Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdība uzņēmējus spēj atbalstīt minimāli, vienīgi var apsolīt, ka nodokļi palielināti netiks.
Stimulēs ražošanu
Tomēr, kā uzsvēra gan I. Godmanis, gan Finanšu ministrijas valsts sekretārs Dāvids Tauriņš, vienlaikus ar 2009. gada valsts budžeta likumprojektu tiek virzīti grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kam vajadzētu stimulēt investīcijas kā ražošanas tehnoloģijās, tā inovācijās un jaunu produktu ražošanā. Proti, paaugstinātu amortizācijas koeficientu 1.5 no nākamā gada varēs piemērot ne tikai norakstot jauniegādātās ražošanas iekārtas, bet arī samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādi. Vienīgais nosacījums - ieguldījumu rezultātā jātiek reģistrētiem jauniem patentiem vai preču zīmēm. Produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, iespējams, kaut nedaudz varētu veicināt arī tas, ka no nākamā gada tiks dubultoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par izdevumiem, kas saistīti ar izglītību. Attaisnoto izdevumu limitu plānots dubultot - tas pieaugs no 150 Ls līdz 300 Ls gadā.
Jācīnās pašiem
Atbildot uz konferences dalībnieku jautājumu par iespēju pakāpeniski atteikties no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, I. Godmanis norādīja, ka tuvākajā laikā tas nenotiks. Viņaprāt, uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās, vajadzētu vairāk izmantot iespējas vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par nodokļu maksājumu atlikšanu un grafiku, kādā šie nodokļu maksājumi varētu tikt segti. «Tikai nevajag gaidīt pusgadu, kamēr ir jau izveidojies parāds valstij, un tad iet pie VID. Pašiem ir rūpīgi jāseko līdzi saviem nodokļu maksājumiem un jāvienojas par to atlikšanu, pirms vēl paspējis izveidoties nodokļu parāds,» iesaka premjers. Savukārt D. Tauriņš uzsver, ka, ņemot vērā visus jau esošos nodokļu atvieglojumus, uzņēmumu ienākuma nodokļa efektīvā likme Latvijā jau tagad ir aptuveni 10 % un ir teju zemākā ES. Valdības vadītājs pagaidām neredzot arī iespēju paātrināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu eksportētājiem, jo jau kopš pērnā gada jūlija strauji pieaugušas uzņēmējiem atmaksātā PVN priekšnodokļa summas. «Tās ir pieaugušas par apmēram 30 milj. Ls mēnesī un es neredzu iespēju kaut ko vēl vairāk paātrināt,» tā I. Godmanis.
Patēriņš nekāps
Premjers pagaidām izvairās skaidri atbildēt uz jautājumu, kad valdība varētu pārskatīt lēmumu par sabiedriskā sektora algu iesaldēšanu, turklāt, viņaprāt, uzņēmējiem nevajadzētu cerēt, ka algu paaugstināšana sabiedriskajā sektorā varētu nodrošināt iekšzemes patēriņa pieaugumu. «Manā rīcībā esošie skaitļi liecina, ka sabiedriskais sektors caur valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir šogad devis patēriņa pieaugumu apmēram 5.5 % apmērā, tādējādi dodot 1.6 % lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu šī gada pirmajā pusgadā, savukārt privātais patēriņš ir mīnusos,» teica I. Godmanis. Viņaprāt, pēdējos gados Latvijas tautsaimniecībā bijusi vērojama ārkārtīgi negatīva tendence, proti, ražošanas apmēru kritums, savukārt uzņēmumi, cenšoties noturēt apgrozījumu iepriekšējā līmenī, strauji cēluši saražotās produkcijas cenas. Šāda tendence bijusi vērojama gan pārtikas rūpniecībā, gan kokapstrādē un rezultātā šīs nozares zaudējušas konkurētspēju ne tikai vietējā, bet arī eksporta tirgos. «Ar savām cenām esam atsitušies pret Eiropu un pasauli, tālāk augt nav kur,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka pašreiz būtu svarīgi panākt, ka saražotās produkcijas apmēri vairs nekrītas. Tādēļ pašreizējā ekonomiskajā situācijā biznesam īpaši liela uzmanība esot jāpievērš produktivitātes paaugstināšanai, jo valdībai faktiski nav iespēju to veicināt. Tāpat šobrīd neesot iespējams samazināt darbaspēka nodokļus, konkrēti, sociālo iemaksu likmi, jo gaidāms samērā straujš bezdarba pieaugums, kas savukārt būtiski palielinās sociālā budžeta izdevumus.
