«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»
Īstā zelta vērtības novērtēšana
Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:
Kādas pārmaiņas zelta tirgū ir gaidāmas pēc 3-5 gadiem?
Vai nepastāv varbūtība, ka zelta vērtība var atgriezties atpakaļ uz 300 - 400 USD par vienu trojas unci?
Kas notiks, kad nekustamie īpašumi tiks uzskatīti par drošiem un pasaules ekonomika atkal sāks augt?
Kas notiks, kad naftas cenas samazināsies un ieguldījumi zaļās enerģijas tehnoloģijās vairs nebūs droši?
Cik droši mēs jūtamies, ieguldot kompānijās kurām ir/nav veikta fundamentāla uzņēmuma analīze?
Pašlaik pastiprināti uzmanību vajadzētu pievērst kaut vai tam, ka zelta izstrādājumus (gredzenus, ķēdītes, auskarus utt.) pārdod, lai uzpircēji tos vienkārši pārkausētu zelta stienīšos. Kāda te pievienotā vērtībā? Kāpēc pēkšņi izstrādājumi, kuros ir ieguldīts darbs, kļūst nevērtīgāki par vienkāršiem zelta stienīšiem? Vai tas nenozīmē tikai to, ka zelta cena ir pārvērtēta? Piemēram, Indijas valdība šajā laikā rīkojās gudri, palielinot nodokli zelta pirkumiem, tādējādi ierobežojot iedzīvotājus tērēt savus līdzekļus zelta izstrādājumos, kam cena ir strauji pieaugusi un, iespējams, turpinās paaugstināties. Indijā bija lielākais zelta izstrādātāju noieta tirgus, kas, pēc nodokļu paaugstināšanas, ir būtiski samazinājies.
Novērtējiet naftas produktu vērtību!
Līdzīgi kā ar zeltu, ir ar naftas produktiem. Ilgi naftas produktu vērtība bija zem 50 USD par barelu, kas šobrīd ir krasi mainījusies. Tā ir pieaugusi līdz 100 USD par barelu, līdz ar to ir auguši ieguldījumi zaļās enerģijas jomā. Tomēr, cik gan veiksmīgi varētu būt ieguldījumi zaļajā enerģijā, ja fosilajai enerģijai samazinātos cena? Vai šie ieguldījumi atmaksāsies? Jebkurā gadījumā, lai zaļā enerģija turpinātu attīstīties, ir nepieciešamas investīcijas attīstības izmaksas. Cilvēkiem vajadzētu domāt nevis viena gadu griezumā, bet gan ilgtermiņā, vismaz 3-5 gadus uz priekšu.
ASV pašlaik ir lielākā naftas patērētājvalsts, turklāt paziņojusi, ka 2-3 gadu laikā ražošanas apjomi būs lielāki nekā Saūda Arābijai, kas ir lielākā naftas ražotāja pasaulē, un kļūs par Net Exports. Tas nozīmē, ka valstīs, kuru ienākumi ir atkarīgi no naftas eksporta, iespējams, kritīsies tās vērtība. Pašlaik Amerikā sakarā ar naftas urbumu strauju atjaunošanu, tiek nodrošināta laba atdeve investīciju fondiem, kas iegulda tehnoloģijās urbumu labākai veikšanai, naftas produktu transportēšanai un pārstrādei. Šie ieguldījumi jau vien nesīs labu peļņu vairāku gadu, ja ne desmitu garumā.
Ar ieguldījumiem zaļajā enerģijā ir jābūt piesardzīgiem
Zaļā enerģija un ieguldījumi pašreizējos naftas cenas augstumos daļai ir peļņu nesoši. Tomēr, cik ilgi naftas cena turēs savu pašreizējo vērtību? Vai zaļā enerģija būs aktuāla, ja naftas cena būtiski kritīsies? Bloomberg televīzijā ir izskanējušas prognozes, ka 2013. gadā zaļās enerģijas pasūtījumi samazināsies par 80-90%. Ko tas nozīmē zaļās enerģijas uzņēmējdarbībai? Ir skaidrs, ka nākamajā gadā liela daļa atgriezīsies pie fosilajiem resursiem, jo to cena visdrīzāk būs zemāka nekā tā ir pašlaik. ASV spēs sevi nodrošināt ar fosilajiem resursiem, jo pašlaik ir lielākā importētājvalsts.
Novērtējiet ieguldījumus nekustamajos īpašumos!
Pašlaik drošākais ieguldījums ar pozitīvu pieaugumu nākotnē un minimālu iespēju kristies vai samazināties, ir ASV nekustamajam īpašumam. Lai stimulētu tā pieaugumu, tiek veikts ievērojams darbs. Federālo rezervju sistēma (FED) paziņoja, ka uzpirks vairāk kā 40 miljardus hipotēku garantētus aktīvus katru mēnesi, kamēr nesāks būtiski pieaugt nekustamo īpašumu vērtība. Līdz ar to, šie ieguldījumi ilgtermiņā savu vērtību noteikti nezaudēs.
