Jaunākais izdevums

Efektīvu un kvalitatīvu ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai VUGD šogad kopumā saņems 64 Scania autocisternas

Turpinot papildināt specializēto transportlīdzekļu klāstu ar jaunām automašīnām, VUGD (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) struktūrvienībām visā Latvijā šogad tiks piegādātas kopumā 64 Scania ugunsdzēsības un glābšanas autocisternas.

Pilnpiedziņas 4x4 Scania autocisternas aprīkotas ar jaudīgu 13 litru 370 zirgspēku motoru un mūsdienu prasībām atbilstošu glābšanas darbu aprīkojumu. Plašās glābēju kabīnes nodrošina komfortablus apstākļus sešiem ekipāžas ugunsdzēsējiem glābējiem. Kabīnes aprīkotas ar gaisa kondicionieriem, to sēdvietās integrēti saspiesta gaisa elpošanas aparāti.

Ugunsdzēsības autocisternas Scania P370 jau saņēmušas VUGD struktūrvienības Bauskā, Tukumā, Rīgā, Ādažos, Preiļos, Līvānos, Ludzā un Balvos, un nupat trīs automašīnas ir nodotas Valmieras, Cēsu un Mazsalacas ugunsdzēsēju un glābšanas komandām.

Līdz ar ugunsdzēsības un glābšanas autocisternu saņemšanu, Scania nodrošina arī izbraukuma apmācību visiem VUGD autovadītājiem, kas dodas glābšanas darbos ar jaunajiem speciālajiem transportlīdzekļiem. Apmācību laikā glābēji tiek iepazīstināti ar transportlīdzekļu izmantošanu ikdienas apstākļos un glābšanas uzdevumu laikā, kā arī ikdienas apkopju veikšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā par Krīzes vadības centra (KVC) vadītāju apstiprināts Oskars Āboliņš, informē Valsts kanceleja.

Konkursā pieteicās 11 pretendenti, kuru atlase norisinājās divās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika pārbaudīta pretendentu atbilstība konkursa prasībām, savukārt otrās kārtas ietvaros atlases komisija uzklausīja pretendentu redzējumu par KVC darbību un pārbaudīja to kompetences.

Oskaram Āboliņam ir ilggadēja profesionālā pieredze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Viņš darbu dienestā uzsācis kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā, attīstot un iegūstot jaunas profesionālās prasmes, zināšanas un iemaņas, sasniedzis VUGD priekšnieka amatu. VUGD, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, O. Āboliņš vadījis 12 gadus.

"Būtiskākais krīžu pārvaldībā - jau laikus tās paredzēt un nepieļaut, ka iestājas krīzes situācija. Ja tāda tomēr notiek, svarīga ir precīza, ātra iestāžu un organizāciju sadarbība, kā arī skaidra izpratne par katra atbildību un lomu krīzes risināšanā. Tas arī būs viens no galvenajiem Krīzes vadības centra uzdevumiem - savlaicīgi sagatavot iestādes, pašvaldības, nevalstisko sektoru krīžu pārvarēšanai un koordinēt to sadarbību reālos krīzes apstākļos," uzsver KVC vadītājs Oskars Āboliņš.

Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.