Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.
Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.
Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.
Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Arī pērn grozījumu projekta iniciatori norādīja uz Saeimā saņemto portāla "ManaBalss.lv" aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā bija parakstījuši vairāk nekā 50 100 atbalstītāju.
Nespēj samaksāt
Iniciatīvas grupas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam, pārstāvis Esteris Hiršsons norādīja, ka šādai iniciatīvai ir vairāki iemesli, Proti, krīzes laikā izstrādātais NĪN tikai dažu apkaimē notikušu darījumu dēļ var pārsniegt iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to spējas samaksāt šo nodokli. "Parasti tas rezultējas ar piespiedu īpašuma pārdošanu un tā konfiskāciju," uzsvēra E. Hiršsons.
Tādējādi ar šī nodokļa palīdzību pati valsts nodrošina īpašumu atņemšanu mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, to atdodot turīgākajiem cilvēkiem. Pēc E. Hiršsona sacītā, faktiski tiekot veicināta segregācija, kuras pamatā ir ienākumu līmenis un līdz ar to arī dzīvesvieta. "Protams, šādas tendences ir novērojamas arī citās valstis, tomēr tur tas notiek brīvā tirgus darbības, nevis valsts rīcības rezultātā," uzsvēra E. Hiršsons.
Viņš norādīja uz iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā un īpašumu konfiskāciju, proti, 2019. gadā tikai nesamaksātā nekustamā īpašuma nodokļa dēļ īpašums konfiscēts 5000 iedzīvotāju. "Iedzīvotāju skaits vidēji ik gadu Rīgā samazinās par aptuveni 2000 un viens no iemesliem, kas spiež cilvēkus pamest šo pilsētu, ir augstais nekustamā īpašuma nodoklis," uzsver E. Hiršsons. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā tāpēc, pretēji vairumam ES dalībvalstu, lielākais nekustamā īpašuma nodokļa slogs ir uzlikts tieši iedzīvotājiem.
Kadastrālo vērtību lieta
Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne atzina, ka var vērtēt tikai iniciatīvas grupas piedāvājumu, bet ne tikko dienasgaismu ieraudzījušo Tieslietu ministrijas piedāvājumu. "2017. gadā Finanšu ministrija nāca klajā ar informatīvo ziņojumu, kurā aprakstīta visa situācija ar NĪN un norādīts, ka ļoti daudz tiesību (likmes noteikšana) ir nodotas pašvaldībām, turklāt kadastrālās vērtības ir atšķirīgas no tirgus vērtībām, jo noteiktai īpašumu grupai kadastrālās vērtības ir 72% no tirgus vērtības un daļai - dārgajiem īpašumiem - 38% no tirgus vērtības," skaidroja A. Kaļāne.
Finanšu ministrija negribētu "skriet" ar priekšlikumiem, kamēr nebūs zināmas jaunās kadastrālās vērtības, ko darīt ar NĪN, vienlaikus domā par instrumentiem, kā nodrošināt samērīgu nodokļa slogu attiecīgajām iedzīvotāju grupām. A. Kaļāne vērsa uzmanību, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz dalītā īpašuma un, ka NĪN atcelšanai vienīgajam mājoklim nav vienkārša risinājuma. Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis vērsa uzmanību, ka NĪN ir pašvaldību nodoklis, kur vietējā vara var piešķirt atlaides pat līdz 90% un tas nozīmē, ka tieši pašvaldību rīcībā jau ir instrumenti, kā risināt šī nodokļa problemātiku konkrētām iedzīvotāju grupām. "Ir pat iespējams atlikt NĪN maksājumus līdz attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanai," piebilda I. Dālderis.
Gatavs piedāvājums
"Pašreizējais NĪN regulējums nav taisnīgs un daļai sabiedrības tā apmērs ir bijis tuvu nesamaksājamam apmēram, tāpēc ministrija ir izstrādājusi savu risinājumu - piedāvājumu, kas ir sava veida atbilde uz sabiedrības iniciatīvu," skaidroja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs.
Proti, sabiedriskai apspriešanai nodoti grozījumi divos likumos "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Par nekustamā īpašuma nodokli", ar kuriem rosināts atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim.
