Valsts budžeta izlietojumam ir jākļūst efektīvākam un jāizvērtē pašreizējo valsts izdevumu lietderība, tikšanās laikā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājs Kaspars Gorkšs un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankas un LDDK vadības tikšanās laikā 11. martā pārrunāta pašreizējā valsts ekonomiskā situācija un iespējamās sekas, ja valsts budžeta izdevumi netiks optimizēti.
“Tuvākajos gados būs būtiski jāpalielina aizsardzības finansējums, un tas var prasīt valsts parāda pieaugumu. Tomēr vidējā termiņā drošību būs jāspēj finansēt no pašu ieņēmumiem. Kaimiņvalstis papildu līdzekļus aizsardzībai ir paredzējušas rast ar nodokļiem. Tomēr tas nav vienīgais finansējuma avots. Ir rūpīgi jāizvērtē pašreizējie valsts izdevumi, to lietderība, un atsevišķu funkciju realizācija jānodod privātajam sektoram vai jāatsakās no to realizēšanas,” uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Tikšanās laikā Kazāks apliecināja Latvijas Bankas gatavību iesaistīties un savas kompetences ietvaros palīdzēt valsts pārvaldes izdevumu pārskatīšanā, uzsverot, ka šajā procesā svarīgi iesaistīt uzņēmēju organizācijas un citas institūcijas, piemēram, Valsts kontroli, kas var dot būtisku pienesumu izdevumu efektivizācijā.
“Manuprāt, valsts budžeta pārskatīšanā ir svarīgi iesaistīt uzņēmēju organizācijas, jo uzņēmējiem ir uzkrāta izdevumu kontroles pieredze, viņi labi orientējas tirgus situācijā un pārzina noteiktu pakalpojumu faktiskās izmaksas. Budžeta pozīciju revīzijai jānotiek vairākās pakāpēs – sākotnēji ikgadējā izdevumu pārskatīšanā kopā arī uzņēmēju pārstāvjiem jāidentificē valsts izdevumu efektivizācijas iespējas, proti, kur varam ietaupīt esošo funkciju ietvaros un no kurām funkcijām kā valsts varam atteikties vai tās nodot privātajam sektoram,” akcentēja Latvijas Bankas prezidents.
Kazāks arī norādīja, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms 2023. gadā ir sasniedzis 44% no IKP, turklāt pēdējo gadu laikā tas ir palielinājies straujāk nekā kaimiņvalstīs.
“Valsts tēriņu īpatsvars ir liels, un pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vienlaikus pieaug vajadzības pēc papildu izdevumiem aizsardzībai, ir svarīga politiski un valstiski atbildīga rīcība – pārskatīt līdzšinējās tēriņu pozīcijas un atrast veidus, kā optimizēt izdevumus. Tam ir nepieciešama skaidra politiskā griba un apņemšanās atteikties no mazāk svarīgu funkciju veikšanas vai nodot daļu funkciju privātajam sektoram. kā to, piemēram, ir darījusi Lietuva,” teica Kazāks.
Uzņēmēju organizācijas jau 2024. gada nogalē brīdināja valdību par gaidāmo ekonomikas stagnāciju, aicinot pārskatīt gan budžeta ieņēmumu prognozes, gan izlietojumu. Nule publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī ekonomika ir sarukusi par 0,4%. Valsts kases dati rāda, ka no šā gada 1. janvāra līdz 11. martam nodokļu ieņēmumi ir par 455,2 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, tostarp pievienotās vērtības nodoklis iekasēts par 334,7 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots, akcīzes nodoklis – par 105,6 miljoniem eiro mazāk.
“Mēs nevaram atļauties būt optimisti, nevaram arī atļauties palielināt budžeta deficītu. Tāpēc nauda prioritārajiem izdevumiem 2026. gadā ir jāmeklē, pārskatot plānotos valsts izdevumus,” uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Arī LDDK analizējusi Latvijas valsts budžetu un secinājusi, ka tas kopš 2019. gada ir pieaudzis aptuveni par sešiem miljardiem eiro, taču būtisku reformu nedz izglītībā, nedz veselībā, nedz iekšlietu jomā nav bijis.
“Optimizēt valsts budžeta izdevumus nozīmē pārskatīt, vai izmantojam tos iespējami efektīvākā veidā. Piemēram, tā vietā, lai investētu dārgās medicīnas iekārtās, kas tiek izmantotas reizi nedēļā vai retāk, varbūt efektīvāk ir ieguldīt medikamentu vai ārstēšanās izdevumu kompensācijā. Atsevišķas funkcijas pilnībā jāatdod privātajam sektoram, tā samazinot valsts tēriņus. Pašlaik darba tirgus ir ciešs. Pat tad, ja reformas valsts pārvaldē nozīmēs nodarbināto skaita samazinājumu, privātajā sektorā šos cilvēkus gaidīs,” sacīja Gorkšs.
LDDK februāra beigās tikās arī ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu un pārrunāja, kā optimizēt valsts budžetu, lai ietaupītos līdzekļus novirzītu nepieciešamajiem ieguldījumiem aizsardzībā un ģimeņu atbalstā.
Arī Valsts kontrole pauda, ka ir vienisprātis ar uzņēmēju organizācijām, ka valsts budžeta izlietojums ir jāpārskata un ka efektīvākais veids primāri būtu ministriju un iestāžu pašrevīzijas, ņemot vērā Valsts kontroles lietderības revīzijās secināto.
Marta sākumā Finanšu ministrija bija iesniegusi valdībā informatīvo ziņojumu “Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem”, kuru uzņēmēju organizācijas asi kritizēja, norādot, ka tajā trūkst mērķtiecīgi taupības pasākumu, kas ir nepieciešami, lai efektīvi pārvaldītu valsts resursus un izbeigtu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.
Gan LDDK, gan LTRK ir uzsvērušas, ka apņēmīga publisko tēriņu samazināšana (izņemot sociālā budžeta pensijas un pabalstus) par 5% jeb 850 miljoniem eiro ir nepieciešama, lai sagatavotos gan pieaugošajiem aizsardzības tēriņiem, gan citām prioritātēm.
Šā gada 23. janvārī četras Latvijas uzņēmēju organizācijas – LDDK, LTRK, Latvijas Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā – parakstīja deklarāciju ar aicinājumu samazināt publiskā sektora tēriņus.
#1/2
