Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā
Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?
Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.
Mūsu pienākums ir piegādāt elektroenerģiju katram klientam, nešķirojot, vai tā ir mājsaimniecība vai biznesa klients. Mūsu pārliecība ir tāda, ka elektrotīklam jābūt drošam un efektīvam, tāpat arī elektroenerģijas sadales pakalpojums ir jāsniedz augstā kvalitātē. Tātad drošuma, efektivitātes un kvalitātes nodrošināšana ir mūsu mērķi, kam pakārtotas visas pārējās aktivitātes. Un, protams, investīcijas elektrotīkla atjaunošanā un attīstībā. Mūsu sniegtā pakalpojuma kvalitāti faktiski raksturo divi rādītāji – elektroenerģijas piegādes pārtraukumu ilgums un biežums, kas parāda, vai procesi virzās pareizā virzienā un investīcijas dod atdevi. Šie divi rādītāji – pārtraukumu ilgums uz vienu klientu un pārtraukumu biežums – ir galvenie, ko dažādu valstu sadales tīklu operatori savā starpā salīdzina. Attiecīgi pēc tā var novērtēt elektroapgādes sistēmu un tās kvalitāti valstī.
Kā mēs pārtraukumu biežuma un ilguma rādītāju ziņā izskatāmies uz citu valstu fona?
Salīdzinot 2014. gadā šos divus rādītājus ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kā arī Eiropu, mēs secinājām, ka pret Eiropas vidējo līmeni tie mums ir par 20% lielāki. Salīdzinot ar kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas sadales sistēmas operatoriem – šie rādītāji bija krietni labāki.
Ko varam darīt, lai šos galvenos tīkla kvalitātes rādītājus uzlabotu?
Šeit faktiski ir tikai viena atbilde – elektrotīkls ir savlaicīgi un nepieciešamā apjomā jāatjauno. Tātad jāveic investīcijas. Līdz ar to 2013. gadā mēs sākām strādāt pie uzņēmuma attīstības plāna desmit gadu periodam. Tika izstrādāti galvenie kritēriji, kas mums kā sadales sistēmas operatoram jādara, lai samazinātu šos divus rādītājus – pārtraukumu ilgumu un biežumu. Faktiski mēs runājam par elektrotīkla kvalitāti un drošumu. Protams, pirms sākt kaut ko darīt, bija vajadzīgs vērtējums, kas raksturotu, kur mēs esam, tāpēc pie attīstības plāna izstrādes pieaicinājām zviedru inženieru konsultantus, kas kā neatkarīga trešā puse izvērtēja mūsu elektrotīkla stāvokli un dažādus tehniskos parametrus.
Kādi bija galvenie zviedru ekspertu secinājumi?
To bija daudz, bet galvenie bija sekojoši. Pirmais, mūsu tīkls ir novecojis, faktiski puse tīklu ir padomju laika mantojums. Otrais, šie divi rādītāji – pārtraukumu ilgums un biežums – ir lielāks kā vidējais rādītājs Eiropas valstīs. Līdz ar to tas ietekmē gan tīklu drošumu, gan mūsu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Trešais, ja mēs gribam būtiski celt elektroenerģijas piegādes kvalitāti un drošumu, elektrotīklā nepieciešamas investīcijas, jo šeit ar vienkāršu remontu nepietiek, – ilgtermiņā tas nav risinājums. Jautājums bija, no kura gala ķerties klāt, jo – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.
Kādu galveno investīciju virzienu jūs izvēlējāties?
Faktiski tādi ir trīs. Par pamatu ņēmām ieteikumu, ka, neskatoties ne uz ko un pie jebkuriem apstākļiem, elektrotīkls ir jāatjauno, jo tā elementi vidēji kalpo 40 – 50 gadus. Tas nozīmē, ka aptuveni 2% no elektrotīkla katru gadu ir jāatjauno un gadā jārekonstruē vidēji 1 600 kilometri elektrolīniju. Tas ir pamatnosacījums. Tas ir jādara, ja gribam noturēt un uzlabot elektrotīkla kvalitāti.
