Kad Latvijā ieviesīs eiro?
Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.
Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?
Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.
Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?
Lai novērstu nepamatotas cenu paaugstināšanas iespēju, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pirms un vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Tas ļaus vieglāk sekot līdzi cenām. Par nepareizu cenu norādīšanu eiro tirgotājus vai pakalpojumu sniedzējus varēs saukt pie atbildības.
Cik ilgi pēc eiro ieviešanas varēs norēķināties ar latiem?
Pēc eiro ieviešanas dienas iedzīvotāju ērtību labad paredzēta divu nedēļu ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga lietošana. Iedzīvotāji visus maksājumus šai laikā joprojām varēs veikt arī latos. Pēc tam eiro skaidrā nauda kļūs par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.
Vai skaidras naudas latus varēs samainīt pret eiro arī pēc tam, kad ar tiem nevarēs norēķināties tirdzniecībā?
Jā, latus pret eiro vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas varēs samainīt visās komercbankās, bet turpmāk un neierobežotu laiku - Latvijas Bankā.
Kas notiks ar latu pēc eiro ieviešanas?
Sākot no eiro ieviešanas datuma, eiro banknotes un monētas kļūs par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā. Latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro.
Kā salīdzināt lata un eiro vērtību?
Lats ir nomināli vērtīgāka valūta par eiro, tātad gan ieņēmumi - algas, pensijas un citi - gan cenas eiro skaitliski būs lielākas. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk orientēties un pierast pie eiro vērtības, jau trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas visas pakalpojumu un preču cenas būs norādītas gan latos, gan eiro.
Kādi pasākumi ir paredzēti, lai novērstu cenu celšanos?
Paredzēti vairāki pasākumi, lai novērstu un mazinātu iespēju tirgus dalībniekiem izmantot naudas maiņu par aizsegu cenu paaugstināšanai – preču un pakalpojumu cenu monitorēšana Rīgā un Latvijas reģionos 1 gadu pirms eiro ieviešanas un gadu pēc, t.i., sākot no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, un akcija Godīgs eiro ieviesējs, kas tiks uzsākta 2013.gada jūlijā un turpināsies līdz 2014.gada vidum. Akcijas Godīgs eiro ieviesējs mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses un aicināt uzņēmējus parakstīt labas gribas memorandu par pareizu cenu pārrēķināšanu. Tiks izgatavotas īpašas uzlīmes ar akcijas simbolu izvietošanai tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tādējādi, palīdzot patērētājiem atpazīt godīgus uzņēmumus. Iedzīvotāji tiks mudināti aktīvi sekot cenu izmaiņām un par negodprātīgiem uzņēmējiem informēt PTAC.
Kādā naudā tiks izmaksātas algas pēc eiro ieviešanas dienas? Kā tās pārrēķinās, noapaļos?
Algas, kā arī pabalsti, pensijas pēc eiro ieviešanas dienas tiks izmaksātas eiro, pārrēķinus veicot pēc stingri noteiktā konvertācijas kursa un noapaļojot līdz veseliem eiro centiem (divas zīmes aiz komata) pēc vispārējiem matemātiskiem principiem (līdz 5 - uz leju, no pieci (ieskaitot) - uz augšu).
Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem, kas izteikti latos?
Banku kreditēšanas un citiem līgumiem tiks izmantots tā saucamais līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc pārejas kursa. Tas pats attiecas uz visiem citiem līgumiem, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem.
Vai ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties ārpus Latvijas?
Jā, visu eiro zonas valstu izdotās eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis citās eiro zonas valstīs. Tas nozīmē, ka ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties Portugālē, Vācijā, Itālijā un visās citās eiro zonas valstis, kā arī otrādi - ar šo valstu monētām - Latvijā.
Kāpēc Latvijai ir būtiski iestāties eirozonā un ieviest eiro?
Latvija ir ES dalībvalsts, kurai eiro ir viens no stūrakmeņiem brīvā kapitāla kustībā, kopējā tirdzniecībā un finanšu sistēmas funkcionēšanā. Atbildīgi saimniekojošām mazajām valstīm finanšu krīzē eiro ir bijis aizvējš gan procentu likmju, gan ECB aizdevuma iespēju ziņā, neskatoties uz to, ka vairākās eirozonas valstīs vēl jārisina parādu izraisītā krīze. Eiro ir vienota valūta 17 ES dalībvalstīs – eirozonā, kur tas kalpo kā instruments vienotā tirgū, lai ES var veiksmīgāk attīstīties. Latvijas iedzīvotāju balsojums referendumā par ES bija arī balsojums par pāreju no lata uz eiro. Būdama eirozonā un ar eiro Latvijas ekonomika attīstītos straujāk un finanšu ieguvumi atsvērtu vienreizējas ieviešanas izmaksas.
Kādi ir ieguvumi no pārejas uz eiro?
Pāreja uz eiro valūtu ļaus daudz ērtāk salīdzināt preču un pakalpojumu cenas dažādās valstīs, un šis aspekts, savukārt, pastiprina tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurenci.
Vienota valūta - eiro ir izdevīga tūristiem. Ceļojot pa eiro zonas valstīm, vienas valsts valūta vairs nav jāmaina pret citas valsts valūtu. Tas ceļošanu padara ērtāku un izdevīgāku, jo nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar naudas maiņu saistīto komisijas maksu.
Kāpēc valdības plāns ir eiro ieviest 2014.gadā?
Latvijas valdības lēmums izvirza dalību eirozonā jau 2014.gadā kā stratēģisku mērķi. Tas ļauj iespējami drīz izmantotu eiro sniegtās finansiālās iespējas – tai skaitā palielināt ekonomisko aktivitāti un lētāk atdot parādus, kā arī dod iespēju Latvijai piedalīties lemšanā par eirozonā pašreiz veicamajām reformām, kas to stiprina.
Visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju un Dāniju, ir apņēmušās ieviest eiro, izpildot attiecīgos (Māstrihtas) kritērijus. Laiku, kad valsts ir gatava to darīt, tā izvēlas pati. Latvijas valdība kopš iestāšanās ES 2004.gadā nav mainījusi mērķi ieviest eiro. Mēs vēlamies, lai Latviju uzskata par uzticamu partneri, kas pilda savus solījumus un sagaida tādu pašu attieksmi arī no citiem.
Kādas būs eiro ieviešanas izmaksas?
Latvijai piecos gados ESM būs jāiemaksā 28 miljoni latu katrā gadā. Savukārt eiro ieviešanas izdevumi valsts sektoram aprēķināti 8,7 miljoni latu apmērā, tai skaitā izmaksas informācijas sistēmu pielāgošanai, skaidras naudas apmaiņas organizēšanai atsevišķās pasta nodaļās, eiro komunikācijai 1,4 miljoni latu, papildu drošības pasākumiem, kā arī nefinanšu sektora pasākumiem - profesionāliem semināriem, cenu monitoringam un cenu kontrolei. Tās būs vienreizējas izmaksas, turklāt izmaksas būs arī tad, ja lemtu iestāties eirozonā kādā vēlākā laikā. Privātajam biznesam būs savi izdevumi, piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana, klientu informēšana. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības jomas izdevumi var būt mazāki vai lielāki. Citu valstu pieredze rāda, ka tie varētu būt 0,5% no IKP, jeb ~ 110-219 milj. eiro.
Pēc eiro ieviešanas paredzēts divas nedēļas ilgs eiro un latu apgrozības periods, kuru laikā varēs veikt maksājumus gan eiro, gan latos. Ko darīt jūrniekiem, kuriem reisi nereti ilgst pat 6 mēnešus, vai citu profesiju pārstāvjiem, kuriem ilgstoši jāuzturas ārpus Latvijas?
Vienlaicīga eiro un lata apgrozība divas nedēļas no eiro ieviešanas dienas ir tikai viens no veidiem, kā iedzīvotājiem izmantot skaidrās naudas latus maiņas procesā. Vispirms jāatzīmē, ka bezskaidrie lati banku kontos eiro ieviešanas dienā tiks pārvērsti eiro pēc pārejas kursa automātiski. Tātad šis ir visērtākais veids naudas maiņai. Otrkārt, Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā paredzēts, ka sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas bankās, trīs mēnešus - VAS Latvijas Pasts. Neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas un neierobežotā daudzumā lata banknotes un monētas varēs apmainīt Latvijas Bankā.
Ko iesākt ar vienu un divu latu kolekcijas monētām, piemēram, ar stārķa, sēnes un citiem attēliem? Vai ar šādām naudas vienībām varēs likumīgi norēķināties?
Pārejot uz eiro, iedzīvotāji šīs monētas varēs apmainīt pret eiro Latvijas Bankā, bankās, VAS Latvijas Pasts. Latvijas Bankā lata banknotes un monētas varēs apmainīt neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas. Protams, īpašās apgrozības monētas, kā arī jubilejas un piemiņas monētas cilvēki, kas to vēlēsies, saglabās savās kolekcijās.
Kā mainīsies Latvijas Bankas funkcijas pēc eiro ieviešanas?
Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Bankai būs jāpiedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē (ES monetārās politikas definēšanā un īstenošanā; ārvalstu valūtas operāciju veikšanā; ES dalībvalstu ārējo rezervju turēšanā un pārvaldīšanā; maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā; statistisko datu vākšanā, statistikas sagatavošanā un izplatīšanā). Latvijas Bankas prezidentam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim būs argumentēti jāpiedalās lēmumu pieņemšanā par eiro procentu likmēm, monetārajiem instrumentiem eiro zonā u.c. jautājumiem.
Vai visiem starpbanku maksājumiem tiks izmantota eiro maksājumu sistēma?
