Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.
Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.
Pretendents uz buļļa nokaušanu
Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.
Pašlaik rindā pieteicies nākamais "bulli nokaut gribētājs" - koronavīruss jeb precīzāk - panika no šī vīrusa.
Sākums katrā ziņā ir varens! Tam, lai ASV vadošā akciju tirgus Standard & Poors 500 indeksa vērtība saruktu vairāk nekā par 10%, bija nepieciešamas vien sešas tirdzniecības sesijas. "Deutsche Bank Global Research" apkopotie dati liecina, ka tas ir mazākais dienu skaits vēsturē, kas bijis nepieciešams šādai cenu korekcijai. Pagaidām nav redzama kāda apetīte "pirkt šo kritumu" jeb atlaižu zvejotāji ir bailīgi.
Kopumā lielākajiem akciju tirgiem šī nedēļa bijusi vissliktākā kopš 2008. gada, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Šobrīd gan būtiska atšķirība no tā, šķiet, ir, ka šāda reakcija ir vērsta uz to, kas vien varētu notikt (minējumi par vīrusa negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu finanšu rezultātiem). Skaidrs ir tas, ka tas ietekmēs dažādu jomu biznesu darbību, lai gan kopumā vīrusu un ar to saistīto paniku šobrīd vēl ir neiespējami novērtēt un notiekošo, iespējams, var salīdzināt ar nedaudz panisku "lidošanu ar aizsietām acīm". Savukārt globālajā finanšu krīzē reakcija bieži vien bija uz kārtējām ziņām, piemēram, par kādas bankas krahu.
"Tirgi strauji ieceno ļoti drūmu scenāriju – to, ka pārējā pasaulē vīrusa izplatīšanās būs līdzīga tam, kāda tā bija Ķīnā," "Financial Times" komentē "JPMorgan Asset Management" pārstāvji. Kopumā netiek izslēgts, ka notiekošais var dažām lielām tautsaimniecībām nozīmēt recesiju. Īpaši tālu – pat bez visām vīrusa nedienām - tā jau patiesībā tāpat nebija Eiropai.
Ir gan vērojamas zināmas runas, ka paniku kādā brīdī mēģinās remdināt ietekmīgākās centrālās bankas, ja jutīs, ka notiekošais sāk iet ārpus kādiem rāmjiem. Tas vismaz ir ierastais scenārijs kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Ticams, ka krietni aktīvāk "pastimulēt" kādā brīdī varētu izšķirties arī valdības.
"Ja nebūtu vīrusa epidēmijas gaidāmās ietekmes uz pasaules ekonomiku, tad varētu prognozēt, ka šogad IKP pieaugums Latvijā būs starp 1% un 2%. Šobrīd par tuvāko nākotni nevar pateikt gandrīz neko. Epidēmijai noteikti būs arī pozitīva ietekme, piemēram, pasūtījumu pārcelšana no Āzijas uz Eiropu, taču kopumā tā būs nelabvēlīga. Pasaules ekonomikas recesija, ar ko parasti saprot pasaules kopprodukta (pēc pirktspējas paritātes) noslīdēšanu zem 2,5%, jau ir kļuvusi grūti novēršama. Dīkstāvju radīto ražošanas kritumu Ķīnā kompensēt vairs nav iespējams, piegādes ķēdes jau ir traucētas. Tūrisms, ko mēdz uzskatīt par pasaules ekonomikas lielāko nozari, ir krīzē. "COVID-19" ietekme uz ekonomiku būs liela arī tad, ja izrādīsies, ka bažas ir bijušas pārspīlētas, piemēram, ļoti ātri tiek atrasts efektīvs imunizēšanas vai ārstēšanas līdzeklis. Vai arī — vīrusa izplatīšanos izdosies noslāpēt, kā tas izdevies Ķīnai, ja var ticēt šīs valsts datiem. Ir arī iespējams, ka vēl ilgi šis gads būs atskaites punkts vēsturē, daudz runās par laiku pirms un pēc Epidēmijas. Dzīvojam ļoti interesantos laikos. Tas ne vienmēr ir patīkami un droši," spriežot par notiekošā ietekmi, teic arī "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Nozog virsrakstus
Katrā ziņā koronavīruss nozog virsrakstus, par ko atbildīga gan prese, gan mūsdienu globalizētā ikdiena kā tāda un, iespējams, valdību pārspīlēta reakcija. "Parastā" gripa uz to varētu būt "apvainojusies". Pasaules Veselības organizācijas informācija liecina, ka no gripas ik gadu pasaulē mirst aptuveni līdz 650 tūkstošiem cilvēku.
Investori šobrīd patvērumu meklē etalona obligācijās. Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums noslīdējis līdz 1,22%, kas ir vismazāk vēsturē. Tāpat investori uzpirkuši Vācijas un Francijas parādu (neskatoties uz negatīvu ienesīgumu). Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums nu gandrīz samazinājās līdz -0,6% un Francijas – līdz -0,3% atzīmei.
Pēdējā laikā ļoti labu dinamiku demonstrējusi arī zelta cena. Tiesa gan, pagājušonedēļ tā saruka. Var strīdēties, ka arī zelts patiesībā ir visai spekulatīvs aktīvs, un tirgoņi pagājušonedēļ labāk izvēlējās fiksēt peļņu no agrākā tā cenas pieauguma.
Finanšu tirgū minētie divi cenu kustību virzienu simbolizējošie dzīvnieki – lāči un buļļi – tradicionāli tiek apspriesti visai plaši. Šo terminu izcelsmei ir vairāki skaidrojumi. ASV Minesotas Universitātes pētnieki klāstījuši, ka buļļu un lāču lietošana, lai apzīmētu finanšu optimistus un pesimistus, nākusi no 18. gadsimta sākuma Lielbritānijas, kad bullis bijis apzīmējums dedzīga pircēja paradumiem. Vēl dažkārt tiek izcelts, ka bullis, uzbrūkot pretiniekiem, gaisā ceļ savu galvu un ragus. Tas arī, iespējams, palīdzējis veidoties salīdzinājumam ar augošām cenām finanšu tirgū.
Savukārt finanšu pesimists jeb lācis, visticamāk, bijis pirmais no šiem terminiem un cēlies no teiciena "pārdot lāča ādu, pirms noķerts pats lācis". Proti, vēsturiski lāču ādu pārdevēji-starpnieki mēdza to piegāžu kontraktus pārdot jau pirms produktu reālās saņemšanas. Tādējādi tie veica spekulācijas par nākotnes reālo cenu un gaidīja, ka tā saruks. Ja tā notika, tad tie varēja nopelnīt no starpības. Būtībā tad to varēja uzskatīt par kaut ļoti līdzīgu tā saucamai šortošanai (spēle uz cenu samazināšanos). Šāda stratēģija paredz no brokeriem aizņemtu vērtspapīru pārdošanu, kur tiek gaidīta šo vērtspapīru cenu samazināšanās ar nodomu tos vēlāk jau lētāk atpirkt vietā.