Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata, kuru skāris vērienīgs defektīvu gaisa spilvenu skandāls, šā biznesa gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādājis ar trīs miljardu jenu (22,07 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 38,65 miljardu jenu (284,3 miljonu eiro) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Takata piegādājusi defektīvus gaisa spilvenus vairākiem lieliem autoražotājiem, kuri bijuši spiesti īstenot ievērojamus automašīnu atsaukumus.

Šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ pasaulē bojā gājuši astoņi cilvēki un vismaz 100 tikuši ievainoti.

Taču, neskatoties uz šiem atsaukumiem, Takata tirdzniecības apjoms palielinājies ASV, Indijā un Dienvidaustrumāzijā, un uzņēmums saglabājis prognozi, ka šis biznesa gads tiks noslēgts ar peļņu 20 miljardu jenu apmērā.

Desmit autoražotāji bijuši spiesti ASV vien atsaukt aptuveni 34 miljonus automašīnu, lai bez maksas automašīnās nomainītu defektīvos gaisa spilvenu piepūšanas mehānismus.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotāja Takata akciju vērtība trešdien nokritusies par 20% saistībā ar ziņu aģentūras Bloomberg informāciju, ka uzņēmuma ar gaisa spilvenu atsaukšanu saistītās izmaksas var sasniegt pat 2,7 triljonus jenu (21,2 miljardus eiro).

Kompānija aplēsusi, ka sliktākā gadījuma scenārijā nāksies atsaukt 287,5 miljonus gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu, kopējām izmaksām sasniedzot 2,7 triljonus jenu, atsaucoties uz situāciju labi pārzinošu personu, vēsta Bloomberg.

Informācijas avots norāda, ka Takata un uzņēmuma klienti šobrīd cenšas vienoties par to, kā tiks sadalītas šīs izmaksas.

Takata iesaistīts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

ASV regulatori otrdien paziņoja, ka Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājam Takata piemērots rekordliels naudassods par neprecīzas informācijas sniegšanu saistībā ar sprāgstošajiem gaisa spilveniem, kas tikuši uzstādīti vairākos miljonus automašīnu.

ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA) norāda, ka Takata izvairījies no prasību ziņošanas, tostarp pieņēmis lēmumu regulatoram neziņot par diviem negadījumiem, neskatoties uz vairākiem bojā gājušajiem cilvēkiem šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ.

NHTSA vēsta, ka uzņēmums šādu uzvedību demonstrējis jau 2009.gadā gan attiecībā pret ASV valdību, gan autoražotājiem, kuri uzstādījuši šos gaisa spilvenus savās automašīnās.

Takata noteiktais 200 miljonu dolāru (182,2 miljonu eiro) naudassods ir visu laiku lielākais, kādu piemērojusi NHTSA.

«Gadiem ilgi Takata ražojusi un pārdevusi defektīvus gaisa spilvenu piepūšanas mehānismus. Uzņēmums atteicies atzīst, ka tie ir defektīvi,» sacīja ASV transporta ministrs Entonijs Fokss.

Japānas autobūves kompānija Honda Motor Co. apstiprinājusi vēl vienu nāves gadījumu, ko izraisījis pārsprādzis Japānas uzņēmuma Takata ražots gaisa spilvens.

Tādējādi kopumā pasaulē šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ bojā gājuši jau 11 cilvēki.

Jaunākais nāves gadījums noticis pagājušajā nedēļā, kad 17 gadus veca pusaudze nomira no ievainojumiem, kas tika gūti, kad viņas 2002.gada ražojuma Honda Civic sadūrās ar citu automašīnu, aktivizējot defektīvo gaisa spilvenu.

Honda ASV struktūrvienība trešdien apstiprināja šo nāves gadījumu, kas ir jau desmitais ASV, bet vēl viens cilvēks gājis bojā pēc negadījuma Malaizijā.

Uzņēmums vēsta, ka tas vairākkārt nosūtījis vēstules, aicinot šo automašīnu atvest uz remontu, taču tas tā arī nav ticis izdarīts.

Takata iesaistīts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Sākusi darboties Viļņas tā sauktā spilvenu nodokļa deklarēšanas sistēma.

