Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.
Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Fragments no intervijas
Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?
Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.
Ko varēja darīt labāk?
Jā, mēs no Latvijas Bankas puses redzam lietas, ko var darīt labāk un ko mēs kā padomdevējs arī iesakām. Bet valdības pusē ir šos lēmumus pieņemt vai nepieņemt. Labā lieta, ka ir apņemšanās šos atbalsta instrumentus pilnveidot un pielāgot, lai tie, mainot kritērijus un skatoties, kam tie tiešām ir nepieciešami, ir pieejami pēc iespējas plašākam uzņēmumu un iedzīvotāju lokam. Es noteikti gribētu iedrošināt arī uzņēmējus un iedzīvotājus prasīt atbalstu, ja tas ir nepieciešams. Valdība jau var izdomāt jebkādus atbalsta mehānismus, bet, ja iedzīvotāji neprasa un nesaka, kurā vietā tie nestrādā, tad līdz tam atbalstam tikt nav iespējams. Tā ka – esiet aktīvi arī no saņemšanas puses! Lielajās līnijās atbalsts ekonomikai, manuprāt, ir bijis pareizs. Viena ļoti būtiska lieta ir, ka mums jau nevajag ekonomiku noturēt tādā līmenī, lai, kovidsituācijai beidzoties, atgrieztos turpat, kur bijām pirms vīrusa. Nē, atgriezties pagātnē nudien nevajag un nedrīkst, jo pasaules ekonomika ir mainījusies. Mans mudinājums būtu vairāk skatīties, kā mēs varam atbalstīt iedzīvotāju prasmju uzlabošanos. Lai nav tā, ka mēs tikai maksājam dīkstāvi vai subsīdiju un tur tas strādājošais arī ir iesprūdis.
Tad tā mūžīgi arī maksāsim.
Būtu labāk, ja tas ietu kombinācijā ar iespēju uzlabot vai apgūt citas prasmes. Pēc tam var būt iespējas mainīt savu darbības jomu un pāriet uz nozarēm, kur joprojām ir darbaroku trūkums. Mūžizglītības elements varētu būt ciešāk piesaistīts šiem atbalsta mehānismiem. Vēl viena lieta ir RRF (Recovery and Resilience Facility jeb Eiropas Atveseļošanās plāns). Ir jāskatās, kā Latvijas ekonomika dzīvos nākotnē, un šis RRF ir ļoti svarīgs elements. Tas ir ne tikai tāpēc, ka tā ir nauda ap diviem miljardiem. Tas nav milzīgs, bet ļoti būtisks cipars, lai mainītu Latvijas ekonomikas trajektoriju. Vēl viens aspekts ir funktiera esamība. Pareizi un precīzi saliekot šo RRF programmu, tas Latviju spiedīs beidzot prioritizēt savu rīcību. Iepriekšējie, piemēram, Nacionālās attīstības plāni ir bijuši ļoti plaši un nekonkrēti. Pēc būtības visiem kaut kas ir apsolīts. Bet, lai resursus izmantotu pārdomāti, kādam ir jāpasaka arī “nē”. Ir jāspēj prioritizēt un jāizveido stāsts tieši galvenajiem attīstības virzieniem. RRF šajā gadījumā var tikt izmantots kā tāds katalizators nākotnes attīstības vektora spēcīgai iezīmēšanai ne tikai ekonomiskajā, bet arī politiskajā vidē. Līdz ar to, skatoties uz šodienas atbalsta mehānismiem, neaizmirstam domāt par nākotni. Tādā ekonomikas politikas griezumā tā nākotne jau ir tagad. Ja mēs nepieņemsim lēmumus par projektiem, par principiem jau tagad, tad gada beigās, kad Covid beigsies, nebūsim gatavi nākamajam solim. Kā teicis Pols Krugmans – produktivitāte vēl nav viss, bet ilgtermiņā tā ir gandrīz viss. No šādas puses es arī aicinātu uz to skatīties. Mums ar RRF naudu nav jāaizlāpa kaut kādi caurumi līdzšinējā ekonomikas politikā. Mums ir jāizveido stāsts, kas ļauj Latviju un tās ekonomiku uzraut jaunā līmenī. Deķa lāpīšana šoreiz nebūtu tā pareizā izvēle.
Visu interviju lasiet 16.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!