Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12.decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Spēcīgai Eiropai ir nepieciešams attīstīts un integrēts finanšu tirgus, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Atsaucoties uz skotu vēsturnieka Nialla Fērgusona pausto, ka finanšu inovācijas ir neaizvietojams faktors cilvēces labklājības progresā, Kazāks norādīja, ka ir visi iemesli ticēt, ka tas turpināsies arī nākotnē.

Viņš arī atzīmēja, ka ieguldījumi, kas Eiropas ekonomikai ik gadu nākamo sešu gadu periodā būtu papildus nepieciešami, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu, stiprinātu aizsardzības spējas, ieņemtu vadošu pozīciju digitālo tehnoloģiju jomā un ar nozīmīgām inovācijām sekmētu darba ražīgumu, ir aptuveni 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai finansētu šādas nepieredzētas papildu ieguldījumu vajadzības, būtu nozīmīgi jāmaina ES finanšu tirgus risinājumi un struktūra. Tam būtu jākļūst mazāk sadrumstalotam un daudz integrētākam nekā šobrīd, kā arī mazāk jāpaļaujas uz banku finansējumu. Proti, lai ES iegūtu vadošo lomu būtiskās nozarēs, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kurā tā šobrīd atpaliek no tirgus līderiem, vajadzīgs daudz lielāks pašu kapitāla īpatsvars finansējumā. Turklāt būtu jāuzlabo arī banku sektora finansēšanas spējas, minēja Kazāks.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Konkurencei Latvijas banku tirgū ir jāpieaug, un tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem, 28.augustā atzina "Indexo bankas" dibināšanas pasākuma paneļdiskusijas dalībnieki.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka patlaban Latvijā konkurence starp bankām nav pietiekama, un "Indexo bankas" atvēršana apliecina, ka tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem. Tādējādi konkurence var kļūt stiprāka un no tā visi var tikai iegūt.

Kazāks atzina, ka pēdējos četros gados ļoti strauji augušas tieši Latvijas mazās bankas, audzējot kredītportfeli par 50%. Savukārt lielās bankas kredītportfeli audzējušas tikai par 3%.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents pauda, ka, viņaprāt, kreditēšanā zemākais punkts ir aiz muguras. Kazāks atzina, ka pagaidām skaitļi vēl ir mazi, bet kreditēšanas apjomu pieaugums ir straujāks nekā ekonomikas izaugsme.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Mums vēl ir drošības spilvens vienai krīzei," teica Kazāks, uzverot, ka tādējādi uz valsts parādu nedrīkstētu raudzīties vieglprātīgi.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka ir nepieciešams stiprināt ekonomikas izaugsmi, jo, augot ekonomikai, parāds kļūs arvien mazāks salīdzinājumā ar ekonomikas izmēru.

Tāpat Kazāks norādīja, ka Latvijai valsts parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir relatīvi mazs.

"Buferis ir tikai vienai kārtīgai krīzei un šo buferi, nudien, izniekot nedrīkst. Līdz ar to parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām. Latvijas problēmu risinājums ir straujāka ekonomikas izaugsme," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

Jāatgādina, ka, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija paredzēts, ka Latvijas strādājošo sociālās iemaksas, kuru likme ir 20%, ar laiku sadalīsies uz pusēm starp pirmo un otro pensiju līmeni, bet finanšu krīzes laikā jau sasniegtā 8% iemaksu likme otrajā pensiju līmenī tika samazināta līdz 2%, lai būtu līdzekļi pirmā līmeņa pensiju izmaksām. Vēlāk sociālo iemaksu likme otrajā līmenī tika pakāpeniski palielināta līdz 6%, bet tā arī nekad neatgriezās ne pie 8%, ne 10% sociālo iemaksu likmes.

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Banka pievērsīs uzmanību tam, kā līdztekus bankām attīstīt pārējos finanšu tirgus spēlētājus, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka konkurence finanšu sektorā nav pietiekama, tāpēc Latvijas Banka strādā dažādos virzienos, lai vide būtu pievilcīga jauniem tirgus dalībniekiem, kas sniegtu mūsdienīgus, pieejamus un lētākus pakalpojumus, un iedzīvotāji, uzņēmumi no tā iegūtu.

"Ja bankas nedara savu darbu, tad ir jābūt tirgus dalībniekiem, kas to dara. Protams, mēs ļoti uzmanīgi skatāmies, kas ar šo sektoru notiek. Te ir sasaiste arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), un šis kopdarbs ir ļoti svarīgs," teica Kazāks.

Viņš atgādināja, ka šogad eirozonā ir panākta iespēja, ka centrālo banku maksājumu sistēmām var pieslēgties arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Tas mazinās banku oligopola stāvokli un veicinās konkurenci. Latvijas Banka ir arī izstrādājusi jaunu regulējumu, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību attīstību reģionos un ļautu tām kreditēt arī juridiskas personas. Tāpat tiek strādāts pie tā, lai ieviestu tā saucamo vieglās bankas licenci, kur kapitāla prasība ir viens miljons eiro.