Lietuvas galvaspilsētā no 1.jūlija no katra tūrista par naktsmītnē pavadīto nakti tiek iekasēts tūrista nodoklis - viens eiro, kas tiek saukts par spilvenu nodokli.

Naktsmītņu īpašniekiem no 1. līdz 10.augustam vietnē uristorinkliava.vilnius.lt jādeklarē, cik liela bijusi iekasētā nodokļa summa, bet līdz 25.augustam tā jāpārskaita pašvaldībai.

Šis nodoklis nav jāmaksā nepilngadīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Līdz gada beigām no spilvenu nodokļa atbrīvotas arī lielas tūristu grupas.

Viļņas pašvaldība lēš, ka spilvenu nodoklis nākamgad tās budžetu papildinās par diviem miljoniem eiro.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata piekritis dubultot automašīnu atsaukumu ASV līdz gandrīz 34 miljoniem automobiļu, saistībā ar iespējamām problēmām ar uzņēmuma ražotajiem gaisa spilveniem.

Tādējādi šis atsaukums kļuvis par visu laiku lielāko ASV automašīnu nozares vēsturē.

Takata arī pirmo reizi atzinis, ka uzņēmuma ražotie gaisa spilveni, kas uzstādīti 11 autobūves kompāniju automašīnās, ir defektīvi.

Taču amatpersonas norāda, ka būs nepieciešami vairāki gadi, lai saražotu pietiekami daudz maiņas gaisa spilvenu piepūšanas mehānismus, kas tiek vainoti pie pašreizējām problēmām, visām automašīnām, kas aprīkotas ar Takata gaisa spilveniem.

Šis atsaukums īstenots pēc tam, kad Takata un ASV struktūrvienība TK Holdings oficiāli piekrita ASV Ceļu satiksmes drošības pārvaldes (NHTSA) apgalvojumiem, ka gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu defekts rada drošības problēmas.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, pirmdien paziņojusi kompānija.

Takata pieteikumu tiesā Tokijā iesniedza pēc uzņēmuma padomes sēdes.

«26.jūnijā notikušajā padomes sēdē mūsu kompānija nolēma sākt procedūru, iesniedzot pieteikumu bankrota aizsardzībai,» pavēstīja Takata, piebilstot, ka tiesa pieņēmusi pieteikumu.

Mediji vēsta, ka kompānijas saistības pārsniedz triljonu Japānas jenu (8,04 miljardus eiro).

ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību, paziņojušas abas kompānijas.

Takata pārdos savus aktīvus un uzņēmumus Key Safety Systems par 1,588 miljardiem dolāru (1,421 miljards eiro), pavēstīja kompānijas.

Pēdējā laikā Vācijā pieaug automašīnu drošības spilvenu zādzību skaits. Pēcāk šīs automobiļu vērtīgās detaļas ceļo uz Austrumeiropu, kur tiek pārdotas melnajā tirgū, vēsta portāls Autopresse.

Piemēram, kādā no Gīsenas pilsētas Opel tirdzniecības vietām no Opel automašīnām tika nozagti 27 drošības spilveni, kuru kopējā vērtība sasniedza 140 tūkst. eiro. Pēc Hesenas apgabala policijas aplēsēm drošības spilvenu zādzību skaits pēdējos mēnešos ir sasniedzis neredzētus apjomus, bet nozagto drošības spilvenu vērtība pārsniedzot jau miljonu eiro. Arī Reinas-Mainas reģionā organizētas bandas pēdējo mēnešu laikā ir veikušas aptuveni 300 gaisa spilvenu zādzības. Policija pieļauj, ka bandas darboņi ir strādājuši pēc iepriekš plānota pasūtījuma.

Zagļiem esot nepieciešams veikt dažas vienkāršas darbības, lai tiktu pie ātras naudas, jo atkarībā no transportlīdzekļa markas un modeļa gaisa drošības spilvena vērtība sasniedzot 1 500 eiro.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata jau šomēnes tiesā varētu iesniegt bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, uzņēmumam gatavojoties pārdot aktīvus ASV kompānijai, piektdien vēsta laikraksts Nikkei.

Laikraksts norāda, ka Takata oficiālu lēmumu par bankrota pieteikuma iesniegšanu pieņems šomēnes paredzētajā padomes sēdē.

