Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.
Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.
Pamatīgi atpaliek
Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.
Vecā kontinenta akciju atpalikšana vēl tiek skaidrota ar to, ka šeit nav tādu tehnoloģiju līderu, sociālo tīklu un tiešsaistes tirdzniecības kompāniju kā ASV, kur par lielu daļu no kopējā pieauguma atbildīga, piemēram, tā saucamās FAANG grupas (Facebook, Apple, Amazon.com, Netflix un Google) akciju veiksme. Uz pārējo fona var izcelt - Apple akcijas vērtība ASV Nasdaq biržā kopš šā gada sākuma vien ir palēkusies aptuveni par 90%. Savukārt 10 gadu skatījumā šis pieaugums tuvojas visiem 1000%. Savukārt Netflix - visiem 4000%!
Eiropā nozīmīga loma uz kopējo tirgu ir tam, kā klājas banku sektoram. Šķiet, pat lieki piebilst, tas finanšu krīzē saņēma ļoti pamatīgu spērienu un joprojām turpina mainīties. Pēdējā laikā arī Latvijā darbojošos zviedru banku akciju cenas sarukušas saistībā ar naudas atmazgāšanas skandāliem.Ja vērtē kopējo tirgu, tad ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, investējot dividenžu ienākumus, 10 gadu laikā pieaugusi par 250%. Tikmēr Eiropas minētā indeksa - gandrīz par 130%, kur STOXX 600 vien nupat paviesojies virs savas 2015. gadā sasniegtās virsotnes.Vēl - šajā pašā laikā (10 gados) ASV S&P 500 finanšu sektora uzņēmumu akciju cena 10 gadu laikā pieaugusi par 160%. Eiropas Stoxx 600 banku sektora akciju vērtība šajā laikā ir sarukusi gandrīz par 40%.
Turpina gaidīt
Šajā pašā laikā gluži vai tradīcija katra gada beigās ir prognožu birums, ka nākamais apaļais atskaites periods vecā kontinenta vērtspapīriem beidzot būs veiksmīgāks. Nekāds izņēmums šajā ziņā nav arī šis gads. Būtībā aktuālas spekulācijas, ka daudzu citu reģionu akcijas to cenu kāpuma ziņā sāks piedzīt ASV.
Kā iemesls tam, ka Eiropas akciju cena var augt straujāk, tiek minēts, piemēram, tas, ka tās var uzskatīt par nosacīti lētākām (ja vērtē akcijas cenu pret sagaidāmo peļņu rādītājus). Šī spēle paredz likmes likšanu uz to, ka ASV ekonomikas performance vairs, salīdzinot ar citiem, nebūs diži labāka. Savukārt citos pasaules reģionos ir nosacīti lētākas akcijas, kuras pie šādas izaugsmes izlīdzināšanās tādējādi kļūst pievilcīgākas. Daži teic, - nebūt nav nepieciešama kāda ļoti liela krīze, lai pārējo tirgu sniegums sāktu piedzīt ASV. Proti, šīs valsts ekonomikai, salīdzinājumā ar citām tautsaimniecībām, iespējams, būtu vien jāsabremzējas, lai ASV un pārējās pasaules akciju dinamikas atšķirība pavērstos pretējā virzienā.
Protams, izlīdzināšanās, ja tāda vispār būs, var notikt arī nedaudz citādāk, piemēram, ja ASV akcijas sarūk straujāk. Tas būtu apstiprinājums tiem viedokļiem, ka šāds ASV akciju izrāviens patiesībā ir burbulis. Vēlreiz gan jāteic - tā visi nedomā. Galu galā fundamentālie rādītāji ir svarīgi, un ASV gadījumā tie bijuši spēcīgāki.Turklāt pēdējie gadi rādījuši - ja ASV tirgu skar šaubas, citās pasaules daļās cenu kritums pat ir vēl spēcīgāks. Tādējādi daudzi norāda - ja ASV akciju tirgū būs kritums, nevajadzētu lolot cerības, ka citur riska vērtspapīriem klāsies būtiski labāk. Vēsturiski labākais laiks ieguldīšanai bieži bijis tad, kad tikai sāk parādīties kādi piesardzīgi izaugsmes asniņi. Tas nozīmē, ka iepirkšanās var būt lētāka, jo daudzi turpina uzskatīt, ka tālākais scenārijs joprojām atgādinās kaut ko līdzīgu drāmai. Tomēr vēl viens teiciens ir - ja kaut kas ir lēts, tad tam parasti ir arī iemesls.
Notikušais neatkārtosies
Kopumā kādus paredzējumu izteikšana par riska aktīvu cenu uzvedību nākotnē nav diez ko pateicīgs darbs. Galu galā šie paredzējumi tāpat parasti nepiepildās, un, ja arī piepildās, iemels tam mēdz būt pilnīgi cits. Katrā ziņā lielie cikli nemainās tāpēc, ka noslēdzies kāds īpaši apaļš periods (piem., desmitgade).Šobrīd lielākā daļa no The Wall Street Journal aptaujātajiem ekspertiem paredz, ka nākamā desmitgade citu reģionu akcijām varētu būt veiksmīgāka.
Tomēr bieži tiek piesaukta atsauce - ja tomēr piedzīvosim kādu lielāku nestabilitāti, ko var raisīt dažādi iemesli, ASV aktīviem salīdzinoši klāsies labi (tie gūs labumu no nosacītās ASV stabilitātes). WSJ komentētājs Džeimss Makinotošs vēl piebilst - pat tad būtu muļķīgi gaidīt tik brīnišķīga buļļu tirgus atkārtošanos (kāds ir bijis iepriekšējos 10 gados). Arī ASV baņķieri no Morgan Stanley brīdinājuši, ka daudzi šobrīd var būt pārlieku optimistiski par nākamā gada ekonomikas izaugsmi. «Tas varētu būt "OK" gads. Tas, ka redzēsim kādu izaugsmes paātrinājumu, nav mūsu plānā,» teikuši minētās finanšu iestādes pārstāvji.
DB jau ziņojis - The Wall Street Journal apkopotā informācija liecina, ka ASV akciju tirgus nozīmīgākā indeksa - Standard & Poor's 500 - sniegums pārējās pasaules akcijas, ja tā dinamiku salīdzina ar MSCI World ex USA akciju indeksu, nu ir pārspējušas viena, trīs, piecu, 10, 15, 20, 25, 30 35, 40 un 45 gadu skatījumā. Proti, ja katrā no šiem indeksiem 1973. gada tiktu ieguldīti 10 tūkst. ASV dolāri, tad tagad investētais ASV akcijās (ja tiktu reinvestētas arī visas dividendes) būtu pārvērties aptuveni par 1,06 miljoniem dolāriem.
Tikmēr tāda paša apjoma ieguldījums starptautiskajās akcijās, arī reinvestējot dividendes, nozīmētu šīs summas palielināšanos līdz aptuveni 360 tūkstošiem ASV dolāriem. Aplūkojot šādu bildi, var likties, ka investīcijas ārpus ASV akcijām piemērotas vien vai nu trakajiem, vai tiem, kuriem patīk sevi mocīt. Daži eksperti gan mierina, ka viss nebūt nav tik viennozīmīgi un arī šobrīd tomēr ir jēga domāt par ieguldījumiem citu reģionu akcijās. Turklāt, iespējams, pat krietni lielākā mērā nekā agrāk. Tiek skaidrots, ka izcilā ASV akciju performance visos minētajos termiņos salīdzinājumā ar pārējās pasaules tirgu ir pamatā izskaidrojama vien ar pēdējiem 10 gadiem.
Proti, ASV akcijās kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes ir tik ļoti strauji atguvušās, ka šāds to skrējiens visus pārējos tirgus atstājis putekļos arī vērtējot ilgtermiņu.«Neviens nevar pateikt, kad tas [ASV tirgus atpalikšana] atkal notiks. Šajā pašā laikā ļoti ticams ir tas, ka tas tomēr notiks,» agrāk teicis cits WSJ komentētājs Džesons Cveigs. Minētais finanšu procesu vērotājs un piebilst, ka kāds konkrētais tirgus savu dominanci mēdz zaudēt tieši tad, kad ieguldīšanā tajā šķiet gluži vai neatvairāma. Tiek, piemēram, vērsta uzmanība uz to pašu Japānas tirgu, kurā cenas līdz 90. gadu sākumam 20 gadu laikā bija 22-kāršojušās. Tas šo tirgu pārliecinoši padarīja par pasaules izaugsmes līderi arī ilgākā termiņā.
Šai ballītei gan bija skarbas beigas un šobrīd šīs valsts Nikkei 225 indeksa vērtība atrodas pie 24,1 tūkst. punktu atzīmes. Pēdējās 1989. gada tirdzniecības sesijā šīs indekss sasniedza rekordus un atradās pie 38915,87 punktu atzīmes. Tātad no šā līmeņa Japānas kopējais akciju indekss joprojām atpaliek gandrīz par 40%. Protams, šajā pašā laikā gandrīz visi norāda, ka neesot īsti korekti salīdzināt tā laika Japānu ar mūsdienu ASV un gaidīt, ka piepildīsies kaut kas līdzīgs (jeb Japāna ir visai ekstremāls piemērs).
