Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.
2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?
2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.
Šo rezultātu pamatā ir vairāki faktori. Pirmkārt, aizvadītajā gadā mēs saglabājām skaidru fokusu uz saviem pamattirgiem, par galveno mērķi nosakot savas tirgus daļas palielināšanu tajos. Otrkārt, esam veikuši stratēģiskas investīcijas savu tehnoloģiju pilnveidošanā un digitalizācijā, kas palīdzēja kāpināt biznesa efektivitāti un procesu optimizāciju, kā arī uzlabot klientu apkalpošanu un piesaisti. Tas viss ir sekmējis veselīgu un pietiekami strauju grupas biznesa izaugsmi. Vai varēja būt labāk? Noteikti varēja, bet mums kā augošam uzņēmumam ir svarīgi salāgot savas ambīcijas ar reālajām iespējām. Pārāk strauja izaugsme var radīt virkni risku, tādēļ mūsu stratēģija ir attīstīties pamatīgi, bet vienlaikus kontrolēti un saprātīgi.
Esat vietējo zināšanu eksportkompānija. Fintech kompānija, kas pērn nodrošināja kreditēšanu trīs Eiropas valstīs – Spānijā, Polijā un Rumānijā. Iepriekš Dienas Biznesam apstiprinājāt, ka skola rokā un esat gatavi iekarot jaunus tirgus. Kā tas izdodas, un kā spējat atrast līdzekļus izaugsmei?
Tas tiesa. Turpinām virzību uz šo mērķi. Esam dažu soļu attālumā, lai uzsāktu kreditēšanu Peru. Peru ar tās augošo digitālo ekonomiku un lielo pieprasījumu pēc mūsdienīgiem un ērti lietojamiem finanšu risinājumiem piedāvā daudzsološas iespējas, tādēļ uz šo Dienvidamerikas tirgu vidējā termiņā skatāmies ar lielām cerībām. Tāpat tuvākajos gados apsveram iespēju apgūt kādu Centrāleiropas un Rietumāfrikas tirgu. Abi tirgi jau ir izraudzīti, un otrais turklāt ir viena no lielākajām Āfrikas ekonomikām, ar ļoti jaunu sabiedrību un ierobežotu finansējuma pieejamību patērētājiem. Vērtējot mūsu līdzšinējo pieredzi, risku vadības stratēģiju un produktu koncepciju, esmu pārliecināta, ka Wandoo Finance šo finansējuma vakuumu spēs veiksmīgi aizpildīt. Bet līdz tam vēl ir jāizpilda daži mājasdarbi. Runājot par finansējumu izaugsmei, šobrīd pamatā tas tiek piesaistīts caur dažādiem investīciju fondiem, bankām un privātajiem investoriem. Šā brīža izaugsmes dinamikai ar to pietiek, bet ir skaidrs, ka nākotnē mums būs jāmeklē iespējas arī kapitāla tirgos, piemēram, emitējot parāda vērtspapīrus.
Jūsu niša ir mazie patēriņa kredīti ap 300 eiro. Vai plānojat paplašināt pakalpojumu portfeli, ir parādījušies jauni pakalpojumi? Vai visās zemēs Eiropā kreditēšanu uztver līdzīgi?
Mēs šobrīd koncentrējamies uz esošo produktu pilnveidošanu, lai nodrošinātu, ka tie ir vēl pieejamāki, efektīvāki un pielāgoti klientu vajadzībām. Es uzskatu, ka mūsu pamatproduktu kvalitāte ir galvenais priekšnoteikums, lai saglabātu klientu uzticību un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Vienlaikus mēs, protams, pastāvīgi sekojam līdzi tirgus tendencēm un klientu atsauksmēm, lai apzinātu iespējas ieviest jaunus produktus un pakalpojumus, kas atbilst mūsu biznesa modelim un arī pieredzei.
Attiecībā uz to, kā kreditēšana tiek uztverta dažādās Eiropas valstīs, ir dažas būtiskas atšķirības. Piemēram, runājot par mūsu tirgiem - Spānijā tirgus ir nobriedušāks un klientiem kopumā ir lielāka izpratne par finanšu produktiem, kas padara pakalpojumu lietojamības ērtumu un to saņemšanas ātrumu par galvenajiem pārdošanas aspektiem. Tikmēr Rumānijā kreditēšana tiek uztverta kā risinājums ikdienas vajadzību nodrošināšanai, un šajā valstī patērētāji pievērš krietni lielāku nozīmi savstarpējās uzticības veicināšanai starp kreditētāju un klientu. Savukārt Polijā valda spēcīga konkurence, klienti mēdz rūpīgi salīdzināt alternatīvas, par prioritāti izvirzot kreditēšanas procesa caurspīdīgumu un ieguvumu attiecībā pret pakalpojuma cenu. Jāatzīst, ka vajadzības, kādēļ Eiropas tirgos cilvēki izmanto patēriņa kredītus, ir ļoti līdzīgas, tomēr atšķirības slēpjas niansēs, un tās nosaka mūsu pieeju komunikācijā, produktu izstrādē un pakalpojumu sniegšanā.
