Ekonomika

Kāpēc uz Telia daļām piesakās nekvalificēts pircējs?

Edžus Ozoliņš,23.01.2025

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols uzsvēra, ka LVRTC nav nedz lēmis, nedz arī publiski komunicējis gatavību iegādāties Telia piederošās daļas Tet.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Neskaidrības par LVRTC stratēģiju attiecībā uz Tet un LMT kapitāla daļu iespējamo iegādi.

Pēdējos mēnešos aktualizēts jautājums par iespējamo darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts vai kāda no tās kapitālsabiedrībām varētu izpirkt Skandināvijas telekomunikāciju milzim Telia piederošās Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļas.

Tas gan ir pretrunā ar valdības deklarāciju atvērt kapitālsabiedrības privātajiem investoriem, nevis tās mēģināt izpirkt. Vēl interesantāku šo parādību padara fakts, ka par pircēju piesakās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), uzņēmums, kurš, pēc pieejamās informācijas, nekvalificējas, jo diez vai spēs atvēzēties 0,5 miljardiem eiro, cik varētu maksāt Telia daļas LMT un Tet. 2023. gada bilancē LVRTC naudas pozīcijā bija vērojams cipars 24,71 miljons eiro, kas ir vairāk nekā nepietiekami.

Kamēr sarunas ar Telia notiek aiz noslēpumainības plīvura, tikmēr nozares pārzinātāji izsaka visdažādākos minējumus par potenciālo darījuma summu un mehānismiem. Tostarp dzirdētas versijas, ka viens no potenciālajiem darījuma īstenotājiem jeb Telia piederošo Tet un LMT kapitāla daļu pircējiem varētu būt LVRTC. Tajā pašā laikā ar nozari saistīti uzņēmēji izsaka versijas, ka LVRTC šajā potenciālajā darījumā interesē ne tik daudz Telia piederošo Tet vai LMT (vai abu kopā) kapitāla daļu iegāde, cik iespēja šajā procesā iegūt Tet pārvaldīto digitālo infrastruktūru.

Valsts kapitālisma lāsts

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija...

Taču pirmšķietami šo infrastruktūru atsevišķi bez Tet kapitāla daļu iegādes nav iespējams iegūt.Vienlaikus kardinālāk noskaņoti nozares spēlētāji pauž gana skarbu vērtējumu par LVRTC finansiālajām spējām vispār izteikt finansiāli "paceļamu" piedāvājumu, ņemot vērā reālo LVRTC finanšu situāciju. Paliek jautājums – kurš uz šādu riskantu soli pamudinājis citādi inertu valsts kapitāla sabiedrību?

"LVRTC ir finansiāli nesekmīgs uzņēmums – bez LMT dividendēm tas būtu zaudējumus nesošs. LVRTC arī saņem valsts deleģējumus, kur bez konkursa saņem iespējas īstenot dažādus projektus. Iespējamā pieteikšanās uz Telia daļu izpirkšanu Tet ir avantūra, ko LVRTC nespēj nosegt. Tā arī nav agrāk apstiprinātas stratēģijas sastāvdaļa. Turklāt nesen LVRTC rīkoja investoru brokastis, kurās akcentēja plānu iegādāties Tet daļas, neuzaicinot šajā pasākumā piedalīties esošos Tet daļu īpašniekus. Tas izskatās pēc reiderisma mēģinājuma," Dienai pauda kāds nozares pārstāvis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.

Viedoklis par LVRTC kā ne īpaši sekmīgu uzņēmumu arī saskan ar publiski pieejamajiem uzņēmuma gada pārskatu datiem ilgstošākā pagātnē (skat. tabulu), kur redzam, ka, ja nebūtu LMT dividenžu, LVRTC lielākoties būtu zaudējumi. Turklāt LVRTC bieži vien no Satiksmes ministrijas (SM) ārpus konkursa saņem deleģējumus liela apjoma darbu veikšanai, kas ar labākiem panākumiem varētu tikt "konkursēti" brīvā tirgū. Ja vēl arī to nebūtu, tad LVRTC, visticamāk, valdītu bēdu ieleja.

Nesaprotamās brokastis

Interesanta situācija izveidojusies tieši saistībā ar Dienas avota pieminētajām investoru brokastīm, par kurām savā ziņā intrigu rada apstāklis, kurš tad tieši šīs brokastis organizēja. Dienas avots norāda, ka to rīkotājs ir tieši LVRTC, kamēr uzņēmuma vadība uzsver, ka tā gluži nav bijis. Vienlaikus LVRTC atbilde ir nedaudz pretrunā ar SM oficiālo atbildi uz šo jautājumu.