Piedāvāts atcelt NĪN primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību. Piedāvātās izmaiņas paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam. Tādējādi nosakot, ka par primārajiem mājokļiem (privātmāja/ dzīvoklis) ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN būtu nulle - tiktu atcelts. Ja mājokļa vērtība pārsniegtu 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (proti, nodokļa aprēķinam izmanto 20% no iegūtās starpības).
"Tas nozīmē, ka ja mājas kadastrālā vērtība ir 200 000 eiro, tad no tās tiek atņemts 100 000 eiro kā neapliekmais minimums un no pārējās summas 100 000 eiro nodokļa aprēķinam izmantos 20% jeb 20 000 eiro," skaidroja tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroja vadītājs Aldis Bukšs.
Viņš norādīja, ka pēc sabiedriskās apspriešanas un ierosinājumu saņemšanas attiecīgie grozījumi tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Vienlaikus jautājums ir par pašvaldību ieņēmumiem, kurus ģenerē NĪN, bet tie varētu sarukt (salīdzinājumā ar 2018. gada ieņēmumiem) Pierīgas pašvaldībām. Attiecīgās prognozes gan tikšot publicētas janvāra nogalē - februāra sākumā.
"Ir veikti sākotnējie aprēķini, kuri rāda, ka 2021. gadā vairumam īpašumu kadastrālā vērtība pieaugs, jo kāpušas ir tirgus cenas, kas rada iespējas atbrīvot daudzus iedzīvotājus no NĪN maksājumu par primāro mājokli un arī iespēju pārskatīt šo nodokli citām jomām," uzsvēra A. Bukšs.
Daudz problēmjautājumu
"Priecē Finanšu ministrijas pārstāvju sacītais, kaut arī ministrija likumā ir noteikusi stingru rāmi - 1,5% likmi, un to var pacelt līdz 3% tikai tad, ja īpašums netiek uzturēts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Turklāt pašvaldība var piešķirt NĪN atvieglojumus pat līdz 90%, bet Finanšu ministrijas uzstādījums, neatkarīgi no tā, cik lielas NĪN atlaides pašvaldība piešķirs,būs, ka ikviena pašvaldība saņem 80% no teorētiski iespējamā šī nodokļa maksājuma apmēra," situāciju skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sanita Šķiltere.
Tādējādi, ja pašvaldība grib samazināt NĪN likmi, kas ir 1,5% privātmāju zemei, tad, lai sabalansētu šos ienākumus, vienīgā iespēja paaugstināt šo nodokli pašām ēkām. "Tur, kur kadastrālās vērtības ir ļoti augstas, tur pašvaldības bijušas spiestas piešķirt lielas atlaides, piemēram, Rīgā fiziskajām personām NĪN atlaižu summa bija 7,7 milj. eiro," norādīja S. Šķiltere.
Vienlaikus tirgū dārgāko īpašumu kadastrālā vērtība atbilstība tirgus cenām ir zema, kaut arī parastajām dzīvojamām mājām kadastrālā vērtība ir ļoti tuva to tirgus vērtībām. "Tādējādi dārgajiem īpašumiem NĪN efektīvā likme ir ļoti zema, bet parastajiem - augsta, turklāt jaunajā kadastrālās vērtēšanas metodikā it kā vajadzētu vislielāko skatījumu veltīt tieši visdārgāko īpašumu segmentam, kuru kadastrālā vērtība būtiski iepaliek tirgus vērtībai, Valsts zemes dienesta un Tieslietu ministrijas ierēdniecība oficiāli nezinot, kas ir tirgū visdārgāk vērtētie īpašumi un metodikā tas arī neesot paredzēts. Tas nozīmē, ka būs vienkārša kadastrālo bāzes vērtību pacelšana pēc metodikas, kurai ir salīdzinoši maz uzlabojumu ar esošo," norādīja S. Šķiltere.
