Finanses

Glābšanas riņķa nebūs

Madara Fridrihsone, 67084402,09.10.2008

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdība uzņēmējus spēj atbalstīt minimāli, vienīgi var apsolīt – nodokļi palielināti netiks. «Biznesam īpaši liela uzmanība jāpievērš produktivitātes paaugstināšanai,» norādīja premjers Ivars Godmanis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdība uzņēmējus spēj atbalstīt minimāli, vienīgi var apsolīt, ka nodokļi palielināti netiks.

Stimulēs ražošanu

Tomēr, kā uzsvēra gan I. Godmanis, gan Finanšu ministrijas valsts sekretārs Dāvids Tauriņš, vienlaikus ar 2009. gada valsts budžeta likumprojektu tiek virzīti grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kam vajadzētu stimulēt investīcijas kā ražošanas tehnoloģijās, tā inovācijās un jaunu produktu ražošanā. Proti, paaugstinātu amortizācijas koeficientu 1.5 no nākamā gada varēs piemērot ne tikai norakstot jauniegādātās ražošanas iekārtas, bet arī samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādi. Vienīgais nosacījums - ieguldījumu rezultātā jātiek reģistrētiem jauniem patentiem vai preču zīmēm. Produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, iespējams, kaut nedaudz varētu veicināt arī tas, ka no nākamā gada tiks dubultoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par izdevumiem, kas saistīti ar izglītību. Attaisnoto izdevumu limitu plānots dubultot - tas pieaugs no 150 Ls līdz 300 Ls gadā.

Jācīnās pašiem

Atbildot uz konferences dalībnieku jautājumu par iespēju pakāpeniski atteikties no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, I. Godmanis norādīja, ka tuvākajā laikā tas nenotiks. Viņaprāt, uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās, vajadzētu vairāk izmantot iespējas vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par nodokļu maksājumu atlikšanu un grafiku, kādā šie nodokļu maksājumi varētu tikt segti. «Tikai nevajag gaidīt pusgadu, kamēr ir jau izveidojies parāds valstij, un tad iet pie VID. Pašiem ir rūpīgi jāseko līdzi saviem nodokļu maksājumiem un jāvienojas par to atlikšanu, pirms vēl paspējis izveidoties nodokļu parāds,» iesaka premjers. Savukārt D. Tauriņš uzsver, ka, ņemot vērā visus jau esošos nodokļu atvieglojumus, uzņēmumu ienākuma nodokļa efektīvā likme Latvijā jau tagad ir aptuveni 10 % un ir teju zemākā ES. Valdības vadītājs pagaidām neredzot arī iespēju paātrināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu eksportētājiem, jo jau kopš pērnā gada jūlija strauji pieaugušas uzņēmējiem atmaksātā PVN priekšnodokļa summas. «Tās ir pieaugušas par apmēram 30 milj. Ls mēnesī un es neredzu iespēju kaut ko vēl vairāk paātrināt,» tā I. Godmanis.

