Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.
Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.
Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.
2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".
"Tādēļ gada nogalē aktivitātes kritums varētu būt vēl izteiktāks, jo pastiprināsies mājokļu izmaksu pieauguma negatīvā ietekme un pieaugs sarežģījumi ārējos tirgos. Līdz šim patēriņš uzrāda labu noturību, par ko liecina mazumtirdzniecības pieaugums septembrī par 1,8%, kamēr daudzviet Eiropā šajā sektorā jau iestājusies lejupslīde. Svarīgs faktors tālākai dinamikai būs enerģijas cenas. Pārsteidzošais gāzes pārpalikums Eiropas tirgū mazina cenas, bet riski vēl ir priekšā. Neraugoties uz kraso gāzes piegāžu samazinājumu no Krievijas, Eiropai ir izdevies aizpildīt savus gāzes krājumus, gan palīdzējis salīdzinoši siltais rudens un samazinātais enerģijas patēriņš. Turklāt ir pasūtīts liels daudzums SDG un tagad kuģi gaida, lai izkrautu savu kravu. Rezultātā dabasgāzes cena ir dramatiski kritusies. Protams, par agru sapriecāties, īpaši, ja ziema izrādīsies auksta. Raugoties uz priekšu dabasgāze, gan citi enerģijas veidi šoziem būs dārgi, taču pozitīvi ir tas, ka jo ilgāks krājumu līmenis saglabāsies augsts, cenu potenciāls kāpumam būs mazāks. Tādejādi arī patēriņa korekcija būs seklāka un pesimistiskākās prognozes izpaliks. Salīdzinoši spēcīgais darba tirgus, gan algu kāpums ļaus ātri patēriņam atsperties līdz ko augstā inflācija atkāpsies," komentē ekonomists.
D.Gašpuitis prognozē, ka tuvākie mēneši būs sarežģīti gan apstrādes rūpniecībai, gan eksportam. Tomēr perspektīvas nākamajam gadam saglabājas pozitīvas. "Pēc īslaicīgas lejupslīdes, šiem sektoriem ir iespējas atgūties. Tas, ka tik ievērojams kritums parādās ražojošās nozarēs, visticamāk, atspoguļo vājo būvniecības nozares veikumu. Gaidas, ka šo nozari šogad virzīs ieplūstošās ES fondu straumes nav piepildījušās. Nozari ir nomocījušas izmaksu un nenoteiktības pieaugums, kā dēļ liela daļa projektu ir iepauzējuši. Tomēr ES resursu apjomu pieejamība turpina pieaugt un nākamais gads būs izšķirošs. Respektīvi, ja to realizācija neuzsāksies, tie būs jāatgriež ES. Sarūkot daudzu izejvielu un būvmateriālu cenām, interesei par būvniecības pakalpojumiem vajadzētu atjaunoties. Taču šajā ziņā svarīga būs birokrātiskā izveicība projektu līgumu pārslēgšanai un izmaksu indeksēšanā. Patlaban uzņēmumu noskaņojums par investīciju projektu īstenošanu ir vājinājies nebūtiski un interese par aizņēmumiem ir noturīga," secina D.Gašpuitis.
Trešā ceturkšņa dati liecina, ka, pateicoties sabremzēšanās spēkam gada otrajā pusē, izaugsme šogad būs vājāka, kas ievilksies arī nākamā gada sākumā. Savukārt gada otrajā pusē aktivitātei ir jāatjaunojas ļaujot gadu noslēgt ar pozitīvu rezultātu. Janvāra beigās spēsim precīzāk novērtēt, to, zemu aktivitāte ir noslīdējusi un kāds ir turpmākais atgūšanās potenciāls un kāda situācija ir enerģijas tirgū. Savukārt spēja sakārtot fondu plūsmu ir pašu rokās. Šogad IKP izaugsme varētu būt ap 1,5%. Savukārt nākamā gada perspektīvas novērtēju ap 1% izaugsmes potenciālu.
