Jaunākais izdevums

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

Vienmēr modernākās tehnoloģijas

«Strādājot mainīgā uzņēmējdarbības vidē, ir grūti precīzi prognozēt biznesa ilgtermiņa attīstību, tātad arī noteikt potenciālo slodzi IT infrastruktūrai tuvākā vai tālākā nākotnē. Veidojot prognozi, parasti tiek ņemts vērā tā brīža attīstības temps un uzņēmuma budžets, bet netiek izsvērtas IT attīstības tendences, biznesa procesu un lietotāju ieradumu izmaiņas. Tā rezultātā uzņēmums var kļūdaini ieguldīt pamatīgas summas tehnoloģijās, kas jau pēc dažiem gadiem būs novecojušas,» DB stāsta Tet Datu centru risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga. «Izvēloties infrastruktūras ārpakalpojumu, uzņēmums ir pasargāts no šāda riska un var vienmēr lietot mūsdienīgākās, ātrdarbīgākās tehnoloģijas.»

Ārpakalpojums sniedz iespēju izmantot jaunāko un labāko uzreiz, nevis tad, kad tam tiek sakrāts nepieciešamais līdzekļu daudzums. Turklāt tas ir paredzēts vieglai piekļūšanai. Laikmetā, kad aizvien vairāk kompāniju produkcijas realizēšanā iesaista e-komerciju vai pieslēdzas datorsistēmām attālināti, tas kļūst īpaši svarīgi.

«Reizēm nākas dzirdēt uzņēmēju sūdzības, ka viņi nevar piekļūt savam serverim. Piemēram, vasaras svelmē tas pārkarst un atslēdzas, ja nav nodrošināta tā pienācīga dzesēšana, vai arī tas nav pieejams interneta kabeļu bojājumu vai nestabila 4G interneta pārklājuma dēļ. Lai arī daži uzņēmēji joprojām uzskata, ka glabāt visu sev blakus ir drošāk, nereti kompānijas pārvērtē sava objekta infrastruktūras atbilstību biznesa uzdevumiem,» skaidro M. Sperga.

Pakalpojumu sniedzējs parūpēsies

Servisa pieejamība mākoņkrātuvē ir daudz augstāka, jo mākonis atrodas rezervētos datu centros (DC), kuros tiek veidotas datu kopijas un uzturēti rezervēti lieljaudas optiskie datu pārraides kanāli. Viena vai vairāku serveru iziešana no ierindas neietekmē mākoņpakalpojuma kvalitāti. DC pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt papildu pakalpojumus, tostarp aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, sistēmu ievainojamības pārbaudi un citus. Mākoņi maina domāšanu par IT resursu paplašināšanās ātrumu, jo, ja papildu resursi ir nepieciešami šodien, tad tos var iegūt uzreiz, nevis pēc dienas vai nedēļas. Tas sniedz iespēju būt soli priekšā konkurentiem brīdī, kad tirgū tiek palaisti jauni produkti.

Sezonālo uzplaiksnījumu gadījumā var paplašināt resursus nepieciešamajam laika posmam, piemēram, ja ir plānota preču izpārdošana vai kāda mārketinga aktivitāte. Līdz ar to nav nepieciešams izņemt līdzekļus no kompānijas apgrozījuma, un tos var pārvirzīt citiem mērķiem. Nav arī jātērē resursi «dzelžu» bojājumu novēršanai, IT infrastruktūras telpas aprīkošanai un citiem saistītiem jautājumiem. Mākoņpakalpojums var tikt ieviests gandrīz acumirklī, pateicoties elastībai un IT resursu pieejamībai pēc pieprasījuma.

Mazāk izdevumu darbaspēkam

Uzturot iekšējo IT infrastruktūru, uzņēmumam nepieciešami zinoši speciālisti, kas par to parūpēsies. Parasti tiem atvēlētas štata vietas ar visām saistītajām darbaspēka izmaksām. Ja uzņēmums darbojas visu diennakti, jānodrošina maiņu darbs, strādāšana naktīs un brīvdienās. Turklāt šie speciālisti regulāri jāapmāca jauno sistēmu uzturēšanā, un izmaksas par kursiem bieži vien pārsniedz 3000 eiro. Ņemot vērā straujo darbinieku mainību IT nozarē, nav nekādas garantijas, ka jau pēc pusgada uz apmācībām nebūs jāsūta jauns kolēģis. Tādējādi IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas var kļūt nepatīkami augstas.

«No savas pieredzes varam teikt, ka aizvien lielāks kompāniju skaits izmanto ārpakalpojumu infrastruktūru, lai samazinātu IT resursu nepietiekamības jautājumus, minimizētu uzņēmuma dīkstāves riskus un optimizētu tēriņus. Ja runājam par Latviju, tad mākoņpakalpojumu tirgus ik gadu vidēji pieaug par 10%,» uzsver Tet pārstāvis.

