Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Plānotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā palīdzēs stiprināt lietoto auto tirdzniecības uzraudzības iespējas, kā arī nodrošināt vienlīdzīgākus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

“Likumprojekts, kura ietvaros plānots palielināt transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā, ar kārtu paplašina no jauna ievesto mazlietoto mašīnu loku, uz kurām turpmāk attieksies jaunie noteikumi. Tas viennozīmīgi palīdzēs uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas uzraudzību, kā arī indentificēt gadījumus, kad transportlīdzekļu tirdzniecības darījumi neatbilst likumdošanas prasībām vai rada jautājumus par to likumisko pamatojumu. Jaunais regulējums attieksies uz dažādām situācijām, tostarp uz transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā pēc to iegādes ārvalstīs. Tas paredz detalizētāku darījumu pārbaudi, veicinot to atbilstību likumdošanai, kas savukārt varētu veicināt arī pilnīgāku nodokļu iekasēšanu šādu darījumu ietvaros,” norāda O.Cekuls.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš tikšanās laikā vienojās par kopīgu sadarbību, kur Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar ALTUM izstrādās jaunu metodiku, kas pavērs plašākas iespējas lielajiem komersantiem piesaistīt finansējumu projektiem, ko plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš pārrunāja abu iestāžu kopīgo sadarbību saistībā ar KEM jaunajām ES fondu programmām centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivizācijai un biometāna ražošanas un transportēšanas nozares attīstībai. Tikšanās laikā gan ministrs, gan ALTUM vadītājs bija vienisprātis – prioritāte ir plašāka finansējuma pieejamība.

“Nākot pašam no biznesa vides, saprotu, cik svarīgi ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem, attīstot jaunus projektus, ļaut izvēlēties sev piemērotāku un efektīvāku kreditēšanas risinājumu. Aktīvāka kredītiestāžu un mūsu perspektīvo uzņēmumu sadarbība paver iespēju veselīgai konkurencei gan starp atbalstāmiem projektiem, gan kredītiestādēm. Konkurence projektu ieceres stadijā, ir kritiski svarīga, lai pieejamo finansējumu – gan privāto, gan publisko - mēs Latvijā izmantotu mērķtiecīgi,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai atbilstoši jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju. Tātad – saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.

"Latvijas Bankas izsniegta licence ir kvalitātes zīme. Latvijā esam sasnieguši izcilību atbilstības jomā un esam labi sagatavoti, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saskaras ar izaicinājumu orientēties MiCA regulējuma sarežģītajās prasībās. Turklāt uzraudzības izmaksas pēc licences iegūšanas ir konkurētspējīgas," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Latvijas patērētāju kreditēšanas (nebanku) tirgus 2024.gada pirmajā pusgadā bija stabils un vērsts uz izaugsmi, taču šī izaugsme nav vienmērīga starp dažādiem kredītu veidiem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

2024.gada pirmajā pusgadā Latvijā saglabājās stabils licencēto patērētāju kreditēšanas tirgus dalībnieku skaits. Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tāpat kā iepriekšējā periodā. Kreditēšanas pakalpojumus sniedza 36 kapitālsabiedrības - par vienu vairāk nekā 2023.gada otrajā pusgadā. Gan nemainīgais tirgus dalībnieku skaits, gan licencēto darbība bez licenču apturēšanas vai anulēšanas, gan kredītportfeļa kvalitāte liecina par tirgus stabilitāti.

2024.gada 1. pusgadā pieaudzis jaunu aizdevumu izsniegšanas apjoms.

Licencētie tirgus dalībnieki izsniedza kredītus 392,48 miljonu eiro apmērā (par 9,46% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā).

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Rīgas pašvaldība no nākamā gada ieviesīs četras jaunas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kategorijas, kuru mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitāti veicinošu pilsētvidi, jaunu mājokļu pieejamību, labu vides kvalitāti un noturīgu pilsētas ekosistēmu, kā arī veicināt ieguldījumus iekšējās drošības un aizsardzības stiprināšanā.