Iepriekšējā sarunā minējāt, ka ir plāns apgūt Baltijas kapitāla tirgus sniegtās iespējas. Cik nopietna ir kompānijas vēlme iet biržā un emitēt obligācijas, vai šobrīd ir skaidrākas nākotnes aprises?
Turpmākai izaugsmei kapitāls būs nepieciešams, un mēs jau šobrīd gatavojam plānu Baltijas kapitāla tirgus apgūšanai ar parāda vērtspapīriem. Domāju, ka vēl ir mazliet par agru stāstīt par konkrētām detaļām un mērķiem, bet skaidrs, ka šis būs virziens, kurā mēs dosimies. Un es nerunāju par kādu ļoti tālu nākotni. Jāatzīst, ka pēdējos gados obligāciju tirgus Baltijā ir strauji attīstījies un mazie privātie investori šo instrumentu saprot arvien labāk. Šis faktors un arī citu uzņēmumu caurmērā labie rezultāti un piemērs noteikti atvieglo mūsu lēmumu par labu dalībai kapitāla tirgū nākotnes perspektīvā. Arī Nasdaq ir paveicis lielisku darbu, lai jauniem uzņēmumiem ienākšana kapitāla tirgū būtu saprotama un relatīvi vienkārša.
Pērn solījāt, ka Rumānijas tirgus pienesuma daļa jūsu kopējā apgrozījumā krietni augs. Vai ir izdevies sasniegt mērķus? Kādi ir plāni saistībā ar portfeļa diversifikāciju, apzinoties, ka būtisks viena tirgus lomas pieaugums rada arī zināmus biznesa riskus?Rumānijā biznesu sākām salīdzinoši nesen - 2023. gadā, un pagājušais drīzāk bija ieskriešanās gads. Raugoties uz rezultātiem, Rumānija sevī slēpj lielu potenciālu - tā ir liela ekonomika ar daudzām iespējām. Bet šim tirgum, tāpat kā jebkuram citam, kas nesen pievienots biznesa operācijām, ir jādod laiks. Tāpat es piekrītu apgalvojumam, ka pārlieku liela paļaušanās uz veiksmīgiem rezultātiem kādā vienā no tirgiem sevī slēpj riskus. Tādēļ arī esam izstrādājuši plānu paplašināt savu darbību citos ģeogrāfiskajos plašumos, turklāt tādos, kuriem ir potenciāls piedzīvot strauju izaugsmi, tādējādi diversificējot biznesu un izlīdzinot valstu portfeļu proporcijas grupas kopējā portfelī. Turpmākajos gados šis būs viens no mūsu fokusiem – nodrošināt diversifikāciju, lai viena tirgus veiksme vai neveiksme būtiski neietekmētu konsolidētos rezultātus.
Ir ļaudis, kas saka, ka globālā politika maz ietekmē viņu biznesu, ir citi, kas saka, ka ietekme ir būtiska. Kā ir jūsu gadījumā? Politisko vēsmu maiņa globāli var mainīt fintech kompāniju veiksmi biznesā?
Globālā politika neapšaubāmi ietekmē finanšu tehnoloģiju uzņēmumus, tostarp arī mūs. Regulatīvās izmaiņas, starptautiskie tirdzniecības nolīgumi un izmaiņas ekonomiskajā politikā var ietekmēt visu, sākot ar pārrobežu darījumiem un beidzot ar piekļuvi kapitāla tirgiem. Ģeopolitiskā nenoteiktība arī ietekmē patērētāju un investoru sentimentu, kas var atsaukties attiecīgi pārdošanas rādītājos un investīciju piesaistē. Tajā pašā laikā jaunas politiskās prioritātes, piemēram, ekonomiskā un sociālā integrācija vai digitālā transformācija, var radīt iespējas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ieviest inovācijas un paplašināt savu darbību. Mēs kā eksportējošs uzņēmums, protams, rūpīgi sekojam līdzi visām ģeopolitiskajām un politekonomiskām pārmaiņām ne tikai globālā, bet arī lokālā mērogā un pēc vajadzības esam gatavi pielāgot savu izaugsmes stratēģiju, lai tā būtu atbilstoša mainīgiem apstākļiem un ilgtermiņā efektīva. Esam šos riskus ierēķinājuši, arī pieņemot lēmumus par jaunajiem tirgiem, kurus gatavojamies apgūt.