Tiesa, pakalpojuma sniedzējs jāatlasa rūpīgi. Izvēloties DC, biznesam ir svarīgi saprast, kādus uzdevumus tas risina kompānijai, – tur atrodas pamata infrastruktūra, rezerves vai arī datu kopija? No efektivitātes skatupunkta – ir svarīgi samērot informācijas vērtību un tās aizsardzības izmaksas. Izvēloties piegādātāju, vajadzētu pievērst uzmanību datu centru operatoru nopietnībai – vai tā infrastruktūra ir sertificēta atbilstoši industrijas prasībām, vai ir pieejama apmācīta un sertificēta komanda. Pakalpojuma sniedzējam arī jābūt labai reputācijai un uzticamības personai biznesam, kura pakalpojumu klāsts un investīcijas tehnoloģijās ļaus biznesam stabili un droši attīstīties ilgtermiņā.

Sadarbībā ar Tet.

Tehnoloģijas

Valdība vēl nenonāk pie Tet un LMT nākotnes gala scenārija

LETA,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

LETA,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Tehnoloģijas

Siliņa: Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

LETA,20.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" varētu iegādāties visiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piederošās akcijas un pārņemt LMT pilnīgā "Tet" īpašumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, runājot par "Tet" un LMT iespējamiem nākotnes scenārijiem.

Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.

"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.

"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.

"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.

Tehnoloģijas

precizēta - Piedāvā valstij zaudēt kontroli pār LMT un akcijas kotēt biržā

LETA; Db.lv,15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Tehnoloģijas

Valdība vēl nepieņem gala pozīciju sarunām ar Telia par Tet un LMT nākotni

LETA,20.11.2024

Ekonomikas ministrs apgalvoja, ka pamatā valdībā šajā jautājumā esot vienprātība, bet trīs nedēļas nepieciešamas, lai sagatavotu precizējumus un tad valdība pieņemtu lēmumu par "konkrētu ceļa karti un konkrētu piedāvājumu". Viņš apgalvoja, ka diskusijās pavadītais laiks netika pavadīts strīdoties, bet detalizēti izrunājot scenārijus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Ekonomika

Ir signāli par Mikrotīkla līdzīpašnieka Tallija interesi investēt Tet un LMT

LETA,04.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt telekomunikāciju uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT). T

To 4.decembrī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis.

"Ir signāli, ka viņš būtu ieinteresēts," teica Vainovskis, vienlaikus atzīmējot, ka nevar apliecināt, ka tas tā arī ir.

Tāpat viņš norādīja, ka šādu uzņēmumu kā "Tet" un LMT gadījumā "būtu liela investoru drūzmēšanās".

"Šeit ir jāņem labākie no labākajiem," piebilda Vainovskis.

Jau vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Tehnoloģijas

LVRTC pauž gatavību finansiāli iesaistīties Tet kapitāldaļu izpirkšanā

LETA,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Iepriekš ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

Ekonomika

Kāpēc uz Telia daļām piesakās nekvalificēts pircējs?

Edžus Ozoliņš,23.01.2025

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols uzsvēra, ka LVRTC nav nedz lēmis, nedz arī publiski komunicējis gatavību iegādāties Telia piederošās daļas Tet.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par LVRTC stratēģiju attiecībā uz Tet un LMT kapitāla daļu iespējamo iegādi.

Pēdējos mēnešos aktualizēts jautājums par iespējamo darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts vai kāda no tās kapitālsabiedrībām varētu izpirkt Skandināvijas telekomunikāciju milzim Telia piederošās Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļas.

Tas gan ir pretrunā ar valdības deklarāciju atvērt kapitālsabiedrības privātajiem investoriem, nevis tās mēģināt izpirkt. Vēl interesantāku šo parādību padara fakts, ka par pircēju piesakās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), uzņēmums, kurš, pēc pieejamās informācijas, nekvalificējas, jo diez vai spēs atvēzēties 0,5 miljardiem eiro, cik varētu maksāt Telia daļas LMT un Tet. 2023. gada bilancē LVRTC naudas pozīcijā bija vērojams cipars 24,71 miljons eiro, kas ir vairāk nekā nepietiekami.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pabeigusi gatavot informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Vaicāts, vai pašreiz redz, ka pie kaut kāda risinājuma šoreiz izdosies nonākt, ministrs sacīja, ka pagaidām ir ļoti daudz teoriju par šo procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) dalībnieku sapulce otrdien noraidījusi Zviedrijas uzņēmuma "Telia" iniciēto neuzticības balsojumu LMT prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem, aģentūra LETA noskaidroja LMT.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka Latvijas puses īpašnieku pilnīgs atbalsts apliecina LMT stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma vērtības audzēšanu, attīstot uzņēmuma eksportspēju, Latvijai svarīgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un stiprinot Latvijas nacionālo drošību.

"LMT stratēģiskais redzējums vienmēr gājis roku rokā ar Latvijas valdības pausto mērķi attīstīt šīs jomas," pauda uzņēmuma pārstāvji.