Diena vērsās gan LVRTC, gan SM, lūdzot izskaidrot, kādi tad tieši ir valsts (vai konkrēti – LVRTC) plāni attiecībā uz iespējamo Tet un LMT kapitāla daļu vai to biznesa daļu iegādi."SM nav lēmusi par valsts kapitāla ieguldīšanu, izpērkot Telia piederošās daļas uzņēmumā Tet.

LVRTC ir lielākais valstij piederošais IKT nozares uzņēmums, un nozares politikas veidošanas kontekstā LVRTC sadarbojas ar Latvijā IKT nozarē strādājošiem uzņēmumiem un nevalstisko sektoru. SM ir informēta par LVRTC organizētajām investoru brokastīm, un, kā informēja uzņēmuma padome, šis ir viens no pasākumiem, kurā tiek diskutēts par IKT nozares potenciālu un attīstību," Dienai norādīja SM pārstāvji. Arī LVRTC padomes priekšsēdētājs Aldis Greitāns Dienai norādīja, ka LVRTC padome nav lēmusi par valsts kapitāla ieguldīšanu, izpērkot Telia daļas Tet, un ne LVRTC valdes, ne padomes dienaskārtībā šāds jautājums nav bijis.

Savukārt uz jautājumu, vai Greitāns ir lietas kursā par LVRTC rīkotajām investoru brokastīm un atbalsta tur izskanējušās idejas, viņš norāda: "Padome ir informēta par NASDAQ Riga sadarbībā ar LVRTC organizētajām investoru brokastīm. Saskaņā ar uzņēmuma valdes sniegto informāciju pasākuma mērķis bija aktualizēt diskusiju par IKT nozares potenciālu un kapitāla tirgus perspektīvo lomu šīs nozares attīstībā. LVRTC aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā gan sadarbībā ar nevalstisko sektoru, piemēram, iesaistoties ikgadējās LIKTA konferences un citu nevalstisko organizāciju augsta līmeņa pasākumu organizēšanā, gan arī sadarbojoties ar komercsektora uzņēmumiem, piemēram, organizējot memoranda par sadarbību kvantu tehnoloģiju attīstībā darbu, kur šobrīd iesaistījušās jau 11 publiskā un privātā sektora organizācijas, tostarp Tet un LMT. Saskaņā ar valdes sniegto informāciju LVRTC pasākumā ir prezentējis uzņēmuma simt gadu vēstures laikā izveidoto valsts sakaru un IKT mugurkaulu, tā sniegtās koplietošanas iespējas un attīstības potenciālu, vienlīdzīgas un nediskriminējošas iespējas elektronisko sakaru komersantiem, tostarp reģionos, kā arī iespējas stiprināt kritiskās infrastruktūras pārvaldību, kas īpaši aktuāla esošajos ģeopolitiskajos apstākļos. Savukārt, atbildot uz Dienas repliku par to, ka LVRTC 2023. gada nogalē kontā bijuši 24 miljoni eiro un ka ir aprēķināts, ka Telia īpašuma daļu vērtība abos uzņēmumos (LMT un Tet) ir 0,5 miljardi eiro, un tai sekojošo jautājumu, par kādiem līdzekļiem LVRTC grasās iegādāties Telia piederošās daļas, Greitāns norādīja: "LVRTC nav lēmis par iespēju iegādāties Telia daļas ne Tet, ne kādā citā uzņēmumā. Padome aicina informāciju par LVRTC rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem iegūt nepastarpināti no LVRTC valdes."

Nekas neesot lemts

Arī LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols Dienai uzsvēra, ka LVRTC nav nedz lēmis, nedz arī publiski komunicējis gatavību iegādāties Telia piederošās daļas Tet."LVRTC ir publiski komunicējis gatavību iesaistīties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem Latvijas IKT nozares stiprināšanā, tostarp LVRTC piederošas infrastruktūras paplašināšanā, kā to jau darām, gan izbūvējot optiskās šķiedras sakaru tīklus, gan būvējot un iegādājoties jau izbūvētus datu centrus," uzsvēra Ozols.

