Jaunākais izdevums

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Krievijas ziņu portālos rakstīts, ka Aktivkapital banka esot bijusi saistīta ar Krievijas pilsētas Samaras kriminālajām struktūrām, kur banka izmantota pelēkās shēmās, lai piesavinātos budžeta līdzekļus. Sergejs Ivakhno 2007. gadā esot ieguvis kontroli pār banku no bijušā Krievijas Valsts Domes deputāta Alekseja Leuškina, kurš bijis pazīstams kā valsts uzņēmumu reideris. Kontroli pār banku Ivakhno ieguvis kopīgi ar biznesa partneri Grigoriju Oganesjanu, kurš jau iepriekš vadījis Ivakhno kontrolēto Volga-kredit banku.

2018. gada martā Krievijas Centrālā banka anulējusi Aktivkapital bankas licenci, bet tā paša gada maijā bankai pasludināts maksātnespējas process. Tam par iemeslu bijusi aktīvu izvešana no bankas. Tiesībsargājošās iestādes uzsākušas kriminālprocesu, kas noslēdzies ar to, ka 2024. gadā Maskavas pilsētas Taganskas rajona tiesa piespriedusi Grigorijam Oganesjanam astoņu gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu liela apmēra krāpšanā, kas notikusi, izvedot no Aktivkapital bankas naudas līdzekļus aptuveni 4 miljardu rubļu apmērā (aptuveni 42 miljoni eiro), izsniedzot fiktīvus kredītus. Par Ivakhno atbildību nav ziņu, lai gan viņš esot bijis bankas līdzīpašnieks līdz pat 2018. gada martam.

2018. gada augustā Krievijas Centrālā banka anulējusi licenci arī Maskavas vekseļu bankai, kuru tobrīd kā valdes priekšsēdētājs vadīja tās līdzīpašnieks Sergejs Ivakhno. Par iemeslu licences anulēšanai bijis tas, ka kredītiestāde vairākkārt pārkāpusi likumu, nav pildījusi regulatora prasības un slēpusi savu patieso finanšu stāvokli. Tā paša gada novembrī bankai pasludināts maksātnespējas process. Atklājušās pazīmes, ka banka apzināti novesta līdz maksātnespējai, iegādājoties zemas likviditātes vērtspapīrus, un arī no šīs bankas esot izvesti aktīvi, izsniedzot kredītus personām ar apšaubāmu maksātspēju. Krievijas Centrālā banka esot vērsusies Krievijas Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, savukārt Krievijas Noguldījumu apdrošināšanas aģentūra 2021. gadā pret bijušo Maskavas vekseļu bankas vadību, tostarp Sergeju Ivakhno, cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu 420 miljonu rubļu (aptuveni 4,4 miljonu eiro) apmērā.

Arī citas Ivakhno kontrolētās bankas ir apvītas ar dažādām dīvainībām un aizdomām par nelikumībām. Piemēram, Ivakhno banka Kapital Moskva esot pārdota uzņēmējam, bijušajam Krievijas Valsts Domes deputātam Sergejam Petrovam, kurš Krievijā tiekot vainots aktīvu izvešanā aptuveni 4 miljardu rubļu apmērā (aptuveni 42 miljoni eiro). Sergejs Petrovs šobrīd slēpjoties Austrijā.

Savukārt Krievijas pilsētā Samarā bāzētajai Volga-kredit bankai, kurā Sergejs Ivakhno agrāk bijis līdzīpašnieks līdz tās pārdošanai holdingam Elektroshchit TM-Samara, licence par dažādiem likuma pārkāpumiem tika atņemta jau 2014. gada decembrī. 2015. gada sākumā atklājies, ka no bankas pazuduši noguldītāju naudas līdzekļi, un par notikušo uzsākts kriminālprocess. 2021. gadā Samāras pilsētas Ļeņina rajona tiesa piespriedusi 9,5 gadu cietumsodu bijušajai Volga-kredit bankas vadītājai Tatjanai Jerlikinai par krāpšanos lielā apmērā, kas īstenota, nozogot gandrīz 3000 noguldītāju naudas līdzekļus aptuveni 1,7 miljardu rubļu apmērā (aptuveni 18 miljoni eiro). No trīs līdz septiņu gadu cietumsodi piespriesti arī vairākiem citiem bijušajiem bankas vadītājiem.

