Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.
Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.
Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.
Varbūt straujāk, varbūt...
Lai nu kā - pieejamie Starptautiskā Valūtas fonda dati liecina, ka kopš 1992. gada Eiropas tautsaimniecība, salīdzinot ar ASV, augusi straujāk vien astoņos gados. Piemēram, kopš iepriekšējās finanšu krīzes pamatā bijusi vērojama aina, kad ASV ekonomika izaugsmes ziņā Eiropai "izgriež pogas". Daļēji šādu situāciju noteica tas, ka eirozonā finanšu krīze izgaismoja sāpīgu parādu krīzi, kuras flagmanis bija Grieķija.
Tautsaimniecības eksperti paredz, ka šā gada pirmajā pusē Eiropas ekonomika saruks visai strauji. Tiesa gan, vienlaikus pagaidām tiek cerēts arī uz strauju atveseļošanos. Šādas gaidas cementējusi arī Eiropas līderu apsolītā kopējā papildu palīdzība reģiona ekonomikai 750 miljardu eiro apmērā.
"Bloomberg" apkopotās aplēses liecina, ka gada otrajā ceturksnī eirozonas tautsaimniecība saruks par 12%. Savukārt no ASV šajā periodā tiek gaidīts ekonomikas kritums aptuveni par 10%. Pēdējā laikā gan gaisā virmo aplēses, ka Eiropas ekonomikas brīvais kritiens tomēr var būt nedaudz mazāk sāpīgs, kam palīdzējusi daudzu nozīmīgāko ekonomiku pavēršanās.
Šogad kopumā "JP Morgan" analītiķi paredz, ka eirozonas IKP saplaks par 6,4%, bet nākamgad tas jau augs par 6,2%. Salīdzinājumam – ASV IKP šogad tiek prognozēts ("JPMorgan") kritums par 5,1% un nākamgad pieaugums vien par 2,8%. Ja tā būs, tad eirozonas ekonomikas atgūšanās varētu būt gandrīz divas reizes straujāka.
Par eiro optimismu liek domāt arī daži apsteidzošie indikatori. Eirozonas kopējā iepirkumu menedžeru indeksa vērtība jūlijā palēcās līdz 54,8 punktiem, kas pārspēja analītiķu gaidīto 51,1 punktu. Šādi dati pēc pēkšņa totālā sasaluma tomēr liecina par dzīvību Eiropas privātajā sektorā, kur izaugsmi demonstrējis gan pakalpojumu, gan ražošanas sektors. Jānorāda, ka 50 punktu atzīme šim indikatoram atdala izaugsmi no recesijas. Savukārt ASV līdzīga indikatora vērtība atradās pie 50 punktiem un bija zemāka par analītiķu pirms tam izteiktajam aplēsēm. ASV joprojām pamatīgāk buksē pakalpojumu sektors, kas attiecīgi šoreiz liek domāt, ka šīs valsts ekonomika eirozonai tomēr ir soli iepakaļ.
Izaicinājumi tai pašai Eiropai, protams, ir lieli. Valdības un centrāla banka te stimulējušas ļoti aktīvi. Tomēr bezgalīgi tas tā, šķiet, turpināties nevar. Ar šo stimulēšanu uz parāda rēķina nopirkts vien laiks, kas, iespējams, tikai atlicis sāpīgo piezemēšanos un ļoti krasu kompāniju izmaksu samazināšanu.
Iesaka Eiropas aktīvus
Valdot šādam fonam, šobrīd populāri izteikt aplēses par labu Eiropas aktīviem. Piemēram, Eiropas akciju cenu pieaugums kopš iepriekšējās finanšu krīzes pamatā bijis krietni pliekanāks, ja salīdzina ar attiecīgajiem ASV aktīviem. Attiecīgi – šobrīd šajā ziņā tiek prognozēts gluži tāds kā pagrieziena punkts. Jāņem gan vērā, ka mūsdienu saistītājā pasaulē lielākās nedienās, ja tās pienāks, Eiropa nebūs izolēta. Ja globālā izaugsme sašūposies vēl nevēlamākā virzienā, tad, domājams, cietīs arī šī reģiona akcijas.
Investīciju pasaulē nenoliedzami svarīgs ir stāsts, un vismaz šobrīd tas it kā runā pa par labu Eiropai (jeb tāds ir reklāmas tonis). Drīzāk - ja citur stāsts izskatās vēl sliktāk, tas attiecīgi palielina interesi (vai liek reklamēt) par šī reģiona aktīviem.