To paredz 20. novembrī, Rīgas domē pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

“Ar nekustamā īpašuma nodokļa likmes korekcijām pašvaldībai ir iespēja papildus stimulēt labas pārmaiņas un uzlabojumus visā pilsētā. Ar šodien atbalstīto ierosinājumu par nodokļa atlaidēm Rīgas dome dod skaidru signālu, ka vēlamies, lai pilsētā attīstās mājokļu tirgus un tiek būvētas jaunas daudzdzīvokļu ēkas, mums rūp drošība, tādēļ nodokļu atlaides būs tiem namu īpašniekiem, kuru ēkās būs patvērumam drošas vietas apdraudējuma un krīzes situācijām. Tāpat Rīgas dome stimulēs agrāk piesārņotu teritoriju attīrīšanu un vēsturisku koku apstādījumu saglabāšanu,” norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju.

Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.

Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90 % no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.

Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Likumprojekts par arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu uzraudzīšanu varētu būt gatavs nākamā gada sākumā, šodien Saeimas Juridiskajā komisijas sēdē informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji.

TM norāda, ka pašlaik norit intensīvs darbs, lai pabeigtu likumprojektu un novērstu iepriekš identificētos problēmjautājumus. Šobrīd ir plānots, ka darbu pie likumprojekta varētu pabeigt līdz nākamā gada janvārim.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzsvēra, ka komisija atgriezīsies pie šī jautājuma izskatīšanas nākamā gada sākumā.

Jau vēstīts, ka likumprojekts Saeimā tiks skatīts trīs lasījumos bez steidzamības. Par grozījumu skatīšanu steidzamības kārtā iestājās Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija. Tomēr Saeimas Juridiskā komisija vienojās, ka iebildumu dēļ izmaiņas neskatīs steidzamības kārtā.

Pēdējā pusgada laikā mājokļu tirgū Latvijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas būtiski mainījušas spēles noteikumus un padarījušas mājokļu iegādi pieejamāku lielai daļai iedzīvotāju. Euribor likmes samazinājums no 4,1% pīķa pagājušajā rudenī līdz 2,7% šoruden ir radījis būtisku atvieglojumu kredītņēmējiem, mazinot gan finansiālo slogu, gan ļaujot pārkāpt psiholoģisko barjeru, kas iepriekš daudzus ir atturējusi no lēmuma iegādāties mājokli.

Pozitīvās pārmaiņas it īpaši ir skārušas gatavo mājokļu tirgu, kā arī radījušas lielāku interesi par projektiem būvniecības stadijā.

Euribor kritums – zemākas izmaksas un lielāka pārliecība

Euribor procentlikme sešu mēnešu laikā samazinājusies par procentu un ir atbalss izmaiņām, kas skar inflāciju un ekonomiku. Likmes kritums nozīmē, ka mājokļu kredītu maksājumi ir kļuvuši ievērojami zemāki. Vēl pirms pusgada lielāko daļu ikmēneša maksājumu kopsummas veidoja procenti, taču tagad situācija ir uzlabojusies – procentu maksājumi ir kļuvuši mazāki par pamatsummu.

Minētās izmaiņas ievērojami atvieglo izdevumu slogu, piemēram, ikmēneša maksājums mājokļa kredītam 150 000 eiro vērtībā tagad ir par aptuveni 100 eiro mazāks nekā pirms pusgada. Euribor likmju kritums stiprina arī pircēju pārliecību par ieguldījuma ilgtermiņa vērtību, palīdzot vieglāk pieņemt lēmumu par mājokļa iegādi tagad, nevis atlikt to. Ir redzams, ka pārmaiņas labvēlīgi iespaido jauno ģimeņu lēmumu pārcelties uz plašāku vai modernāku mājokli. Esam novērojuši arī pirmspensijas vecuma cilvēku interesi: tiek pārdoti lielie dzīvokļi vai privātmājas pēc bērnu došanās dzīvē un pieņemts lēmums pārcelties uz mazākiem energoefektīviem mājokļiem.

Rīgas Filharmonijas projektēšana, lai pārbūvētu Kongresu namu, varētu tikt pabeigta divu gadu laikā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti" un KM ir parakstījušas līgumus, lai sāktu darbu pie Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Rīgas Filharmonijas projekta īstenošanai tiek izveidota Uzraudzības padome, kurā būs pārstāvētas projektā iesaistītās puses, tai skaitā filharmonijas nākotnes lietotāji: Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un Latvijas Koncertu pārstāvji.

Paredzēts, ka Uzraudzības padomē tiks izskatīti jautājumi, kas var ietekmēt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu - projektēšanas darbu izpildi, tai skaitā arī telpu programmu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Būvprojekts pirms būvatļaujas saņemšanas tiks saskaņots ar Uzraudzības padomi.

