Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere,02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Arī "Meeting Tour Travel & SPA Consultants" vadītāja Iveta Kravale, saņemot atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu, secina: nevadi uzņēmumu, tevi par to sodīs; nemaksā VSAO, par to tev nekas nepienākas; uzņēmuma vadību noformē uz citām personām, kurām ar to nav nekāda sakara. Ierakstā "Facebook" viņa uzsver, ka visi uzņēmumi nav krāpnieki. "Lai arī mēs esam maziņi un arī algas nav valstī vidējā līmenī, visus nodokļus godīgi un savlaicīgi maksājam. Uzņēmuma darbinieki pabalstu saņēma, un milzīgs paldies valstij par to! Jautājums cits - ko es, kā arī citu uzņēmumu valdes locekļi, ir nogrēkojušies, ka saņem atteikumu?". Viņa saskata tikai paviršības likumdošanā, kuras tagad ir skaidri iezīmējušās un būtu novēršamas.

Viņasprāt, strīdīgais jautājums varētu būt arī pats termins "dīkstāve". "Valdes locekļiem ir jāveic darbības, lai nokārtotu šī brīža saistības un nodrošinātu uzņēmuma darbību nākotnē, apstākļos, kad uzņēmums ārējo apstākļu ietekmes dēļ nevar veikt uzņēmējdarbību un tam nav ieņēmumu. Tātad var uzskatīt, ka viņš strādā un nav dīkstāvē. Absurds. No krīzes iziesim gudrāki, rūdītāki un slīpētāki. Labprāt pieņemšu un apkopošu ierosinājumus un padomus, kā vajadzēja vai vajag rīkoties, lai nejustos muļķe par to, ka ievēroju likumus," norāda I.Kravale.

"Latvijā lielākais vairums ir tieši mazie uzņēmumi, kuros īpašnieks pats ir "orķestris" - valdes loceklis un arī pārdevējs, strādnieks, apkopējs, bet dīkstāves pabalsts pienāksies tikai šo uzņēmumu darbiniekiem," noteikumu par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, ietverto liegumu, ka dīkstāves pabalsti nav paredzēti arī koronovīrusa skarto privātuzņēmumu valdes un padomes locekļiem, vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Gan viņa, gan citi mazo uzņēmumu valdes locekļi – īpašnieki – šo nosacījumu uzskata par kļūdainu un iesaka to mainīt. E. Egle saprot, ka esošajā – ārkārtas – situācijā valdībai bija jārīkojas ātri un iespējams pietrūka laika apsvērt visus aspektus, taču vēl ir laiks, lai šo kļūdu labotu.

Pēc mazo uzņēmumu vadītāju, kuri vienlaikus ir arī to īpašnieki, sacītā noteikumi par valdes locekļu izslēgšanu no to cilvēku loka, kuriem pienākas dīkstāves pabalsts, būtu atbalstāms tikai tādiem uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums 2018. vai 2019. gadā būtu lielāks par 0,1 vai 0,2 miljoniem eiro, taču ne uz tiem, kuriem tas ir daži tūkstoši vai daži desmiti tūkstoši.

No visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz 2.aprīlim izmaksāts dīkstāves pabalsts, 25,7% strādā ēdināšanas pakalpojumu nozarē, 11,9% - sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību sektorā, 10,4% - ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu sfērā, bet 8,6% - izmitināšanas sektorā, liecina "Lursof" dati.

Komentāri

Pievienot komentāru