Otrkārt, viens no Sadales tīkla mērķiem ir «viedā elektrotīkla» attīstība, kas nozīmē elektrotīkla automatizāciju, pakāpeniski ieviešot viedā tīkla elementus – bojājumu vietas uzrādītājus un attālināti vadāmus jaudas slēdžus, kā arī viedās elektroenerģijas uzskaites. Viedā elektrotīkla attīstība ir nozīmīga arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā, jo moderns un inovatīvs elektrotīkls paaugstina elektroapgādes drošumu un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicina tehnoloģisko un industriālo nozares attīstību un attiecīgi arī valsts konkurētspēju. Tāpat bija nepieciešams izveidot vienotu datorizētu dispečervadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē tiek veikta elektrotīkla – elektrolīniju, apakšstaciju, sadales punktu, atsevišķu jaudas slēdžu u.c. iekārtu – uzraudzība un kontrole. Tā dod iespēju kontrolēt elektroapgādes režīmus, tehniskos parametrus, attālināti veikt pārslēgumus elektrotīklā, operatīvi lokalizēt bojājumus un maksimāli īsā laikā atjaunot elektroapgādi klientiem. Savukārt attālināti vadāmie jaudas slēdži ļauj ātrāk reaģēt un efektīvāk vadīt elektrotīklu, palielināt automātiski saņemtās informācijas plūsmu par aktuālo situāciju elektrotīklā.
Ko šeit dod tīkla automatizācija?
Mēģiniet iztēloties situāciju – divas apakšstacijas, pa vidu elektrolīnija, kas nodrošina elektroapgādi pāris tūkstošiem klientu. Ir vētra, elektrolīnijā iegāžas koks, tā tiek pārrauta. Tas nozīmē, ka visi klienti, kas ir starp šiem diviem punktiem, paliek bez elektroenerģijas.
Savukārt, ja pa vidu elektrolīnijā ieliekam šo attālināti vadāmo «slēdzi», bojājuma gadījumā neatslēdzas visa elektrolīnija. Slēdzis ir kā dalījuma vieta, un elektroenerģijas piegāde tiek pārtraukta tikai daļai klientu. Līdz ar to mēs varam panākt ātrāku bojājuma lokalizācijas laiku, tādējādi mazāk klientu paliek bez elektroenerģijas. Tas ir būtisks elektrotīkla elements, kas ietekmē pārtraukuma ilguma samazināšanu. Vēl viena lieta, ko mēs esam sākuši darīt faktiski pirmie visā Baltijas reģionā, ir bojājuma vietas uzrādītāji, kurus izvietojam vidējā sprieguma elektrotīklā. Tie ir indikatori, kas palīdz jau attālināti noteikt bojājuma meklēšanas virzienu. No pagājušā gada pakāpeniski esam sākuši ieviest viedos skaitītājus. Tas priekš mums nekas tehnoloģiski jauns nav, jo šāda veida attālināti nolasāmas elektroenerģijas uzskaites pirms tam jau izmantojām biznesa klientiem. Tātad klientam nav jāiet pie skaitītāja pašam, jānolasa, un mums jāpaziņo rādījums, bet sistēma pati nolasa rādījumu un elektroenerģijas tirgotājs uz tā pamata izveido klientam rēķinu. No pagājušā gada viedos skaitītājus sākām uzstādīt arī mājsaimniecībām – redzam priekšrocības gan mums, gan klientiem. Klientam tā vispirms ir ērtība. Lauku teritorijās to sajūt visvairāk, jo, piemēram, sliktos laika apstākļos vairs nav jāiet līdz skaitītājam, kas atrodas teritorijā.