Tāpat, atbildot uz Dienas repliku par to, ka LVRTC 2023. gada nogalē kontā bijuši 24 miljoni eiro un ka aprēķināts, ka Telia īpašuma daļu vērtība abos uzņēmumos (LMT un Tet) ir 0,5 miljardi eiro, un tai sekojošo jautājumu, par kādiem līdzekļiem LVRTC grasās iegādāties Telia piederošās daļas, Ozols norādīja, ka LVRTC rīcībā nav informācijas par Telia piederošo Tet daļu vērtību. "Kā daļu īpašnieks LVRTC ir informēts par LMT finanšu stāvokli un daļu potenciālo tirgus vērtību. Publiski izskanējušās versijas par darījuma summām vai darījumu scenārijiem LVRTC komentēt nevar. LVRTC pamatkapitāls ir 112 miljoni eiro. LVRTC īstenoto infrastruktūras attīstības, inovāciju un tehnoloģisko platformu izveides projektu portfelis šobrīd ir nepilni 300 miljoni eiro. 2023. gadā LVRTC neto peļņa bija 16,1 miljons eiro, bet valstij iemaksāto dividenžu apjoms sasniedza 10 miljonus eiro," pauda Ozols.

Uz jautājumu par LVRTC rīkoto investoru brokastu mērķiem, Ozols norādīja – NASDAQ Riga sadarbībā ar LVRTC organizēja investoru brokastis, kuru mērķis bija veicināt augsta līmeņa ekspertu diskusiju par IKT nozares attīstības potenciālu un izaicinājumiem, tai skaitā iespējām piesaistīt nozarei investīcijas un izmantot biržu kā investīcijas piesaistes instrumentu, kas šobrīd faktiski nenotiek. Jautāts, vai uz pasākumu bija uzaicināti visi pašreizējie Tet īpašnieki, Ozols pauda: "Pasākuma mērķauditorija bija finanšu sektora pārstāvji un biznesa mediji. Ne Tet, ne LMT, ne LVRTC akcionāri uz šo pasākumu aicināti netika."

Viņš atgādina, ka LVRTC ir dibināts pirms 100 gadiem, šobrīd uzņēmums ir vienīgais valstij 100% piederošais IKT uzņēmums. "Redzam, ka nozares attīstību pēdējo 10 gadu laikā ir ietekmējuši vairāki faktori, tostarp tas, ka tehnoloģiskās platformas vēsturiski veidotas diversificētas, kas nesekmē ne ilgtspējas, ne racionālas ierobežoto finanšu līdzekļu izmantošanas iespējas maza tirgus apstākļos. LVRTC ieskatā Latvijas tirgus apstākļos visoptimālākais, valstij, operatoriem un gala lietotājiem izdevīgākais scenārijs ir koplietojamu un uz nediskriminējošiem nosacījumiem pieejamu tehnoloģisko platformu un infrastruktūras veidošana un attīstība, kas iespējama, tostarp piesaistot nozarei jaunas investīcijas," norāda Ozols.

Sakaru jomā toni Latvijas IKT ekosistēmā lielā mērā nosaka trīs uzņēmumi – LVRTC, LMT un Tet. Visiem trim uzņēmumiem ir valsts kapitāldaļas tiešā vai pastarpinātā veidā, visi ir kritiskās infrastruktūras turētāji, un visi trīs vairāk vai mazāk nodrošina kritiskās informācijas sistēmu pārvaldību, šajos segmentos savstarpēji konkurējot. Konkurence pēc būtības ir pozitīvi vērtējama, tomēr Latvijas gadījumā ir runa arī par valsts kapitāla ieguldījumiem, kas veicina pārdomas, kāda valsts stratēģija vidējā un ilgtermiņā ļautu gūt vislielāko atdevi no šīs nozares visas sabiedrības interesēs. LVRTC ir gatavs investēt uzņēmuma finanšu līdzekļus valsts kritiskās infrastruktūras stiprināšanai, akcentēja LVRTC vadītājs.

Tehnoloģijas

Valdība vēl nenonāk pie Tet un LMT nākotnes gala scenārija

LETA,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

LETA,25.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Tehnoloģijas

Siliņa: Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

LETA,20.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" varētu iegādāties visiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piederošās akcijas un pārņemt LMT pilnīgā "Tet" īpašumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, runājot par "Tet" un LMT iespējamiem nākotnes scenārijiem.

Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.

"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.

"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.

"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.

Tehnoloģijas

Valdība vēl nepieņem gala pozīciju sarunām ar Telia par Tet un LMT nākotni

LETA,20.11.2024

Ekonomikas ministrs apgalvoja, ka pamatā valdībā šajā jautājumā esot vienprātība, bet trīs nedēļas nepieciešamas, lai sagatavotu precizējumus un tad valdība pieņemtu lēmumu par "konkrētu ceļa karti un konkrētu piedāvājumu". Viņš apgalvoja, ka diskusijās pavadītais laiks netika pavadīts strīdoties, bet detalizēti izrunājot scenārijus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Ekonomika

Ir signāli par Mikrotīkla līdzīpašnieka Tallija interesi investēt Tet un LMT

LETA,04.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt telekomunikāciju uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT). T

To 4.decembrī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis.

