Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.
1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē
ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.
2. Vai akcijām patiešām būs taisnība?
Kādus riskus gar ausīm pagaidām joprojām laiž akciju tirgus. Ekonomika pārdzīvo vienu no lielākajiem tās testiem mūsdienu vēsturē, bet šis tirgus pagaidām daļēji to izvēlējies ignorēt. Jautājums - cik ilgi tas tā būs un kam galu galā būs taisnība - akciju optimistiem vai tomēr drūmākai ekonomikas bildei? Sākotnējā reakcija uz pandēmiju akciju tirgos, protams, bija ļoti asa, lai gan aprīlis šiem tirgiem izrādījās pats veiksmīgākais mēnesis 33 gados. Daži baidās, ka akciju tirgus pārsvarā nodarbojies vien ar "cerību iecenošanu" uz tā saucamo "V" veida atgūšanos, lai gan realitāte var būt arī krietni skarbāka.Jāteic gan, ka pats maija sākums akcijām nav bijis diez ko veiksmīgs. Piemēram, ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtība šajā periodā sarukusi vairāk nekā par 2%. Minējumi par akciju cenu virzienu tradicionāli ir visai daudz. Maijam finanšu tirgū gan ir īpaša nozīme. Volstrītā šis mēnesis pat tiek saistīts ar teicienu "Sell In May And Go Away". Vasaru, neskatoties uz silto gaisa temperatūru, akciju tirgos var salīdzināt ar pārziemošanas periodu. Tādējādi ir tādi tirgus dalībnieki, kas maijā fiksē nopelnīto pirms vasaras iestāšanas, lai tirgū atkal atgrieztos rudenī - tā pa īstam - oktobrī vidū vai vēl pat nedaudz vēlāk.Šāds process pēdējā pavasara mēnesī dažkārt mēdz rezultēties ar plašāku akciju cenu samazināšanos. Katrā ziņā dati liecina - ja ne pats maijs, tad vasara un septembris akcijām vismaz vidēji nav bijis pats ražīgākais periods. Tādējādi zināms pamats domai pamest akciju tirgu kaut kad maijā (piemēram, mēneša otrajā pusē) tomēr ir. Iespējams, šobrīd uz visu neskaidrību fona šāds pārdošanas spiediens var izrādīties lielāks.Šā gada skatījumā no mīnusiem jau spējusi izrāpties ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV "Nasdaq Composite" akciju indeksa vērtība. Sešās nedēļas vien šī nozīmīgā cenu indikatora vērtība ir palēkusies par 31%. Šajā pašā laikā "S&P 500" un "Dow Jones Industrial Average" indeksu vērtība joprojām ir attiecīgi par 11% un 16% zemāka nekā tā bija gada sākumā.Pamatā pieņēmums ir, ka pandēmijas apstākļi pat stiprinājuši "Microsoft", "Amazon.com", "Apple", "Alphabet" un "Facebook" iedalītās kārtis, kurs visi šie uzņēmumi tikuši klāt jauniem klientiem. Aptuveni šo tendenci rezumējot, "Microsoft" šefs Satja Nadella pagājušajā nedēļa, kad uzņēmums atklāja savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo sniegumu, klāstīja: "Līdz ar to, ka COVID-19 ietekmējis ikvienu mūsu darba un ikdienas dzīves sadaļu, mēs vien divos mēnešos esam novērojuši divu gadu cienīgu digitālo transformāciju."Pēdējā laikā preču biržā strauji palielinājusies naftas vērtība. Tas gan notiek no ļoti zema cenu līmeņa. Piemēram, "Brent" jēlnaftas vērtība kopš aprīļa otrās puses zemākajiem punktiem ir palēkusies jau gandrīz par 100% un atgriezusies virs 30 ASV dolāru par barelu atzīmes.