Papildu ieguvums saistīts arī ar to, ka no šī gada 1. janvāra ir atvēries elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. Šobrīd ir četri aktīvi tirgotāji, kas mājsaimniecībām piedāvā dažādus produktus. Viens no tiem ir elektrība par biržas cenu. Tas nozīmē, ka katru stundu elektrībai ir sava cena un uzskaites sistēma pati nolasa rādījumus un aprēķina, cik jāmaksā klientam, kas elektrību pērk šādā veidā. Ko klientam tas palīdz? Ja klients ir aktīvs un seko līdzi patēriņam, tas atmaksājas. To visvairāk, protams, sajūt klienti, kam šis patēriņš mēnesī ir liels. Parasti elektrības cena dienā ir lielāka, bet naktī tā pazeminās. Biržā elektrību tirgo pa stundām. Tas palīdz klientam plānot savu elektroenerģijas patēriņu. Ja viņam ir liela ģimene, viņš var sarēķināt un secināt, ka lētāk, piemēram, ir veļu mazgāt naktī.
Un kāds ir trešais lielais Sadales tīkla investīciju virziens?
Trešais virziens ir tīkla arhitektūra. Cilvēki, kas piedzīvojuši padomju laikus, vēl atceras kolhozus un lielās govju fermas, kam apkārt būvējās kolhozi. Tajos laikos viens no galvenajiem uzdevumiem bija nodrošināt šāda veida kompleksiem ļoti drošu elektroenerģijas piegādi. Ja bija bojājums vienā elektrolīnijā, uzreiz bija iespēja pārslēgties, lai notiek piegāde no citas elektrolīnijas. Pašlaik problēma ir tā, ka daudzās vietās šāda veida ražošana vairs nenotiek, bet elektrotīkls ir saglabājies. Ko ar to darīt? Plānojot savas investīcijas, elektrotīklu «viens pret vienu» vairs neatjaunojam. Mēs to darām atbilstoši reālajai situācijai konkrētā apvidū un tur nepieciešamajām jaudām. Kādi ir ieguvumi? Elektrotīkls kļūst mazāks. Tas nozīmē, ka mazāk elementu ir jāapkalpo un pieaug elektrotīkla efektivitāte, kā arī samazinās apkalpošanas izmaksas.
Vēsturiska problēma ir tā, ka elektrotīkls ir būvēts kampaņveidīgi. Atceramies, ka padomju laikā bija piecgades, kuru plānus centās pārpildīt. Mēs redzam lielas atšķirības, cik kurā gadā elektrolīniju ir izbūvēts. Mēs iegūstam interesantas līknes, jo vienā gadā izbūvētais apjoms ir liels, citā – niecīgs. Ja mēs problēmai pieietu matemātiski, tas nozīmētu, ka vienā gadā, tīklu atjaunojot, mums būtu vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, bet citā gadā tās būtu nepieciešamas minimāli. Šīs lielās svārstības ilgtermiņā jālīdzsvaro. Viens no galvenajiem mērķiem, ko esam sev noteikuši, ir panākt līdzsvarotu elektrotīkla attīstību – bez lēcieniem un kritumiem. Mērķis ir nākamajām paaudzēm atstāt sakārtotu un modernu elektrosistēmu.
Ko līdzsvarota attīstība uzņēmumam nozīmē no kapitālieguldījumu viedokļa?
Ja skatāmies vēsturiski, padomju laikos elektrotīklā īpaši daudz līdzekļu netika ieguldīts. Arī vērtējot investīcijas kopš 2007. gada, jāsaka, ka ir veidojušies amerikāņu kalniņi. Sakarā ar nekustamo īpašumu bumu ļoti daudz investīciju «aizgāja» tieši jaunu pieslēgumu izbūvei. Jo normatīvie akti nosaka, – ja klients ir pieprasījis jaunu pieslēgumu, tad mums tas ir jāizbūvē. 2006.–2008. gadi bija tie, kad ļoti liels finansējuma apjoms tika ieguldīts jaunu pieslēgumu izbūvei, nevis esošā elektrotīkla rekonstrukcijai, kas bija ļoti nepieciešama. Krīzes gados, investīcijas samazinājās faktiski divas reizes, jo cilvēku un uzņēmumu maksātspēja kritās, un arī mums šis stāvoklis bija jāsabalansē. Augšupeja sākās no 2011. gada, bet 2014. gadā un šogad mūsu investīciju apjoms ir apmēram 100 miljoni eiro gadā.
