Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītībai un kompetencei vēl ir kurp augt, bet bankas un nebanku kreditētāji ir pietiekami viltīgi, lai ar laba mārketinga palīdzību pamanītos piedāvāt klientiem tādus kredītu noteikumus, kas nav tie izdevīgākie.
Par laimi šai taktikai ir iedarbīgs pretlīdzeklis – kredītu salīdzināšana, nelaime tikai tā, ka ne visi kredītu gribētāji ir par šādiem rīkiem un iespējām informēti.
Šajā kontekstā gribētu uzsvērt to, ka Latvijas sabiedrības lielākās daļas zināšanas par nebanku kreditētāju tirgu ir pamatīgi novecojušas. Tās palikušas apmēram desmit gadus senā pagātnē, kad nebanku kreditētāji darbojās faktiski neregulētā tirgū, kurā varēja piedāvāt plēsonīgus kredītu procentus un citus neizdevīgus noteikumus. Taču situācija aizvadīto desmit gadu laikā ir pamatīgi mainījusies – tirgus tiek stingri regulēts, noteikti maksimālie pieļaujamie kredītu procenti un citi ierobežojoši noteikumi. Vienlaikus nebanku kreditētāju tirgus ir saglabājis konkurenci un cīņu par klientiem, kuru banku tirgus diemžēl ir gandrīz zaudējis.
Nebanku kreditētāju tirgus šobrīd spēj piedāvāt faktiski visus tos pašus populārākos kredītu veidus, kādus privātpersonām piedāvā bankas - patēriņa, auto un hipotekāros kredītus. Un tā kā nebanku kreditētāju tirgū joprojām saglabājusies konkurence par klientiem, tad pie šiem aizdevējiem joprojām kredītu pieteikumu izskatīšana noris daudz ātrāk nekā bankās, nebanku kreditētāji daudz mazāk formāli pieiet dažiem noteikumiem, piemēram, tam, ka lai saņemtu hipotekāro kredītu bankā jābūt nostrādājušam vienā darba vietā vismaz sešus mēnešus. Jāatzīst, ka ir arī daļa klientu, kas nemaz negriežas bankās, meklējot kredītus, gan tādēļ, ka nostiprinājusies pārliecība, ka bankās pieprasījuma izskatīšanas process notiek lēni un birokrātiski, gan arī tādēļ, ka daļai klientu alga tiek maksāta tādā formā, kas neveicina kreditēšanos bankās. Taču visa iepriekš minētā rezultāts ir tāds, ka nebanku kreditētāju piedāvātās kredītu likmes un noteikumi ļoti bieži ir konkurētspējīgi ar banku piedāvājumu, turklāt tos var arī vienkārši un ātri salīdzināt, atšķirībā no banku piedāvājumiem.
Šobrīd Latvijā notiek aktīva diskusija par to, ka būtu jāatceļ ierobežojumi kredītu reklamēšanai Latvijā. Būtu vērts atzīmēt, ka šīs diskusijas mērķis ir palielināt izsniegto kredītu skaitu tautsaimniecībai un veicināt ekonomikas izaugsmi. Taču privātpersonām būtu jāievēro, ka tas draud atjaunot situāciju, kurā lielāku skaitu kredītu spēs izsniegt tās finanšu iestādes, kurām ir spēcīgākas mārketinga komandas un lielāki mārketinga budžeti, nevis klientiem izdevīgāki kredītu procenti un noteikumi. Tā kā kredītu reklamēšanas ierobežojumus, visticamāk, atcels, tad gribu atgādināt klientiem, kas tas neatceļ nepieciešamību domāt ar galvu un vēsi un bezkaislīgi salīdzināt piedāvāto kredītu procentus, skaitļus un citus noteikumus. Vēlams iegūt vismaz vairākus finansējuma piedāvājumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Citiem vārdiem sakot – ne tikai lielveikalos pastāv impulsa pirkumi, tādi eksistē arī kredītu pasaulē un nevajag tiem ļauties.