3. Vācija pret ECB
Vācijas konstitucionālā tiesa iepriekšējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (vai arī - likviditātes drukāšanu) draud atzīt pat potenciāli nelikumīgu.Proti, tā likusi Vācijas valdībai un parlamentam nodrošināt, ka ECB veic tās milzīgo valsts parāda pirkumu "proporcionālu izvērtējumu", lai nodrošinātu, ka iestādes "ekonomiskās un fiskālās politikas efekti" nepārsniedz tās politikas mērķus. Tāpat tā piedraudēja bloķēt jaunu obligāciju uzpirkšanu, ko veic Vācijas Bundesbanka, kas ir faktiski ECB mugurkauls, ja šī iestāde šādu izvērtējumu tai nepasniegts trīs mēnešu laikā. Jānorāda, ka likviditātes drukāšana jau kādu laiku bijusi un arī šobrīd ir viens, ja ne pats galvenais, no Eiropas ekonomikas stimulēšanas stūrakmeņiem. Šis process nodrošina, ka valdību aizņemšanās izmaksas pat pie augošiem riskiem ir ļoti zemas un tādas paliek arī procentu likmes.Vācijā par ECB politiku šķēpi tiek lauzti jau sen. Proti, samērā izplatīts ir viedoklis, ka ECB, uzpērkot parādus triljoniem eiro apmērā, pārkāpusi savas pilnvaras, jo šādā veidā palīdzējusi finansēt valdības (jeb šādā veidā notiek monetārā finansēšana, ko Eiropas Savienības likumi aizliedz). Būtībā ECB nodarbojas ar ekonomisko politiku, nevis rosās sev paredzētajā monetārās politikas lauciņā. Tāpat ir bažas, ka kādā brīdī par to nāksies samaksāt šīs valsts nodokļu maksātājiem. Vēl ECB tiek vainota pie tā, ka nesamērīgi pieaug nekustamā īpašuma cena, cieš Vācijas krājēji un pie dzīvības tiek noturēta kaudze ar "zombiju" kompānijām.Var prognozēt, ka Vācija cels iebildumus arī pret jauno ECB pandēmijas likviditātes drukāšanas kārtu. Uz to uzmanību vērsis arī bijušais ECB viceprezidents Vitors Konstancio. Katrā ziņā Eiropas ekonomikas stimulu lauciņā nu ir nonākusi bumba ar trīs mēnešu laika degli, un jautājums ir, kā tā tiks deaktivizēta. Tāpat jautājumi rodas par to, cik tālu šādas ECB stimulēšanas programmas uz šādu iebildu fona vispār var iet (un tādējādi var rādīties šaubas par to efektivitāti). No šādās politikas turpināšanas faktiski pilnībā atkarības eirozonas Dienvidu valstis, kur tās iepauzēšanās gadījumā tiek piesaukta pat pilnvērtīga Pandoras lādes atvēršanās. Vismaz šīs darba nedēļas beigās ECB oficiālās amatpersonas uzsvēra savas institūcijas neatkarību un lika noprast, ka Vācijas Tiesu pagaidām ar kādu atbildi neaplaimos.Saistībā ar šo lēmumu aktuāls vēl viens ļoti nozīmīgs aspekts. Eiropas Savienības Tiesa ("European Court of Justice") par šiem pašiem jautājumiem vēl 2018. gadā lēma par labu ECB. Būtībā šis ir pirmais precedents, kad kādas nacionālas valsts tiesa atzinusi, ka Eiropas Savienības Tiesai tomēr nav jurisdikcijas! "Šis ir ielūgums arī citām valstīm vienkārši ignorēt lēmumus, kuri tām nepatīk," "Bloomberg" komentējis Vācijas "University of Administrative Sciences" profesors Joahims Vīlands. Piemēram, nacionāla valstis var arī pārskatīt, vai Eiropas Savienības iestādes patiešām rīkojas to līgumos piešķirto kompetenču ietvaros.
4. Valdību "redzamā roka"
Valdības un ar to saistītās institūcijas pasaulē mēģinājušas ar triljoniem aizbāzt apstādinātā tautsaimniecības kuģa sūci. Tiek spriests, ka tik nozīmīgās pārmaiņas sabiedrības dzīvi un finanšu tirgus ietekmēs vēl gadiem. Būtībā ekonomika, lai nepieļautu tās ieslīdēšanu depresijā, uzlikta uz kara laiku mobilizācijas takas. Rezultātā šobrīd pār daudziem procesiem augusi varas institūciju teikšana un var spekulēt, ka, ņemot vērā milzīgas intervences, gan ierindas cilvēki, gan uzņēmumi, gan finanšu tirgi no tām paliks arvien atkarīgāki. Faktiski pasaulē tiek pieņemti daudzi lēmumi, kas var transformēt gan ierasto kapitālisma modeli, gan, iespējams, demokrātiju.Piemēram, "Bloomberg" raksta - ja agrāk varēja likties, ka cenas vairāk vai mazāk nosaka kāds atklāts tirgus, tad tagad var sagaidīt, ka tās vēl lielākā mērā noteiks politikas noteicēju "redzamā roka". Šajā ziņā mācību sniedzot arī vēsture. Proti, pēc lieliem šokiem (kariem, dziļām krīzēm) vienmēr un uz palikšanu augusi valdību loma. "Pastāv liela iespēja, ka valdības un centrālās bankas nesamazinās savu dominējošo klātbūtni tirgos arī pēc krīzes pārvarēšanas," teic, piemēram, "Swiss Re Institute" pārstāvji. Par arvien lielāku ekonomikas daļu būs atbildīgas valdības un centrālās bankas ar vairākām no tā izrietošajām, iespējams, vēl neapzinātām sekām.Savukārt "Deutsche Bank" pārstāvji izteikušies, ka jau tagad fiksētā ienesīguma tirgū (parāda tirgū), kur esot sagaidāma jebkādu cenu svārstību izzušana, nav tāda lieta kā brīvais tirgus.