Viņa atgādina, ka jau 2017. gada Finanšu ministrijas ziņojumā tika konstatēts: teritorijās ar nehomogēnu apbūve (gan vienstāvu, gan divu, gan piecu, gan vēl vairāk stāvu ēkas) ir konstatētas problēmas, kādā veidā tiek novērtēta zeme, jo Valsts zemes dienests to vērtējis pēc visintensīvākās iespējamās apbūves. "Rezultātā īpašumu ar mazstāvu apbūvi, ja tos nojauktu un to vietā uzbūvētu ēkas ar 7 -8 stāviem, nodoklis būtu salīdzināms ar līdzās esošajām daudzstāvu ēkām," uz vērtēšanas sistēmisko problēmu norāda S. Šķiltere.
Viņa atgādina, ka nevar risināt kadastrālo vērtību problēmu tikai nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, jo visiem arī trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, pārdodot savu īpašumu, daudzos gadījumos rodas pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā starpību starp kadastrālo vērtību īpašuma ieguves un tā vērtību pārdošanas brīdī. "Pie kadastrālām vērtībām ir "piesietas" piespiedu nomas maksas, tādējādi, ceļot kadastrālās vērtības, cilvēki, kuri dzīvo savā dzīvoklī, bet daudzdzīvokļu māja ir uzcelta uz cita īpašnieka zemes, maksās lielāku piespiedu nomas maksu," uz vēl vienu problēmu norādīja S. Šķiltere.
Viņa arī izteica arī izbrīnu par to, kāpēc Tieslietu ministrija savam piedāvājumam nav iesniegusi aprēķinus. "Ceru, ka cilvēki, kuri veic aprēķinus, saprot, ko viņi dara un tādu brīnumu, kā savulaik pieredzēti, kad aprēķinos Rīgas pilsētas teritoriju, kas apliekama ar NĪN uzskatīja platību, kas pārsniedz šīs teritorijas sauszemes platību, nebūs," atgādināja S. Šķiltere. Savukārt A. Bukšs solīja attiecīgos aprēķinus iesnieg šā mēneša nogalē.
NĪN dažādas sejas
"Paldies iniciatīvas grupai, kura attiecīgo problēmjautājumu uztur," teic LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzīst, ka NĪN ir vairākas sejas un funkcijas. NĪN ir viens no pašvaldību ieņēmumu avotiem, vienlaikus tas ir sava veida "fonds", lai šos īpašumu nodrošinātu ar attiecīgu infrastruktūru -- ceļiem - un to varētu uzturēt kārtībā.
"Vēl viena funkcija ir ievākt papildu no "bagātajiem", un savulaik bija mērķis izpurināt tirgu tur, kur kaimiņvalstu iedzīvotājiem bija interese pirkt īpašumus, lai vietējie, nespējot samaksāt šo nodokli, vienkārši pamestu attiecīgo teritoriju, kas veidoja savdabīgu ģeogrāfisko segregāciju, kur pašvaldībā arī radās problēma, jo ārzemnieks, nopērkot īpašumu, par to maksāja NĪN, bet nemaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli kā vietējie, kuri toties pārcēlās uz citu pašvaldību vai pat devās uz ārzemēm," skaidroja P. Leiškalns.
Viņš atgādina, ka lielā cīņa par NĪN risinās jau kopš 2006. gada, kad tika pieņemti MK noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kuru piemērošanai vajadzēja sākties jau ar 2007. gadu, kas tika atlikts. "Cīņa par to, vai vispirms uztaisām šī nodokļa sistēmu vai vispirms uztaisām kadastrālo vērtību, un tad strādājam ar nodokli, tā arī nav beigusies, jo futbols starp Finanšu un Tieslietu ministriju turpinās," tā P. Leiškalns.
Viņaprāt, piedāvājumiem par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar NĪN ir vairākas nianses. Proti, īpašniekam pieder māja, kurā ir 100 dzīvokļi, no kuriem vienā dzīvo pats saimnieks, pārējos 99 - īrnieki un rezultātā īrniekiem piemēros NĪN, bet šī nama īpašniekam ne. "Ja cilvēkam pieder māja kopā ar garāžu un tas ir vienīgais īpašums, tad viss ir kārtībā, šo īpašumu ar NĪN nepaliek. Bet, kas notiek situācijā, ja pieder dzīvoklis un tā pati garāža kaut kur citur, tad tas jau vairs nav vienīgais īpašums? Vai tas nozīmē, ka otrajā piemērā šādam īpašniekam NĪN tomēr jāmaksā?" nianšu nozīmi ieskicē P. Leiškalns.