Bez darbošanās banku sektorā atrodamas ziņas, ka Sergejs Ivakhno darbojies vairākos uzņēmumos autotransporta nozarē, tostarp pārdevis Mitsubishi automobiļus. Tomēr, ņemot vērā uzņēmēja raibo dzīves gājumu Krievijas banku sektorā, nav pārsteigums, ka Krievijas ziņu portālos Sergejam Ivakhno piedēvēta iesauka – banku burvis.

Kāda ir Sergeja Ivakhno naudas līdzekļu izcelsme?

Kamēr vairākas ar Sergeju Ivakhno saistītas bankas Krievijā zaudējušas licences par dažādiem likuma pārkāpumiem, tostarp naudas līdzekļu izvešanu, viņš ir ieguvis miljoniem eiro vērtus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

2005. gadā Sergejs Ivakhno kopā ar kādu Vitāliju Judinu un Belizā reģistrētu ofšoru Gulf Import Export Limited nodibinājuši SIA Gulf RE. No 2011. gada līdz 2022. gadam vienīgais uzņēmuma īpašnieks bija Sergejs Ivakhno. Šobrīd uzņēmums pieder Gaļinai Bikovai Tarasovai, tomēr gan uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, gan patiesais labuma guvējs uz darījuma attiecību pamata joprojām ir Sergejs Ivakhno.

Dienas Bizness izpētīja, ka SIA Gulf RE 2016. gada 13. oktobrī par 4,5 miljoniem eiro ir iegādājusies namu Smilšu ielā 3, Rīgā, kur līdz aptuveni 2020. gadam atradās Krievijas vēstniecības konsulāts. 2017. gada 10. martā puse no ēkas Smilšu ielā 3, Rīgā, atsavināta citam 2016. gadā dibinātam uzņēmumam SIA Grandlion RE, kura vienīgā īpašniece no 2016. gada līdz 2018. gadam bija Krievijas pilsone Zukhra Rakhmatullina. Tomēr 2018. gadā arī par SIA Grandlion RE vienīgo īpašnieku kļuvis Sergejs Ivakhno.

SIA Gulf RE gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmums pabeidzis 2023. gadu ar 210 201 eiro lielu peļņu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā bijis 668 783 eiro, savukārt 2022. gadā – 512 194 eiro. Gada pārskatā norādīts, ka SIA Gulf RE veic ieguldījumus nekustamā īpašumā Latvijā, Spānijā un ASV, un uzņēmuma koncerna nekustamo īpašumu portfelī esot vairākas premium klases vēsturiskās ēkas Vecrīgā. Uzņēmuma bilancē pamatlīdzekļu – nekustamo īpašumu – vērtība 2023. gada beigās ir 5,17 miljoni eiro (pirms nolietojuma – 9,23 milj. eiro).

SIA Gulf RE gada pārskats par 2023. gadu arī atklāj, ka uzņēmumam pret Sergeju Ivakhno un Galinu Bikovu Tarasovu ir īstermiņa saistības 17,7 miljonu eiro apmērā un ilgtermiņa saistības 19,5 miljonu eiro apmērā.

SIA Grandlion RE gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmums pabeidzis 2023. gadu ar 144 163 eiro peļņu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā bijis 158 078 eiro, savukārt 2022. gadā – 118 134 eiro. Uzņēmuma bilancē pamatlīdzekļu – nekustamo īpašumu – vērtība 2023. gada beigās ir 2,76 miljoni eiro (pirms nolietojuma - 3,59 milj. eiro). Arī šim uzņēmumam ir ilgtermiņa saistības pret Sergeju Ivakhno aptuveni 5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Sergeja Ivakhno kontrolētajai SIA Gulf RE pieder 61% daļas uzņēmumā SIA Jēkaba ielas nams. Uzņēmuma gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka šim uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 1,45 miljonu eiro vērtībā. Pārējie 39% uzņēmuma pieder SIA Audēju ielas nams, kuras vienīgais īpašnieks savukārt ir tā pati SIA Gulf RE. SIA Audēju ielas nams gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 2,7 miljonu eiro apmērā (pirms nolietojuma - 3,22 milj. eiro).

