Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.
Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.
Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.
Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".
Proti, ECB trīs mēnešos ir jāpierāda, ka tā nav pārsniegusi savas pilnvaras (rūpēties par cenu stabilitāti), kuras tai neesot tiesības pārkāpt tikai tāpēc, ka Eiropa ir krīzes stāvoklī. Vācijā valda bažas, ka ECB, uzpērkot parādus triljoniem eiro apmērā, palīdzējusi finansēt valdības. Tāpat tiek klāstīts, ka ECB nodarbojas ar ekonomisko politiku, nevis rosās sev paredzētajā monetārās politikas lauciņā, kam bijis vesels lērums ar cita veida sekām.
Iesūdzēt Vāciju
Uz šo visu mierīgi nav noskatījusies arī Eiropas Komisija (EK), kura nu piedraudējusi Vāciju iesūdzēt tiesā, ziņo "Bloomberg".
"Galējais vārds par ES likumu vienmēr tiek teikts Luksemburgā. Nekur citur. ES likumiem ir prioritāte pār valstu likumiem," teikusi EK prezidente Urzula fon der Leiena. Valdot šādam fonam, ir bažas, ka, Eiropas instancēm stāvot pretī reģiona lielākajai tautsaimniecībai, neskaidrība par ES un eirozonas projektu vien augs. Bez Vācijas izšķirīgas līdzdalības kāda funkcionējoša monetārā savienība īsti iedomāja nav.
Pagaidām arī ECB vadība signalizējusi, ka šī iestāde par savu monetāro politiku Vācijai atskaitīties negrasās. Tā esot atbildīga vien Eiropas Parlamenta priekšā un darbojoties ES Tiesas jurisdikcijā. Tā acīmredzami negrib pieļaut šādu precedentu, kas būtu apdraudējums tās neatkarībai. Drīzāk pat ECB vadītāja Kristīne Lagarda signalizējusi vēl par papildu ekonomikas stimuliem.
DB jau rakstījis, ka saistībā ar šo lēmumu aktuāls ir viens ļoti nozīmīgs aspekts. ES Tiesa ("European Court of Justice") par šiem pašiem jautājumiem vēl 2018. gadā lēma par labu ECB. Šis ir pirmais precedents, kad kādas nacionālas valsts – turklāt reģiona pašas ietekmīgākās - tiesa atzinusi, ka ES Tiesas, kas ir augstākā instance, lēmumi ir "nesaprotami" un "bezjēdzīgi" un tādējādi var nebūt spēkā esoši.
Dažkārt pasaules finanšu presē notiekošais pat tiek interpretēts kā tas, ka Vācijas tiesa ES Tiesai pieteikusi karu. Daži pat teic, ka nākotnes vēsturnieki šo brīdi atzīmēs kā izšķirošo pavērsiena punktu Eiropas sairšanas virzienā.
Vācijas tiesneši savukārt vērsuši uzmanību uz to, ka ES Tiesa pārkāpusi savas pilnvaras, kad atbalstījusi ECB monetāro politiku. Tiek norādīts, ka tas arī citām valstīm var likt sākt apšaubīt ES Tiesas autoritāti. Šāda situācija kārtējo reizi likusi uzdot eksistenciālus jautājumus par ES un eirozonas nākotni. Piemēram, vairāki "Bloomberg" aptaujātie eksperti teic, ka EK var būt spiesta rīkoties un mēģināt iesūdzēt Vāciju (tajā pašā ES Tiesā), lai nepieļautu precedentu, kad citas valstis apšauba augstākās ES Tiesas lēmumus.
Nav Visuma pavēlnieki
"Mūsu vēstījums ECB ir gandrīz homeopātisks. ECB nevajadzētu sevi uzskatīt par Visuma pavēlniekiem. Viss, ko mēs ECB prasām, ir tas, lai tā sabiedrības priekšā uzņemas atbildību un to arī attaisno – ietverot tos cilvēkus, kurus tās pasākumi nostādījuši nelabvēlīgā situācijā. Tāda institūcija kā ECB, kura demokrātiski ir vien vāji leģitimizēta, ir pieņemama tikai tad, ja tā stingri ievēro tai uzticētos pienākumus," "Sueddeutsche Zeitung" klāstījis minētās Vācijas Konstitucionālās tiesas pārstāvis Pīters Hubers, ziņo "Bloomberg". Vācijas tiesas pārstāvis norāda, ka nacionālajām tiesām ir pat pienākums rīkoties tajos gadījumos, kad ES iestādes nopietni pārkāpj savas pilnvaras. Viņš arī piebilda, ka ES Tiesai savu darbu vajadzētu darīt labāk.