Patēriņš nekāps

Premjers pagaidām izvairās skaidri atbildēt uz jautājumu, kad valdība varētu pārskatīt lēmumu par sabiedriskā sektora algu iesaldēšanu, turklāt, viņaprāt, uzņēmējiem nevajadzētu cerēt, ka algu paaugstināšana sabiedriskajā sektorā varētu nodrošināt iekšzemes patēriņa pieaugumu. «Manā rīcībā esošie skaitļi liecina, ka sabiedriskais sektors caur valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir šogad devis patēriņa pieaugumu apmēram 5.5 % apmērā, tādējādi dodot 1.6 % lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu šī gada pirmajā pusgadā, savukārt privātais patēriņš ir mīnusos,» teica I. Godmanis. Viņaprāt, pēdējos gados Latvijas tautsaimniecībā bijusi vērojama ārkārtīgi negatīva tendence, proti, ražošanas apmēru kritums, savukārt uzņēmumi, cenšoties noturēt apgrozījumu iepriekšējā līmenī, strauji cēluši saražotās produkcijas cenas. Šāda tendence bijusi vērojama gan pārtikas rūpniecībā, gan kokapstrādē un rezultātā šīs nozares zaudējušas konkurētspēju ne tikai vietējā, bet arī eksporta tirgos. «Ar savām cenām esam atsitušies pret Eiropu un pasauli, tālāk augt nav kur,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka pašreiz būtu svarīgi panākt, ka saražotās produkcijas apmēri vairs nekrītas. Tādēļ pašreizējā ekonomiskajā situācijā biznesam īpaši liela uzmanība esot jāpievērš produktivitātes paaugstināšanai, jo valdībai faktiski nav iespēju to veicināt. Tāpat šobrīd neesot iespējams samazināt darbaspēka nodokļus, konkrēti, sociālo iemaksu likmi, jo gaidāms samērā straujš bezdarba pieaugums, kas savukārt būtiski palielinās sociālā budžeta izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes vides speciālisti izstrādājuši peldvietu zonējuma kartes, lai sabalansētu katras peldvietas izmantošanas veidus un iespējas. Deputāti nolēma tās nodot jūrmalnieku sabiedriskajai apspriešanai.

Dome ir noteikusi, ka atbilstoši noteikumiem ir iekārtotas 11 peldvietas Rīgas jūras līča piekrastē: Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Melluži, Asari, Pumpuri, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Tagad jūrmalnieki varēs izteikt savu viedokli par to, kā tad viņi katrā no peldvietām vēlas atpūsties. Jūrmalas domnieki savā domes sēdē šo jautājumu skata atkārtoti, jo domes iepriekš pieņemto lēmumu mērs neparakstīja. „Lēmums par peldvietu zonējumu netika parakstīts, jo Jūrmalas pilsētas dome lēmumu pieņēma bez sabiedriskās apspriešanas un diskusijām ar sabiedrību,” tā par atkārtotu šā lēmuma izskatīšanu Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmala gatavo profesionālus glābējus darbam pludmalēs

Agrita Aune, Db,05.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas instruktori Eiropas Savienības projekta, kas finansē drošību pludmalēs, apmācīja septiņu latvijas un Igaunijas pašvaldību glābējus. Projektu finansēja Eiropas Savienības struktūrfondi un iesaistītās pašvaldības. Projekta kopējais finansējums ir vairāk kā 255 tūkstoši eiro.

Apmācīs 22 glābējus.

« Jūrmalā ir vislielākais glābšanas staciju skaits Latvijā, kā arī liela pieredze glābšanas jomā. ES projekta Bay Watch ietvaros tika izstrādāta apmācības programma un tagad instruktori – Andris Kraulis, Pēteris Pētersons un Kaspars Karlsons apmāca un dalās pieredzē ar kaimiņiem. Jūrmalas pilsētas dome jau daudzus gadus glābšanas dienesta izveidei, nostiprināšanai un materiālās bāzes uzlabošanai pievērš ļoti lielu uzmanību, » skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Blumfelde.

Projektā piedalās septiņi partneri – divi no Igaunijas un pieci no Latvijas: Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome kā vadošais partneris, Audru (Igaunija) pašvaldības dome, Carnikavas novada dome, Hēdemēstes (Igaunija) pašvaldības dome, Jūrmalas pilsētas dome, Liepupes pagasta pašvaldība un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beverīnas bojāeja - visu pušu kļūdas

,22.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un investori pagaidām apšauba, ka jaunais ASV pretkrīzes plāns kļūs par glābšanas riņķi valsts ekonomikai, šodien ziņo Dienas bizness.

Obamas plāns paredz ieplūdināt valsts ekonomikā 819 miljardus dolāru, no kuriem viena daļa tiks novirzīta tiešajām investīcijām, galvenokārt infrastruktūrā, otra — nodokļu atvieglojumiem.