Šogad, starp citu, Rumānijā paredzētas prezidenta vēlēšanas, ko pavada zināmas bažas par atsevišķu kandidātu politisko pārliecību un stāju šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos. Vai ir kādi riski?
Šis, protams, ir gana karsts temats Rumānijā, jo, kā zināms, 2024. gada prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti tika anulēti, bet otrā kārta tika atcelta. Šeit svarīgi izcelt, ka prezidenta vēlēšanu iznākumā ļoti ieinteresēta ir Krievija, ko Rumānijas konstitucionālā tiesa apsūdz par iejaukšanos vēlēšanu norisē, un tas arī ir oficiālais iemesls, kādēļ tās tika pārceltas uz šo gadu. Tāpat jāpatur prātā, ka vispārējo saspīlējumu sabiedrībā rada arī iekšpolitiskie jautājumi un polarizācija ārpolitikas jomā. Šobrīd gan vēl ir pāragri kalkulēt potenciālo vēlēšanu rezultāta ietekmi uz biznesu, jo nevienam no kandidātiem nav nepārprotama un vienprātīga atbalsta, un pie dažādiem mainīgajiem apstākļiem uzvarēt var gan rietumnieciski noskaņots prezidents, gan tāds, kuram nebūtu lielu problēmu sadarboties ar Krieviju, aicināt pārskatīt ES sankciju politiku un atbalsta sniegšanu Ukrainai. Jānorāda gan, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs šie politiskie riski nav nekāds jaunums – atliek vien paskatīties kaut uz Slovākiju vai Ungāriju. Šobrīd atliek sagaidīt vēlēšanu iznākumu un cerēt, ka uzvarēs rietumnieciski un demokrātiski domājošs prezidents. Kopumā nav pamata uzskatīt, ka pie viena vai otra prezidenta stāšanās amatā patērētājiem varētu ievērojami mazināties nepieciešamība pēc finanšu produktiem - tie būs pieprasīti arī turpmāk.
ECB likmes vēl aizvien ir aktuāls temats. Ir noticis samazinājums, kuru gaidīja visi, līdztekus arī inflācija atkal rāda zobus. Latvijā tā ir pārtikas nozare. Kādu patēriņa dinamiku šajos apstākļos jūs novērojat savos tirgos? Pieprasījums pēc jūsu produktiem augs?
ECB procentu likmju samazināšana mūsu tirgos ir radījusi neviendabīgu dinamiku, jo patērētāji ļoti dažādi reaģē uz mainīgo ekonomisko spiedienu. Kopumā jau patēriņa rādītāji uzlabojas, jo kredītlikmju slodze tiek samazināta, tomēr atkal pie apvāršņa parādās ar inflāciju saistītie jautājumi. Vairāki eksperti nupat ir pauduši viedokli, ka šā brīža ECB likmju samazināšanas politiku var nākties pārskatīt, ja neizdosies inflāciju noturēt rāmjos. Runājot par mūsu tirgiem, novērojam, ka Rumānijā mājsaimniecības joprojām ir piesardzīgas, nosakot par prioritāti pirmās nepieciešamības izdevumus un samērīgi atliekot dažādus lielākus pirkumus, ceļojumus vai izklaides plānus. Tikmēr Spānijā patērētāju uzvedība ir noturīga, un, neraugoties uz bažām par inflāciju, sabiedrība caurmērā cenšas saglabāt savus dzīvesveida paradumus. Savukārt Polijā, lai gan kopējais patēriņš saglabājas stabils, ir vērojama pāreja uz rūpīgāku finanšu plānošanu un apdomīgāku lēmumu pieņemšanu, rēķinoties ar izmaksām. Šobrīd, ja pasaules ekonomikā un ECB lēmumos nenotiek kaut kas ārkārtējs, es neredzu pamatu samazināties pieprasījumam pēc mūsu produktiem. Jā, cilvēki kļūst apdomīgāki, sabiedrībā uzlabojas finanšu pratības līmenis, un tas nav nekas slikts. Apzinīgs, izglītots un informēts klients ir tieši tas klienta profils, ar kādu mēs vēlamies strādāt.