Tāpat SIA Gulf RE pieder 51,4% daļas uzņēmumā SIA Brīvības biroju centrs. Uzņēmuma gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka šim uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 1,2 milj. eiro apmērā (pirms nolietojuma - 1,74 milj. eiro). Kā noprotams, uzņēmumam pieder nams Brīvības biroju centrs, kas atrodas Brīvības ielā 85, Rīgā.

SIA Gulf RE un SIA Grandlion RE kopīgi pieder uzņēmums SIA Vermon. Šī uzņēmuma apgrozījums 2023. gadā bijis 268 803 eiro, un gadu tas noslēdzis ar 93 462 eiro peļņu. Uzņēmuma gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 1,07 miljonu eiro apmērā (pirms nolietojuma - 3,37 milj. eiro).

Sergejam Ivakhno pieder daļas arī dažādos citos uzņēmumos, kuriem pieder nekustamie īpašumi. Piemēram, viņam pieder 70% daļas SIA HML imports, kuras gada pārskatā par 2023. gadu norādīts, ka uzņēmumam ir pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 5,57 miljonu eiro vērtībā (pirms nolietojuma – 7,56 milj. eiro). Uzņēmuma apgrozījums 2023. gadā bijis 480 tūkstoši eiro, gads noslēgts ar 182,5 tūkstošu eiro peļņu.

No visa minētā redzams, ka Sergejs Ivakhno ir ieguldījis ievērojamas naudas summas, iegūstot savā īpašumā dažādus iespaidīgus, peļņu nesošus nekustamos īpašumus Rīgas centrā. Dienas Biznesam ir zināms, ka starp īpašumiem, kas ar dažādu uzņēmumu starpniecību pieder Sergejam Ivakhno, ir ne tikai nams Smilšu ielā 3, Vecrīgā, bet arī tam blakus esošie nami Smilšu ielā 5, Smilšu ielā 8, u.c. Tāpat Sergejam Ivakhno pieder nams Merķeļa ielā 21, Rīgā, jau minētais nams Brīvības ielā 85, Rīgā, kā arī citas ēkas Rīgas centrā.

Publiski ir atrodama informācija arī par dažādiem Sergeja Ivakhno uzņēmumiem Anglijā, no kuriem lielākā daļa vairs gan nav aktīvi. Vienlaikus uzmanību saista tas, ka uzņēmumā CHEMICAL & GENERAL TRADING LIMITED, kurš ir aktīvs un kurā Sergejs Ivakhno ir patiesais labuma guvējs un direktors, norādīts, ka Sergeja Ivakhno rezidences valsts ir Latvija. Savukārt Latvijas komercreģistrā norādīts, ka Sergeja Ivakhno rezidences valsts ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. Arī minētais uzņēmums darbojas ar savu nekustamā īpašuma iznomāšanu, un tā aktīvu vērtība 2024. gada 30. novembrī bijusi 1,97 miljoni Lielbritānijas mārciņas.

Rodas pašsaprotams jautājums, uz kuru nav atrodama skaidra atbilde, – kāda ir šo visu Sergeja Ivakhno ievērojamo naudas līdzekļu izcelsme? Un kā tas ir iespējams, ka Krievijas baņķieris, ar kuru saistītās bankas Krievijā cita pēc citas bijušas iesaistītas dažādās nelikumībās, var brīvi ieguldīt līdzekļus, iegūstot miljoniem eiro vērtus nekustamos īpašumus Rīgas centrā?

Kas palīdzēja Sergejam Ivakhno izvietot savus aktīvus Latvijā?

