Latvija ir izšķīrusies par finansiālās palīdzības prasīšanu Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Eiropas komisijai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šāds solis ir vērtējams pozitīvi. Ņemot vērā apstiprināto nākamā gada budžetu, ekonomisko situāciju visā pasaulē, kā arī nākotnes prognozes un Parex bankas glābšanas aktivitātes, domājams, valdībai ir vajadzīgs "glābšanas spilvens", ar kura palīdzību finansēt budžeta deficītu, kurš noteikti būs.
Būtisks ir jautājums, uz kādiem nosacījumiem, un kad tā nauda vispār tiks piešķirta. Tāpat droš vien tiks noteikts, kādām sfērām un uz kādiem noteikumiem nauda drīkst tikt lietota. Piemēram, Ungārijai SVF piešķirtie miljardi izglāba šo valsti no bankrota. Taču arī tur nauda tika izsniegta uz konkrētiem nosacījumiem — maksimāli mazs valsts budžets, valdībai būtiski jāsamazina valsts adminisratīvā aparāta izmaksas utt. Ļoti grūti šobrīd ir pateikt, kurā virzienā tā nauda aizies Latvijas gadījumā. Katrā ziņā to nevajadzētu novirzīt apēšanai. Tā ir jānovirza tām nozarēm un lietām, kur krīzes draudi ir vislielākie, kas turklāt draud izraisīt sociālas problēmas. Manuprāt, valstij šobrīd vajadzētu uzmanīties, ne tik daudz no inflācijas vai ne pārāk strauja ekonomikas pieauguma, kā no bezdarba pieauguma problēmas, jo tas var radīt sociālu spriedzi. Plus vēl jārēķinās, ka bezdarba pieaugums var radīt papildu spiedienu uz valsts budžetu. Tādējādi šobrīd kaut kādā veidā ir jāstimulē ekonomikas attīstība, darot visu iespējamo, lai nepieļautu bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Ekonomika ir jāsāk sildīt, izmantojot valsts pasūtījumus.
Valstij jāuzmanās arī no aspektiem, kas saistīti ar budžeta deficīta palielināšanos. Jāņem vērā, ka valsts ienākumi veidojas no nodokļu veidā samaksātās naudas. Savukārt nodokļi ir tiešā veidā saistīti ar ekonomisko aktivitāti. Tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā nevis paliks šā gada līmenī pa palielināsies, bet gan samazināsies. Tas nozīmē, ka arī valsts ieņēmumi nodokļu veidā varētu samazināties. Es arī neredzu būtiskas darbības, ko veiktu valdība, lai samazinātu savus tēriņus. Protams, tiek runāts par dazādām štatu samazināšanām un tamlīdzīgām lietām, taču patiesībā šajā jomā ir jāveic drastiski pasākumi. Jāsaprot, ka valsts budžeta deficīts kaut kādā veidā būs jāfinansē — vai nu ar aizņemšanos, kas šobrīd ir visai sarežģīti, vai arī meklējot citus risinājumus. Protams, kā viens variants vienmēr ir lata devalvācija, bet tā būtu lielākā muļķība, ko vispār varētu izdarīt. Īstermņā tādējādi kādas problēmas varbūt tiktu atrisinātas, bet ilgtermiņā Latvija savā attīstībā tiktu atsviesta tālā pagātnē.