Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.
Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.
Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.
"Paredzams, ka vidējā termiņā visstraujākā izaugsme būs būvniecībai, tai seko informācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju joma, komercpakalpojumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi un elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes jomas. Faktiski speciālistus vajag jau teju šodien, tāpēc Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētajā sadarbnīcā "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" aicinājām ekspertus - valsts pārvaldes, NVO un izglītības jomas pārstāvjus un uzņēmējus - piedāvāt savus ilgtermiņa un īstermiņa risinājumus šai situācijai," skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Lai arī šis varētu šķist formāls risinājums, tas varētu palīdzēt uzņēmējiem izprast, kādas kompetences ir nepieciešamas konkrētajā amatā. Tas, savukārt, atvieglotu speciālistu meklēšanu, iekšējo treniņu īstenošanu, bet mācību iestādēm - saprast, kādas kompetences ir pieprasītas darba tirgū.
LDDK sadarbnīcas eksperti konstatēja, ka patlaban darba sludinājumos, meklējot ilgtspējas un nefinanšu ziņošanas speciālistus, nereti no viena cilvēka tiek prasīts ļoti plašs zināšanu un prasmju loks - izpratne par vidi, analītika, spēja aprēķināt emisijas, novērtēt piegāžu ķēdes, pārzināt Eiropas Savienības (ES) taksonomiju un tā joprojām.
"Vienmēr jau gribētos, lai viens cilvēks būtu visaptverošs speciālists, tomēr jārēķinās, ka ir situācijas, kad tas fiziski nav iespējams, un tad rodas priekšstats, ka darba tirgū nav vajadzīgo cilvēku. Profesijas standarta definēšana varētu atvieglot personāla atlasi un arī dot skaidru signālu augstskolām, kādi speciālisti ir jāgatavo," teica sadarbnīcas eksperti.
Kamēr augstskolās ilgtspējas speciālistu mācību programmas vēl top, ātrākais ceļš uzņēmējiem ir paaugstināt kvalifikāciju vai pārkvalificēt esošos speciālistus, izmantojot pieejamos kursus un pieaugušo izglītības programmas.
Piemēram, plašs piedāvājums ilgtspējas speciālistiem pieejams platformā Coursera, kas nodrošina gan bezmaksas, gan maksas kursus no dažādām universitātēm, lai privātpersonām un organizācijām visā pasaulē būtu pieejamas elastīgas un darbam atbilstošas mācības tiešsaistē. Turklāt patlaban darba devējiem pienākas nodokļu atvieglojumi, ja tie apmaksā mācības darbiniekiem.
Sagaidāms, ka jau pārskatāmā nākotnē Latvijā būs pieejamas arī augstākās izglītības iestāžu programmas, kas sagatavos ilgtspējas speciālistus. Piemēram, Banku augstskola kopā ar Gdaņskas universitāti Polijā un Brno Tehnoloģiju universitāti Čehijā izstrādā programmu "Sustainable and Business Analytics", tās izveidē uzklausīti/izzināti arī nozares ekspertu, studentu un absolventu viedokļi visās trijās iesaistītajās valstīs. Uzņemšana varētu sākties 2026./2027.gadā.
Viens no 28.februārī notikušās sadarbnīcas laikā minētajiem "ātrajiem" pagaidu risinājumiem trūkstošajam darbaspēkam varētu būt ārvalstu speciālistu piesaiste. Pašlaik šis process ir gana sarežģīts, tādēļ LDDK, pamatojoties uz biedru viedokli, sagatavoja priekšlikumus "zaļā koridora" izveidei ārvalstu speciālistu piesaistei.
Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tapušais likumprojekts "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" tiek virzīts apstiprināšanai valdībā.
"Tiesa, ir profesijas, kurām ir nepieciešama specifiska izglītība un prasmes, piemēram, elektroinženieri, elektroenerģijas un elektroautomobiļu, siltumsūkņu, biodegvielas un ūdeņraža tehnoloģiju inženieri un tamlīdzīgas specialitātes. Šeit ir jāpārliecinās, ka valsts pasūtījums augstākajai izglītībai atbilst tautsaimniecības un dažādu nacionālo plānu, tostarp Nacionālā enerģētikas un klimata plāna, prioritātēm. Proti, vai vispār spēsim ar esošo cilvēkkapitālu sasniegt valsts izvirzītos mērķus, arī tos, ko esam apņēmušies izdarīt kā Eiropas Savienības dalībvalsts," teica Gorkšs.
Tāpat ir jāpārskata augstākās izglītības iestāžu programmu akreditācijas process, kas pašlaik aizņem daudz laika un samazina iespējas elastīgi pielāgot izglītības saturu darba tirgus vajadzībām.
"Pozitīvi ir vērtējams tas, ka daudzās cilvēkkapitāla attīstības jomās valstī ledus ir sakustējies, tomēr daudzi no risinājumiem vairāk orientēti uz ilgtermiņu, nekā īstermiņu. Notikušajā LDDK sadarbnīcā dzirdējām dažādus priekšlikumus dažādu uzņēmējiem aktuālu jautājumu risināšanā, visus apkoposim un raudzīsim, kurus varam efektīvāk īstenot," teica LDDK ģenerāldirektors.
Jau vēstīts, ka šā gada 28.februārī LDDK rīkoja pasākumu "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai", kurā prezentēja divu RTU zinātnieku veikto pētījumu - "Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem" un Digitalizācijas ietekme uz darba devēju un darba ņēmēju tiesiskajām attiecībām: mākslīgais intelekts un attālinātais darbs" - galvenos secinājumus un LDDK ekspertu piedāvātos risinājumus.
Pēc tam norisinājās sadarbnīca, kurā dalībnieki tika aicināti piedāvāt risinājumus aktuālām problēmsituācijām - vienu un to pašu dokumentu iesniegšana dažādām iestādēm, darba spēka trūkums, gadījumi, kad piegādes ķēdes sniedzas tālāk par ES un kad kavējas lokālo normatīvo aktu pieņemšana, bet ES regulējums jau ir spēkā.