"Ierosinājums, ka Eiropas likumiem ir absolūta prioritāte, nav savienojams ar Vācijas konstitūciju. Tik ilgi, kamēr mēs nedzīvojam "Eiropas valstī", dalībvalstis tiks pārvaldītas atbilstoši savam konstitucionālajam likumam," viņš vēlāk norādījis citam Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" un piebildis, ka Urzulas fon der Leienas teiktais, ka ES likumiem ir prioritāte pār valstu likumiem, vienkārši neesot patiesība.
Tiesu sistēmas haoss
Pastāv uzskats, ka ir maz ticams, ka Vācijas Tiesa savu lēmumu mainīs pat sev negatīva ES Tiesas lēmuma gadījumā, kas reģionu var iesviest tiesu sistēmas haosā, konstitucionālā un institucionālā krīzē.
Šāda situācija uz visa notiekošā fona reģionā var raisīt ne tikai šādas krīzes vien. No ECB dāsnuma nu atkarīgas veselas valsis ar to valdībām. Līdz ar to likviditātes drukāšanas stopkrānam (vai vismaz ierobežojumiem), ko, ja tai tā liks likums, var noraut Vācijas Budesbanka (un tādējādi potenciāli apstādināt visu kopējo programmu, kas gan teorētiski var turpināties arī bez Vācijas centrālās bankas; bet, ja to negrib darīt arī citi?), būtu grūti aptverama ietekme uz daudzu valstu spēju turpināt aizņemties un finansēt savus deficītus un eiro nākotni.
Šādā gadījumā var vien spekulēt par to, pie kā novestu Itālijas, Spānijas un pat Francijas bankrots. Pagaidām gan vēl netiek lēsts, ka notiekošais ietekmēs ECB aktuālo īstermiņa politiku. Tomēr runas par ierobežojumiem un limitiem liek apšaubīt šīs politikas tālākas nākotnes efektivitāti.
Dažkārt dzirdams viedoklis, ka šo "problēmu" būtu jārisina nacionālā līmenī, kur Vācijas Bundesbankai būtu jāsagatavo minētais pieprasītais "proporcionalitātes izvērtējums". Šajā pašā laikā jāņem vērā, ka pati Vācijas Bundesbanka stāvējusi opozīcijā ECB aktīvu uzpirkšanas programmai. Ja tā tagad šo programmu sāktu dedzīgi aizstāvēt, tas negatīvi ietekmētu tās uzticamību. Tāpat Vācijas tiesa varētu apšaubīt šādus argumentus. Mazsvarīgi nav tas, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa šajā valsī ir institūcija, kurai sabiedrība uzticas visvairāk. Interesanti, ka otrajā vietā atrodas Vācijas Bundesbanka.
Katrā ziņā jautājumi radušies arī par Eiropas vadības spējām situāciju kontrolēt un viest kādu skaidrību, nevis sēt papildu neskaidrību. Pandēmija plaisas ES starpā vien izcēlusi, kur, piemēram, Francijas vadītājs Emanuels Makrons runājis par ES izjukšanu. Urzula fon der Leiena atvainojusies Itālijai un mudinājusi reģiona valstis emitēt kopēju parādu, kas savukārt nav paticis tai pašai Vācijai. Nu viņa arī nostājusies pa vidu ECB un Vācijas strīdam. "Bloomberg" raksta: "Leiena savā pagaidām īsajā amatā ir zaudējusi daudz cīņas. Ja viņa atkal zaudēs, mēģinot aizstāvēt ECB pret Vācijas Konstitucionālo tiesu, tas vēl vairāk sagraus ES vienotību."
Pagaidām finanšu tirgū uz notiekošo reakcija bijusi ierobežota. "Mums gan ir grūti dalīties ar tirgū plaši izplatīto viedokli, ka tas ir neliels traucējums, kuru var novērst ar nelielu radošumu un labo gribu. Ja tas kļūtu par izplatītu praksi, tas būtiski iedragātu Eiropas likuma jēdzienu. Ja katrai valsts tiesai būs galīgā teikšana par ES tiesību aktu nozīmi tās teritorijā, nevar būt runā par vienotu likuma interpretāciju un izpildi. Šis lēmums Bundesbankai uzliek neiespējamu izvēli starp savu tiešo saistību nepildīšanu saskaņā ar Eiropas līgumiem un Vācijas likumu pārkāpšanu," finanšu ziņu portālam "Barron's" komentē "Citi" galvenais Eiropas ekonomists Arno Mares.