Jā, visiem starpbanku maksājumiem varēs izmantot eiro maksājumu sistēma TARGET-2. Jau 2007. gada novembrī savu darbību uzsāka starpbanku eiro maksājumu sistēma TARGET-2 Latvija - viens no 21 komponentiem Eiropas automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET-2. TARGET-2 Latvija darbību Latvijas Banka nodrošina kopā ar pārējām Eiropas Centrālo banku sistēmā esošajām autorizētajām bankām. Jāpiezīmē, ka bankas pašas var izvēlēties veidus, kā veikt maksājumus. Eiropā bez TARGET2 pastāv arī citas norēķinu sistēmas, kuras bankas arī var izmantot starpbanku norēķiniem.
Vai Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir sagatavotas eiro ieviešanai?
Jā. Jau kopš 2007. gada Latvijas Banka kopā ar citām Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniecēm nodrošina Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 darbību. TARGET2 nodrošina ar Eirosistēmas monetārās politikas operācijām saistītus norēķinus, starpbanku darījumus, liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus, kā arī citu ES maksājumu sistēmu galanorēķinus. Latvijas Banka uztur TARGET2 komponentu TARGET2-Latvija, kura dalībnieki ir Latvijas bankas, Latvijas Banka un Valsts kase.
Latvijas Banka uztur Latvijas Bankas elektronisko klīringa sistēmu (EKS) – klientu maksājumu sistēmu, kas nodrošina ātru un efektīvu norēķinu veikšanu latos un, sākot no 2008. gada, arī eiro. Kopš 2010. gada novembra EKS ir SEPA (Vienotā eiro maksājumu telpa) prasībām atbilstoša sistēma, un ar EKS palīdzību bankas var izpildīt un saņemt savu klientu maksājumus eiro visās ES valstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako. EKS nodrošina iespēju eiro maksājumus ES ietvaros izpildīt vienas darbadienas laikā.
Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem, kas izteikti eiro?
Kredītlīgumi un ieguldījumi eiro paliks spēkā uz noslēgtajiem nosacījumiem. Ja bankas klientam ir vairāki konti, no kuriem viens ir latos un kurš līdz ar eiro ieviešanu tiks konvertēts uz eiro, tad ar laiku, lai sakārtotu banku sistēmu, banka varēs piedāvāt savam klientam apvienot abus eiro kontus vienā, bet šo jautājumu risināšana individuāli būs bankas un klienta kompetencē.
Kāda procentu likme tiks piemērota kredītu un noguldījumu līgumiem pēc eiro ieviešanas?
Ieviešot eiro, uz visiem līdz eiro ieviešanas datumam noslēgtajiem līgumiem nacionālajā valūta tiks attiecināts līgumu nepārtrauktības princips, kas nosaka, ka līgums paliek spēkā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem un valūta tiek konvertēta pēc fiksētā kursa (procentos izteiktie vērtību mēri nemainās). Tajā pat laikā klientam un bankai iespējams vienoties par līguma nosacījumu pārskatīšanu gadījumā, ja procentu likmes nacionālajā valūtā un eiro ievērojami atšķiras. Tāpat, vadoties no citu eiro zonai pievienojušos valstu pieredzes, pirms eiro ieviešanas ir izteikta procentu likmju konverģence, līdz ar ko procentu likmes un līgumu nosacījumi nacionālajā valūtā un eiro faktiski neatšķiras. Vienīgie izņēmumi novēroti līgumiem, kas noslēgti, balstoties uz fiksētajām likmēm.
Vai, pārejot no latiem uz eiro, ir plānots atbrīvoties no mazākajām naudas vienībām (piemēram, viena un divu centu monētām)?
Skaidrā naudā eiro plānots ietvert 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu monētas, kā arī 1 un 2 eiro monētas un banknotes. Šāds monētu nominālu klāsts atbilst latu skaidras naudas monētu nominālu klāstam un ir Latvijas iedzīvotājiem ierasts ikdienas norēķinu veikšanai. Ieviešot eiro kā vienīgo maksāšanas līdzekli, paredzēts lietot visu šo monētu klāstu līdzīgi kā pārējās eiro zonas valstīs, izņemot Somiju, kas, lai arī ir emitējusi 1 un 2 eiro centu monētas ar saviem nacionālajiem reversiem, ikdienas skaidras naudas norēķinos šīs monētas neizmanto.
Kā eiro ieviešana ietekmēs naudas tirgus procentu likmes un akciju cenas?
Eiro ieviešana stabilizēs un samazinās naudas tirgus procentu likmes Latvijā. Nelielas valūtas kā lata procentu likmes ir augstākas nekā eiro likmes, jo aizdevēji procentu likmēs ieceno lielāku šādas nelielas valsts risku. Ekonomiskās un politiskās nestabilitātes periodos lata likmes ir ievērojami pārsniegušas eiro likmes. Tuvojoties Latvijas iestāšanās dienai eiro zonā, kas tiks uztverta kā Latvijas ekonomikas stabilizācija, notiks procentu likmju konverģence - likmes Latvijā pietuvosies eiro likmēm. Pēc eiro ieviešanas, tā kā nebūs vairs latu, nebūs arī naudas tirgus indeksu Rigibor un to vietā būs jāizmanto Euribor indeksi, kas patlaban ilgstoši ir zemāki nekā Rigibor indeksi. Paredzams, ka arī Latvijas uzņēmumu akciju cenas eiro ieviešana ietekmēs pozitīvi. Tas jau ir ticis novērots citās jaunajās ES dalībvalstīs, kad tās ieviesa eiro. Eirozonas investoru interese par uzņēmumu akcijām, pieaug, ja ieguldījumus tajās iespējams veikt viņu pašu valūtā - eiro. Eiro ieviešana tādējādi veicinās Latvijas uzņēmumu akciju pieprasījumu, apgrozījumu un cenas kāpumu.
Kas ir banku savienība?
Integrētās finanšu sistēmas jeb tā saucamās banku savienības radīšana nozīmē vienotu banku uzraudzības mehānismu, kā arī kopīgu noguldījumu apdrošināšanas un banku krīžu pārvaldības, citiem vārdiem, noregulējuma sistēmu. Banku darbība daļēji vai pilnībā tiks pakļauta vienotai uzraudzībai, kur galvenā atbildība par lēmumiem un rīcību paredzēta Eiropas līmenī. Vienotā Eiropas uzraudzības mehānisma jeb tā saucamās banku savienības kodolu veidos ECB ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm. Arī ES valstīm, kuras ir ārpus eirozonas, būs iespēja šai uzraudzībai pievienoties.
Lai banku glābšanu nebūtu jāfinansē nodokļu maksātājiem, banku savienības ietvaros banku problēmu noregulējumam, kā arī noguldījumu garantēšanai eirozonā tiks radīti fondi, kurus finansēs no pašu banku iemaksām. Turklāt Latvijas bankām, līdzīgi kā pašlaik eirozonas valstu bankām, būs pieejami visi ECB atbalsta instrumenti likviditātes problēmu risināšanai.
Kāds ir eiro starptautiskajā tirgū, vai tam ir nākotne?
Eiro ir spēcīga starptautiska valūta, eirozona ir spēcīgs un atvērts tirdzniecības bloks. Eirozonā dzīvo 332,2 miljoni iedzīvotāju, tās IKP ir 7,8 triljoni eiro, un tas ir 14% no visas pasaules IKP (2011.gada dati). Tas dod vairākas priekšrocības – eirozona ir pievilcīgs galamērķis tām tirdzniecības valstīm, kas grib strādāt vienotā tirgū, jo tad ir zemākas izmaksas un mazāks risks; eiro ir pievilcīga rezerves valūta citām valstīm, 2011.gada beigās centrālo banku valūtas rezervēs eiro veidoja aptuveni 25%; tā ir stingrāka pozīcija starptautiskās finanšu iestādēs un organizācijās (SVF, Pasaules Banka u.c.). Ņemot vērā eirozonas ietekmi un vietu pasaules tirgū, nav pamata domāt, ka šī ekonomiskā savienība varētu sabrukt.
Vai eiro ieviešanas dēļ Latvijā nāksies paaugstināt nodokļus, ņemot vērā, ka vidēji eiro zonas valstīs nodokļu slogs ir augstāks nekā Latvijā?
Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai nav tieša sakara ar nodokļu likmēm Latvijā, un eiro ieviešanas procesa dēļ nav nepieciešama ne likmju paaugstināšana, ne arī samazināšana, kā arī jebkāda cita veida nodokļu harmonizācija. Eiro ieviešanai ar nodokļu paaugstināšanu nav saistības, jo visas ar nodokļu harmonizāciju ar ES normām saistītās izmaiņas Latvijā ir ieviestas līdz ar pievienošanos ES. Lai sasniegtu Māstrihtas kritērijos noteikto budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir veikusi būtisku fiskālo konsolidāciju. Tas likumsakarīgi noved pie Māstrihtas kritēriju izpildes kā eiro ieviešanas priekšnoteikuma, tomēr neatkarīgi no eiro ieviešanas vai neieviešanas, šie konsolidācijas pasākumi ir realizējami ilgtspējīgas ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt eiro ieviešana būs neatņemama šīs ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes bāze.
Vai eiro ieviešanas dēļ Latvijā nāksies paaugstināt nodokļus, ņemot vērā, ka vidēji eiro zonas valstīs nodokļu slogs ir augstāks nekā Latvijā?
Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai nav tieša sakara ar nodokļu likmēm Latvijā, un eiro ieviešanas procesa dēļ nav nepieciešama ne likmju paaugstināšana, ne arī samazināšana, kā arī jebkāda cita veida nodokļu harmonizācija. Eiro ieviešanai ar nodokļu paaugstināšanu nav saistības, jo visas ar nodokļu harmonizāciju ar ES normām saistītās izmaiņas Latvijā ir ieviestas līdz ar pievienošanos ES. Lai sasniegtu Māstrihtas kritērijos noteikto budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir veikusi būtisku fiskālo konsolidāciju. Tas likumsakarīgi noved pie Māstrihtas kritēriju izpildes kā eiro ieviešanas priekšnoteikuma, tomēr neatkarīgi no eiro ieviešanas vai neieviešanas, šie konsolidācijas pasākumi ir realizējami ilgtspējīgas ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt eiro ieviešana būs neatņemama šīs ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes bāze.