5. Deficīti un Eiropas fragmentēšanās
Ekonomikai neiet viegli. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ prognozējusi, ka eirozonas tautsaimniecība šogad saruks par 7,7%. Straujākais kritums būšot Grieķijā, kuras ekonomika sarukšot par 9,7%. Tāpat attiecīgi par 9,5% un 9,4% samazināšoties Itālijas un Spānijas ekonomikas. Šīs valstis visai izteikti atkarīgas no tūrisma ieņēmumiem, kur nu tie faktiski izpaliek. Vismaz šobrīd tiek cerēts, ka eirozonas ekonomika nākamgad pieaugs par 6,3%. Vēl pirms trīs mēnešiem EK lēsa, ka reģiona ekonomika šogad palielināsies par 1,2%.Būtisks risks ir tas, ja vērojami atkārtoti pandēmijas izplūdes viļņi. Eiropas Centrālā banka (ECB) teikusi, ka šādā gadījumā reģiona tautsaimniecība šogad var samazināties par visiem 12%.Glābšanas programmas izdarīs spiedienu uz daudzu valstu finansēm. Visai aizdomīga jau pirms pandēmijas krīzes izskatījās pieminēto reģiona Dienvidu valstu parādu bilde. Šo valstu tautsaimniecībai saplokot straujāk un parādu attiecībai palielinoties, paisa starp Eiropas Ziemeļiem un Dienvidiem var vērties arvien plašāka. Uz augošajiem riskiem uzmanību vērsa arī EK. Proti, ja nebūšot kāda kopēja glābšanas plāna, parādās jautājumi par reģiona stabilitāti. Pagaidām kādu kopēju rīcību gatava īstenot vien ECB. Tiesa gan, arī par tās šādu pasākumu likumību radušies jautājumi (skatīt 3. punktu).Tiek lēsts (EK), ka Itālijas parāds pret IKP šogad pietuvosies 160% no IKP, un Grieķijai šis rādītājs atradīsies tuvāk 200% no tās IKP. Itālijas budžeta deficītam šogad tiek paredzēts pieaugums līdz 11,6% (no 1,6% pagājušajā gadā). Savukārt visam kopējam eirozonas parādam šogad tiek paredzēts pieaugums līdz 102,7% no reģiona IKP (pagājušogad tas bijis 86% apmērā no IKP).Eiropas vienotībai atkal esot zem jautājuma zīmes, pēdējās dienās sarūk arī eiro cena (attiecībās ar ASV dolāru). Tā kopš aprīļa sākuma atkāpusies par 1,3% līdz 1,084 ASV dolāru atzīmei.Fenomenāli budžeta deficīti nebūs vien Eiropas aktualitāte. Tiek runāts, ka ASV tas var sasniegt četrus triljonus (!) ASV dolārus jeb 18% no tās IKP. Arī nākamgad tas var būt milzīgs un pārsniegt 10% no šīs valsts ekonomikas."Ekonomikas stimulēšanas pasākumi tika uzsākti ievērojami agrāk, nekā iepriekšējos recesijas uzliesmojumos. Lēšam, ka valdību, centrālo banku un uzraugošo iestāžu krīzes paketes kopsumma veido 17,5 triljonus ASV dolārus (apmēram 20% no pasaules IKP). Tas samazina depresijas attīstības risku, taču tam var būt negatīvas ilgtermiņa sekas. Fiskālās stimulēšanas pasākumi apvienojumā ar nominālā IKP kritumu daudzās valstīs izraisīs valsts sektora parāda pieaugumu par 15-20% no IKP. Tā kā šobrīd valda ārkārtēja nenoteiktība, ir dabiski izvērtēt dažādus scenārijus. Galvenais nenoteiktības faktors ir saistīts ar to, cik ātri ekonomika spējīga atsākt pilnvērtīgi darboties. Negatīvais scenārijs paredz, ka liela daļa ekonomikas pilnvērtīgu darbību arī 2020. gada otrajā pusē atsākt nespēj. Tādā gadījumā IKP OECD valstīs šogad samazināsies par aptuveni 12% un bezdarbs pieaugs līdz aptuveni 20%. Bankrotu vilnis radīs spiedienu uz finanšu sistēmu un ekonomikas politikas veidotāji būs spiesti ieviest ārkārtas pasākumus, kurus miera laikā neesam piedzīvojuši. Mūsu pozitīvākajā scenārijā OECD lejupslīde aprobežojas ar kritumu līdz 5%, jo ekonomika atgūstas ātrāk un stimulēšanas pasākumiem izrādās lielāka atdeve," šonedēļ, runājot par globālās tautsaimniecības izredzēm, teica arī "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
