Kopš 2024. gada jūnija, Eiropas Centrālā banka ir uzsākusi procentu likmju samazināšanas ciklu, samazinot bāzes procentu likmes par 0.25%. Latvijā un citās Baltijas valstīs šo lēmumu sekas būs īpaši jūtamas, jo vairums kredītu tiek izsniegti ar mainīgo procentu likmi.
Pirmie šīs izmaiņas sajutīs tieši aizņēmēji. Tomēr jautājums, kas daudzus interesē, ir šāds: vai procentu likmju kritums nozīmēs pieejamāku kreditēšanu un kā tas ietekmēs tautsaimniecību kopumā?
Vai likmju izmaiņu ietekmi jutīsim savā ikdienā?
Procentu likmju izmaiņas ir būtisks faktors ekonomikas attīstībā. Samazinoties procentu likmēm, teorētiski palielinās kreditēšanas pieejamība, jo aizņēmēji var aizņemties par zemākām izmaksām. Tomēr realitāte ir sarežģītāka. Likmes krītas, bet tas notiek tik lēni, ka pamanāmu ietekmi uz ekonomiku tas neradīs. Cilvēki to neizjutīs, jo inflācija ir stabila un situācijā nav nekā kritiska.
Latvijas mājsaimniecību kreditēšana pēdējā laikā uzrāda pozitīvas tendences, taču uzņēmumu kreditēšana joprojām stagnē. Tas lielā mērā saistīts ar ģeopolitiskajiem faktoriem, augstajām procentu likmēm un nenoteiktām attīstības perspektīvām, kas attur uzņēmējus no jaunu kredītsaistību uzņemšanās.
Nebanku kreditētāji: elastīgi, tomēr pārāk mazi, lai lauztu tirgu
Šajā situācijā nebanku kreditētāji kļūst par svarīgu spēlētāju. Kamēr bankas reaģē piesardzīgi, alternatīvie finansētāji piedāvā elastīgākus un ātrākus risinājumus. Tomēr jāsaprot, ka pat ar procentu likmju kritumu alternatīvajiem finansētājiem tas ne vienmēr nozīmē zemākas aizdevumu likmes. Alternatīvā finansēšana uz kopējās ekonomikas fona ir ļoti mazs spēlētājs – to ietekme un vēriens, salīdzinot ar bankām, ir niecīgs. Varam diezgan droši apgalvot, ka alternatīvajiem finansētājiem likmes nekritīsies. Kādas tās ir, tās arī paliks.
Vienlaikus kreditēšanas apjoma samazināšanās var būtiski ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Investīcijas šobrīd ir iesaldētas, galvenokārt ģeopolitisko un ekonomisko neskaidrību dēļ – uzņēmumi vilcinās pieņemt lēmumus par jauniem projektiem. Tas kavē uzņēmumu kreditēšanas pieaugumu, kas ir nepieciešams, lai stimulētu izaugsmi. Tomēr ir nozares, piemēram, lauksaimniecība, kur finansējuma pieprasījums joprojām ir ievērojams. Pēdējā ceturkšņa laikā 53% ERST Finance izsniegto līzingu saņēma tieši lauksaimniecības sektora uzņēmumi.
Vai ilgtspējīgai izaugsmei pietiks ar šīm izmaiņām?
Procentu likmju kritums pats par sevi nav faktors, kas aktivizēs ekonomikas izaugsmi vai kreditēšanu. Lai gan tas varētu radīt iespēju mājsaimniecībām un dažiem uzņēmumiem samazināt kredītsaistību izmaksas, ģeopolitiskā situācija, tirgus nenoteiktība un piesardzība joprojām ir galvenie šķēršļi, kas attur uzņēmumus no jaunu kredītsaistību uzņemšanās. Stabila un pieejama finansēšana ir galvenais priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, un šajā laikā, kad tradicionālās bankas ir piesardzīgas, alternatīvie finansētāji var piedāvāt vajadzīgo elastību, lai uzņēmumi varētu turpināt attīstīties. Tomēr būtiski, lai jebkurš lēmums par finansējuma pieņemšanu būtu balstīts uz rūpīgu situācijas analīzi un nākotnes perspektīvām.