"Ir signāli, ka viņš būtu ieinteresēts," teica Vainovskis, vienlaikus atzīmējot, ka nevar apliecināt, ka tas tā arī ir.

Tāpat viņš norādīja, ka šādu uzņēmumu kā "Tet" un LMT gadījumā "būtu liela investoru drūzmēšanās".

"Šeit ir jāņem labākie no labākajiem," piebilda Vainovskis.

Jau vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Vienlaikus arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un tai ir pienākums ziņot par šādiem darījumiem, piebilda Valainis.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Piedāvājums esot sagatavots, ņemot vērā saimnieciskos apsvērumus, lai tas būtu ekonomiski pamatots.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) dalībnieku sapulce otrdien noraidījusi Zviedrijas uzņēmuma "Telia" iniciēto neuzticības balsojumu LMT prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem, aģentūra LETA noskaidroja LMT.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka Latvijas puses īpašnieku pilnīgs atbalsts apliecina LMT stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma vērtības audzēšanu, attīstot uzņēmuma eksportspēju, Latvijai svarīgo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru un stiprinot Latvijas nacionālo drošību.

"LMT stratēģiskais redzējums vienmēr gājis roku rokā ar Latvijas valdības pausto mērķi attīstīt šīs jomas," pauda uzņēmuma pārstāvji.

LMT valdes prezentētā vīzija paredz LMT pastāvīgu attīstību eksporta tirgos, tuvākajos gados kāpinot koncerna apgrozījumu līdz 500 miljoniem eiro gadā, kas ir pieaugums par 60% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Jau ziņots, ka TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Telia" nosūtījusi pārējiem LMT akcionāriem piedāvājumu sasaukt dalībnieku sapulci, lai lemtu par neuzticības izteikšanu Bindem. Vienlaikus ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka to neatbalsta un ir izdevis rīkojumu atbildīgām personām noraidīt šādu priekšlikumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pabeigusi gatavot informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Vaicāts, vai pašreiz redz, ka pie kaut kāda risinājuma šoreiz izdosies nonākt, ministrs sacīja, ka pagaidām ir ļoti daudz teoriju par šo procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Iepriekš ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

Tehnoloģijas

LVRTC pauž gatavību finansiāli iesaistīties Tet kapitāldaļu izpirkšanā

LETA,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad valdība būs izskatījusi ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātiem, sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un Zviedrijas uzņēmumu "Telia" tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem, tāpat arī nevar komentēt sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka sarunas ar "Telia" vēl turpinās un tikmēr par iespējamiem risinājumiem, kurus piedāvājusi Latvijas puse, komentārus sniegt nav iespējams.

Tomēr tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka valdībā izdosies panākt vienotu redzējumu par tālākajiem scenārijiem sarunās par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia".

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Valainis atgādināja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem.

Valainis skaidroja, ka ziņojums būšot maksimāli vispusīgs. "Tuvākajā laikā to plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc kā tā iedos tālāko konceptuālo redzējumu, kurā virzienā mēs dodamies," sacīja Valainis.

"Tajā brīdī varēsim daudz sīkām skaidrot, daudz vairāk atklāt informāciju par datiem, kas ir mūsu rīcībā, gan arī iesaistīt pašus uzņēmumus tālāko scenāriju izstrādē, kā arī sākt publiskas debates par to, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas," klāstīja Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis Aldis Paegle.

A. Paegle uzņēmumam pievienojās šogad 2.aprīlī un atbild par uzņēmuma finanšu vadību. Savukārt no 2.septembra Paegle ir iecelts arī "Tet" valdes locekļa amatā.

Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Esam gandarīti, ka ir noslēgušās visas Tet valdes locekļa amata ieņemšanai nepieciešamās pārbaudes un atbilstoši uzņēmuma padomes un akcionāru lēmumiem Aldis Paegle ir pievienojies uzņēmuma valdei. Jāatgādina, ka īpaša kārtība visu nepieciešamo atzinumu saņemšanai ir saistīta ar to, ka Tet ir Industriālā drošības sertifikāta turētājs un arī valsts kritiskās infrastruktūras nodrošinātājs, tādēļ visiem valdes locekļiem un citiem īpašo sertifikātu turētājiem ir stingrākas prasības.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka valsts sarunas ar Telia par uzņēmumu LMT un Tet nākotni un piederību ir nonākušas pilnīgā strupceļā. Ir 2025. gada marts, bet nav nekas dzirdēts par valsts apņēmību izpirkt Telia vai abu akcionāru paritāti apvienotā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka apvienošana ir vismaz iepauzēta.

Lai arī citu valstu piemēri liecina, ka mobilo un fiksēto operatoru saplūšana ir dabiska attīstība, Latvijā abi uzņēmumi turpinās kanibalizēt viens otru vēl kādu laiku. Šī situācija turpinās nest zaudējumus abiem akcionāriem.

Latvija turpinās darīt to, kas tai izdodas vislabāk - plānot un vēlreiz plānot, arī šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad stratēģiskas nozīmes uzņēmumu nākotni ietekmē pareizi lēmumi un to savlaicīgums.

Ir dažādi piemēri, kur daudz kas notiek ilgstoši un vajag plānot atkal un atkal. Žogi, migrācijas politika, tomēr tādas lietas, kas nes peļņu un reizē daļēji ir aizsardzības joma, ir tikai dažas. Labākais piemērs ir uzņēmumu Tet un LMT apvienošana, atpirkšana, kotēšana biržā un vēl 27 dažādi varianti, ko iesākt ar šiem diviem Latvijas mēroga telekomunikāciju milžiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

  • Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā
  • Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
  • Liene Dubava, Nasdaq Riga biržas valdes priekšsēdētāja un Emitentu pakalpojumu komandas vadītāja Baltijā
  • Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā
  • Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tehnoloģiju un inovāciju uzņēmuma “Tet” datu centru biznesa apgrozījums ir pieaudzis par 16%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā.

Palielinās arī nozaru skaits, kas sākušas aktīvāk izmantot datu centru pakalpojumus, tajā skaitā mazumtirdzniecība, e-komercija un ražošana. Klientu interese pārcelt uzņēmumu IT infrastruktūru uz datu centriem un mākoņskaitļošanas platformām ir motivējusi paplašināt uzņēmuma datu centru globālo infrastruktūru un sākt darbu pie vairākiem jauniem projektiem.

No 2024. gada maija “Tet” ir paplašinājis Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu un klientiem sniedz iespēju savus datus izvietot arī Vācijā, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā.

“Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Jaunā infrastruktūra gūst lielu atsaucību klientu vidū, jo tā nodrošina ģeogrāfisku infrastruktūras dublēšanu vairāk nekā 1500 kilometru attālumā no Rīgas un atrodas vienā no jaudīgākajiem un drošākajiem datu centriem FR5, kas pieder uzticamajam un atpazīstamajam starptautiskajam datu centru pakalpojumu sniedzējam Equinix,” stāsta Tet datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Ekonomika

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Armanda Vilciņa,15.11.2024

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā, liecina LMT publiskotā informācija.

LMT 2024.gadā attīstīja inovāciju eksportu un ieguldīja 33,6 miljonus eiro tīkla un infrastruktūras attīstībā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā.

Pagājušā gada beigās LMT bāzes staciju skaits pārsniedza 1660, savukārt klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,5 miljoniem.

Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn LMT izstrādāja vairākus tehnoloģiskos risinājumus, kas guva starptautisku atzinību un komerciālu pielietojumu. Būtisks jauno produktu segments 2024.gadā bija mašīnredzē balstīti piedāvājumi viedpilsētu attīstībai, kas palīdz pārvaldīt pilsētas infrastruktūru, satiksmes plūsmu un enerģijas patēriņu, norāda kompānijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia Company" tīrā peļņa pērn pieaugusi līdz 7,781 miljardam zviedru kronu (apmēram 679 miljoni eiro), salīdzinot ar 897 miljoniem kronu gadu iepriekš, teikts uzņēmuma publiskotajā finanšu pārskatā.

Tikmēr "Telia" ieņēmumi pagājušajā gadā palielinājušies par 0,6% un veidojuši 89,127 miljardus kronu.

Tikai ceturtajā ceturksnī Zviedrijas grupa strādājusi ar 339 miljonu kronu zaudējumiem, salīdzinot ar 2,718 miljardu kronu zaudējumiem pirms gada.

"Telia Company" ir lielākais īpašnieks SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kur tai tieši un netieši pieder apmēram 60%. "Telia Company" tieši pieder arī 49% "Tet" kapitāldaļu.

Latvijas Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju izteikt piedāvājumu no "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.