Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.
Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.
Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.
Taču, ja aplūkojam vienu no Pasaules bankas pētījumiem, kas bija veikts vairāk nekā pirms desmit gadiem, tad varam vilkt kaut kādas paralēles arī ar koronavīrusa ietekmi.
Pasaules Bankas pētījums tika balstīts uz gripas paveida pandēmijas modeli. Izmantots tika scenārijs par Spāņu gripu, kuras plosīšanās 1918. gadā izraisīja 50 miljonu cilvēku nāvi, kamēr ar lielākām vai mazākām komplikācijām skarta tika pat līdz piektdaļai visu pasaules iedzīvotāju. Šie pieņēmumi vairāk vai mazāk atbilst tam, kas pašlaik tiek aprēķināti par koronavīrusu.
Saskaņā ar šo modeli pasaules IKP varētu sarukt gandrīz par 3%, ja koronavīruss izplatītos tikpat plaši kā 1918. gada Spāņu gripas pandēmija.Vēl viens piemērs situācijas raksturošanai ne tik tālā pagātnē ir SARS uzliesmojums 2003. gadā. Te gan uzreiz jāsaka, ka šo uzliesmojumu nevarēja nosaukt par pandēmiju. Tomēr SARS ietekme arī primāri skāra Ķīnu un tās kaimiņvalstis. Arī toreiz visa gada garumā tika negatīvi ietekmēti avio pārvadājumi starp Honkongu un Ķīnu, kas samazinājās par 75%.
Tikmēr mazumtirdzniecības apjomi kontinentālajā Ķīnas daļā samazinājās par aptuveni 15%. Mājsaimniecību pētījumi Ķīnā, kas tika veikti uzreiz pēc SARS epidēmijas, liecināja, ka 2003. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību ienākumi samazinājās par vairāk nekā 20% (izdevumus palielināja slimības izmaksas - palielināti izdevumi profilakses pasākumiem un arī veselības aprūpei).
SARS gadījumā, turpmākajos ceturkšņos Ķīnas ekonomika strauji atkopās. Tomēr SARS vīrusa ietekmē tika zaudēti aptuveni 2% Ķīnas izaugsmes 2003.gadā, kamēr pasaules ekonomika zaudēja 0,3%. Vērts gan piebilst, ka SARS vīrusa laikā pirms 17 gadiem, Ķīnas ekonomika nebija tik liela, kāda tā ir šodien! Mūsdienu Ķīnas ekonomika ir ievērojami svarīgāka globālajiem tirgiem, jo, ja pirms 17 gadiem Ķīnas daļa globālajā ekonomikā bija tikai ap 5%, tad šobrīd tā jau ir 16%. Tāpēc pandēmijas gadījumā iespēja izraisīt dziļāku kritumu globālajā ekonomikā arī ir lielāka, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas šā brīža apmēru.
Arī laiks, kad koronavīruss satricināja Ķīnu, ir neveiksmīgu apstākļu sakritība. Ietekme uz Jaungada mazumtirdzniecības izdevumiem jau tagad pēc daudz analītiķu aprēķiniem būs bijusi jūtama. Zināms, ka Ķīnas statistikas pārvalde jau paziņojusi par janvāra datu publicēšanu kopā ar februāra datiem. Sazvērestību teoriju piekritējiem tas ļauj pieņemt, ka tādā veidā Ķīna centīsies samazināt koronasvīrusa ietekmes atspoguļojumu janvāra datos. Turklāt arī Ķīnas loma globālajā preču piegādes posmā ir nozīmīga, jo īpaši tehnoloģiju jomā, kas pandēmijas gadījumā varētu būtiski ietekmēt globālo tirdzniecību.
Savu artavu dod arī Ķīnas iekšējais patēriņš, jo Ķīnas patērētāju izdevumi tagad veido lielāku daļu arī pasaules izaugsmes rādītājos. Tas nozīmē, ka arī Ķīnas mājsaimniecību izdevumu samazināšanās šoreiz varētu atstāt ievērojami lielāku ietekmi nekā SARS laikā. Protams, ja Ķīnai izdosies koronavīrusa izplatību ierobežot, ietekme uz pasaules ekonomiku varētu būt aptuveni 0,2-0,3% apmērā, kamēr Ķīnas izaugsme varētu samazināties līdz 5,5%. Tās ir salīdzinoši labas ziņas, ja ņemam vērā iepriekšējo prognozi, kad tika lēsti 6%.
Tomēr pagaidām neviens nezina patieso krituma apmēru oficiālo datu trūkuma dēļ. The Wall Street Journal lēš, ka Ķīnas eksporta rādītāji koronavīrusa dēļ būs samazinājušies par 4,8%, kamēr importa rādītāji par 6,5%. Protams, lielais jautājums ir, kā dažādi vīrusi ietekmē finanšu tirgus? Finanšu tirgi, ir ļoti jutīgi pret dažāda veida šokējošiem ziņu virsrakstiem, vēl jo vairāk, ja ziņas ietekmē lielu ļaužu masu patēriņa vai ceļošanas paradumus.
Apskatot Schwab analīzi, kas salīdzina pagātnes pasaules epidēmiju datus ar pasaules akciju tirgu darbību, redzam, ka ļoti svarīgi ir ņemt vērā ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvu. Piemēram, SARS laiks (2002.-2003.gads), neveiksmīgi sakrita kopā ar atsevišķu lielu uzņēmumu bankrotu, kas arī ietekmēja akciju tirgu noskaņojumu. SARS gadījumā tas bija Enron un Worldcom bankrots. Pēc SARS krīzes ASV tirgi atguvās pusgada laikā, jo tik daudz bija nepieciešams, lai aizmirstos krīzes sekas (tirgu pieaugums bija +16%). Tāpēc globālās epidēmijas īsākā laika intervālā protams satrauc akciju tirgus, tomēr ilgtermiņā, tās nerada būtisku ietekmi.
Protams, mēs varam spekulēt kā mainītos analīzei pakļautie scenāriji, ja par pamatu ņemtu nevis SARS, bet ievērojami plašāko Spāņu gripas pandēmiju 1918.gadā.
Kopējais secinājums gan ir, ka, lai arī kādi būtu īstermiņa satricinājumi, agrāk vai vēlāk tirgi nostabilizējas un aizmirst par masu psihozei līdzīgām šoka terapijām. Tāpēc arī svarīgi ņemt vērā ilgtermiņa ieguldījumus. Jo skaidrs, ka īstermiņa korelācijas akciju tirgos var veikli izmantot tie, kas spekulē uz šāda veida cenu svārstībām, tomēr ieguldījumiem ar vismaz 5 gadu termiņu, šādi satricinājumi kaitējumu nesagādā.
Globālā ekonomika ir savā starpā saistīta un ātri tiek ietekmēta šokējošu notikumu brīdī, tomēr šoka momentam mazinoties, globālais miers agri vai vēlu visu saliek pa savām vietām.
