otrs ASV akciju "lielindekss" - "Dow Jones Industrial Average". Vēl krietni straujāk atguvusies ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā "Nasdaq Composite" indeksa vērtība. Tā šīs nedēļas beigās atradās vien 4% zem saviem februāra rekordiem (vērā šajos datos nav ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts). Savukārt kopš gada sākuma tā ir pieaugusi par 5,6%. Kopumā – labi guvumi, it kā nekāds Covid-19 nebūtu bijis.
Piemēram, "The Wall Street Jorunal" aptaujātie tendenču vērotāji izceļ, ka daļēji atgriezies tā saucamais FOMO (Fear of Missing Out) fenomens. Proti, neseno kāpumu daļēji var norakstīt uz lielāku līdzekļu pārvaldnieku un individuālu investoru apetīti pēc akcijām, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no aktuālās cenu atgūšanās tendences. Tas ir būtisks spēks, kas nozīmē, ka investori un fondu pārvaldnieki dažkārt pat īsti negribot uzņemas lielus riskus. To nedarot, tie riskē slikti izskatīties paši savās vai to klientu acīs. Šis spēks kādu laiku var būt pašpietiekams - tas nozīmē, ka tas baro pats sevi, un akcijas šādas pirkšanas iespaidā tiecas uz arvien jaunām virsotnēm. Šobrīd nevarētu teikt, ka tendences finanšu tirgū liecinātu par milzīgu neskaidrību.
Atguvusies arī daudzu citu ar preču biržu mīto aktīvu vērtība. Izejvielu tirgus karalis ir nafta, un tās cena (ja vērtē Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu) kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem ir vairāk nekā dubultojusies.
Pasaules valstu tautsaimniecības sākušas vērties vaļā, kas var nozīmēt, ka dziļākais naftas (un citu izejvielu) pieprasījuma sabrukuma punkts jau ir aiz muguras. Finanšu tirgiem patīk dzīvot nākotnē un tas nu uzmanību drīzāk pievērsis pēc-vīrusa ēras "atjaunošanas" darbiem un jau minētajiem gigantiskajiem valdību stimuliem.
5. Tramps karos arī pret sociālajiem medijiem
Šīs nedēļas otrajā pusē ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevās sašķobīt dažu lielo interneta tehnoloģiju kompāniju akciju cenu. "Twitter" lēma atzīmēt kā patiesībai neatbilstošus divus Trampa, kurš ir lielākā šī sociālā tīkla zvaigzne, ierakstus šajā platformā. Savukārt Tramps uz to atcirta, ka sociālais tīkls apslāpējot vārda brīvību, ko viņš nepieļaušot. Tramps arī ziņoja, ka sociālo mediju platformas apklusina konservatīvās balsis.
Būtiskais šajā ziņā ir tas, ka Tramps nolēmis daudz stingrāk regulēt to, ko dara sociālie tīkli. Proti, piektdien Tramps parakstīja norīkojumu, kas paredz izvērtēt esošo kārtību, pēc kuras darbojas šie tīkli. Pasaules ietekmīgākie mediji ziņo, ka galu galā tiks izstrādāts likums, kas potenciāli atvieglos lietotājiem un ASV valdībai iesūdzēt tiesā sociālo tīklu uzņēmumus, ja būs pazīmes, ka tie savu lietotāju saturu marķē, dzēš vai kādā citā ziņā ietekmē, un tas neatbilst vārda brīvības principiem un kaut vai, piemēram, šo pašu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas noteikumiem. Rezultātā ASV regulatoriem var būt vieglāk sociālo mediju milžus saukt pie atbildības par to lietotāju runas brīvības ierobežošanu (piemēram, arī apturot viņu kontu darbību), ziņo "Bloomberg" un piebilst, ka šis var pavērt ASV valdības un Silīcija ielejas tiesāšanās slūžas.
Izstrādājot Baltā nama rīkojumu, tikšot mēģināts mainīt to, kā federālie regulatori uztver "Twitter" un citus sociālo mediju uzņēmumus - nevis kā "runas namatēvus", bet gan kā monopolus, kas kontrolē miljoniem amerikāņu ikdienas pieredzi to platformās, "The Wall Street Journal" norādījusi kāda procesam pietuvināta persona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Vēl maija vidū Tramps "twītoja", ka "radikālie kreisie" pilnībā kontrolē (total command & control) "Facebook", "Instagram", "Twitter" un "Google". Viņš piebilda, ka administrācija strādā pie šīs nelikumīgās situācijas uzlabošanas.
Pēdējos gados ir ik pa laikam manāmi spriedumi par to, ka, ņemot vērā vien dažu milzīgu sociālo tīklu uzņēmumu ietekmi uz cilvēku dzīvi un tādējādi arī varu, tie spēj diktēt to, kā galu galā domā liela daļa sabiedrības. Liela cīņa ir bijusi par tā saucamajām viltus ziņām. Tomēr pastāv arī bažas, ka šie tīkli palīdz radīt apstākļus, kad cilvēkiem, piemēram, vieni argumenti par kādu jautājumu vai politiku ir krietni uzskatāmāki nekā otri. Bieži vien saistībā ar šo tematu faktiski tiek piesaukta cenzūra.
Arī D. Tramps piektdien norādīja, ka, piemēram, tā paša "Twitter" satura redaktori patiesībā nodarbojas ar politisko aktīvismu. "Šobrīd sociālo mediju gigantiem piemēram, "Twitter"", tiek nodrošināts vēl nepieredzēts atbildības vairogs, kas balstās uz teoriju, ka tie ir neitrāla platforma, kas tie nav. Tie ir redaktori ar savu skatpunktu," teic ASV prezidents.
Jāteic, ka lielajiem tehnoloģiju gigantiem, neskatoties uz pandēmiju, slikti neveicas. "Financial Times" raksta, ka "Alphabet", "Amazon", "Apple", "Facebook" un "Microsoft" šogad izziņojuši jau 19 uzņēmumu pirkšanas darījumus ("Refinitiv" apkopotie dati), kas ir visvairāk kopš 2015. gada. Šīm kompānijām ir skaidra nauda, ko tērēt, un šī krīze var būt radījusi labas atlaides.