Tajā pašā dienā ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners iepazīstināja Senātu ar ilgi gaidīto banku glābšanas plānu. Tas paredz trīs jaunas programmas, kuru mērķis ir attīrīt banku bilances no sliktajiem aktīviem, kuru apjoms gan joprojām nav zināms, piesaistīt privāto kapitālu kreditēšanas atjaunošanai, kā arī iziešanu tirgos, no kuriem atkarīgi patērētāji un mazais bizness. Kopējie tēriņi banku glābšanai un kredītu tirgus atkausēšanai sasniegs divus triljonus dolāru, norāda aģentūra Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas jūrā trīs jūdzes no krasta nogrimst zvejas kuģis Beverīna

Vēsma Lēvalde, Db,03.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. decembrī 22:01 pie Liepājas ostas nogrimis zvejas kuģis Beverīna, uz kura bija piecu cilvēku komanda. Glābšanas darbi turpinās arī 3. decembrī, taču tos apgrūtina spēcīgais vējš, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Liepājas ostas Kapteiņdienests plkst.16:20 saņēmis ziņojumu, ka zvejas kuģim Beverīna slāpst dzinējs. Nekavējoties informācija nodota Glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim Gints, kas veica visus iespējamos pasākumus, pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits. Glābšanas darbu pamatuzstādījums bijusi cilvēku glābšana. Uz kuģa pēc robežsargu rīcībā esošās informācijas bija komanda piecu cilvēku sastāvā. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 m/s. Kuģim bija konstatēta arī ūdens sūce.

Diemžēl zvejas kuģis Beverīna aptuveni trīs jūras no krasta plkst.22:01 nogrima. Šobrīd nav informācijas par apkalpes likteni. Glābšanas darbi jūrā turpinās, ko koordinē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ir izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nav izdevies atrast nevienu cilvēku no Baltijas jūrā avarējušās lidmašīnas

LETA,05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas līcī uz tankkuģa ar vairāk nekā 7000 tonnām dīzeļdegvielas izcēlies ugunsgrēks

LETA,25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongresa līderi un Baltais nams svētdien, 28. septembrī, panāca vienošanos par 700 miljardus dolāru vērto ASV finanšu sistēmas glābšanas plānu, ziņo Associated Press.

Kaut arī vēl jāizstrādā finanšu sistēmas glābšanas plāna vienošanās detaļas, tā galvenais mērķis paliek tas pats: iegādāties hipotekāros parādus no novārdzinātajām finanšu iestādēm, lai tās varētu tikt pie jauna kapitāla un atsākt normālu aizdevumu sistēmu uzņēmumiem, pašvaldībām un patērētājiem.

Pirmdien, 29. septembrī, plāns tiks iesniegts Baltajā namā balsošanai.

ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) piektdien pauda viedokli, ka 700 miljardus dolāru vērtais ASV finanšu sistēmas atbalsta plāns galu galā tiks apstiprināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Policijai un ugunsdzēsējiem šogad degvielas pietiks

,29.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabineta papildus piešķirtie līdzekļi 371.9 tūkstošu latu apjomā degvielas cenu kāpuma kompensēšanai ļaus nodrošināt Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta darbu līdz šā gada beigām, norādījis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

"Saņemot šos līdzekļus, ir skaidrs, ka šogad nevienā no policijas un glābšanas dienesta struktūrvienībām vairs nav iespējama situācija, ka operatīvie dienesti degvielas trūkuma dēļ nevar izbraukt uz notikuma vietām," norāda ministrs.

Viņš arī ir gandarīts par valdības izprotošo un konstruktīvo attieksmi, kas, neraugoties uz valstī ieviesto taupības režīmu, atbalstīja Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Šis lēmums liecina - valdība saprot, ka ārkārtas situāciju dienesti nav tie, uz kuriem vajadzētu taupīt," uzskata M.Segliņš.