Kas un kā nosaka monetāro politiku Latvijā?
Par monetārās politikas īstenošanu eiro zonā atbild Eiropas Centrālā banka.
Monetārās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti, kas ir lielākais centrālās bankas ieguldījums ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un jauno darba vietu radīšanā. Monetārā politika iedarbojas uz ekonomiku, nosakot īstermiņa procentu likmes, lai nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā. Eiropas Centrālā banka izmanto speciālo stratēģiju veiksmīgai monetārās politikas īstenošanai, definējot cenu stabilitāti kā patēriņa cenu indeksu eiro zonā zem, bet tuvu 2%. Šī stratēģija balstās uz ekonomisko un monetāro analīzi. Monetārās politikas lēmumus pieņem Eiropas Centrālās bankas padome, kurā piedalās eiro zonas valstu centrālo banku vadītāji. Pēc eiro ieviešanas Latvijā, arī Latvijas Bankas prezidents piedalīsies Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā.
Kas noteiks procentu likmes Latvijā?
Kad Latvija kļūs par eiro zonas dalībvalstī, arī šeit būs spēkā tās pašas Eiropas Centrālās Bankas noteiktās monetāro operāciju procentu likmes, kas pārējās eiro zonas dalībvalstīs.
Lēmumus par procentu likmēm pieņem Eiropas Centrālās bankas padome, kurā piedalās eiro zonas valstu centrālo banku vadītāji. Pēc eiro ieviešanas Latvijā arī Latvijas Bankas prezidents piedalīsies Eiropas Centrālās bankas likmju noteikšanā.
Jāpiebilst, ka komercbanku noteiktās likmes eiro kredītiem un noguldījumiem parasti ir tuvas Eiropas Centrālās bankas noteiktajām likmēm un arī mainās kopā ar tām.
Kā mainīsies Latvijas Bankas funkcijas pēc eiro ieviešanas?
Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Bankas funkcijas nemainīsies. Mainīsies monetārās politikas lēmumu pieņemšanas vieta – eiro zonā par monetāro politiku lemj Eiropas Centrālās bankas padome. Tajā vienlīdzīgi pārstāvētas visu eiro zonas valstu centrālās bankas.
Latvijas Bankas funkciju loks nesašaurināsies, bet nosedzamais darba lauks, eiro zonas kontekstā pilnvērtīgi iekļaujoties, paplašināsies. Kā līdz šim centrālā banka rūpēsies par skaidras naudas izlaišanu - tobrīd tie jau būtu eiro, nevis lati, par maksājumu sistēmu raitu darbību, maksājumu bilances uzskaiti, bet - procentu likmju un citu monetārās politikas lēmumu sakarā būs jāpārredz visa eiro zona, lai līdzvērtīgi piedalītos lemšanā.
Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām valsts iestādēm, piemēram, Finanšu ministriju) turpinās pārstāvēt Latvijas intereses vairākās starptautiskās institūcijās (piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā, Eiropas Komisijas ekspertu forumos, u.c.).
Kas notiks ar Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezervēm pēc eiro ieviešanas?
Pēc eiro ieviešanas ārvalstu valūtas un zelta rezerves paliks Latvijas Bankas īpašumā. Latvijas Banka nodos pārvaldīšanā Eiropas Centrālajai bankai 4,4% ārējo rezervju, par to turpinot saņemt procentu ienākumus.
Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem salīdzinoši nelielu ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļu eiro zonas valstu centrālās bankas nodod pārvaldīšanai Eiropas Centrālajai bankai un iekļauj tās ārvalstu rezervju sastāvā. Latvijas Banka par šo summu iegūs prasību pret ECB izteiktu eiro un saņems procentu ienākumus.
Latvijas Banka Eiropas Centrālajai bankai nodos ārvalstu valūtu un zeltu 252 milj. eiro vērtībā. Paredzams, ka zelta īpatsvars šajā summā būs 15% jeb aptuveni 38 milj. eiro vērtībā, bet atlikušo daļu veidos aktīvi ārvalstu valūtā.
2012. gada beigās Latvijas Bankas rezerves aktīvi bija aptuveni 3,99 miljardi latu (aptuveni 5,68 miljardi eiro), tātad Eiropas Centrālajai bankai nododamā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa 252 milj. eiro ir aptuveni 4,4% no minētā apjoma.
Visa pārējā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa, tāpat kā līdz šim, veidos Latvijas Bankas rezerves aktīvus, kurus Latvijas Banka ieguldīs drošos finanšu instrumentos.
Vai Latvijas Banka pelnīs un peļņu ieskaitīs valsts budžetā?
Arī turpmāk, ja Latvijas Banka gūst peļņu, daļu no tās ieskaitīs valsts budžetā.
Pēc eiro ieviešanas – tāpat kā līdz šim – Latvijas Banka savu darbību finansēs galvenokārt no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot ārvalstu valūtas un zelta rezerves.
Minētie ienākumi nodrošina finansējumu Latvijas Bankas darbībai, lai tā varētu sekmīgi izpildīt savus uzdevumus un sasniegt mērķus. Tomēr atšķirībā no citām finanšu institūcijām, piemēram, komercbankām, centrālo banku, t.sk. Latvijas Bankas uzdevums nav peļņas gūšana, jo tas varētu nonākt pretrunā ar Latvijas Bankas galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti. Turklāt centrālās bankas to īpašo uzdevumu dēļ parasti ir pakļautas lielākiem finanšu riskiem, kā rezultātā to peļņu lielā mērā nosaka ārēji apstākļi, piemēram, procentu likmju un valūtas kursu pārmaiņas ārvalstu finanšu tirgos, kā arī nepieciešamība veikt noteiktas monetārās operācijas.
Ja Latvijas Banka gūst peļņu, tad saskaņā ar likumu «Par Latvijas Banku» tā ieskaita valsts pamatbudžetā pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kura aprēķināta, piemērojot likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» rezidentiem noteikto nodokļa likmi, kā arī maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 50 procentu apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas.
Kā Latvijas Banka noteiks un publicēs eiro kursu pret citām valūtām?
Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, Latvijas Bankas interneta vietnē tiks izveidota norāde uz ECB publicētajiem eiro atsauces kursiem
Pašlaik Latvijas Banka katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā (publicēti Latvijas Bankas interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu).
Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Viens no eiro valūtas kursa avotiem ir eiro atsauces kurss, kuru nosaka Eiropas Centrālā banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo Banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, kas notiek katru darbadienu plkst. 15.15 (pēc Latvijas laika), un atspoguļo valūtas tirgus situāciju attiecīgajā brīdī.
ECB noteiktais eiro atsauces kurss ir pieejams ECB interneta vietnē, kā arī elektroniskajās informācijas sistēmās (Reuters, Bloomberg). Sākot ar eiro ieviešanas dienu, Latvijas Bankas interneta vietnē tiks izveidota norāde uz ECB publicētajiem eiro atsauces kursiem.
Kāds būs naudas tirgus indekss latu indeksa Rigibor vietā?
Tā kā nebūs vairs latu, nebūs arī naudas tirgus indeksa Rigibor un to vietā būs jāizmanto Euribor indekss. Pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka pārstās aprēķināt Rigibor.
Jau pašlaik eiro kredītu procentu likmju mainīgā daļa Latvijā bieži tiek piesaistīta Euribor indeksam. Eiropas Banku federācijas noteiktais Euribor indekss ir procentu likme, par kādu bankas var aizņemties eiro resursus eiro zonas valstu starpbanku tirgū. Indekss tika izveidots 1999. gadā līdz ar eiro ieviešanu. Tas tiek noteikts katru darbadienu, ņemot vērā eiro zonas valstu un citu nozīmīgu pasaules banku piedāvātās procentu likmes starpbanku darījumiem eiro valūtā.
Kāpēc lats jau piesaistīts eiro?
Lata piesaiste eiro ir pirmais solis, lai pievienotos eiro zonai.
Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrīir noteikusi lata un eiro piesaistes kursu:1 EUR=0.702804 LVL, kas saskaņā ar valdības apstiprinātoplānupar Latvijas gatavošanos pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā ir spēkā no 2005. gada 1. janvāra.
Lata piesaiste eiro ir pirmais nepieciešamais solis ceļā uz eiro kā savu valūtu nākotnē: viens no eiro ieviešanas kritērijiem paredz to, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas valsts nacionālajai valūtai jābūt piesaistītai eiro un tās valūtas kurss attiecībā pret eiro nedrīkst pārlieku svārstīties. Šo soli Latvija spērusi 2005. gada 2. maijā, pievienojoties Valūtas kursa mehānismam II.
Kuri normatīvie akti nosaka, ka eiro Latvijā tiks ieviests ar 2014. gada 1. janvāri?
Valsts pilntiesīga dalība eiro zonā ir noteikta iestāšanās līgumā Eiropas Savienībā (ES), savukārt Latvijas dalība ES tika izšķirta 2003. gada referendumā. Atbilstoši līgumam par ES darbību lēmumu par datumu, kurā dalībvalsti uzņemt eiro zonā, pieņem ES Ministru padome, kurai šajos jautājumos ir ekskluzīvas tiesības. Saskaņā ar juridisko procedūru, lai nonāktu līdz lēmumam par dalībvalsts uzņemšanu eiro zonā, dalībvalsts stabilizē nacionālās valūtas kursu pret eiro un nacionālā līmenī pieņem lēmumu par dalību Valūtas kursa mehānismā II, un līdz ar šo lēmumu tiek uzsākta virzība uz dalību eiro zonā, stabilizējot ekonomiku atbilstoši pieciem ekonomiskiem kritērijiem – zema inflācija, zems budžeta deficīts un valdības parāds, zemas procentu likmes un stabils valūtas kurss. Latvijas dalība Valūtas kursa mehānisma tika uzsākta 2005. gada 2. maijā.