LMT valdes prezentētā vīzija paredz LMT pastāvīgu attīstību eksporta tirgos, tuvākajos gados kāpinot koncerna apgrozījumu līdz 500 miljoniem eiro gadā, kas ir pieaugums par 60% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Jau ziņots, ka TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Telia" nosūtījusi pārējiem LMT akcionāriem piedāvājumu sasaukt dalībnieku sapulci, lai lemtu par neuzticības izteikšanu Bindem. Vienlaikus ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka to neatbalsta un ir izdevis rīkojumu atbildīgām personām noraidīt šādu priekšlikumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad valdība būs izskatījusi ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātiem, sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un Zviedrijas uzņēmumu "Telia" tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem, tāpat arī nevar komentēt sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka sarunas ar "Telia" vēl turpinās un tikmēr par iespējamiem risinājumiem, kurus piedāvājusi Latvijas puse, komentārus sniegt nav iespējams.

Tomēr tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka valdībā izdosies panākt vienotu redzējumu par tālākajiem scenārijiem sarunās par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia".

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Valainis atgādināja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem.

Valainis skaidroja, ka ziņojums būšot maksimāli vispusīgs. "Tuvākajā laikā to plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc kā tā iedos tālāko konceptuālo redzējumu, kurā virzienā mēs dodamies," sacīja Valainis.

"Tajā brīdī varēsim daudz sīkām skaidrot, daudz vairāk atklāt informāciju par datiem, kas ir mūsu rīcībā, gan arī iesaistīt pašus uzņēmumus tālāko scenāriju izstrādē, kā arī sākt publiskas debates par to, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas," klāstīja Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Tet pērn sasniedzis vēsturiski lielāko grupas apgrozījumu – 253,3 miljonus eiro jeb par 14% vairāk nekā 2020. gadā, liecina grupas konsolidētie finanšu rezultāti.

Apgrozījuma pieaugumu veidojusi gan mazumtirdzniecības un datu centru pakalpojumu izaugsme, gan eksporta attīstība.

Pakalpojumu uzlabošanā, attīstībā un pieejamībā, kā arī jaunu inovatīvu risinājumu izveidē 2021. gadā veiktas vērienīgas investīcijas gandrīz 36 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā iepriekš.

“Aizvadītais gads iezīmējās ar izteiktu pieprasījumu pēc stabiliem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp attālinātā darba un mācību ietekmē. Savukārt iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanās rezultātā auga e-vides darījumu, mākoņpakalpojumu un IT drošības risinājumu nepieciešamība. Pateicoties plašam pakalpojumu klāstam, kas nodrošina mūsdienu sabiedrības pamatvajadzības, un jauno pakalpojumu izaugsmei, esam ne vien sasnieguši labus finanšu rezultātus Latvijas tirgū, bet arī audzējuši uzņēmuma eksportu Ukrainā un Vācijā. Eksporta apjoms audzis par 30%, sastādot piekto daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,” skaidro Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" grupas apgrozījums audzis par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro jeb rekorda rādītāju kopš 2008. gada, informē uzņēmumā.

Sasniegts arī augstākais eksporta apgrozījums uzņēmuma vēsturē - 13% no kopējā apgrozījuma, liecina Tet grupas konsolidētie neauditētie dati. Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.

Koncerna peļņa 2018.gadā pieauga par 2,5% un bija 41,778 miljoni eiro.

2019. gadā Tet veicis 30 miljonu eiro investīcijas uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāti 47,5 miljoni, kā arī 32,5 miljoni eiro izmaksāti 2018. gada dividendēs akcionāriem, tostarp Latvijas Republikai - 16,6 miljoni eiro.

Eksporta apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, pērn sastādot 13% no kopējā apgrozījuma, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Eksporta izaugsme balstīta datu centru pakalpojumu attīstībā, kā arī īstenojot optisko tīklu izbūvi Vācijā.

Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA,01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tet" padome par kompānijas galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecēlusi Uldi Tatarčuku, kurš no 2020.gada decembra bija "Tet" galvenā izpilddirektora pienākumu izpildītājs un valdes priekšsēdētājs, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

"Tet" galvenā izpilddirektora kandidātu atlasei tika piesaistīts starptautiskā augstākā līmeņa personāla atlases tīkla uzņēmuma "Amrop" Rīgas birojs. Atlase notika, izmantojot tiešās kandidātu piesaistes metodi Baltijā un Skandināvijā.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzina, ka pēc atlases procesa noslēguma "Tet" padome, kas pārstāv abu akcionāru intereses, vienbalsīgi pieņēma lēmumu par "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju iecelt Tatarčuku.

"Viņš sevi ir ne tikai pierādījis līdzšinējā darbībā uzņēmuma valdē un ieņemot pienākumu izpildītāja amatu, bet arī atlases laikā demonstrēja spēcīgu nākotnes attīstības vīziju un tās realizāciju Latvijas ekonomikai un attīstībai nozīmīgajā uzņēmumā," pauda Vasks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.