Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas pārskatu, sniedzot informāciju par veikumu ilgtspējīgas attīstības un vides, sociālās jomas un pārvaldības jautājumu risināšanā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Pārskats aptver 2023.kalendāro gadu, un tajā sniegts ieskats Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldības, stratēģijas un risku vadības praksē, pārvaldot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļos. Pārskatā uzsvērta Latvijas Bankas apņemšanās nodrošināt caurredzamību un atbildību ilgtspējības jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šis pārskats apliecina Latvijas Bankas apņēmību īstenot ilgtspējības mērķus un centienus sniegt sabiedrībai skaidru un pilnīgu izpratni par savu darbu.

Latvijas Banka savā attīstīto tirgu akciju portfelī panākusi stabilu progresu oglekļa pēdas nospieduma mazināšanā. 2023.gadā oglekļa pēdas nospiedums saruka vēl par 22% salīdzinājumā ar 2022.gadu, tādējādi tas kopš ilgtspējības stratēģijas īstenošanas samazināts par 59%.

Latvijas Banka pievērsīs uzmanību tam, kā līdztekus bankām attīstīt pārējos finanšu tirgus spēlētājus, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka konkurence finanšu sektorā nav pietiekama, tāpēc Latvijas Banka strādā dažādos virzienos, lai vide būtu pievilcīga jauniem tirgus dalībniekiem, kas sniegtu mūsdienīgus, pieejamus un lētākus pakalpojumus, un iedzīvotāji, uzņēmumi no tā iegūtu.

"Ja bankas nedara savu darbu, tad ir jābūt tirgus dalībniekiem, kas to dara. Protams, mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, kas ar šo sektoru notiek. Te ir sasaiste arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), un šis kopdarbs ir ļoti svarīgs," teica Kazāks.

Viņš atgādināja, ka šogad eirozonā ir panākta iespēja, ka centrālo banku maksājumu sistēmām var pieslēgties arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Tas mazinās banku oligopola stāvokli un veicinās konkurenci. Latvijas Banka ir arī izstrādājusi jaunu regulējumu, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību attīstību reģionos un ļautu tām kreditēt arī juridiskas personas. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai ieviestu tā saucamo vieglās bankas licenci, kur kapitāla prasība ir viens miljons eiro.

Latvijas Banka strādā pie regulējuma, lai no nākamā gada krīzes situācijās iedzīvotāji ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā arī tad, ja nedarbojas interneta sakari, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka tāpat pastāv maksājumu sistēma, kuru Latvijas Banka krīzes situācijās, kad tiek ietekmēti interneta sakari, var izmantot un veikt norēķinus starp sistēmiski svarīgajām bankām.

Veikti arī pasākumi, lai saglabātu bankomātu tīklu visā Latvijā, tā nodrošinot pieeju skaidrajai naudai, kā arī noteikti kritiskie bankomāti, ar kuru starpniecību krīzes situācijās nodrošinātu pastiprinātu apgādi ar skaidro naudu.

"Te nevajag domāt, ka tas ir saistīts tikai ar militārām lietām. Arī plūdu, citu krīžu laikā tas ir izmantojams," sacīja Kazāks.

Savukārt jautāts, kā vērtēt Finanšu ministrijas ierosinājumus, kas ir mērķēti uz skaidras naudas aprites lielāku kontroli, Kazāks atbildēja, ka skaidra nauda bija, ir un būs, kamēr vien cilvēki vēlēsies to izmantot, kā arī tā ir ļoti svarīga dažādās krīzes situācijās, kā to pierādīja arī Ukrainas pieredze. Tomēr Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierosināto izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas izplatības ierobežošana.

Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

Jāatgādina, ka, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija paredzēts, ka Latvijas strādājošo sociālās iemaksas, kuru likme ir 20%, ar laiku sadalīsies uz pusēm starp pirmo un otro pensiju līmeni, bet finanšu krīzes laikā jau sasniegtā 8% iemaksu likme otrajā pensiju līmenī tika samazināta līdz 2%, lai būtu līdzekļi pirmā līmeņa pensiju izmaksām. Vēlāk sociālo iemaksu likme otrajā līmenī tika pakāpeniski palielināta līdz 6%, bet tā arī nekad neatgriezās ne pie 8%, ne 10% sociālo iemaksu likmes.

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Latvijas ekonomikas izaugsme pašlaik ir vājāka, nekā gaidīts un ir virkne lietu, kas Latvijai ir darāmas, lai izaugsmi "pastumtu" uz priekšu, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka ekonomikas vājā izaugsme pašlaik ir saistīta ar diviem faktoriem. Pirmkārt, ekonomika ir vāja arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un Eiropā kopumā. Kamēr tur neparādīsies izaugsme, mūsu eksporta sektors būs vājš un vilks uz leju Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi. Otrkārt, ir redzams, ka mājsaimniecību ienākumi aug un pirktspēja atgūstas, bet nedrošība vēl ir diezgan liela, un mājsaimniecības izvēlas uzkrāt, nevis tērēt.