Eiro ieviešanas praktiskā norise ir noteikta Eiro ieviešanas kārtības likumā un Nacionālajā eiro ieviešanas plānā.
Vai eiro ieviešana nebūs naudas reforma?
Tā nebūs naudas reforma. Latus pēc Latvijas Bankas pašreizējā kursa bez komisijas maksas varēs apmainīt mūžīgi un neierobežotā apjomā. Tā būs līdzvērtīga vienas naudas nomaiņa ar citu.
Vēsture rāda, ka Latvijā bijušas reformas, kad cilvēki zaudēja daļu iekrājumu: kara laiku un 1961. gada naudas reforma, lielo naudaszīmju konfiscētāja Pavlova reforma 1991. gadā.
Šoreiz visi lati, kas cilvēkiem ir mājās vai bankā, tiks apmainīti, un nevienu latu iedzīvotāji un uzņēmumi maiņas laikā nezaudēs! Latus Latvijas Bankā varēs neierobežotā apjomā apmainīt mūžīgi.
Vai pāreja uz eiro nozīmē identitātes zudumu?
Nav tādas sakarības – jo vairāk Eiropas, jo mazāk Latvijas. Tas būtu tāpat, kā teikt – jo vairāk Latvijas, jo mazāk Vidzemes vai Latgales. Gudri piedaloties Eiro zonā, Latvija kļūs pārtikušāka un cienījamāka kā pašiem, tā citiem.
Vai vācieši ir mazāk vāciski un igauņi mazāk igauņi? Vai citām valstīm bija vieglāk izšķirties atteikties no savām stabilajām, skaistajām, ilgi lietotajām naudas vienībām?
Latvijas eiro rotās mūsu naudas dizaina lepnums – pieclatnieka Milda. Ja mums patīk, ka pasaule zina Latvijas operdziedātājus, kāpēc gan nepriecāties, ka miljoni eiropiešu lietos skaistāko naudu Eiropā, kas nāk no Latvijas?
Nauda vispirms ir ekonomikas instruments, un pašreizējā pasaulē izdevīgāk un drošāk ir saimniekot lielam reģionam kā Eiropai ar vienu valūtu. ASV nekad nebūtu viena no pasaules veiksmīgākām un ietekmīgākajām ekonomikām, ja tajā būtu 50 valūtas.
Vai ar eiro zaudēsim ietekmi, neatkarību?
Neatkarību nezaudēsim! Līdz ar eiro ieviešanu pieaugs Latvijas ietekme Eiropas Savienībā un iespēja labāk aizstāvēt Latvijas intereses.
Valsts suverenitātes stiprināšanā svarīgāka loma ir ekonomikas struktūrai un valsts parāda līmenim, nevis valūtai. Valstis ar veselīgu ekonomiku un eiro ir suverēnākas par valstīm, kurās ir sava valūta, bet ekonomisko problēmu dēļ rodas problēmas finansēt valsts parādu.
Igauņiem nu jau divus gadus kronas vietā ir eiro. Vai tāpēc igauņi ir zaudējuši savu neatkarību un pašapziņu? Igaunija un igauņi joprojām ir savā vietā, bet kaimiņvalsts iedzīvotāju atbalsts eiro divus gadus pēc ieviešanas pārsniedzis 70%. Eiro ir palīdzējis Igaunijas ekonomikai un stiprinājis mūsu kaimiņu ietekmi Eiropas Savienībā.
Pēc kāda kursa lati tiks mainīti pret eiro?
Latus pret eiro plānots bez komisijas maksas apmainīt pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro).
Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, ko atzīst arī uzņēmēji un iedzīvotāji, un to nav plānots mainīt. Nevienā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts. Tātad par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro.
Lats ir piesaistīts eiro kopš 2005. gada 1. janvāra, un kopš tā paša gada maija Latvija iekļāvās Valūtas kursa mehānismā (VKM II). Vismaz divus gadus ilga dalība VKMII ir viens no pieciem eiro ieviešanas (Māstrihtas) kritērijiem, lai novērtētu valūtas kursa atbilsmi valsts ekonomikai. Latvija ir bijusi šai mehānismā jau septiņus gadus, un lata piesaistes kurss eiro ir atbildis un atbilst tautsaimniecības attīstībai, tādēļ Latvijas Banka uzskata, ka ir pamatoti pāreju uz eiro veikt pēc kursa 0,702804 LVL/EUR, un tā līdz eiro ieviešanai jeb pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) lata piesaistes kursu nemainīs. Tas nozīmē, ka par saviem 100 latiem pēc eiro ieviešanas saņemsiet 142,29 eiro, un par 1000 latiem – 1422,87 eiro.
Vai reizē ieviesīs skaidras un bezskaidras naudas eiro?
Jā, Latvijā skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviesīs vienlaikus.
Cik ilgi varēs apmainīt skaidras naudas latus pret eiro?
Latus pret eiro pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro) un bez komisijas maksas varēs apmainīt neierobežoti ilgu laiku. Proti, Latvijas Bankas kasēs latus pret eiro varēs samainīt neierobežoti ilgu laiku, sešus mēnešus no eiro ieviešanas dienas tas būs iespējams kredītiestādēs, trīs mēnešus - 302 Latvijas pasta nodaļās.
Arī valūtas maiņas punktiem, kas piedāvās latu maiņu pret eiro, sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas tas būs jādara pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas.
Saskaņā ar aplēsēm 2013. gada sākumā pēc Latvijas pievienošanās eirozonai latus pret eiro bez maksas varēs apmainīt 245 kredītiestāžu filiālēs, 130 valūtas maiņas punktos visā Latvijā, 302 Latvijas pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs trīs pilsētās, kā arī eiro varēs izņemt 1178 bankomātos.
Cik ilgi apgrozībā būs vienlaikus lats un eiro?
Lati un eiro vienlaikus apgrozībā būs divas nedēļas no eiro ieviešanas dienas, t.i. no 2014. gada 1. janvāra līdz 14. janvārim.
Cik ilgi cenas veikalos un citur būs norādītas latos un eiro?
Cenas vienlaicīgi latos un eiro obligāti jānorāda trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, t.i., no 2013. gada 1. oktobra, līdz 2014. gada 30. jūnijam.
Pārdevēji iedzīvotāju ērtībām cenas abās valūtās var norādīt arī pirms un pēc šī laika.
Kādi ir ar latu pret eiro nomaiņas saistītie naudas summu noapaļošanas principi?
Naudas summas apaļo pēc ierastajiem matemātikas principiem
Naudas summas apaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata.
1) Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās;
2) Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu.
Piemēram, ja prece maksā 1 latu, kas pēc oficiālā kursa ir 1,4228… eiro, tad cena noapaļojama uz leju – uz 1,42 eiro. Ja prece maksā 3 latus, kas pēc oficiālā kursa ir 4,2686… eiro, tad cena noapaļojama uz augšu – uz 4,27 eiro.
Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku?
Ja iespējams, naudu turiet savā bankas kontā, jo bezskaidras naudas latu nomaiņa uz eiro notiks automātiski un bez maksas.
Atcerieties – ja skaidrā naudā vienā reizē vēlēsieties apmainīt vairāk nekā 3000 latu, bankas un Latvijas Pasts būs tiesīgi noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt apmaiņas veikšanu. Svarīgi arī zināt, ka, veicot liela apjoma darījumus ar skaidru naudu, bankas un Latvijas Pasts ir tiesīgi pieprasīt uzrādīt pasi vai personas apliecību (ID karti).
Ko iesākt ar vienu un divu latu kolekcijas monētām, piemēram, ar stārķa, sēnes un citiem attēliem? Vai ar šādām naudas vienībām varēs likumīgi norēķināties?
Pārejot uz eiro, iedzīvotāji šīs monētas varēs apmainīt tāpat kā citas latu naudas zīmes.
Arī īpašās latu apgrozības monētas varēs apmainīt pret eiro Latvijas Bankā, bankās, Latvijas Pastā. Latvijas Bankā lata banknotes un monētas varēs apmainīt neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas. Protams, cilvēki, kas to vēlēsies, īpašās apgrozības monētas, kā arī jubilejas un piemiņas monētas saglabās savās kolekcijās.
Kas atbild par eiro ieviešanu Latvijā?
Lēmums par eiro ieviešanu ir politisks – par to lemj valdība. Visus ar eiro ieviešanu saistītos jautājumus koordinē Finanšu ministrija.
Latvijas Banka (un citas eiro ieviešanas projektā iesaistītās institūcijas un organizācijas) nodrošina pāreju no latiem uz eiro skaidras un bezskaidras naudas norēķinos.
Kur ir pieejama informācija par pārejas norisi?
Vispilnīgāko informāciju par pāreju uz eiro iespējams atrast speciāli izveidotā interneta vietnē www.eiro.lv vai pa Finanšu ministrijas izveidoto informācijas tālruni 80003000. Informāciju par eiro banknotēm un monētām, kā arī eiro ieviešanas ekonomisko ietekmi varat atrast www.bank.lv sadaļā ES un eiro.
Kas tiek darīts, lai nodrošinātu ērtu un raitu pāreju uz eiro?
Eiro ieviešanai izstrādāts Nacionālais eiro ieviešanas plāns.
Latvijas valdība ir izveidojusi eiro ieviešanas projekta Vadības komiteju. Tās uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izvēle, Nacionālā eiro ieviešanas plāna izstrādes un īstenošanas kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Vadības komitejas padotībā ir piecas darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.
Viens no galvenajiem eiro ieviešanas projekta pamatprincipiem ir orientācija uz iedzīvotājiem, kam finanšu pakalpojumi nav viegli pieejami. Citiem vārdiem – tiek darīts viss, lai atvieglotu pāreju uz eiro norēķiniem tajos valsts reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi.