Sergeja Ivakhno kontrolētajos uzņēmumos Latvijā figurē Hugo Pāvuls, kurš ir vairāku Sergeja Ivakhno uzņēmumu valdes loceklis (SIA Gulf RE, SIA Brīvības biroju centrs, SIA Audēju ielas nams, SIA Vermon) un prokūrists (SIA Grandlion RE, SIA Jēkaba ielas nams). Hugo Pāvulam arī pieder uzņēmums SIA HP Finance, kuram pieder 48,6% daļas Sergeja Ivakhno kontrolētajā uzņēmumā SIA Brīvības biroju centrs.

Kā noskaidroja Dienas Bizness, tieši Hugo Pāvuls pārvalda Sergeja Ivakhno nekustamos īpašumus Rīgā, tos iznomājot nomniekiem, jo pats Sergejs Ivakhno ar to nenodarbojas. Hugo Pāvuls ir SIA Gulf RE valdes loceklis kopš 2011. gada, tātad sadarbība starp uzņēmējiem ir ilga, un tā bija izveidojusies, vēl pirms Sergejs Ivakhno ieguva iespaidīgos namus Rīgā.

Hugo Pāvula iesaiste Krievijas baņķiera aktīvu izvietošanā un pārvaldīšanā Latvijā ir uzmanības vērta, jo arī Hugo Pāvuls darbojies banku sektorā. Hugo Pāvuls ir bijis SIA DNB/Nord līzings valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs, VAS Rīgas siltums viceprezidents un valdes loceklis, Doma bankas viceprezidents, AKO bankas starptautiskās nodaļas vadītājs.

Kā zināms, 2009. gada septembrī tika ierosināts SIA DNB/Nord līzings maksātnespējas process, un arī Doma banka un AKO banka kādreiz tika likvidētas. Publiski tāpat ir pieejama informācija, ka Hugo Pāvuls no saviem kontaktiem FKTK un Baltic International Bank amatpersonām bijis informēts par Baltic International Bank slēgšanu un paspējis izņemt naudu no savu uzņēmumu kontiem šajā bankā.

Ņemot vērā ilgstošo Sergeja Ivakhno un Hugo Pāvula sadarbību un abu personu darbību banku sektorā, rodas jautājumi - cik patiesībā sen viņi abi ir pazīstami un vai Hugo Pāvula loma nav bijusi lielāka tikai par Sergeja Ivakhno aktīvu pārvaldīšanu Latvijā? Varbūt Hugo Pāvuls ir izmantojis savus kontaktus banku sektorā, lai palīdzētu Sergejam Ivakhno šeit izvietot savus aktīvus bez liekiem jautājumiem no kredītiestāžu puses par šo līdzekļu izcelsmi?

Dienas Bizness vērsās pie Hugo Pāvula, uzdodot jautājumus par viņa un Sergeja Ivakhno sadarbību, Sergeja Ivakhno naudas līdzekļu izcelsmi un arī to, kādas valsts nodokļu rezidents ir Sergejs Ivakhno. Hugo Pāvuls atbildēja, ka atrodas atvaļinājumā ar ierobežotu pieeju internetam, un īsi informēja, ka Sergejs Ivakhno ir Latvijas nodokļu rezidents, un Hugo Pāvuls kategoriski noliedz jebkādus apstākļus, kas norādītu uz naudas līdzekļu piesavināšanos vai nelegālu izcelsmi. Tomēr jāpiebilst, ka Hugo Pāvula atbilde, ka Sergejs Ivakhno ir Latvijas nodokļu rezidents, nesakrīt ar komercreģistrā norādīto informāciju, ka Sergeja Ivakhno rezidences valsts ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Līdz ar to var tikai nojaust, kāda ir Sergeja Ivakhno naudas līdzekļu patiesā izcelsme un kā šie līdzekļi nonāca Rīgas nekustamo īpašumu fondā.

2018. gadā tika sākts Latvijas finanšu sektora kapitālais remonts, kura radīto pārspīlēto birokrātiju un kontroli ir izjutis teju katrs Latvijas uzņēmējs. Lai gan tā jēga bija attīrīt Latviju no netīras austrumu naudas apkalpošanas, šis pētījums atklāj, ka neviens nav pievērsis uzmanību darījumiem, kas notikuši īsi pirms kapitālā remonta. Tādējādi daudzi vērtīgi aktīvi Latvijā joprojām pieder Krievijas uzņēmējiem, kas tos ieguvuši ar šaubīgas izcelsmes naudas līdzekļiem.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,29.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Reklāmraksti

Riteņu ģeometrijas regulēšana: kas tā ir, un kāpēc īpaši būtiska ziemas apstākļos?