Arī Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir redzamas bremzēšanās pazīmes un pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma Latvijas ekonomikā atkal ir vērojams kritums. Viņaprāt, tuvākais gads Latvijas ekonomikā būs sarežģīts un no tālākas ekonomikas lejupslīdes ziemas mēnešos būs grūti izvairīties.
"Iekšēji Latvijas ekonomikā augstās energoresursu cenas un straujais patēriņa cenu kāpums nozīmē iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ko arvien vairāk jūt tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Pēc maniem aprēķiniem, pat ar valsts atbalstu, ar mājokli saistītie izdevumi šoziem Latvijas mājsaimniecībām pieaugs vidēji par 100-120 eiro mēnesī. Savukārt ārēji redzam ekonomikas bremzēšanos Eiropā un citos mūsu eksporta tirgos, un tas ir drauds mūsu eksporta nozarēm. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pasaulē mazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā, savukārt krājumi aug, un tas nozīmē zemāku pieprasījumu rūpniecībā. Pēc manām prognozēm kritums Latvijas rūpniecībā nākamā gada sākumā var pārsniegt 10%. Situāciju Eiropas ekonomikā grūtāku padara augstā inflācija, kā rezultātā Eiropas Centrālā banka ir spiesta celt procentu likmes pat situācijā, kad izaugsmes tempi jau mazinās. Taču ilgstošas inflācijas riski ir pārāk lieli un tas liek centrālajām bankām celt procentu likmes, pat riskējot izraisīt ekonomikas recesiju īstermiņā," norāda M.Āboliņš.
Papildus inflācijai un vājākam ārējā pieprasījuma, Latvijas ekonomikai specifisks jautājums šogad ir kritums būvniecībā. Straujais izmaksu kāpums ir apturējis atsevišķu projektu realizāciju un valsts investīcijas šogad atpaliek no plānotā. Kavēšanās ar projektu realizāciju gan Latvijā nav nekas jauns un šoreiz pat tas nav slikti, ka no ES fondu puses nākamgad Latvijā ir gaidāms ievērojami lielāks investīciju apjoms nekā šogad.
"Šobrīd labā ziņa ir tā augusta energoresursu cenas Eiropā ir sarukušās un dabasgāzes deficīts šoziem Eiropai, visticamāk, nedraud. Taču cenas joprojām ir augstas un pilnībā enerģētikas krīze nav beigusies. Iekšēji gan Latvijas ekonomika ir pietiekami stabila ar zemu parāda līmeni un bez acīmredzamām pārkaršanas pazīmēm, tādēļ par 2008. gada krīzes atkārtošanos pamata runāta nav. Tāpat Latvijas ekonomika ir gana elastīga un mūsu uzņēmēji spēj pielāgoties. Pēc manām prognozēm Latvijas IKP nākamgad varētu sarukt par 0,2%, un pie pozitīvas izaugsmes Latvijas ekonomika atgriezīsies nākamā gada otrajā pusē. Šobrīd būtiskākais uzdevums, manuprāt, ir nepieļaut, ka energoresursu cenas Latvijā būtu augstākas kā citās valstīs, jo tas nozīmētu konkurētspējas pasliktināšanos ilgtermiņā. Vienlaikus gan augstā inflācija un augošās procentu likmes nozīmē to, ka budžeta iespējas ir mazākas nekā tās bija COVID-19 pandēmijas sākumā. Laiks kad valstis varēja aizņemties par ļoti zemām vai pat nulles procentu likmēm ir beidzies, un aizņemšanās likmes jau ir būtiski augušas, savukārt finanšu tirgi ir ļoti uzmanīgi izvērtē valstu rīcību. Tas prasa atrast līdzsvaru starp atbalstu ekonomikai, investīcijām un budžeta izdevumu pakāpenisku sabalansēšanu ar ieņēmumiem," skaidro M.Āboliņš.