Kādi ir ieguvumi no pārejas uz eiro?
Ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai kopumā nosegs eiro ieviešanas izmaksas jau pirmajā gadā:
· Valsts kopumā iegūs, jo eiro veicinās tautsaimniecības attīstību un valsts budžetā būs vairāk naudas labklājības celšanai.
· Iedzīvotāju galvenais ieguvums ir augstāka labklājība. To nodrošinās iespējas papildus valsts budžeta naudu novirzīt sociālajām vajadzībām un tautsaimniecības attīstībai, kā arī lētāki kredīti ilgtermiņā. Zudīs arī valūtas maiņu saistītās neērtības un izdevumi.
· Galvenie ieguvumi uzņēmumiem saistīti ar ilgtermiņā lētākiem un drošākiem kreditēšanas līdzekļiem, labākām investīciju un eksporta iespējām, kā arī lētākiem pārrobežu maksājumiem un valūtas konvertācijas izmaksu samazinājumu.
Eiro ieviešana uzlabos Latvijas tautsaimniecības attīstību:
· Augstāki kredītreitingi nozīmē pievilcīgākas aizņēmumu likmes starptautiskos finanšu tirgos, kas ļauj būtiski samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus (10 gadu laikā ietaupījums varētu sasniegt 900 milj. eiro). Šo naudu būs iespējams atvēlēt citiem mērķiem – sociālajai jomai, izglītībai, veselības aizsardzībai u.c.
· Zemāks valsts kredītrisks radīs priekšrocības arī uzņēmējiem – zemākas finansējuma izmaksas palielinās investīciju iespējas, kā arī Latvija kļūs pievilcīgāka ārvalstu investoriem.
· Palielinoties eksportam un ārējai tirdzniecībai kopumā, uzņēmējiem būs labākas iespējas pelnīt, palielināt atalgojumu darbiniekiem un veidot jaunas darba vietas.
· Ekonomiskās aktivitātes kāpuma rezultātā straujāk augs iekšzemes kopprodukts (laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam par 8 miljardiem eiro vairāk, nekā neieviešot eiro). Papildus zemākām procentu likmēm šis ir otrs iemesls, kādēļ eiro ieviešana dos vairāk ieņēmumu budžetā, ko izmantot sabiedrības vajadzībām.
· Valūtas konvertācijas izmaksu atcelšana par savstarpējiem norēķiniem eiro nākamo 10 gadu laikā samazinās uzņēmēju un iedzīvotāju izdevumus par 700 miljoniem eiro.
· Valūtas devalvācijas bažu izzušana ir svarīga gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, tiem, kam kredīti ir eiro.
· Latvijas finanšu sistēmas noturību pret paniku tirgos būtiski stiprinās finanšu tirgu integrācija un banku iespēja aizņemties Eiropas Centrālajā bankā. Tas nozīmē, ka ievērojami samazinās valsts risks, ka kāda kredītiestāde problēmu gadījumā būtu jāglābj no budžeta naudas.
Galvenie ieguvumi iedzīvotājiem:
· Uzņēmējdarbības aktivitāte un straujāka ekonomikas attīstība veicinās pakāpenisku algu pieaugumu, kā arī jaunas darba vietas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.
· Samazinoties valsts budžeta izdevumiem (mazāki procentu maksājumi par valsts parādu) un palielinoties valsts budžeta ieņēmumiem straujākas iekšzemes kopprodukta izaugsmes dēļ, būtiski palielināsies līdzekļu apjoms, ko valsts var atvēlēt medicīnai, izglītībai, pensijām u.c. sociālajām vajadzībām, kā arī citām no valsts budžeta finansētām jomām.
· Zemākas procentu likmes, jo eiro zonā ir vienots finanšu tirgus visiem tā dalībniekiem – bankām, investīciju fondiem, apdrošinātājiem, pensiju fondiem u.c. Tas nozīmē lielākas iespējas gan aizņēmējiem, gan aizdevējiem, tostarp banku konkurences pieaugumu.
· Cilvēkiem ir iespēja salīdzināt preču vai pakalpojumu cenas dažādās valstīs, piemēram, svarīgākajiem pārtikas produktiem. Tādējādi, pastiprinoties konkurencei, attiecīgi aug arī preču un pakalpojumu kvalitāte un mazinās cenas.
· Eiro ieviešana veicinās arī tūrisma attīstību: gan Latvijas tūristiem, ceļojot pa daudzām Eiropas valstīm, gan tūristiem, kas iebrauc Latvijā no eiro zonas vairs nevajadzēs konvertēt valūtu. Vieglāka cenu salīdzināmība izpaudīsies arī sīvākā konkurencē tūrisma sektorā, un tūristiem būs lielākas izvēles iespējas, plānojot savu braucienu.
· Izzudīs valūtas konvertācijas izmaksas arī iegādājoties preces un pakalpojumus eiro zonas ietvaros, piemēram, iepērkoties internetā.
· Sagaidāms, ka pēc eiro ieviešanas starpvalstu maksājumi eiro no Latvijas maksās līdzīgi kā pašlaik iekšzemes latu maksājumi.
Galvenie ieguvumi uzņēmumiem:
· Zemāks valsts kredītrisks, radīs priekšrocības arī uzņēmējiem – zemākas finansējuma izmaksas palielinās investīciju iespējas, kā arī Latvija kļūs pievilcīgāka ārvalstu investoriem.
· Latvija iegūs lielāku stabilitāti un starptautisku uzticamību, tādēļ eksportējošajiem Latvijas uzņēmumiem eiro ieviešana nozīmēs lielāku partneru uzticību un plašākas eksporta iespējas.
· Būtiskus finansiālus ieguvumus eiro ieviešana nodrošinās uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darījumus, jo vairs nebūs jāveic valūtas konvertācijas savstarpēji norēķinoties eiro.
· Mazinoties valūtas riskam, saruks arī pārrobežu maksājumu izmaksas, un būs vieglāk prognozēt ienākumu un izmaksu plūsmu.
Kādas būs eiro ieviešanas izmaksas?
Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta. Ieguvumi no eiro ieviešanas šīs izmaksas nosegs jau pirmajā gadā.
Valsts sektora izmaksas: 8,6 milj. latu.
Izmaksas privātajā sektorā: aptuveni 115 milj. latu.
Finanšu ministrija apkopojusi šādas izmaksas valsts sektoram:
· Informācijas sistēmu pielāgošana – 3,5 milj. latu
· Skaidras naudas nomaiņa Latvijas Pastā – 1,5 milj. latu
· Sabiedrības informēšana – 1,4 milj. latu
· Papildu drošības pasākumi – 0,9 milj. latu
· Cenu novērošana u.c. nefinanšu sektora pasākumi – 0,3 milj. latu
· Pārējie izdevumi – 1 milj. latu
Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Banka nodrošinās pāreju uz eiro kā maksāšanas līdzekli gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, lai bez pārrāvuma turpinātu raitu naudas apriti valstī. Procesa "redzamākā", kā arī izmaksu ziņā nozīmīgākā daļa ir banknotes un monētas – organizējama Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu un tas kopā izmaksās ap 12 milj. latu.
Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.
Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?
Citu valstu pieredze apliecina, ka valūtas nomaiņas procesa dēļ cenas nav augušas vairāk kā par 0,2-0,3%.
Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums.
Ir novērtēts, ka eiro skaidras naudas ieviešanas ietekme uz kopējo inflācijas līmeni Igaunijā bija 0,3, Slovākijā – 0,25 un Maltā – 0,2 procentpunktu robežās. Tātad, objektīvi vērtējot, šī ietekme kopumā ir minimāla. Daudz lielāku cenu palielinājumu var izraisīt administratīvi regulējamo cenu palielinājumi, kā arī salnas pavasarī vai lietavas rudenī, ietekmējot ražas lauksaimniecībā un palielinot pārtikas produktu cenas.
Arī Latvijā eiro ieviešana neatstās būtisku ietekmi uz cenām, jo Ekonomikas ministrijas pārraudzībā tiek veikts cenu monitorings, tirgotāji tiks iesaistīti godīgas cenu noapaļošanas līgumā, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Svarīga ir arī sabiedrības līdzdalība iesaistīties godīga preču un pakalpojumu cenu pārrēķina kampaņā, neizmantojot negodīga komersanta pakalpojumus.
Vai ieviešot eiro Latvija neuzņemas pārāk lielu risku ciest zaudējumus gadījumā, ja eiro zonas valstīs padziļinās ekonomiskās problēmas?
Ja eiro zonas valstīs padziļināsies ekonomiskās problēmas, Latvijai papildu zaudējumi radīsies jebkurā gadījumā. Atrodoties eiro zonā varam līdzdarboties šo problēmu risināšanā.
Iestājoties eiro zonā apņemamies piedalīties arī kopīgā eiro zonas problēmu risināšanā gan citās eiro zonas valstīs, gan arī ja nepieciešams – pašu mājās. Līdzīga apņemšanās vada arī citas eiro zonas valstis, tādēļ jautājumu par eiro zonas valstu glābšanu nedrīkst uzlūkot tikai vienpusēji, t.i, no izmaksu aspekta.
Ekonomisko problēmu padziļināšanās eiro zonas valstīs Latvijai papildu zaudējumus radītu jebkurā gadījumā, jo Latvijas tautsaimniecība ir atvērta un integrēta Eiropas Savienībā. Esot eiro zonā, ekonomisko problēmu padziļināšanās gadījumā Latvijas finanšu sistēma būs daudz pasargātāka pret negatīvu ietekmi. Turklāt, tikai esot eiro zonā Latvija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu eiro zonas problēmu risinājumu ietvara izveidē, savukārt atrodoties ārpusē – mums atliek īstenot citu pieņemtos lēmumus.
Vai eiro ir uzticama valūta?