Vai 100 miljoni eiro finanšu ieguldījumu gadā, ņemot vērā uzņēmuma mērogu, ir lielas investīcijas?
Varam salīdzināt ar saviem kaimiņiem, sarēķināt, cik investīciju tiek veikts uz vienu kilometru. Jāsaka, – šie rādītāji ir stipri līdzīgi. Igaunijā tīkla garums, ņemot vērā teritoriju un iedzīvotāju skaitu, ir īsāks, Lietuvā – garāks. Tomēr, ņemot vērā investīcijas uz kilometru, mēs esam līdzvērtīgi. Investīciju apjoms, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, mums ir aptuveni 1000 eiro uz vienu kilometru.
Kāda ir investīciju perspektīva?
Nākamajiem desmit gadiem investīcijas esam centušies saplānot tā, lai nav kāpumu un kritumu, bet attīstība ir līdzsvarota. Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados aptuveni ir šie paši 100 miljoni eiro gadā. Minēju jau šos divus rādītājus – pārtraukumu ilgums un biežums. 2014. gadā kopējais ilgums, ņemot vērā plānotos un neplānotos pārtraukumus, bija 466 minūtes. Tas ir rādītājs, cik ilgi vidēji viens klients gadā ir bijis atslēgts no elektrības.
Atkal jājautā – vai 466 minūšu vidējais pārtraukums gadā ir salīdzinoši daudz vai maz?
Te jāskatās pēc klientu segmentiem. 466 minūtes ir apmēram astoņas stundas gadā. Mājsaimniecībai vai cilvēkam, kurš dzīvo dzīvoklī, tas ir nepatīkami, bet pieļauju, ka tas nav gluži traģiski. Savukārt biznesa klientiem ir citas prasības. Piemēram, ja kādam ir ferma, viņam ir svarīgi, lai govis ir laikā izslauktas, lopi padzirdīti un piens atdzesēts. Te astoņas stundas jau ir kritisks laiks. Līdzīgi ir ar citiem ražojošajiem uzņēmumiem – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai ražošanā notiktu būtiska kavēšanās vai produkcija, sliktākajā gadījumā, tiktu sabojāta, jo iekārtas ir jūtīgas. Tāpēc samazināt šo pārtraukumu ilgumu un biežumu ir viens no pašiem svarīgākajiem mūsu mērķiem.
Izsverot, ko mēs gribam desmit gados sasniegt ar savu attīstības plānu, secinājums ir – pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Tas gan nozīmē, ka aptuveni divas reizes ir jāsamazina pārtraukumu ilgums – no 466 uz aptuveni 270 minūtēm gadā. Tas kā mērķis ir ielikts mūsu plānos.
Valstīs, kur dominē kabeļtīkls, tīkla kvalitāte ir augstāka?
