Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.
Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.
Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.
Viņš sacīja, ka cer uz to, ka šāda palīdzības sniegšanas kārtība ir vienkārši paviršība, nevis pieņemta ar ļaunu nodomu. "Ceru, ka šos noteikumus vēl var mainīt un palīdzību iegūs arī tie uzņēmumi, kurus krīze skārusi vēl pavasarī," teica Majors.
Kā vēstīts, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā, valstī no 9.novembra līdz 6.decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija. Krīzes skartajām nozarēm par šo laika periodu tiks izmaksāti dīkstāves pabalsti un subsidētas algas par kopējo summu 85,83 miljoni eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.
Valdībā atbalstītie EM izstrādātie priekšlikumi uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.
EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.
Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.
Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.
Plānots, ka darbības veidos, kuros darbojas uzņēmumi, kuriem ārkārtējās situācijas apstākļos saimnieciskā darbība ir apturēta, galvenokārt tiks izmantots dīkstāves atbalsts, savukārt darbības veidos, kuros darbojas uzņēmumi, kuriem ārkārtējās situācijas apstākļos ir daļēji ierobežota saimnieciskā darbība, 70% tiks izmantos dīkstāves atbalsts un 30% atbalsts algu subsīdijai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) otrdien žurnālistiem skaidroja, ka konkrēta atbalsta summa vēl tiks precizēta, jo EM atbalsta apmēru aprēķinājusi, ņemot vērā maksimālo iespējamo atbalsta saņēmēju skaitu.
Viņš uzsvēra, ka EM aprēķins ir indikatīvs, līdzīgi kā pavasarī, kad dīkstāves pabalstiem tika plānoti nedaudz vairāk kā 100 miljoni eiro, bet reāli tika izmaksāta puse.
EM pārstāvis Raimonds Aleksejenko valdības sēdē informēja, ka ministrija sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu un sarēķinās "konservatīvākas prognozes" par plānoto valsts atbalsta summu.
Jau ziņots, ka EM atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.
EM izstrādātie priekšlikumi pirmdien, 9.novembrī, tika apspriesti finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienā arī koalīcijas partneru starpā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt, tostarp uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.
EM priekšlikums paredz ieviest dīkstāves pabalstus - tā zemākais slieksnis būs 330 eiro, bet griesti - 1000 eiro. Papildus tam tiks izmaksāti 50 eiro par katru apgādājamo. Dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām. Dīkstāves pabalstus varēs saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.
Savukārt subsidētās darbavietas paredzētas 50% apmērā no šā gada augustā, septembrī un oktobrī deklarētās vidējās algas. Tās izmaksās darbiniekiem maksimāli 500 eiro apmērā. Šis atbalsts būs paredzēts tiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju, tomēr uzņēmums turpina darboties ierobežotā apmērā.
Kā atbalsts tiks sniegtas arī subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju. Šis atbalsts plānots konkrētā apmērā no augustā, septembrī un oktobrī izmaksātām darba algām, par kurām nomaksāti visi nodokļi.
Vitenbergs atzina, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi tieši skar cilvēkietilpīgās nozares, piemēram, ēdināšanā, tirdzniecībā, izklaidē un skaistumkopšanas jomā kopā ir nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku, taču uzņēmēju un darbinieku skaits, kuru saimnieciskā darbība tieši ietekmēta Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, ir krietni lielāks.
"Lielai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespēja atsākt darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudziem uzņēmējiem uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus, tāpēc atbalsts ārkārtējās situācijas laikā būs visiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu skartajiem un ietekmētajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Iepriekš dīkstāves pabalsti tika maksāti no marta vidus līdz jūnija beigām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, šajā periodā tika izmaksāti 133 462 dīkstāves pabalsti 53,6 miljonu eiro apmērā. Kopumā šie pabalsti tika izmaksāti 55 179 darbiniekiem, tostarp 2388 pašnodarbinātām personām.
Vidējais izmaksātā dīkstāves pabalsta apmērs bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.
Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu tika saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no apstrādes rūpniecības - 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu nozares - 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares - 8,2% pieteikumu.