Eiro ir uzticama valūta. Tā ir otrā lielākā pasaules valūta – 40% globālo tirdzniecības darījumu tiek veikti eiro un 25% ārvalstu valūtu rezerves pasaulē tiek glabātas šajā valūtā.
To lieto arvien vairāk uzņēmumu un cilvēku pasaulē un arī Latvijā. Latvijā pusei iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi ir eiro, un ekonomikas nestabilitātes brīžos cilvēki steidza mainīt savus latus pret eiro.
Arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas eiro – gandrīz puse naudas tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% kredītu ir eiro, un 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro.
Vai ieviešot eiro Latvijai nevar nākties apmaksāt citu eiro zonas valstu parādus?
Par līdzšinējiem eiro zonas valstu parādiem Latvijai jāmaksā nebūs. Līdz šim izmantotie palīdzības instrumenti (divpusēji aizdevumi Grieķijai un Eiropas Finanšu stabilitātes instruments) savus mērķus jau ir izpildījuši un Latvija netiks iesaistīta finansējuma nodrošināšanā.
Latvijas iedzīvotāji var būt mierīgi – mums nebūs ar atpakaļejošu datumu jāiesaistās Grieķijas, Portugāles, Īrijas problēmu risināšanā.
Turpmāk atbalstu nodrošinās pastāvīgs krīzes risināšanas mehānisms - Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM). Iestājoties eiro zonā, arī Latvija kļūs par ESM akcionāru. Pēc būtības ESM ir apdrošināšanas polise, kurā eiro zonas valstis piedalās kā akcionāri, nepieciešamības gadījumā saņemot finanšu atbalstu. Lai pieņemtu lēmumu par ESM darbības pamatprincipu maiņu (piemēram, izmaiņām kapitālā un akciju struktūrā), būtu nepieciešams visu eiro zonas valstu finanšu ministru, tostarp potenciāli arī Latvijas, vienprātīgs lēmums.
Nav pamatots arī mīts, ka norakstīti Grieķijas valdības parādi – patiesībā daļu no Grieķijas valdības parāda bija spiesti norakstīt tikai privātie investori, bet pret oficiāliem aizdevējiem saistības būs jāpilda.
Cik ilgi varēs apmainīt latus pret eiro?
Latus pret eiro pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro) un bez komisijas maksas varēs apmainīt mūžīgi un neierobežotā apjomā.
Proti, Latvijas Bankas kasēs latus pret eiro varēs samainīt mūžīgi. Sešus mēnešus no eiro ieviešanas dienas tas būs iespējams arī kredītiestādēs, trīs mēnešus - 302 Latvijas pasta nodaļās.
Saskaņā ar aplēsēm 2014. gada sākumā pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai latus pret eiro bez maksas varēs apmainīt kredītiestāžu filiālēs, 302 Latvijas pasta nodaļās un Latvijas Bankā un tās filiālēs Daugavpilī un Liepājā, kā arī eiro varēs izņemt 1178 bankomātos.
Kā pret eiro tiks samainīti tie lati, kas atrodas banku kontos?
Banku kontos latu nomaiņa ar eiro notiks automātiski pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro).
Eiro ieviešanas dienā visi bezskaidrās naudas lati banku kontos tiks pārrēķināti un izteikti eiro pēc oficiālā maiņas kursa, un visi bezskaidras naudas darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Latvijas Bankas maksājumu sistēmās, sākot ar eiro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai eiro.
Vai būs kādi ierobežojumi bezskaidras naudas latu apmaiņai pret eiro?
Bezskaidrā nauda – nauda iedzīvotāju un uzņēmumu banku kontos tiks apmainīta automātiski 2014. gada 1. janvārī pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro) – bez maksas un bez jebkādiem ierobežojumiem.
Kas notiks ar manu latu norēķinu/maksājumu kontu bankā?
Klienta konta numurs saglabāsies nemainīgs. Kontā esošie lati tiks automātiski pēc oficiālā kursa bez maksas konvertēti uz eiro.
Ja bankas klientam ir, piemēram, divi konti – viens latos un otrs eiro, tad pēc eiro ieviešanas abi būs eiro konti. Divu mēnešu laikā, tas ir, līdz 2014. gada 28. februārim, klients varēs viena konta atlikumu pārskaitīt uz otru kontu un slēgt tukšo kontu bez bankas komisijas maksas par šo pakalpojumu.
Kas notiks ar manu maksājumu karti?
Maksājumu karte turpinās darboties bez jebkādām izmaiņām.
Maksājumu kartes eiro dēļ nav jāmaina, un katra karte turpinās darboties līdz tās termiņa beigām, kas norādīts uz kartes. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, izmantojot karti bankomātā, varēsiet saņemt tikai eiro vai arī varēsiet iemaksāt tikai eiro.
Kādu pēc 01.01.2014. es redzēšu maksājumu vēsturi konta izrakstā / pārskatā, ja aplūkošu to internetbankā?
Maksājumus, kas veikti līdz 2013. gada 31. decembrim, varēs redzēt latos, maksājumus, kas veikti pēc eiro ieviešanas – eiro.
Cik ilgi varēs norēķināties ar latiem?
Iedzīvotāju ērtībām paredzēta 2 nedēļu ilga abu valūtu – lata un eiro – vienlaicīga lietošana. Iedzīvotāji visus maksājumus šai laikā varēs veikt arī latos, atlikumu par veikto darījumu saņemot eiro.
Vai pēc eiro ieviešanas dienas tirdzniecības vietās varēs izdot atlikumu latos?
Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās atlikumu varēs izdot tikai eiro, bet ir daži izņēmumi. Sabiedriskajā transportā atlikumu varēs izdot valūtā, kurā tiek maksāts. Spēļu automāti un azartspēļu automāti laikā, kamēr apgrozībā lati un eiro, varēs izmantot vienu vai otru valūtu.
Vai būs apjoma ierobežojumi skaidras naudas latu apmaiņai pret eiro?
Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs apmainīt visu viņu rīcībā esošo skaidro naudu bez apjoma ierobežojumiem.
Vai latus pret eiro varēs samainīt arī valūtas maiņas punktos?
Ja sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas valūtas maiņas punkti izvēlēsies mainīt latus pret eiro, šo maiņu varēs veikt bez komisijas maksas.
Vai ir izdevīgi latus pret eiro samainīt jau iepriekš, pirms eiro ieviešanas?
Tas darāms vien tad, ja ir nepieciešamība pēc skaidras naudas eiro.
Jārēķinās, ka pirms eiro ieviešanas bankas un valūtas maiņas punkti ir tiesīgi noteikt citu apmaiņas kursu, kas var būt neizdevīgāks par oficiālo maiņas kursu.
Kādu naudu varēs saņemt bankomātos laikā, kad vienlaikus būs apgrozībā lati un eiro?
Līdz ar eiro ieviešanu latus bankomātos vairs nevarēs saņemt.
Lielākā daļa bankomātu izsniegs eiro no pirmās eiro ieviešanas dienas. Daļa – vecākās paaudzes – bankomātu kādu brīdi varētu būt atslēgti, lai tos sagatavotu eiro izsniegšanai.
Kā salīdzināt lata un eiro vērtību?
Cenas 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas būs norādītas gan latos, gan eiro.
Lats ir nomināli vērtīgāka valūta par eiro, tātad gan ieņēmumi – algas, pensijas un citi –, gan cenas eiro skaitliski būs lielākas. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk orientēties un pierast pie eiro vērtības, cenas un cita informācija norēķinu dokumentos 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, t.i. no 2013. gada 1. oktobra, līdz 2014. gada 1. jūlijam būs norādītas gan latos, gan eiro.
Kad Latvijas Banka piegādās banknotes bankām un bankas – veikaliem?
Latvijas Banka mēnesi pirms eiro ieviešanas sāks piegādāt eiro banknotes un monētas komercbankām, lai tās savukārt divas nedēļas pirms varētu sākt nodrošināt savus klientus – tirdzniecības uzņēmumus u.c.
Cik maksās eiro banknošu un monētu izgatavošana?
Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Banka nodrošinās pāreju uz eiro kā maksāšanas līdzekli gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, lai bez pārrāvuma turpinātu raitu naudas apriti valstī.
Procesa redzamākā, kā arī izmaksu ziņā nozīmīgākā daļa ir banknotes un monētas – organizējama Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu un tas kopā izmaksās ap 12 milj. latu.
Kas notiks ar latu banknotēm un monētām pēc eiro ieviešanas?
Latu banknotes tiks sasmalcinātas un iznīcinātas. Metāla nauda tiks sasmalcināta un metāls pārdots, ienākumus izmantojot eiro monētu iegādei.
Kā to paredz Eiro ieviešanas kārtības likums, latu naudas zīmes tiks iznīcinātas, taču Latvijas Banka uzrunās Latvijas muzejus, lai pilni lata komplekti būtu saglabāti vēsturei. Visu no apgrozības izņemto latu uzglabāšana nepieciešamības gadījumam būtu dārgāka nekā to saražošana no jauna.
Kādām monētām un banknotēm varēs norēķināties kases automātos (piemēram, autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās) laikā, kad apgrozībā būs gan latu, gan eiro monētas?
Kases automātos no pirmās eiro ieviešanas dienas paredzēts norēķināties tikai eiro monētās un banknotēs
Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem, kas izteikti latos?
Spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0.702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro). Automātisko pārrēķinu nosaka Eiro ieviešanas kārtības likums.
Tas pats attiecas uz visiem citiem līgumiem, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem.
Latu kredīti, pārejot uz eiro, kļūs lētāki. Kredīta likmi veido mainīgā daļa un bankas pievienotā likme. Eiro mainīgās likmes jeb Euribor ir zemākas un stabilākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor likmēs – tātad samazināsies.
Turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos būtiski pieaug, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat trīs, četras reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem. Savukārt eiro likmes pat krīzes laikā bijušas zemas un stabilas.