Varens Bafets (Warren Buffet), kas ir Amerikas biznesa magnāts, investors un filantropists, mēnesi atpakaļ paziņoja, ka labprāt nopirktu 100 000 mājas, ja vien tas fiziski būtu iespējams. Problēma ir tā, ka katrai individuālajai mājai nepieciešams izpētīt lokāciju, iespējamo vērtību nākotnē un citus aspektus. Norvēģijas pensiju fonds pieņēmis lēmumu uzpirkt tirdzniecības centrus ASV, izmatojot Eiropā ietekmīgās finansiālās aizsardzības AXA Group pakalpojumus. Globālie investīciju menedžeri, Black Rock, un citas lielas ASV investīciju kompānijas pieņēmušas lēmumus uzpirkt 10 000 mājas desmit lielākajās pilsētās nekustamā īpašuma tirgus buma laikā, kad to vērtība bija visaugstākā - 300 000 USD, bet tagad ir samazinājusies uz 100 000 USD. Līdz ar to ir skaidrs, ka nekustamie īpašumi 2013. gadā Amerikā vairs zemāk nekritīs, bet strauji attīstīsies un to vērtība augs. Pie tam, FED domā par to, lai, pieaugot nekustamo īpašumu cenām, cilvēki iegūtu papildus ienākumus no nekustamo īpašumu pieauguma, kas veicinātu patēriņu, līdz ar to kopprodukta pieaugumu. Nopirktās mājas būs bēdīgā stāvoklī, kas nozīmē tikai to, ka tas pozitīvi ietekmēs nodarbinātības līmeni Amerikā – būs nepieciešamas darbaspēks, lai tās restaurētu.
Kompāniju akcijas ASV LEN (Lennar Corp), TOL (Toll Brothers) un citas, kas nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem, 2012. gadā jau ir pieaugušas par vairāk kā 300%.
Salīdziniet un novērtējiet divu veidu ieguldījumus kompānijā!
Kompānijas indekss ir pieaudzis par 20 vai 30%. Vai šādu indeksu vispār kāds var pirkt, nezinot, kas zem tā slēpjas – cik turīga ir kompānija, kādas preces tā tirgo, ar ko tai ir saistības, kāds bija pieauguma iemesls, kādi sasniegumi kompānijai un tās vadībai ir bijuši iepriekšējos 10 gados? Kāda reputācija ir uzņēmuma vadībai? (Profesionāla uzņēmuma vadība kompānijas pieaugumu var nodrošināt īsā laika periodā).
Kāda ir neto vērtība kompānijai, kas pēdējos 10 gados ir stabili maksājuši dividendes. Vai tā ir bez parādiem un ik gadu naudas plūsma no pamatdarbības pieaug par 10-20%? Vai ieguldījumi šādā kompānijā nebūtu drošāki? Šeit minami arī gadījumi, kad kompānija pārtraukusi dividenžu izmaksu, jo ir neskaidra tirgus situācija, līdz ar to akciju cena ir nokritusies, ir zemāka vai vienāda ar bilances vērtību.
Secinājums
Ir skaidrs, ka ieguldījumi kompānijā, kura analizē un novērtē tirgus situāciju, noteikti ir drošāka nekā ieguldījumi kompaniju indeksā, kas konkrētā gadā ir nodrošinājis labu rezultātu.
Kā lielisku piemēru var minēt Grieķiju. Ir izskanējuši viedokļi, ka Grieķijā nevajag ieguldīt neko, jo valsts tūliņ bankrotēs, tomēr akciju indekss tris mēnešos ir pieaudzis par 100%, bet banku akcijas par 200-300%. Vai Grieķijai var atņemt sauli un zemi, kas gadā ražu dod 3 reizes? Jebkurā gadījumā valstī būs kompānijas, kas veiksmīgi attīstīsies uz esošā tirgus fona. Grūtāk veiksies kompānijām, kurām ir aizņēmumi un, kurām nav brīvo līdzekļu. 80% no aptaujātajiem pasaules investoriem izvairās no investīciju ieguldīšanas Grieķijā, kā rezultātā, akciju cenas ir nokritušas par vairāk kā 50%, kā arī daudz kompāniju akcijas ir kļuvušas nevērtīgas. Tie, kas tagad veic investīcijas, balstoties uz kompānijas analīzi, zina, ka tuvākajā nākotnē to vērtība var būtiski pieaugt..
Piemēram, vispasaules slavenais atspirdzinošais dzēriens CoCa-Cola, neskatoties uz krīzi, ražo pudeles priekš Coca-Cola dzērieniem un ir tik pat lielā apjomā kā pirms krīzes, kaut gan akciju vērtība ir nokritusies. Tāpat ir arī ar kompānijām, kas ražo elektrību vai tirgo naftas produktus vai sniedz ostas pakalpojumus, kuras par pieprasījumu pēc viņu pakalpojumiem nesūdzas, kaut gan daudzu kompāniju akcijas ir sasniegušas neredzētus minimumus. Tieši tagad būtu īstais laiks novērtēt, kas notiek Grieķijā un savus līdzekļus ieguldīt kompānijās, kurām tuvākajā nākotnē varētu būt izaugsme un ir bez parādiem.
Vērtējiet akciju tirgu ilgtermiņā!
Veicot ieguldījumus pilnīgi netradicionālā formā, ir daudz lielāka iespēja, ka līdzekļi nesamazināsies, bet gan kad tirgus atgūsies nesīs labus augļus. Ieguldījumus vajadzētu veikt kompānijās, kurās akciju vērtība līdzinās bilances vērtībai bez prēmijas. Tā ir izdevība iegūt papildus peļņas procentus, jo aktīvi ir nenovērtēti uz vispārējā panikas (eiro zonas bankrots) fona ieguldījuma brīdī un ir ar augstu nākotnes perspektīvu. Veicinot šādu līdzekļu ieguldīšanu un domāšanu, tiktu saglabāti cilvēku pensijas līdzekļi un atdeve nākotnē. Katram vajadzētu izpētīt, kas akciju tirgū notiks pēc 3-5 gadiem nevis veikt ieguldījumus, balstoties uz šī gada indeksa pieaugumu, nezinot, kas zem tā slēpjas.