Nikkei raksta, ka ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību.

Pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Tokijas fondu biržā pārtraukta Takata akciju tirdzniecība, lai sniegtu investoriem laiku šo informāciju apstiprināt.

Takata kopš 2013.gada ir ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Eksperti un investori pagaidām apšauba, ka jaunais ASV pretkrīzes plāns kļūs par glābšanas riņķi valsts ekonomikai, šodien ziņo Dienas bizness.

Obamas plāns paredz ieplūdināt valsts ekonomikā 819 miljardus dolāru, no kuriem viena daļa tiks novirzīta tiešajām investīcijām, galvenokārt infrastruktūrā, otra — nodokļu atvieglojumiem.

Tajā pašā dienā ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners iepazīstināja Senātu ar ilgi gaidīto banku glābšanas plānu. Tas paredz trīs jaunas programmas, kuru mērķis ir attīrīt banku bilances no sliktajiem aktīviem, kuru apjoms gan joprojām nav zināms, piesaistīt privāto kapitālu kreditēšanas atjaunošanai, kā arī iziešanu tirgos, no kuriem atkarīgi patērētāji un mazais bizness. Kopējie tēriņi banku glābšanai un kredītu tirgus atkausēšanai sasniegs divus triljonus dolāru, norāda aģentūra Bloomberg.

Jūrmalas instruktori Eiropas Savienības projekta, kas finansē drošību pludmalēs, apmācīja septiņu latvijas un Igaunijas pašvaldību glābējus. Projektu finansēja Eiropas Savienības struktūrfondi un iesaistītās pašvaldības. Projekta kopējais finansējums ir vairāk kā 255 tūkstoši eiro.

Apmācīs 22 glābējus.

« Jūrmalā ir vislielākais glābšanas staciju skaits Latvijā, kā arī liela pieredze glābšanas jomā. ES projekta Bay Watch ietvaros tika izstrādāta apmācības programma un tagad instruktori – Andris Kraulis, Pēteris Pētersons un Kaspars Karlsons apmāca un dalās pieredzē ar kaimiņiem. Jūrmalas pilsētas dome jau daudzus gadus glābšanas dienesta izveidei, nostiprināšanai un materiālās bāzes uzlabošanai pievērš ļoti lielu uzmanību, » skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Blumfelde.

Projektā piedalās septiņi partneri – divi no Igaunijas un pieci no Latvijas: Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome kā vadošais partneris, Audru (Igaunija) pašvaldības dome, Carnikavas novada dome, Hēdemēstes (Igaunija) pašvaldības dome, Jūrmalas pilsētas dome, Liepupes pagasta pašvaldība un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

2. decembrī 22:01 pie Liepājas ostas nogrimis zvejas kuģis Beverīna, uz kura bija piecu cilvēku komanda. Glābšanas darbi turpinās arī 3. decembrī, taču tos apgrūtina spēcīgais vējš, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Liepājas ostas Kapteiņdienests plkst.16:20 saņēmis ziņojumu, ka zvejas kuģim Beverīna slāpst dzinējs. Nekavējoties informācija nodota Glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim Gints, kas veica visus iespējamos pasākumus, pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits. Glābšanas darbu pamatuzstādījums bijusi cilvēku glābšana. Uz kuģa pēc robežsargu rīcībā esošās informācijas bija komanda piecu cilvēku sastāvā. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 m/s. Kuģim bija konstatēta arī ūdens sūce.

Diemžēl zvejas kuģis Beverīna aptuveni trīs jūras no krasta plkst.22:01 nogrima. Šobrīd nav informācijas par apkalpes likteni. Glābšanas darbi jūrā turpinās, ko koordinē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ir izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

ASV drošības regulatori konstatējuši 303 nāves gadījumus saistībā ar gaisa spilvenu nepienācīgu atvēršanos automašīnās, kuras nesen atsaucis ASV autobūves gigants General Motors (GM), ceturtdien paziņoja Automašīnu drošības centrs (CAS).