"Ekonomika ir vāja un vājāka, nekā gaidīts, turklāt ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Tēlaini runājot, pēc laba gada sākuma, pavasaris ir ievilcies, un vasara ekonomikā vēl nav iestājusies," sacīja centrālās bankas vadītājs. Tomēr viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka ir jāsēž un jāgaida, kad mājsaimniecības beidzot sāks tērēt vai uzlabosies situācija eksporta tirgos.

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka atbalsta virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. "Valstij ir vajadzīga nauda drošībai un banku sektors šajā brīdī, manuprāt, tiešām ir viena no izvēlēm, kur šo naudu var paņemt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka bankām virspeļņas nodoklis būtu nosakāms uz dažiem gadiem, kamēr tām ir šāda virspeļņa, kā arī šo virspeļņas nodokli būtu jāsasaista ar kreditēšanas mērķi, proti, bankas, kuras neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu maksāt nodokli pilnā apmērā, kamēr bankām, kuras izpilda kreditēšanas mērķi, maksājums būtu mazāks.

"Lēmums ir jāpieņem politiķiem, bet šogad, manuprāt, šī iespēja noteikti būtu jāizmanto," teica Kazāks.

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmes varētu samazināt atkārtoti, ja inflācija turpinās samazināties un ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja, pirmdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs un ECB padomes loceklis Ģedimins Šimkus.

Norādot uz prognozēm, ka inflācija eirozonā nākamgad veidos 2%, Šimkus žurnālistiem Viļņā sacīja, ka monetārās politikas virziens ir skaidrs.

Šimkus gan atteicās prognozēt ECB gaidāmo rīcību decembrī paredzētajā sanāksmē.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks arī sacīja, ka ECB procentu likmes turpinās samazināties, inflācijai pakāpeniski atgriežoties pie bankas noteiktā 2% mērķa.

"Inflācijas kritums un vāja ekonomika ļauj papildus pakāpeniski samazināt procentu likmes," blogā raksta Kazāks.

Kā ziņots, ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15.maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai, informē Latvijas Banka.

Lēmums stājies spēkā 16.maijā.

"Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji AS INDEXO Banka pakalpojumi būs pieejami privātpersonām.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,8% līdz 0,6%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,3% līdz 2,6%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir samazināta no 3,8% līdz 3%.

Latvijas Bankā skaidroja, ka 2024.gada IKP prognozes samazināšanu noteica gan vājāka, nekā gaidīts, izaugsme šogad pirmajā pusgadā, gan arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktā IKP iepriekšējo datu revīzija. Joprojām piesardzīgais tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums liek lēst gausāku izaugsmes sasparošanos arī šogad otrajā pusgadā.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka 2025.gada IKP prognoze samazināta no jūnijā lēstajiem 3,3% līdz 2,6% līdz ar pieticīgāku privātā patēriņa un investīciju līmeni. Neraugoties uz strauju reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc augstās inflācijas perioda. Uzkrāšanu papildus motivē pesimistiskais patērētāju noskaņojums. Savukārt investīcijas kavē gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu saistītu projektu izpildes vilcināšanās, gan rentabilitātes sarukums vairākās nozarēs, gan arī kreditētāju piesardzība. Jaunu kredītu izsniegšana varētu straujāk sekmēties līdz ar būtiskāku procentu likmju samazināšanos.

Latvijas Banka saglabājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 1,8% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,6% līdz 3,3%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3,8% apmērā.

"Šis gads aizsācies ar samērā spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi. Taču tik straujš kāpums nebūs noturīgs un turpmākajos ceturkšņos pieauguma temps palēnināsies, kopējam 2024.gada sniegumam prognozēs nemainoties, tomēr piešķirot mazāku izaugsmes inerci 2025.gadam," pauž Latvijas Bankā, piebilstot, ka ģeopolitiskie riski saglabājas augsti, joprojām augstas ir arī kredītu procentu likmes, tāpēc iedzīvotāji un investori izdevumos ir piesardzīgi.

Tāpat Latvijas Bankā skaidro, ka, lēšot zemāku privātā patēriņa un privāto investīciju līmeni, 2025.gada prognoze samazināta salīdzinājumā ar 2024.gada martā prognozēto. Iekšzemes pieprasījums īstermiņā saglabāsies kā galvenais virzītājspēks, tomēr tas būs mazāk jaudīgs, nekā prognozēts iepriekš. Nozīmīgu artavu iekšzemes pieprasījuma pieaugumā nodrošinās valdības investīcijas.