Ministru Kabinets 28. oktobrī nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 371 933 latus degvielas iegādes izdevumu segšanai 2008. gadā. Šie līdzekļi paredzēti Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, jo, ņemot vērā cenu kāpumu, ar 2008. gada valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nebūtu bijis iespējams nodrošināt šo dienestu operatīvo transportlīdzekļu apgādi ar degvielu pietiekamā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas ostā turpinās kuģa Beverīna apkalpes meklēšana

Vēsma Lēvalde, Db,05.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā turpinās zvejas kuģa Beverīna apkalpes meklēšanas darbi, kurus koordinē Jūras glābšanas un koordinācijas centrs (MRCC). Liepājas ostas Kapteiņdienests seko līdzi glābšanas dienestu darbam. Glābšanas darbus veic Jūras glābšanas un koordinācijas centrs, kas arī organizē un vada glābšanas operāciju, pieņemot nepieciešamos lēmumus un iesaistot nepieciešamos resursus.

Db jau rakstīja, ka 2.decembra vakarā plkst.22:01 pagaidām nezināmu iemeslu dēļ trīs jūdzes no krasta nogrima zvejas kuģis Beverīna, kas ir Baltika tipa zvejas kuģis, un tā garums ir 25.45 m. Uz kuģa atradās 6 cilvēku apkalpe. Kuģis pieder firmai SIA BalticFish. Noraidot medijos izskanējušos pātrmetumus Liepājas ostai par neprofesionalitāti kuģa glābšanā, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits skaidrojis, kaLiepājā ir tikai ostas buksieri, kas strādā ostas teritorijā. Lai strādātu ārpus ostas, turklāt spēcīga vēja apstākļos, ir nepieciešami jaudīgāki jūras buksieri, kādu nav Liepājas ostas rīcībā.

"Tās ir pilnīgas muļķības, ka zvejas kuģis Beverīna ir prasījis atļauju ienākt Liepājas ostā," sacīja E. Raits. Viņs apstiprināja, ka visas sarunas ir ierakstītas un tās pilnībā atspoguļo notikumu gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus piedzīvojis kārtējo satricinājumu, jo ASV likumdevēji noraidījuši Buša administrācijas piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu, informēja Nordea Markets speciālists Andris Lāriņš.

Noraida 700 miljardu dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu; akciju tirgus gāžasBalsojuma rezultāts bija 228 pret un 205 par plāna apstiprināšanu. Pēc A. Lāriņa teiktā, tirgus dalībnieki bija rēķinājušies ar plāna apstiprināšanu un tā kā apstiprināšanās scenārija gadījumā jau tā tirgus necerēja uz vieglām dienām, tad šāds rezultāts radīja ļoti lielus zaudējumus ASV akciju tirgū. Dow Jones indekss vakar nokrita par 777.68 punktiem, kas ir šī indeksa rekords. Procentu izteiksmē zaudēti 6.98 % un šādā izteiksmē tik liels indeksa kritums pēdējo reizi bijis 1987. gada akciju tirgus krīzes laikā. Salīdzinoši labi šo triecienu pārdzīvojis dolārs, kura cena otrdien agri no rīta turējās virs 49 santīmu atzīmes. Eiro cena otrdienu sāka 1.44 dolāru tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir izšķīrusies par finansiālās palīdzības prasīšanu Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Eiropas komisijai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šāds solis ir vērtējams pozitīvi. Ņemot vērā apstiprināto nākamā gada budžetu, ekonomisko situāciju visā pasaulē, kā arī nākotnes prognozes un Parex bankas glābšanas aktivitātes, domājams, valdībai ir vajadzīgs "glābšanas spilvens", ar kura palīdzību finansēt budžeta deficītu, kurš noteikti būs.