Jau vēstīts, ka vairākas ASV varasiestādes pret GM sākušas izmeklēšanas saistībā ar to, kāpēc kompānija tik lēni reaģējusi uz Chevrolet Cobalt un Saturn Ion automašīnu aizdedzes defektiem, kas tiek saistīti ar 31 nelaimes gadījumu un 12 nāves gadījumiem.

Šī problēma konstatēta jau 2001.gadā, taču GM gaidījis līdz šā gada februārim, lai Ziemeļamerikā divos posmos atsauktu 1,62 miljonus automobiļu.

Autovadītāji vēsta, ka braukšanas laikā aizdedza pati izslēgusies, tādējādi atslēdzot elektrosistēmas, tostarp drošības gaisa spilvenus, kā novērots vairākos negadījumos.

Šī situācija radījusi jautājumus, kāpēc GM bija nepieciešams laiks līdz pagājušajam mēnesim, lai izsludinātu automobiļu atsaukšanu, un kāpēc ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA) nerīkojās, lai arī tā bija saņēmusi sūdzības.

Četri Japānas autoražotāji, Toyota Motor Corp, Mazda Motor Co, Honda Motor Co un Nissan Motor Co, visā pasaulē atsaukuši 3,4 miljonus automašīnu, raksta Reuters.

Automašīnas tiek atsauktas, jo pastāv iespēja, ka negadījuma laikā priekšējā pasažiera gaisa spilvens ražošanas defekta dēļ var nepareizi atvērties, kā rezultātā tas var aizdegties vai arī ievainot pasažieri. Autoražotāji ir saņēmuši dažus ziņojumus par gaisa spilvenu defektiem, taču neviens cilvēks neesot ievainots.

Gaisa spilvenu piegādātājs ir otrs lielākais gaisa spilvenu un drošības jostu ražotājs pasaulē Takata Corp, kura akcijas cena pēc paziņojuma saruka par gandrīz 10%.

Šis ir lielākais atsaukto automašīnu apjoms kopš Toyota atsauca vairāk nekā 7 miljonus transportlīdzekļus pērnā gada oktobrī. Visas šoreiz atsauktās automašīnas ražotas 2000. gadā vai vēlāk.

Japānas autobūves kompānija Honda Motor Co. ceturtdien paziņoja, ka pasaulē atsauc vēl 4,5 miljonus automašīnu saistībā ar iespējamām problēmām ar Japānas uzņēmuma Takata ražotiem gaisa spilveniem.

Tādējādi Japānas trešais lielākais autoražotājs šīs problēmas dēļ pasaulē jau kopumā atsaucis 24,5 miljonus automašīnu.

Honda jūnijā samazināja pagājušā biznesa gada peļņas datus, ņemot vērā vērienīgos automašīnu atsaukumus saistībā ar Takata ražoto gaisa spilvenu iespējamām problēmām.

Kompānija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka uzņēmuma tīrā peļņa biznesa gadā, kas noslēdzās martā, veidoja 493 miljardus jenu (3,5 miljardus eiro), un tas ir par 14,1% mazāk nekā pirms gada.

Automašīnu atsaukumi paredzēti, lai bez maksas automobiļos nomainītu defektīvu gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums «Tesla Motors» Ķīnā atsauks vairāk nekā 14 000 «Model S» automobiļu saistībā ar defektīviem gaisa spilveniem, ko ražojis Japānas uzņēmums «Takata», piektdien paziņoja Ķīnas tirgus regulators.

Uzņēmums atsauks importētas «Model S» automašīnas, kas ražotas laika periodā no 2014.gada februāra līdz 2016.gada decembrim.

Regulators norāda, ka ietekmēto «Model S» automobiļu pasažieru puses gaisa spilveni aprīkoti ar «Takata» ražotu gaisa spilvenu piepūšas mehānismu, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

«Takata» kopš 2013.gada ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem.

Gandrīz katrs no pasaulē lielākajiem autoražotājiem bijis spiests atsaukt automašīnas, lai nomainītu defektīvos gaisa spilvenus, un šī defekta dēļ pasaulē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki un vēl gandrīz 300 guvuši ievainojumus.

Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Finanšu «drošības spilvens» jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, bet 61% to nav vispār.

Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina aptauja.

Par savu finanšu «drošības spilvenu» šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu drošības spilvena esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%).