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Labklājības ministrijā (LM) rosina ļaut darba devējam un darbiniekam darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, liecina LM likumprojekts par grozījumiem Darba likumā.

Likumprojekts paredz iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām (šobrīd to var pagarināt tikai par vienu stundu), tādējādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās.

Ministrijā sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izvērtējot šī brīža situāciju, secināts, ka šobrīd viens no labākajiem risinājumiem ir tāds, kas sniedz iespēju darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu un nesamazinot darbinieka darba samaksu.

Tāpat tiktu saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai.

Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai. Precizējot akta prasības nacionālā līmenī, svarīgi neatkārtot kļūdas, ko pieļāvām ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu, nonākot pārlieku lielā birokrātijas slogā. Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas godprātīgi, taču ir svarīgi savlaicīgi parūpēties, lai visa atbildība netiek pārlikta uz sistēmu izstrādātāju pleciem, ietekmējot konkurenci un digitalizācijas tempus.

Domājot par Mākslīgā intelekta akta ietekmi uz digitalizāciju kopumā, sistēmu izstrādes kvalitāti un izmaksām, svarīgi vispirms atcerēties, kāpēc šāds akts bija nepieciešams un kādi ir tā mērķi. Nepieciešamība pēc šāda regulējuma radās, jo, līdztekus daudziem pozitīviem ieguvumiem no MI, pastāv iespējas to izmantot arī ļaunprātīgi, piemēram, radot MI rīkus, ko var pielietot manipulācijā vai sociālajā kontrolē. Vienkārši sakot, jaunais akts radīts, lai sekmētu ētisku, drošu, caurspīdīgu un uzticamu MI izmantošanu.

Pagājušā gada nogalē kopumā vēl nebija regulējuma par 702 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja un pieņēma zināšanai valdība.

Tostarp regulējums par 248 miljoniem eiro ir saskaņošanas procesā, bet saskaņošana nav uzsākta par 454 miljoniem eiro, galvenokārt transporta jomā (371,6 miljoni eiro).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē aicināja uz šo jautājumu skatīties politiski - ja programmas "buksē", vai tās ir nepieciešamas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka ministriem, lūdzot pārdalīt ES fondu resursus, jābūt gataviem arī doties uz Eiropu un sniegt argumentāciju.

Siliņa aicināja ik pēc diviem mēnešiem ministriem valdībā nākt ar skaidru ziņojumu par to, kas ar ES fondu finansējumu ir izdarīts un kādas ir nākamās prioritātes. Viņa pauda, ka ir svarīga ātrāka rīcība no ministru puses, aicinot viņus būt atvērtiem.

No šī gada būvniecības informācijas modelēšana (BIM) kļuvusi par obligātu prasību valsts vai pašvaldību finansētu trešās grupas ēku būvniecībā. Digitalizācija būvniecību ne tikai padara efektīvāku, bet arī veicina ārvalstu investoru piesaisti.

Taču Latvija šajā jomā atpaliek no citām valstīm, un ir uzņēmumi, kas pretojas digitalizācijas prasībām, tā riskējot ar nozares stagnāciju.

Kas ir BIM un kā tā var risināt būvniecības problēmas?

BIM ir tehnoloģiska pieeja, kas ļauj pārnest būvniecības procesus digitālajā vidē. Izmantojot 3D modeļus, vienkopus tiek apvienota visa projekta arhitektūras un inženiertehniskā informācija, turklāt šādā veidā ir iespējams novērst kļūdas jau projektēšanas posmā.Tā ir vienota darba vide, kas veicina efektīvu sadarbību starp visiem projekta dalībniekiem un palīdz pārvaldīt ēkas visā to dzīves ciklā – no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.Lai veicinātu būvniecības procesu caurskatāmību un uzlabotu efektivitāti, ir jāveic stratēģisks solis – pilnībā pāriet uz projektēšanu 3D vidē un ieviest BIM. Tas ne tikai paātrina būvdarbus, bet arī ļauj precīzāk prognozēt izmaksas, kas ir viens no izplatītākajiem izaicinājumiem. Šie procesi vairs nav tikai nākotnes risinājumi, bet gan neatliekama nepieciešamība, kas var kļūt par atslēgu tirgus izaugsmei.