Būtisks ir jautājums, uz kādiem nosacījumiem, un kad tā nauda vispār tiks piešķirta. Tāpat droš vien tiks noteikts, kādām sfērām un uz kādiem noteikumiem nauda drīkst tikt lietota. Piemēram, Ungārijai SVF piešķirtie miljardi izglāba šo valsti no bankrota. Taču arī tur nauda tika izsniegta uz konkrētiem nosacījumiem — maksimāli mazs valsts budžets, valdībai būtiski jāsamazina valsts adminisratīvā aparāta izmaksas utt. Ļoti grūti šobrīd ir pateikt, kurā virzienā tā nauda aizies Latvijas gadījumā. Katrā ziņā to nevajadzētu novirzīt apēšanai. Tā ir jānovirza tām nozarēm un lietām, kur krīzes draudi ir vislielākie, kas turklāt draud izraisīt sociālas problēmas. Manuprāt, valstij šobrīd vajadzētu uzmanīties, ne tik daudz no inflācijas vai ne pārāk strauja ekonomikas pieauguma, kā no bezdarba pieauguma problēmas, jo tas var radīt sociālu spriedzi. Plus vēl jārēķinās, ka bezdarba pieaugums var radīt papildu spiedienu uz valsts budžetu. Tādējādi šobrīd kaut kādā veidā ir jāstimulē ekonomikas attīstība, darot visu iespējamo, lai nepieļautu bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Ekonomika ir jāsāk sildīt, izmantojot valsts pasūtījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Attīsta dronu satiksmes vadības platformu Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laidīs apgrozībā sudraba piemiņas monētu 365, kas piedāvā traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu, informē centrālās bankas pārstāvji, piebilstot, ka monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu.

Monētā iekodēts savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli četri: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Monētas aversā uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē vienu sekundi, minūti, stundu, dienu, mēnesi un gadu. Savukārt reversā spožs sektors apļa diagrammā māksliniekam pārtop par lata simbolu.

Monēta 365 ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas tirāža – 5000 eksemplāru.

Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs Rīgā, kā arī Liepājas un Daugavpils filiālēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,31 lats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konkursā par satiksmes organizēšanu lidostā pieteicies viens pretendents

Elīna Pankovska,23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS Starptautiskās lidosta «Rīga» teritorijā iesniegts viens piedāvājums, kurš šobrīd tiek vērtēts, DB pastāstīja lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa skaidro, ka atbilstoši nolikuma nosacījumiem vērtēšana tiks veikta 30 dienu laikā, bet lidostai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vērtēšanas periodu pagarināt līdz pretendenta piedāvājuma maksimālajam derīguma termiņam – 120 dienas.

DB jau rakstīja, ka šobrīd lidostas Rīga teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» iepriekš apstiprināja lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gadu dancoja pēc Martinsona stabules

Agnese Margēviča, Diena,07.11.2024

Ģenerālprokurors Juris Stukāns ignorē faktu, ka VID ir apstrīdējis ĢP lēmumu, kas M. Martinsonu atbrīvo no kriminālatbildības. Šāda VID rīcība norāda, ka runa nav tikai par teorētiskām iespējām 600 tūkstošus eiro atgūt no otra uzņēmuma valdes locekļa, pret kuru process turpinās, kā to uzsver ģenerālprokurors, bet arī par M. Martinsona kriminālatbildību, no kuras, VID ieskatā, ĢP viņu atbrīvojusi nepamatoti.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šaubas par lēmuma pamatotību un aizdomas par tā pieņemšanas apstākļiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien sabiedriskās televīzijas raidījumā Rīta Panorāma medijiem pārmeta "informācijas sagrozīšanu", ziņojot par Ģenerālprokuratūras (ĢP) 8. oktobra lēmumu izbeigt daļu no apjomīgā "būvnieku lietas" kriminālprocesa, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzēts politiķiem pietuvinātais, tāpēc ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Dienai izdevās neoficiāli iepazīties ar šī lēmuma argumentiem, kas rada tikai jaunas šaubas par tā pamatotību un aizdomas par šī lēmuma pieņemšanas apstākļiem.

Katra M. Martinsona juristu piedāvātā aizstāvības juridiskā argumenta norīšana, pat ja tie disonē ar likumu normām, un acīmredzamu aizdomīgu pretrunu ignorēšana politiķiem pietuvinātā uzņēmēja labā ir tas, kas krīt acīs, iepazīstoties ar prokurores Andas Liepiņas pieņemto un ģenerālprokurora J. Stukāna publiski aizstāvēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret krimināli jau sodīto M. Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere,29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ būvniecības projektu attīstītāju līgumu ar Ventspils domi

Vēsma Lēvalde, Db,15.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.septembrī Ventspils pilsētas domes sēdē pieņemts lēmums atbalstīt SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas ierosinājumu izbeigt Administratīvā līguma darbību, kurš 2007. gada 28.decembrī tika noslēgts starp Ventspils pilsētas domi, SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas.

SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas sev piederošajos nekustamajos īpašumos – 13 zemes gabalos, kas atrodas teritorijā starp Riņķa – Zvaigžņu – Jēkaba ielām, Ventspilī, plānoja uzsākt mazstāvu dzīvojamo māju būvniecības procesu. 28.12.2008 starp Ventspils pilsētas domi, AS Mēness investīcijas un SIA Kurzemes investīcijas tika noslēgts Administratīvais līgums”, kurā tika noteikta teritorija, kurai SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas bija jāizstrādā ielu un inženierkomunikāciju būvniecības tehniskie projekti un jānodrošina to īstenošana.

Izbeidzot minētā līguma darbību, AS Mēness investīcijas un SIA Kurzemes investīcijas saglabā tiesības realizēt mazstāvu dzīvojamo apbūvi sev piederošajos nekustamajos īpašumos, savukārt Ventspils pilsētas pašvaldība neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz publiskās infrastruktūras izbūvi teritorijā starp Riņķa – Zvaigžņu – Jēkaba ielām, Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam piešķir oficiālus nosaukumus

Žanete Hāka,26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome otrdien nolēma piešķirt oficiālus nosaukumus Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam. Pašreizējie tiltu nosaukumi līdz šim tika lietoti neoficiāli.

Rīgas domes Satiksmes departamentam būs jāaizvieto tiltu nosaukumu zīmes trīs mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža.

Pārējiem Rīgas tiltiem jau ir piešķirti oficiāli nosaukumi. Vanšu tiltam nosaukums tika oficiāli piešķirts 1989.gadā, Salu tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1991.gadā, mainot nosaukumu no Maskavas tilta uz Salu tiltu, bet Akmens tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1992.gadā, mainot nosaukumu no Oktobra tilta uz Akmens tiltu.

Deputāti nolēma arī piešķirt vai mainīt nosaukumus atsevišķiem ielu posmiem Rīgā.

Ielas posmam Riņķa ielā piešķirts nosaukums Mazā Riņķa iela, ielas posmam no Buļļu ielas līdz Kurzemes prospektam atbilstoši ielas sarkanajām līnijām piešķirts nosaukums Baltegļu iela, ielas posmam, kas atzarojas no Virbu ielas, piešķirts nosaukumu Ģerāniju iela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

General Motors var bankrotēt pēc pāris nedēļām un drīz tam sekos arī Chrysler, vēsta Bloomberg.com. Šāds notikumu pavērsiens iespējams pēc tam, kad ASV Senāts vakar noraidīja 14 miljardu USD vērto auto industrijas glābšanas plānu un kompāniju cerības izglābties no bankrota krietni samazinājās.

Prezidentam Džordžam Bušam nu ir jāizlemj vai ļaut kompānijām bankrotēt jeb jāmēģina atrast jaunus veidus kā novirzīt valdības līdzekļus.

Kā jau prognozēts, Senāta balsojums par labu auto industrijas atbalsta plānam „izgāzās", jo netika panākta vienošanās ar republikāņiem par auto industrijas arodbiedrību algu samazinājumu nākamajam gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija jau gatavojas plūdiem

,09.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija kopā ar atbildīgajiem dienestiem jau laikus gatavojas iespējamajiem plūdiem – iekšlietu sistēmas dienesti ir izstrādājuši rīcības plānu, kā rīkoties plūdu gadījumā, un šobrīd notiek nepieciešamie sagatavošanās darbi.

Lai pārrunātu iespējamo rīcību plūdu gadījumā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir lūdzis sasaukt Krīzes vadības padomi.

Lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt un veikt neatliekamos glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības plūdu apdraudētajās pilsētās un novados ir nodrošinātas ar glābšanas laivām, pārvietojamām elektrostacijām un citu aprīkojumu plūdu gadījumiem.