Reklāmraksts,01.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir viens no svarīgākajiem automašīnas apkopes darbiem, kas bieži tiek atstāts novārtā. Tomēr tieši ziemas apstākļos tā kļūst īpaši aktuāla. Precīzi noregulēta riteņu ģeometrija ne tikai palīdz pagarināt riepu mūžu, bet arī būtiski uzlabo saķeri ar ceļu un rūpējas par kopējo braukšanas drošību. Šajā rakstā uzzināsi, kāpēc riteņu ģeometrija ir tik svarīga un kādas pazīmes liecina par nepieciešamību to pārbaudīt!

Kas ir riteņu ģeometrijas regulēšana?

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir process, kurā tiek pielāgoti trīs svarīgi leņķi:

Bankas

SEB banka liek bērniem pildīt klienta anketu, draud ar konta slēgšanu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,01.04.2025

Zīmīgi, ka ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs (attēlā) un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā par 480 000 eiro izlikta Eižena Laubes projektēta vasaras rezidence "Neiburgu Baltais nams" Bulduros, Jūrmalā, liecina kompānijas "Neiburgu īpašumi" publicētā informācija.

Īpašuma zemes platība ir 3449 kvadrātmetri, esošās ēkas platība 695 kvadrātmetri, jaunbūvējamās ēkas platība 461 kvadrātmetrs.

Ēka ilgu laiku nav tikusi apdzīvota, tai nepieciešams kapitālais remonts. Arhitektu birojs "Mailītis arhitekti" sadarbībā ar arhitektu Andreju Andersonu 2025.gadā ir izstrādājis arhitektonisko koncepciju ēkas atjaunošanai un jaunas palīgēkas būvniecībai. Tās vadlīnijas ir saskaņotas būvvaldē.

Vīzija paredz iespēju būtiski palielināt ēkas apjomu un izmantot to ne tikai kā rezidenci, bet arī biroja, labbūtības vai medicīnas iestādes izveidei.

Īpašums celts 1926.gadā. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

"Neiburgu īpašumi" 2023.gadā strādāja ar 1,286 miljonu eiro apgrozījumu un guva 105 582 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Ekonomika

Inovācijas - izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks

Māris Ķirsons,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2024. gadā sasniedza 179,6 milj. eiro, kas ir par 1,8 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati. Par 8,2 % palielinājās investīcijas attīstībā, sasniedzot 20,9 milj. eiro, un pārliecinoši lielākā daļa no tām tika novirzīta mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Apgrozījums audzis, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no pamatpakalpojumiem, kā arī stabili augošajam klientu skaitam, kas šobrīd sasniedzis vairāk nekā 1 miljonu. Jau vairākus gadus pēc kārtas “Tele2” ir saglabājis arī pozīciju kā mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējs, pie kura no citiem operatoriem ar savu numuru pārnākuši visvairāk klientu.

“Aizvadītais gads vērtējams kā visnotaļ sekmīgs, jo uzņēmums turpināja savu izaugsmi. Tas attiecas gan uz finanšu un citiem uzņēmējdarbības rādītājiem, gan arī mūsu pakalpojumu un mobilo sakaru tīkla attīstību. Aizvadīto gadu noslēdzām ar vairāk nekā 700 5G bāzes stacijām, kas ļauj mums nodrošināt plašāko 5G pārklājumu Latvijā. Tāpat pabeidzām datu pamattīkla modernizāciju, kas ļauj uzlabot mūsu tīkla drošību un stabilitāti, kā arī palielināt dažādu procesu automatizāciju,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Raugoties uz šo gadu, mēs turpināsim veikt vērienīgas investīcijas, kas pārsniegs 20 milj. eiro un tiks novirzītas mobilo sakaru tīkla un jaunu produktu, pakalpojumu attīstībā.”