Piemēram, minētais jaunais kopējais Eiropas glābšanas plāns reģionu tuvina fiskālajai savienībai. Tas tirgus dalībniekiem nozīmētu mazākus riskus. Attiecīgi šādā gadījumā var domāt par Eiropas aktīvu īpatsvara palielināšanu savos ieguldījumu portfeļos. Turklāt jauna “superdroša” (ar augstāko iespējamo kredītreitingu) parāda emitēšana (glābšanas plāna ietvaros) nozīmēs, ka augs šādu eiro aktīvu piedāvājums. Arī "Financial Times" ziņo, ka pēdējos gados investoriem pēc šādas diversifikācijas, ASV augot ātrāk, bijusi maza vajadzība. Tomēr šobrīd citos reģionos tiekot meklētas atlaides. ASV akcijas, ņemot vērā to straujo pieaugumu (un potenciāli nepārliecinošāku ekonomiku), arvien lielākā mērā tiek uzskatītas kā visai dārgas.
Kā nav nācis, tā nav nācis
Taisnības labad gan jāteic, ka Eiropas akcijām pēdējo gadu laikā salīdzinošs (ar ASV) uzplaukums tiek prognozēts visai regulāri. Tiesa gan, realitātē ar šo aplēšu piepildīšanos bijis pašvaki.
Volstrītai ir tendence gluži vai konstanti pozitīvi pārsteigt un nebūt nav izslēgts, ka tā tas būs arī šoreiz. Piemēram, tirgus dalībnieki var sapriecāties, ka arī ASV monetārās un fiskālas politikas noteicēji paziņo vēl par kādu papildu ekonomikas stimulēšanu. Pieejamā informācija liecina, ka ASV mājsaimniecības pandēmijas laikos mēģinājušas uzkrāt. Tas palielina iespējamību, ka, omai par ekonomiku uzlabojoties, kādā brīdī šie tēriņi aizies patēriņa stimulēšanā.
ASV akcijām augt straujāk pēdējos gados palīdzējis vēl tas, ka šajā valstī ir krietni vairāk publiski tirgotu tehnoloģiju kompāniju. Savukārt Eiropā lielāka ietekme uz kopējo tirgu ir bankām, kurām reģionā kopumā pēdējos gados ar biznesa izaugsmi klājies smagnēji. To peļņai nav līdzējuši arī arvien stingrāki šīs jomas regulējumi. Kopumā šāda tirgus struktūra var turpināt bremzēt Eiropas kopējo akciju sniegumu, jo tieši ar strauju tālāku tehnoloģiju izaugsmi daudzi eksperti saista nākotnes ekonomiku. Arī "Financial Times" piebilst – Eiropas uzņēmumi pārsvarā reprezentē veco ekonomiku – rūpniekus un finanšu sektoru, kuru izaugsme neesot tik strauja kā tehnoloģiju sektoram. ASV tehnoloģiju un veselības aprūpes jomas uzņēmumi veido aptuveni 40% no kopējā tirgus. Salīdzinājumam – Eiropā tie esot 20%.
Par to, ka ASV akciju fenomenālajai izaugsmei nebūt nav gals, liecina arī šā gada notikumi. Ar tehnoloģiju kompānijām bagātīgākā "Nasdaq Composite" vērtība šogad palēkusies jau par 20%. Savukārt Eiropā daudzi tirgi vēl dzīvojas pa mīnusiem. Tikai nesen no tiem izrāpās, piemēram, Vācijas akcijas.
"Goldman" pieļauj iespēju, ka vecajā kontinentā labāk var klāties tiem uzņēmumiem, kas saistīti ar atjaunojamo enerģiju. Tas galvenokārt var būt tāpēc, ka Eiropa grib būt tā saucamās zaļās ekonomikas līdere, kas attiecīgi nozīmēs arī valdību centienus balstīt šo jomu. Arī, piemēram, trešdaļu no Eiropas kopējā ekonomikas stimulēšanas plāna līdzekļiem plānots ieguldīt tieši zaļās ekonomikas projektos.
Šogad "Euro Stoxx" akciju indeksā aprēķinā iekļauto atjaunojamās enerģijas ražotāju un tās infrastruktūras izstrādātāju akciju vērtība kopumā augusi attiecīgi par 23% un 10%. Kopējā "Eiropas Stoxx 600" indeksa vērtība joprojām šajā periodā ir sarukusi par 12%. "Goldman Sachs" ekonomisti vēl piebilst, ka kopumā fons akciju iegādei kādu laiku var joprojām palikt labvēlīgs. To noteikšot tas, ka parādu likmes gan ASV, gan Eiropā būs ļoti zemas. Tas savukārt tirgus dalībniekus spiedīs uzņemties arvien lielākus riskus un naudu virzīs to pašu akciju virzienā.
