Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītībai un kompetencei vēl ir kurp augt, bet bankas un nebanku kreditētāji ir pietiekami viltīgi, lai ar laba mārketinga palīdzību pamanītos piedāvāt klientiem tādus kredītu noteikumus, kas nav tie izdevīgākie.

Par laimi šai taktikai ir iedarbīgs pretlīdzeklis – kredītu salīdzināšana, nelaime tikai tā, ka ne visi kredītu gribētāji ir par šādiem rīkiem un iespējām informēti.

Šajā kontekstā gribētu uzsvērt to, ka Latvijas sabiedrības lielākās daļas zināšanas par nebanku kreditētāju tirgu ir pamatīgi novecojušas. Tās palikušas apmēram desmit gadus senā pagātnē, kad nebanku kreditētāji darbojās faktiski neregulētā tirgū, kurā varēja piedāvāt plēsonīgus kredītu procentus un citus neizdevīgus noteikumus. Taču situācija aizvadīto desmit gadu laikā ir pamatīgi mainījusies – tirgus tiek stingri regulēts, noteikti maksimālie pieļaujamie kredītu procenti un citi ierobežojoši noteikumi. Vienlaikus nebanku kreditētāju tirgus ir saglabājis konkurenci un cīņu par klientiem, kuru banku tirgus diemžēl ir gandrīz zaudējis.

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

Kopš 2024. gada jūnija, Eiropas Centrālā banka ir uzsākusi procentu likmju samazināšanas ciklu, samazinot bāzes procentu likmes par 0.25%. Latvijā un citās Baltijas valstīs šo lēmumu sekas būs īpaši jūtamas, jo vairums kredītu tiek izsniegti ar mainīgo procentu likmi.

Pirmie šīs izmaiņas sajutīs tieši aizņēmēji. Tomēr jautājums, kas daudzus interesē, ir šāds: vai procentu likmju kritums nozīmēs pieejamāku kreditēšanu un kā tas ietekmēs tautsaimniecību kopumā?

Vai likmju izmaiņu ietekmi jutīsim savā ikdienā?

Procentu likmju izmaiņas ir būtisks faktors ekonomikas attīstībā. Samazinoties procentu likmēm, teorētiski palielinās kreditēšanas pieejamība, jo aizņēmēji var aizņemties par zemākām izmaksām. Tomēr realitāte ir sarežģītāka. Likmes krītas, bet tas notiek tik lēni, ka pamanāmu ietekmi uz ekonomiku tas neradīs. Cilvēki to neizjutīs, jo inflācija ir stabila un situācijā nav nekā kritiska.

Latvijas mājsaimniecību kreditēšana pēdējā laikā uzrāda pozitīvas tendences, taču uzņēmumu kreditēšana joprojām stagnē. Tas lielā mērā saistīts ar ģeopolitiskajiem faktoriem, augstajām procentu likmēm un nenoteiktām attīstības perspektīvām, kas attur uzņēmējus no jaunu kredītsaistību uzņemšanās.