Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Martā un aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos uzņēmumu darbiniekiem izmaksājis teju 8 miljonus eiro. Apkopotie dati par izmaksām ļāvuši ieraudzīt vidēji statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu.

Vidēji statistiskais dīkstāves pabalsta saņēmējs - jauna rīdziniece, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet nelielu atalgojumu, kas nesasniedz 80% no vidējās darba samaksas valstī.

Dīkstāves pabalsti visbiežāk izmaksāti šādu profesiju pārstāvjiem - viesmīļiem un bārmeņiem (10%), pavāriem (10%), pārdevējiem (7%), klientu apkalpošanas speciālistiem (6%), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem (6%), apkopējiem (3%), kasieriem (3%) un transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātājiem (3%).

Lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, jaunākajam pabalsta saņēmējam ir 15 gadi, bet vecākajam - 89. Katram piektajam pabalstu saņēmējam ir apgādājamie, tādējādi arī iespēja dīkstāves laikā saņemt piemaksu no VSAA 50 eiro apmērā.

Par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30.jūnijs, ceturtdien lēma valdība, atbalstot Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu.

KM uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu Covid-19 izplatības ietekmētām pašnodarbinātām personām nosaka, ka dīkstāves periods ir no 14.marta uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk, kā ir spēkā valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves pabalsta mehānisms ir īstermiņa risinājums pašnodarbināto personu ienākumu un iztikas līdzekļu zuduma kompensēšanai, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nevar gūt ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Ņemot vērā, ka valstī esošā epidemioloģiskā situācija neļauj noteikt precīzu termiņu, līdz kuram valstī būs nepieciešams turpināt ārkārtējo situāciju, KM rosināja noteikt 30.jūniju par dīkstāves perioda beigu termiņu.

Līdz trešdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 32 942 831 eiro apmērā.

Pēc 13 105 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 81 093 pabalsti darbiniekiem kopumā 31 357 876 eiro apmērā. Savukārt pēc 4480 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 584 955 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Līdz šī gada 20.aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, informē VID.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 20.aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

Dīkstāves pabalstam un algu subsīdijām varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi.

Valdība jau 10.novembrī atbalstīja EM izstrādātos priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, paredzot, ka dīkstāves atbalstu varētu saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Tomēr EM izstrādāja jaunu priekšlikumu, kas paredz sniegt dīkstāves atbalstu visām nozarēm, neatkarīgi no to darbības veida.

No valdībā lemtā izriet, ka gadījumā, ka uzņēmuma apgrozījuma kritums iepriekšējos trijos mēnešos bija vismaz 20% apmērā, tad valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam būs 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Līdz šī gada 18.maijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 24 590 351 eiro apmērā.

Pēc 10 090 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 63 009 pabalsti darbiniekiem kopumā 23 452 897 eiro apmērā. Pēc 3 389 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 137 454 eiro apmērā. Kopumā dīkstāves pabalstu izmaksas laikā šo pabalstu vismaz vienu reizi saņēmuši 45 320 cilvēki - 56% no viņiem pabalsts aizstājis vienas algas izmaksu, 42% pabalstu saņēmuši divas reizes, bet 2% trīs reizes.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 18.maijam saņēmuši 7 832 uzņēmumi par kopējo summu 133 455 210 eiro apmērā. 30% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 20% - apstrādes rūpniecību, 12% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī.

Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz šā gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalsts tiks noteikts 70 % apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par šā gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus dīkstāves pabalstam darbinieks varēs saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs jāiesniedz iesniegums ar informāciju par darba devēju, tā darbības jomu, par ieņēmumu samazinājumu no saimnieciskās darbības, informāciju par dīkstāves periodu, kura laikā nepieciešams kompensēt darbinieka atlīdzību, kā arī informāciju par attiecīgo darbinieku un tā konta numuru.

Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Lielākā daļa dīkstāves pabalstos saņem vairāk, nekā iepriekš nomaksājuši nodokļos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

Diskusijā par dīkstāves pabalsta sniegšanu Covid-19 krīzē cietušajiem Jaunzeme norādīja, ka kopumā valsts atbalsts ir sasniedzis tās nozares, kuras Covid-19 krīzē cietušas visvairāk. Vienlaikus viņa piebilda, ka šī krīze izgaismojusi problēmas ar atbalsta saņēmēju iepriekšējo nodokļu nomaksu.

VID vadītāja stāstīja, ka iepriekšējā valsts atbalsta periodā 66% no dīkstāves atbalstu saņēmušajiem pabalstu saņēma tādā apmērā, kas bija mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Savukārt šogad, kad minimālās algas slieksnis ir palielināts līdz 500 eiro, kas attiecīgi ir arī zemākais pabalsta slieksnis, lielākā daļa no valsts atbalsta saņēmējiem pabalstos saņem vairāk, nekā šie cilvēki jebkad ir deklarējuši.

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3308 darba devēju 17 605 darba ņēmējiem, kā arī 1047 pašnodarbinātām personām, informēja VID.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 792 584 eiro apmērā.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Dīkstāves pabalstu izmaksa pašnodarbinātajiem sākta 6.aprīlī, kad stājās spēkā šādu atbalsta veidu paredzošie Ministru kabineta noteikumi.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

Kopumā no visiem saņemtajiem dīkstāves pabalsta pieteikumiem VID izmaksas atteicis 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, 17.aprīlī preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Galvenokārt atteikuma iemesls ir tas, ka uzņēmumi iepriekš nodokļos valstij nav maksājuši pat 200 eiro mēnesī - tas ir 35% no kopējā atteikumu skaita. Nākamais lielākais atteikumu iemesls ir nodokļu parādu esamība," skaidroja Jaunzeme.