Latvijas Banka strādā pie regulējuma, lai no nākamā gada krīzes situācijās iedzīvotāji ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā arī tad, ja nedarbojas interneta sakari, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka tāpat pastāv maksājumu sistēma, kuru Latvijas Banka krīzes situācijās, kad tiek ietekmēti interneta sakari, var izmantot un veikt norēķinus starp sistēmiski svarīgajām bankām.

Veikti arī pasākumi, lai saglabātu bankomātu tīklu visā Latvijā, tā nodrošinot pieeju skaidrajai naudai, kā arī noteikti kritiskie bankomāti, ar kuru starpniecību krīzes situācijās nodrošinātu pastiprinātu apgādi ar skaidro naudu.

"Te nevajag domāt, ka tas ir saistīts tikai ar militārām lietām. Arī plūdu, citu krīžu laikā tas ir izmantojams," sacīja Kazāks.

Savukārt jautāts, kā vērtēt Finanšu ministrijas ierosinājumus, kas ir mērķēti uz skaidras naudas aprites lielāku kontroli, Kazāks atbildēja, ka skaidra nauda bija, ir un būs, kamēr vien cilvēki vēlēsies to izmantot, kā arī tā ir ļoti svarīga dažādās krīzes situācijās, kā to pierādīja arī Ukrainas pieredze. Tomēr Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierosināto izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas izplatības ierobežošana.

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas pārskatu, sniedzot informāciju par veikumu ilgtspējīgas attīstības un vides, sociālās jomas un pārvaldības jautājumu risināšanā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Pārskats aptver 2023.kalendāro gadu, un tajā sniegts ieskats Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldības, stratēģijas un risku vadības praksē, pārvaldot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļos. Pārskatā uzsvērta Latvijas Bankas apņemšanās nodrošināt caurredzamību un atbildību ilgtspējības jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šis pārskats apliecina Latvijas Bankas apņēmību īstenot ilgtspējības mērķus un centienus sniegt sabiedrībai skaidru un pilnīgu izpratni par savu darbu.

Latvijas Banka savā attīstīto tirgu akciju portfelī panākusi stabilu progresu oglekļa pēdas nospieduma mazināšanā. 2023.gadā oglekļa pēdas nospiedums saruka vēl par 22% salīdzinājumā ar 2022.gadu, tādējādi tas kopš ilgtspējības stratēģijas īstenošanas samazināts par 59%.

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka atbalsta virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. "Valstij ir vajadzīga nauda drošībai un banku sektors šajā brīdī, manuprāt, tiešām ir viena no izvēlēm, kur šo naudu var paņemt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka bankām virspeļņas nodoklis būtu nosakāms uz dažiem gadiem, kamēr tām ir šāda virspeļņa, kā arī šo virspeļņas nodokli būtu jāsasaista ar kreditēšanas mērķi, proti, bankas, kuras neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu maksāt nodokli pilnā apmērā, kamēr bankām, kuras izpilda kreditēšanas mērķi, maksājums būtu mazāks.

"Lēmums ir jāpieņem politiķiem, bet šogad, manuprāt, šī iespēja noteikti būtu jāizmanto," teica Kazāks.

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmes varētu samazināt atkārtoti, ja inflācija turpinās samazināties un ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja, pirmdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs un ECB padomes loceklis Ģedimins Šimkus.

Norādot uz prognozēm, ka inflācija eirozonā nākamgad veidos 2%, Šimkus žurnālistiem Viļņā sacīja, ka monetārās politikas virziens ir skaidrs.

Šimkus gan atteicās prognozēt ECB gaidāmo rīcību decembrī paredzētajā sanāksmē.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks arī sacīja, ka ECB procentu likmes turpinās samazināties, inflācijai pakāpeniski atgriežoties pie bankas noteiktā 2% mērķa.

"Inflācijas kritums un vāja ekonomika ļauj papildus pakāpeniski samazināt procentu likmes," blogā raksta Kazāks.

Kā ziņots, ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.

Latvijas Bankas prezidentam politiskā neitralitāte ir vissvarīgākais nosacījums, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Viņš norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona ar labu reputāciju un profesionālis, tāpat ļoti svarīga ir šīs personas reputācija starptautiski. "Skaidrs, ka politiskā neitralitāte ir tas vissvarīgākais," piebilda Brazovskis.

Asociācijas pārstāvis arī minēja, ka finanšu nozare, tāpat kā to norādīja Eiropas Centrālā banka, no Latvijas Bankas sagaida plašākus, analītiskākus un visaptverošākus piegājienus dažādu ekonomikas jautājumu risināšanā un analīzi. "Man šķiet, ka šeit mēs tomēr varētu darīt daudz labāk," sacīja Brazovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankai, kā jebkurai centrālajai bankai, ir viens nepateicīgs darbs, proti, būt "transformatoram starp finanšu nozari, sabiedrību un politiķiem, un šīs visas intereses salāgot".

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.