Viņš pozitīvi vērtē Tieslietu ministrijas iniciatīvu, taču netrūkst arī jautājumu. "Viens pats cilvēks dzīvo īpašumā, kura vērtība ir 100 000 eiro un nemaksā NĪN, un infrastruktūra tiek uzturēta no citu cilvēku maksājumiem, bet citā mājā, kuras vērtība ir 200 000 eiro, dzīvo trīs paaudzes un savukārt tie maksās NĪN," situācijas rāda P. Leiškalns. Viņaprāt, risinājums ir NĪN pārveidot par savdabīgu infrastruktūras nodokli, kura mērķis ir pašvaldības infrastruktūras uzturēšana.
Latvijā - dārgākā Baltijā
Komisijas sēdē arī skanēja secinājums, ka jau pašlaik Latvijā NĪN ir 0,8%, kamēr Baltijas kaimiņvalstīs tas ir 0,3%, kaut arī Latvijas mājsaimniecību maksātspēja esot pat zemāka nekā kaimiņvalstīs. Igaunija 2011.gadā, apzinoties NĪN nelabvēlīgo ietekmi uz mājsaimniecību iespējām, noteica dzīvojamām mājām piekritīgās zemes neapliekamo platību - 1500 m2 pilsētās un 1 ha lauku novados, bet Latvijā šī ideja atsaucību valdošo politiķu vidū neguva.
Jāatgādina, ka 2008.-2009. gads NĪN likme bija 1% apmērā, bet jau ar 2010. gadu tā atkal tika pacelta līdz 1,5% līmenim, vienlaikus ieviešot īpašo likmi mājokļiem, atkarībā no to kadastrālās vērtības 0,1% (līdz 56 915 eiro), 0,2% (no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,3% (vairāk par 106 715 eiro) apmērā. Tā kā valstij un pašvaldībām naudas kasē trūka, tad minētās likmes ar 2011. gadu tika dubultotas. No 2013. gada pašvaldībām ir dotas tiesības savā teritorijā noteikt šī nodokļa likmes no 0,2% līdz 3% no kadastrālās vērtības, vienlaikus tās arī var piešķirt atlaides no 25% līdz pat 90% no šī nodokļa maksājuma.
Jautājumu kamols
"Jautājums bez šaubām ir sarežģīts, tas ir aktuāls jau ilgu laiku, un neskar tikai vienīgo mājokli vai īpašumu. Būtiski arī, kā iespējamā atteikšanās no nodokļa piemērošanas vienīgajam mājoklim, ko rosina iniciatīvas autori, ietekmētu pašvaldību budžetus," norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš atzina, ka diskusija vēlreiz apliecināja, ka joprojām ir daudz neskaidrību, tostarp vai un kā plānotās nodokļa izmaiņas attieksies uz uzņēmumiem un kā tās ietekmēs pašvaldību ieņēmumus.
Pirmsvēlēšanu solījumi
Jautājums attiecībā uz vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa nav nekas jauns, jo par to ir bijušas daudzas diskusijas, taču līdz šim tās nav rezultējušās ar attiecīgu politisku lēmumu, kaut arī šī nodokļa pieauguma apmērs savulaik bija ierobežots un pat iesaldēts.
Opozīcijā ilgstoši esošā Saskaņa priekšvēlēšanu programmā solīja ieviest nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu. Jaunās Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu programmā teikts: "Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem - bez nekustamā īpašuma nodokļa". Savukārt KPV LV priekšvēlēšanu programmā teikts: "Pensionāriem atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus".
Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu programmā teikts: "Nodokļus maksāt ir viegli un ērti, to dara visi, bet no maziem ienākumiem un par maziem īpašumiem tie ir zemāki". Interesanti, ka piedāvātie grozījumi vistuvāk ir 13. Saeimā neiekļuvušās partijas No sirds Latvijai priekšvēlēšanu programmā ierakstītajam: "Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam", un ļoti tuvu vēl vienas parlamentā neiekļuvušās Latvijas Reģionu Apvienības priekšvēlēšanu programmā rakstītajam: "Nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošana vienīgajam mājoklim".