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Vienlaikus valdība atbalstīja, ka no šā gada 1.janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz 500 eiro mēnesī visām mērķa grupām - gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem.

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

J. Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, informēja Ekonomikas ministra padomniece Vineta Vilistere – Lāce.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

J. Vitenbergs skaidro: "Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā."

Ekonomikas ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.

Tāpat iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, J. Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Ministru kabineta 23. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku, informē Ekonomikas ministrija.

"Dīkstāves pabalstam jākvalificējas visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Mazs solis uz priekšu ir sperts – šodien valdība pieņēmusi lēmumu, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī darbinieki strauji augošos uzņēmumos. Tāpat uzskatu, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis ir bijis sodīts," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

VID vēlas publiskot dīkstāves pabalstu atteikumu iemeslus 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam...

MK noteikumos precizēti noteiktie apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību.

Ņemot vērā veiktos precizējumus no MK noteikumiem svītrots punkts, kas noteica, ka krīzes skartajiem darba devējiem un krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, apgrozījuma samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

Vienlaikus MK noteikumos iekļauts nosacījums, ka dīkstāves pabalstu var saņemt darbinieks (bet ne valdes loceklis, kurš ir bijis sodīts), ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Valdībai 26.martā tiks piedāvāts lemt par dīkstāves pabalstu izmaksu visu uzņēmumu darbiniekiem, ja šo uzņēmumu apgrozījums būs samazinājies Covid-19 slimības izplatības dēļ, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, trešdien, 25. martā, aizvadīta Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksme finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Tajā izstrādāti priekšlikumi nākamā līmeņa atbalsta pasākumiem COVID-19 ietekmes mazināšanai, tai skaitā iespēja pieteikties īpašajiem krīzes skarto nozaru pasākumiem arī tiem uzņēmumiem, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem neatkarīgi no pārstāvētās nozares. Par tiem plānots lemt valdības sēdē ceturtdien, 26. martā.

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Uzņēmēji, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli var pieteikties līdz 17.maijam, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Atbalstam uzņēmēji par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), parasti var pieteikties līdz nākamā mēneša 15.datumam, tomēr, ņemot vērā, ka 15.maijs ir sestdiena, komersanti pieteikumus šomēnes var iesniegt līdz pirmdienai, 17.maijam.

Atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē.

VID no 2020.gada 1.decembra līdz šā gada 6.maijam, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 129 645 313 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz ceturtdienai, 21.janvārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 24 044 498 eiro apmērā, informē VID pārstāvji.

Tostarp pēdējās dienas laikā izmaksāto dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju apmērs pieaudzis par 1 137 444 eiro. Pēc 11 841 uzņēmuma iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 16 226 696 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 5 288 825 eiro apmērā.

Beitāns: Veids, kā uzzinājām par atbalsta iespējām, līdzinājās detektīvam 

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl...

Galerijā zemāk apkopotas izplatītākās dīkstāves vai subsīdijas atbalsta saņēmēju profesijas un vidējais izmaksātā atbalsta apmērs (avots: VID).

Savukārt pēc 7610 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 2 023 905 eiro apmērā, bet 1796 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 505 072 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - tos saņēmuši 819 uzņēmumi kopumā 5 503 309 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē aicināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka patlaban sociālajos medijos izskan pārmetumi par to, ka VID pieņem nepamatotus lēmumus, atsakot dīkstāves pabalstu izmaksu, tomēr ieņēmumu dienestam nav tiesību sniegt skaidrojumu par atteikumu iemeslu.

Jaunzeme piebilda, ka patlaban Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā ir attiecīgie likuma grozījumi, kas ļautu sabiedrību informēt par VID pieņemtajiem lēmumiem. Viņa aicināja Ministru kabinetu pievērsties šī jautājuma virzīšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošais VID priekšlikums paredz veikt grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", lai noteiktu tiesības nodokļu administrācijas ierēdnim sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem atbilstošiem kuriem tam ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēta dīkstāves pabalsta nepamatota pieprasīšana vai saņemšana.

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, sākot ar marta beigām, darba ņēmēji var saņemt dīkstāves pabalstu, taču vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests (VID) brīdina, ka rūpīgi kontrolē uzņēmumus, kuru darbiniekiem tiek piešķirti pabalsti, cik pamatoti tie tiek izmaksāti un cik godprātīgi ir uzņēmumi, kas piesakās pabalstam.

No 2. līdz 5. aprīlim VID veicis 105 uzņēmumu apsekošanu, kuru laikā pārbaudītas 250 reģistrētās uzņēmumu struktūrvienību adreses. Apsekošanas rezultātā uzņēmumos divos gadījumos konstatēts iespējamais risks, ka personas, kurām pieteikta dīkstāve, atrodas un strādā uzņēmumā, kā arī vairāki citi uzņēmējdarbības riski.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu VID dīkstāves pabalsta saņemšanai uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz tūkstoš piecsimt eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Patlaban VID vēl nav piemērojis nevienam uzņēmumam vai strādājošajam sodu par nepamatotu dīkstāves pabalsta saņemšanu, jo notiek faktu pārbaudes. Taču papildus veiktajām pārbaudēm VID jau ir saņēmis informāciju par vienu gadījumu, kad darba ņēmējs vēlētos atmaksāt jau izmaksāto dīkstāves pabalstu.