Ekonomika

Latvijas uzņēmēju delegācija Izraēlā noslēgusi trīs sadarbības līgumus

Db.lv,05.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Fin-tech

Aicina pieteikt Latvijas fintech uzņēmumus balvai Baltic Fintech Awards

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."

Ekonomika

Uzņēmēju organizācijas pauž neizpratni par pieaugošajiem ministriju tēriņiem atalgojumam

Db.lv,28.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.

2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%. Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Finanses

Rinkēvičs: Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem

LETA,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem, pirmdien Rīgas pilī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, spriedis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu sektora iesaisti aizsardzības industrijas uzņēmumu finansēšanā un demogrāfijas jautājumus.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda nostāju, ka ir nepieciešama elastīga pieeja fiskālo noteikumu piemērošanā, lai Eiropas Savienības valstis spētu būtiski kāpināt savu aizsardzības spēju finansēšanu.

Rinkēvičs atzīmēja, ka finansējuma pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas konkurētspējas uzlabošanai. Tāpat ir vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā norisināsies finanšu nozares forums "Baltic FinReg Summit", kurā diskutēs par aktuālajām tendencēm un iespējām Baltijas finanšu sektorā, informēja foruma rīkotāji.

Konferencē vienuviet būs iespēja dzirdēt visu trīs Baltijas valstu finanšu nozares uzraugošo iestāžu vadošos ekspertus, kuri kopā ar biznesa pārstāvjiem apspriedīs būtiskākos jautājumus sektora uzraudzībā un regulējumā.

Ņemot vērā augošo ģeopolitisko spriedzi un nenoteiktību, šogad īpaša uzmanība pasākuma programmā būs atvēlēta finanšu sistēmas noturībai krīzes situācijās un aizsardzības nozares finansēšanas jautājumiem.

Savukārt aktuālās tendence un iespējamie finanšu pakalpojumu sektora attīstības virzieni tiks analizēti finansēšanas un maksājumu ekosistēmas paneļdiskusijās.

Visas dienas garumā samitā uzstāsies vairāk nekā 20 jomas speciālisti, tostarp Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, Igaunijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes valdes loceklis Sīms Tammers, Lietuvas Bankas Elektroniskās naudas un maksājumu iestāžu uzraudzības nodaļas vadītājs Dens Jons Gadeiķis, Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite, "Magnetiq Bank" valdes priekšsēdētājs Jakubs Viņclavs, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, "Swedbank" valdes loceklis Vadims Frolovs, "European Payment Initiative" jauno tirgu attīstības vadītājs Pjotrs Jans Petržaks un citi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzība pret vidi vairs nav tikai nišas problēma - tā ir globāla krīze, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) organizētajā starptautiskajā konferencē par noziegumiem pret vidi un naudas atmazgāšanu norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Konferencē pulcējās nozares eksperti un viedokļu līderi, lai dalītos praktiskās zināšanās un aktualizētu tēmas nozīmību starptautiskā mērogā.

Platacis norādījis, ka nelikumīga mežizstrāde, atkritumu apsaimniekošana, savvaļas dzīvnieku, augu tirdzniecība un citi vides pārkāpumi nav tikai noziegumi pret vidi - tie ir nopietni finanšu noziegumi.

Šo noziegumu rezultātā tiek iegūti līdzekļi, kas veicina korupciju, organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu starptautiskā mērogā. FID ieskatā, ir jāpievērš uzmanība noziedzībai iekšzemē, noziedzībai, kas kaitē ne tikai ekonomikai, bet arī videi, sabiedrībai un nākotnei.

Konferences galvenās atziņas ir tādas, ka nepieciešams veicināt, aktualizēt izpratni par noziegumiem pret vidi un to kaitējumu. Vienlaikus nepieciešams stiprināt saziņu un publiskā-privātā sektora partnerību, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus un nodrošinātu, ka finanšu sektors spēj atpazīt un ziņot par trauksmes signāliem, kas saistīti ar noziegumiem pret vidi.

Pakalpojumi

Latvijas pakalpojumu eksporta atpalicība no Lietuvas un Igaunijas ir palielinājusies

LETA,03.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.