Kas notiks ar debetkartēm un kredītkartēm, kas izsniegtas norēķiniem latos?
Latu kredītkaršu un debetkaršu atlikumi tiks automātiski pārrēķināti eiro, izmantojot oficiālo pārejas kursu.
Kā līgumos, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem, latos izteiktās summas tiks pārrēķinātas automātiski?
Šīs summas tiks pārrēķinātas automātiski, izmantojot oficiālo pārejas kursu.
Kā un kad eiro tiks izteikti latos izdotie vērtspapīri?
Eiro ieviešanas dienā latos izdotie vērtspapīri tiks denominēti no latiem uz eiro, ievērojot oficiālo pārejas kursu, kā arī noteiktos noapaļošanas principus.
Akciju nominālvērtība tiks izteikta eiro un eiro centos, sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta veselos eiro. Katra individuālā investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru nominālo apmēru izteiks eiro centos.
Kas notiks ar dāvanu kartēm un citiem maksājuma instrumentiem, uz kura attēlota nominālvērtība, kas izteikta latos?
Dāvanu kartes vai citi maksājumu instrumenti latos pēc eiro ieviešanas dienas būs derīgi līdz tajos noteiktā termiņa beigām.
Dāvanu karšu vai citu maksājumu instrumentu summas latos tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc oficiālā pārejas kursa.
Kas mainīsies iedzīvotāju un banku maksājumos Latvijā pēc eiro ieviešanas?
Visi darījumi un maksājumi bankās no eiro ieviešanas pirmās dienas tiks veikti tikai eiro.
Latvijas Bankas maksājumu sistēmās, sākot ar eiro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai eiro, saglabājot līdzšinējos maksājumu izpildes principus starp Latvijas bankām.
Vai Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir sagatavotas eiro ieviešanai?
Jā, Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir gatavas eiro ieviešanai.
Jau kopš 2007. gada Latvijas Banka kopā ar citām Eiropas Centrālo Banku Sistēmas dalībniecēm nodrošina Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 darbību. TARGET2 nodrošina ar Eirosistēmas monetārās politikas operācijām saistītus norēķinus, starpbanku darījumus, liela apjoma un steidzamu klientu maksājumus, kā arī citu ES maksājumu sistēmu gala norēķinus. Latvijas Banka uztur TARGET2-Latvija komponentu, kuras dalībnieki it Latvijas komercbankas, Latvijas Banka un Valsts kase.
Latvijas Banka uztur klientu maksājumu sistēmu EKS (Elektroniskā klīringa sistēma), kas nodrošina ātru un efektīvu norēķinu veikšanu latos un, sakot no 2008. gada, arī eiro valūtā. Kopš 2010. gada novembra, EKS ir SEPA (vienotā eiro maksājumu telpa) prasībām atbilstoša sistēma un ar EKS palīdzību, bankas var izpildīt un saņemt savu klientu maksājumus eiro visās ES valstīs, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako. EKS nodrošina iespēju eiro maksājumus ES ietvaros izpildīt vienas darbadienas laikā.
Vai naudas pārskaitījumu komisijas maksa uz eiro zonas valstīm samazināsies?
Sagaidāms, ka pēc eiro ieviešanas starpvalstu maksājumi eiro no LV maksās līdzīgi kā šobrīd iekšzemes latu maksājumi.
Jau kopš 2003. gada, maksājuma komisijas maksai jābūt vienādai kā iekšzemes, tā pārrobežu eiro maksājumiem uz Eiropas Ekonomiskās telpas valstīm.
Latvijai iestājoties eiro zonā visi šobrīd latos veiktie iekšzemes maksājumi kļūs par iekšzemes maksājumiem eiro. Latvijas Banka nesaskata pamatojumu, lai, pārejot uz eiro, pieaugtu iekšzemes maksājumu komisijas maksas. Tādēļ sagaidām, ka pēc eiro ieviešanas starpvalstu maksājumi eiro no Latvijas maksās līdzīgi kā pašlaik iekšzemes latu maksājumi.
Maksājumu komisijas maksas lielums, tāpat kā līdz šim būs atkarīgs no banku konkurences, sniedzot maksājumu pakalpojumus.
Vai reizē ar latu nomaiņu pret eiro pārskaitījumi uz citām eiro zonas valstīm kļūs ātrāki?
Maksājumi uz citām eiro zonas valstīm būs tik pat ātri kā šobrīd – saņēmējam tie jāsaņem vēlākais nākamajā darba dienā.
To nosaka ES normatīvie akti un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Šis nosacījums būs spēkā arī pēc latu nomaiņas ar eiro. Bankām jau šobrīd ir pieejamas maksājumu sistēmas, kas ļauj maksājumus eiro veikt pietiekoši ātri.
Kas kontrolēs, vai kāds latu nomaiņu pret eiro neizmanto iedzīvošanās nolūkos?
Savās atbildības jomās likuma ievērošanu kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Satiksmes ministrija un nodokļu administrācija.
Svarīga ir arī sabiedrības līdzdalība iesaistīties kampaņā par godīgu preču un pakalpojumu cenu pārrēķina kampaņā, neizmantojot negodīga komersanta pakalpojumus.
Vai ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties ārpus Latvijas?
Jā, visu eiro zonas valstu izlaistās eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis citās eiro zonas valstīs.
Tas nozīmē, ka, piemēram, ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties Portugālē un ar Itālijas monētām – Latvijā. Izņēmums būs eiro jubilejas un piemiņas monētas, kuras būs oficiāls maksāšanas līdzeklis tikai tajā valstī, kur tiks izlaistas.
Kas ir eiro?
Eiro ir Eiropas Savienības vienotā valūta. Tā šobrīd ir ieviesta 17 ES valstīs, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi – par Ekonomikas un monetāro savienību.
Kāds ir pareizais Eiropas vienotās valūtas nosaukums latviski – eiro vai euro?
Eiropas vienotās valūtas nosaukums ir euro. Taču ikdienas saziņā varam lietot (un visbiežāk arī tiek lietots) eiro.
Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 4. punkts nosaka, ka Eiropas Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro. Atbilstoši 1998. gada 3. maija Padomes Regulai Nr. 974/98 «Par euro ieviešanu» un Eiro ieviešanas kārtības likumam valūtas nosaukums ir euro. Tomēr tas neliedz ikdienas saziņā izmantot nosaukumu eiro, kas latviešu valodā jau ir iegājies. Tiesību aktos lietojams euro (slīprakstā).
Kā radās ES vienotās valūtas nosaukums un kāds ir tās grafiskais simbols?
ES vienotās valūtas nosaukums simbolizē Eiropu.
Eiro grafiskais simbols ir €.
ES vienotās valūtas euro nosaukumu Eiropadome apstiprināja 1995. gada decembrī Madridē, pieņemot lēmumu1999. gada 1. janvārī ieviest vienoto valūtu kā bezskaidras naudas norēķinu vienību 11 ES valstīs.
Vienotās eiro valūtas grafiskais simbols € veidots, izmantojot grieķu alfabēta burtu epsilons, un simboliski iezīmē arī vārda Eiropa pirmo burtu. Divas horizontālās svītras apzīmē eiro stabilitāti.
Eiro grafiskās zīmes krāsas ir zilā un dzeltenā.
Eiro valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) ir EUR.
Kad tika izveidota vienotā valūta?
Bezskaidras naudas veidā kopīgo valūtu ieviesa 1999. gada 1. janvārī. Vēl pēc trim gadiem – 2002. gada 1. janvārī – eiro zonā apgrozībā laida eiro skaidro naudu, tai pakāpeniski aizvietojot nacionālās naudas vienības.
Kurās valstīs apgrozībā ir eiro?
Šobrīd eiro ir oficiālajā apgrozībā 17 valstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.
Kad eiro ieviesīs ES valstis, kas to vēl nav izdarījušas?
Šāds lēmums ir atkarīgs no katras konkrētās valsts paveiktā ekonomikas kritēriju izpildē.
Vai eiro ir stabila valūta?
Eiro ir tikpat stabila valūta kā citas globālās valūtas – ASV dolārs, Japānas jena, Lielbritānijas mārciņa.
Eiro vērtība, izteikta citās valūtās, nepārtraukti mainās atkarībā no eiro un attiecīgās valūtas pieprasījuma un piedāvājuma.
Kas nosaka eiro kursu pret citām valūtām?
Eiro vērtība, izteikta citās valūtās, nepārtraukti mainās atkarībā no eiro un attiecīgās valūtas pieprasījuma un piedāvājuma.
Eiro ir viena no svarīgākajām pasaules valūtām, jo tā pārstāv ļoti nozīmīgu pasaules ekonomikas daļu – Ekonomikas un monetāro savienību ar 17 valstīm, kas nākotnē vēl pieaugs.
Valūtas kursu pret citām valūtām nosaka attiecīgo ekonomiku attīstība un ekonomiskais potenciāls, procentu likmju starpība starp valūtām, kā arī pieprasījums un piedāvājums no investoriem. Piemēram, labas ziņas par eiro zonas ekonomisko attīstību vai eiro procentu likmes celšana var izsaukt lielāku pieprasījumu pēc eiro un tā kursa pieaugumu.
Kādu nominālu eiro banknotes ir apgrozībā?
Eiro ir septiņi banknošu nomināli: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tātad no lata atšķirīgs ir tikai 200 eiro banknotes nomināls.
Vai eiro banknotes visās eiro zonas valstīs ir vienādas?
Eiro banknotēm ir vienots dizains visās eiro zonas valstīs.
Banknošu priekšpusē jeb aversā attēloti dažādi arhitektūras elementi – logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību. Naudas zīmju aizmugurē jeb reversā attēlotie tilti ir cilvēku sadarbības simbols. Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs. Katra nomināla banknote ir atšķirīgā krāsā un lielumā.