Nepieciešamības gadījumā, lai mazinātu plūdu izraisītās sekas, dienests var izmantot civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu iedzīvotāju brīdināšanai par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos), ieslēdzot trauksmes sirēnas un sniedzot informāciju radio un televīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltā nama plāns nespēšot glābt ne ASV, ne pasaules ekonomiku no recesijas

Inese Cirša, 67084427,07.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ASV finanšu sistēmas glābšanas plāna apstiprināšanu, Savienoto Valstu un līdz ar tām arī pasaules ekonomikas sistēmai neizdosies izvairīties no recesijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādu notikumu attīstības gaitu pieļauj daudzi eksperti, arī no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kurš nule kā publiskojis pārskata Globālās ekonomikas perspektīvas fragmentus, konkrētus skaitļus gan neminot. Šo tendenci nevarēs lauzt ASV Kongresa piektdien apstiprinātais 700 miljardus dolāru vērtais ASV ekonomikas glābšanas plāns, kurš paredz atpirkt no bankām nelikvīdos aktīvus.

SVF eksperti ir veikuši vairāk nekā 100 finanšu spriedžu periodu analīzi 17 attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados un secinājuši, ka pasaules ekonomikas lokomotīvei ASV neizdosies izvairīties no krasas lejupslīdes. Recesijas risks aug, kad pirms finanšu krīzes ir vērojams straujš mājokļu cenu un kredītu apjoma pieaugums, kas arī ir noticis, teikts pārskatā. Pēdējās nedēļās neapskaužamās ASV ekonomikas attīstības perspektīvas tiek apstiprinātas arī ar makroekonomikas rādītājiem, kuri liecina par problēmu saglabāšanos mājokļu tirgū, bezdarba pieaugumu un patēriņa samazināšanos. Pēc daudzu ekspertu domām, ASV ekonomika jau ir ieslīdējusi recesijas fāzē un Baltā nama plāns banku sektora glābšanai kardināli situāciju neuzlabos. «Mēs piekrītam SVF viedoklim, ka ASV cietīs no recesijas šā gada otrajā pusē un 2009.gada sākumā,» saka Global Insight galvenais ekonomists Narimans Beravešs. «Faktiski jau ir ne mazums pierādījumu tam, ka ASV ekonomika pārdzīvo recesiju. Mēs domājam, ka valsts IKP pieaugums trešajā ceturksnī būs nulle vai pat ar mīnusa zīmi.» Arī Goldman Sachs analītiķi norāda, ka krasā situācijas pasliktināšanās finanšu tirgos un ekonomikas dati liecina - recesija ASV būs krietni dziļāka, nekā bija domāts. Db pēdējās divās nedēļās jau vairākkārt rakstījis, ka pesimismu par ASV ekonomikas glābšanas plāna pozitīvu ietekmi neslēpa arī kongresmeņi, kuri to apstiprināja pēc vairākiem piegājieniem. «Iemetot miljardus banku sektorā, mēs nedzēšam ugunsgrēku, bet piesedzam to ar dolāru segu,» pirms pēdējās balsošanas par likumprojektu teica Pārstāvju palātas finanšu pakalpojumu komitejas priekšsēdis Bārnijs Frenks. «Nav izslēgts, ka rīt mums nāksies pieņemt šādu pašu plānu, bet jau nevis banku, bet reālā ekonomikas sektora glābšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Apstiprina rīcības plānu kūlas dedzināšanas novēršanai

,29.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabinets pirmdien, 28.jūlijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Rīcības plānu kūlas dedzināšanas apkarošanai 2008.–2010.gadam, kas paredz pasākumu kompleksu pērnās zāles dedzināšanas novēršanai.

Plāns ir Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir nodrošināt visu iesaistīto iestāžu, kā arī pašvaldību, plašsaziņas līdzekļu un privātpersonu darbības koordināciju kūlas dedzināšanas apkarošanai.

Kā uzsvērts plānā, novērst kūlas dedzināšanu un mazināt ar to radītos zaudējumus iespējams, realizējot vienotu valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas darbu un civilās aizsardzības jomā, pilnveidojot tiesisko bāzi, kas saistīta ar ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru