Notikumi finanšu sektorā pēdējā laikā gan pasaulē – ik pa laikam krietni sašūpojot kā eiro, tā dolāra pozīcijas –, gan tepat Latvijā – Krājbankas krahs un viltus trauksme ap Swedbank aizvien vairāk liek uztraukties par naudas līdzekļu drošību.
Ar valdības solījumiem par stingro finanšu sektora uzraudzību ir stipri par maz, lai būtu pārliecība par to, ka noguldītā nauda kādā no privātbanku kontiem pēkšņi neizkūpēs gaisā. Ir tikai viens ceļš uz relatīvu naudas vērtības saglabāšanu – tā ir finanšu līdzekļu uzglabāšanas diversifikācija.
Domājot par risku sadalīšanu, neordināru soli ir spērusi Ventspils pašvaldība, nopietni apsverot daļu brīvos naudas līdzekļus glabāt skaidrā naudā un daļu konvertēt zeltā. Ņemot vērā, ka valdība faktiski pametusi pašvaldības liktenim un nepiedāvā kādu nebūt pieņemamu risinājumu pašvaldības līdzekļu atgriešanai no bankrotējušām bankām, pašvaldībām ir jārīkojas pašām. Jo tās ir atbildīgas par pilna spektra pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem.
Valdības argumentam, ka noguldījumu drošības garants ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzībā esošais valsts Noguldījumu garantijas fonds (to veido noguldījumu piesaistītāju regulārās iemaksas, vienreizēja iemaksa no valsts budžeta un vienreizēja Latvijas Bankas iemaksa), kas tika iedarbināts pirmo reizi valsts vēsturē Krājbankas gadījumā, nav īsti pamata. Jo vēl 2011. gada 1. ceturksnī fondā uzkrājums veidoja 138,5 miljonus latu, bet depozītu apjoms valstī sastādīja 10,8 miljardus latu, kas nozīmē to, ka vispārējā banku finanšu kraha gadījumā izmaksāt naudas līdzekļus varētu tikai 1% apmērā no kopējā noguldījumu portfeļa.
Ņemot vērā, ka lielo pašvaldību līdzekļi ievērojami pārsniedz likumā noteikto 70 000 latu robežu, ko kompensē no garantiju fonda, pašvaldības faktiski riskē ar saviem naudas līdzekļiem uzglabājot tos jebkurā no bankām. Būtībā valdības ieteiktās receptes – glabāt naudas līdzekļus Valsts kasē vai sadalīt pa vairākām bankām –, arī pilnībā neatrisina pašvaldību naudas drošību. Bez naudas pieejamības un bankas drošības jautājumiem, ir jau arī vēl naudas vērtības saglabāšanas problēma, kas šajos nedrošajos laikos aktualizējies vairāk kā nekad.
Ventspils pašvaldības iecere daļu brīvos finanšu līdzekļus uzglabāt skaidrā naudā seifos, no vienas puses, nodrošina naudas pieejamību jebkurā laikā neatkarīgi no situācijas banku sektorā, taču, no otras puses, tas nepasargā no nacionālās valūtas vērtības samazināšanās vai devalvācijas riska. Tāpēc daļu brīvās pašvaldības naudas pārvērst zelta rezervēs ir apveicama ideja no finanšu līdzekļu uzglabāšanas risku diversifikācijas viedokļa. Kā zināms, tieši dārgmetāli banku maksātnespējas, kā arī valūtu svārstību un devalvācijas kontekstā ir visdrošākais aktīvs, jo, lai kāda arī konkrētajā mirklī nebūtu to cena, zelta un sudraba vērtība ir indikators valūtu pirktspējai. Dārgmetāli ir universāli ilgtermiņa aktīvi, kas palīdz saglabāt pirktspēju ilgtermiņā.
Parasti zeltā iegulda ilgtermiņam paredzēto resursu daļu. Veicot investīcijas dārgmetālos, jārēķinās ar metāla vērtības svārstībām, tādēļ nebūtu ieteicams tajā ieguldīt visus brīvos līdzekļus, vai īstermiņā resursus. Šāda veida ieguldījumiem ir sava specifika, tādēļ par šādu soli vēlams kosultēties pie nozares speciālistiem. Šāda ieguldījuma likviditāte ir pietiekami augsta, lai nepieciešamības gadījumā ātri varētu to pārvērst naudas līdzekļos.
Savukārt zelta uzglabāšanu vēlams veikt specializētajos banku seifos Latvijā vai ārzemēs, piemēram, Šveicē. Pretstatā izplatītajam viedoklim, šādu seifu izmantošana nav nedz sarežģīta, nedz dārga.
Tādēļ pašvaldībām varētu ieteikt izskatīt veidus kā dažādot savu brīvo līdzekļu uzkrājumus. Viens no ierosinājumiem, protams, ir neturēt visu naudu vienas bankas ietvaros, taču tas ir pats vienkāršākais noguldījumu risku diversifikācijas veids, un tas nepasargā no kopējas banku sektora krīzes. Tāpēc, ja reiz viena no Latvijas attīstītākajām pašvaldībām, t.i. Ventspils, ir publiski paziņojusi par šādu soli, par finanšu sektoru valsts atbildīgajām institūcijām vajadzētu to uztvert kā lielisku iniciatīvu un izvērst par šo tēmu plašāku publisko diskusiju ar mērķi radīt mehānismus kā nodrošināt pašvaldībām naudas pieejamību dažādu finanšu krīžu apstākļos, un zelta rezervju veidošana ir viens no stratēģiski labākajiem risinājumiem.