Ar 2013. gadu eiro zonā sākusies otrās – Eiropas – sērijas eiro banknošu ieviešana. Jaunās banknotes būs vienādas visās valstīs, taču to dizains nedaudz atšķirsies no pirmās sērijas eiro banknotēm.
Kas ir eiro banknošu dizaina autors?
Eiro banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina.
Viņa piedāvājums tika izvēlēts, pamatojoties uz konkursa un sabiedrības aptaujas rezultātiem.
R. Kalina zīmējumiem izvēlējās tēmu Eiropas laikmeti un stili. Tajos attēloti septiņu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili: antīkais 5 eiro banknotei, romānika 10 eiro banknotei, gotika 20 eiro banknotei, renesanse 50 eiro banknotei, baroks un rokoko 100 eiro banknotei, 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra 200 eiro banknotei un modernā 20. gadsimta arhitektūra 500 eiro banknotei.
Logi un durvju ailes ir galvenās iezīmes banknošu aversā, bet tilti – banknošu reversā. Attēli veidoti, izmantojot tipisku attiecīgā laikposma arhitektūras stilu, nevis konkrētas celtnes.
Otrās (Eiropas) sērijas eiro banknotēs, kuras sāks pakāpeniski ieviest no 2013. gada 2. maija, uzlaboti pretviltošanas elementi, kā arī nedaudz izmainīts dizains. Uz jaunajām eiro banknotēm joprojām būs redzami pirmās sērijas laikmetu un stilu motīvi un izmantotas tās pašas dominējošās krāsas, taču jauno pretviltošanas elementu dēļ tās izskatīsies nedaudz atšķirīgi.
Otrās sērijas eiro banknošu dizaina atjaunināšana tika uzticēta vācu autoram Reinholdam Geršteteram.
Kādas izmaiņas gaidāmas saistībā ar otrās sērijas eiro banknošu laišanu apgrozībā?
Ar 2013. gadu eiro zonā sāksies otrās – Eiropas – sērijas eiro banknošu ieviešana. Tajās uzlaboti vairāki pretviltošanas elementi. Tie ir viegli pamanāmi.
Nepārtraukti tiek domāts par eiro banknošu attīstību, tostarp modernāko pretviltošanas elementu iestrādāšanu. Jaunās – Eiropas – sērijas banknotes apgrozībā tiks ieviestas pakāpeniski vairāku gadu garumā. Kā pirmo2013. gada 2. maijā apgrozībā laidīs jauno 5 eiro banknoti.
Kādu laiku pirmās sērijas 5 eiro banknotes tiks emitētas vienlaikus ar jaunajām 5 eiro banknotēm, lai izlietotu atlikušos krājumus. Abu sēriju banknotes apgrozībā būs vienlaikus. Diena, kad pirmās sērijas banknotes pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tiks izziņota savlaicīgi. Tomēr pirmās sērijas banknotes vienmēr saglabās savu vērtību un tās neierobežotu laiku varēs apmainīt eiro zonas valstu nacionālajās centrālajās bankās.
Kādu nominālu eiro monētas ir apgrozībā?
Apgrozībā laistas astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas: 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.
Vai eiro monētas visās eiro zonas valstīs ir vienādas?
Visu astoņu nominālu monētu aizmugures jeb reversa zīmējums katrā eiro zonas valstī ir atšķirīgs, bet monētu priekšpuse visās eiro zonas valstīs ir vienāda.
Monētu reversā katra eiro zonas valsts kaļ pašas izraudzītu simboliku. Eiro un centu monētu vienādajā pusē vienā no trim dažādiem veidiem attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes.
Kas ir eiro monētu dizaina autors?
Eiro monētu vienotās puses dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Luks Luikss.
Vai eiro monētas izlaistas arī valstīs, kas nav eiro zonā?
Jā - Vatikānā, Monako un Sanmarino.
Vai Latvijā izlaistām eiro naudas zīmēm būs atšķirīgs dizains?
Banknotēm visās eiro zonas valstīs dizains ir vienots, bet, tāpat kā ikviena eiro zonas valsts, arī Latvija kals monētas ar nacionālo reversa dizainu.
Kas būs attēlots uz Latvijas eiro monētām?
Tautas ideju konkursā noskaidrots, ka Latvijas eiro monētas rotās mums būtiski simboli – uz 1 un 2 eiro monētām tautumeitas portrets no sudraba pieclatnieka. Uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis un uz 1, 2 un 5 centu monētām Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis.
Vai Latvijā būs pieejamas tikai Latvijas eiro monētas?
Visas eiro naudas zīmes ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā. Tātad arī Latvijā, kad šeit ieviesīs eiro, varēs norēķināties un cilvēku makos nonāks dažādas eiro monētas.
Pārsvarā gan būs sastopamas eiro monētas ar Latvijas simboliku. Citu dalībvalstu izlaistās eiro monētas Latvijā galvenokārt nonāks tūrisma ceļā.
Ja monētas ar Latvijas simboliem tiks vestas ārā no valsts, mēs drīz vien zaudēsim savas eiro monētas un būsim spiesti lietot svešas? Vai monētas tiek šķirotas un tālāk nosūtītas pa savām valstīm?
Visas eiro monētas ir derīgas visās eiro zonas valstīs. Patiešām norēķinos Latvijā parādīsies arī citās valstīs izlaistās monētas, savukārt Latvijas eiro monētas nonāks apritē citās Eiropas Savienības valstīs un vēstīs par Latviju.
Uz citām valstīm ļaudis parasti izved nelielu daudzumu skaidras naudas atlikumu monētās to svara dēļ. Tādējādi katrā valstī apgrozībā vairumā gadījumu cirkulē šajā valstī izlaistās eiro monētas. Īpaša monētu šķirošana un nosūtīšana atpakaļ valstīm, kurās tās izlaistas, netiek veikta. Monētas ar laiku nolietojas un tiek aizvietotas ar jaunām.
Kur var iepazīties ar eiro naudas zīmju paraugiem?
Ar eiro naudas zīmju paraugiem var iepazīties Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē: www.ecb.eu un Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv.
Latvijas eiro monētu reversa dizainparaugi ir apskatāmi Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv.
Tuvojoties eiro ieviešanai, iedzīvotāji saņems drukātu un cita veida informāciju par eiro naudaszīmēm un to pretviltošanas pazīmēm.
Vai ir veikti īpaši pasākumi, lai palīdzētu neredzīgajiem un vājredzīgajiem atšķirt dažādās eiro banknotes?
Viens no uzskatiem eiro banknošu izstrādes pamatā bija, ka labs dizains neredzīgajiem un vājredzīgajiem ir labs dizains visiem. Tāpēc eiro banknotes ir vienkārši izmantot.
Katrai no septiņām banknotēm ir mazliet atšķirīgs izmērs. Tāpēc neredzīgajiem un vājredzīgajiem vajadzētu būt vieglāk tās atšķirt. Turklāt daži banknošu dizaina elementi veidoti reljefā iespiedumā, izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas (dobspiedi).
Vājredzīgie var viegli atšķirt banknotes, jo:
katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa (piem., 20 eiro banknote ir zila);
lai nošķirtu katru nākamās nominālvērtības banknoti, izvēlētas spilgti kontrastējošas krāsas (piem., sarkana 10 eiro banknotei, zila 20 eiro banknotei);
katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem, trekniem cipariem.
Kā eiro naudas zīmes nodrošina pret viltojumiem?
Eiro banknotēs ir iestrādāti vairāki drošības elementi, kuru viltošana ir ļoti sarežģīta, piemēram, ūdenszīme, sīkdruka, metalizētā josla, metalizētā zīme, dobspiedes tehnoloģija, optiski mainīgā krāsa, caurskates zīme un citas.
Vai eiro vilto biežāk nekā latus?
Eiro banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, un viltojumu apjoms pret kopējo naudas daudzumu apgrozībā ir niecīgs.
Viltojumu izplatīšana eiro zonā gan ir iespējamāka tās teritorijas lieluma un ievērojami lielākā iedzīvotāju skaita dēļ. Bez tam eiro viltojumu izgatavošanai noziedzniekiem ir izdevīgāk ieguldīt lielākus līdzekļus (pagrīdes tipogrāfijās u.tml.).
Nepārtraukti tiek domāts par eiro banknošu attīstību, tostarp modernāko pretviltošanas elementu iestrādāšanu. Ar 2013. gadu eiro zonā sāksies otrās – Eiropas – sērijas eiro banknošu ieviešana. Tajās uzlaboti vairāki pretviltošanas elementi (ūdenszīme, hologramma, reljefais iespiedums, pretviltošanas josla u.c.). Tie ir viegli pamanāmi.
Kur drukās Latvijas eiro banknotes?
Eiro banknošu izgatavošanai Latvijas vajadzībām sadarbībā ar citu valstu centrālajām bankām tiks organizēts atklāts konkurss starp Eiropas Centrālās bankas autorizētajām naudas spiestuvēm. Pirmajā – eiro ieviešanas – gadā banknotes aizņemsimies no citām eiro zonas valstīm.
Kur kals Latvijas eiro monētas?
Latvijas eiro monēta kals Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve (Vācija). Tā tika izvēlēta atklātā konkursā, kurā piedalījās piecas kaltuves.
Vai tiek izlaistas eiro jubilejas monētas? Vai tādas būs ar Latvijas sižetiem?
Arī pēc eiro ieviešanas Latvija plāno izlaist jubilejas monētas ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem.
Kolekciju monētas tiks izlaistas ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā, kā līdz šim. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū. Šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. To nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības.
Katru gadu katrai dalībvalsti ir tiesības izlaist vienu īpašo (piemiņas) 2 eiro monētu, kas veltīta valsts, Eiropas pasaules nozīmes notikumam. Papildus var tikt izlaista vēl otra 2 eiro monēta kāda kopēja ES valstu projekta ietvaros, piem., ES vai EMU jubileja
AVOTS: LATVIJAS BANKA, EIRO.LV