Protams, ir Eiropas valstis, kur šie rādītāji ir vēl labāki. Piemēram, Vācijā, kur gandrīz viss tīkls ir kabeļtīkls, līdz ar to ir ļoti maza iespējamība, ka laika apstākļi varētu ietekmēt elektroapgādi. Mums vēsturiski elektrotīkls ir būvēts gaisvadu izpildījumā. Kabeļu tīkla īpatsvars Latvijā ir tikai aptuveni 30%. Ilgtermiņa mērķis ir palielināt kabeļu īpatsvaru, lai dažādu kolīziju un laika apstākļu dēļ būtu mazāk atslēgumu, jo Latvija ir pietiekami zaļa valsts – 53% mūsu teritorijas klāj meži. Vēl mežaināka ir tikai Zviedrija un Somija. Pie mums ir ļoti labvēlīgs klimats, lai labi augtu koki un krūmi. Tāpēc katru gadu ir jātīra elektrolīniju trases 4500 kilometru garumā. Mūsu saimniecībā ir 1,4 miljoni elektrības balstu. Līnijas, kuras šķērso mežainus apvidus, mēs prioritāri guldām kabeļos, lai mazinātu vides ietekmi uz elektroapgādi. Tomēr balstu ir daudz, apjoms ir liels. Kalpošanas aplēse liecina, ka balsts kalpo vidēji 35 – 40 gadus. Tas nozīmē, ka katru gadu mums ir jāmaina aptuveni 35 tūkstoši balstu – tas ir nopietns daudzums. Priekšrocība ir tā, ka šo pakalpojumu mēs nepērkam tirgū. Mēs iepērkam tikai koksni, un labs sadarbības partneris šajā ziņā ir Latvijas valsts meži. Jelgavas tuvumā mums ir pašiem sava koku balstu ražotne, kur šo koksni nomizo, nogludina, impregnē. Katru gadu saražojam 40 tūkstošus balstu. Esam uzsākuši arī šīs ražotnes modernizāciju, lai mēs nebūtu vairs atkarīgi no laika apstākļiem, kuri ietekmē atmosfērisko žāvēšanu. Vēlamies izbūvēt žāvēšanas kameras, lai procesu neietekmētu lietus vai sniegs. Kamēr notiek plānotie darbi, tas nav tik būtiski, bet, kad uznāk kārtīga vētra, balsti lūzt. Un ir svarīgi, ka mums balsti ir krājumos, vai arī varam tos operatīvi saražot.
Pārtraukumu ilgumu noteikti ietekmē vētru gadi, kad lielāks skaits klientu paliek bez elektrības. Tas taču ietekmē šo rādītāju valstī kopumā?
Jā, viens ir plānotie atslēgumi, kad mēs atslēdzam elektrolīniju, lai veiktu remontdarbus. Tas ir tas, ko mēs varam plānot un kontrolēt. Otrs ir neplānotie atslēgumi, tātad atslēgumi, ko izraisa dabas apstākļi, trešās personas ar savu rīcību un tamlīdzīgi. Pēdējos divos gados ir atdzīvojusies būvniecība un ceļu remonti, un diezgan liela problēma mums ir kļuvusi kabeļu netīša, neuzmanīga pārrakšana. Bet dabas apstākļi pie vainas ir 80% gadījumu.
Tāpēc viena no būtiskām investīciju programmām ir vidējā sprieguma kabeļu programma. Esam noteikuši, ka aptuveni 200 kilometru gadā vidējā sprieguma līnijas tiek izbūvētas kabeļu izpildījumā. Mēs vērtējam, kurā vietā šī līnija atrodas, jo tai ir jānodrošina elektroenerģijas piegāde pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam. Vērtējam, cik mežaina ir teritorija, pa kuru tā iet. Bojājumi vidējā spriegumā visvairāk ģenerē šīs pārtraukuma minūtes, jo, ja elektroenerģijas piegādes pārtraukums ir vidējā spriegumā, klientu skaits, kuri to izjutīs, būs lielāks, nekā gadījumos, ja bojājums ir zemsprieguma līnijā.
Kāda ir galvenā problēma zemsprieguma tīklā?
Šeit galvenā problēma ir tīkla vecums. Elementi ir savu laiku nokalpojuši, un no tā veidojas bojājumi. Tas varbūt ne tik daudz atstāj iespaidu uz pārtraukumu ilguma statistisko rādītāju, jo tīkla galā mēdz būt viens vai, iespējams, desmit klienti.
Kā uzņēmuma investīciju struktūra sadalās atbilstoši pa prioritātēm procentuālā ziņā?
Divas trešdaļas no investīciju apjoma ir līniju atjaunošana, aptuveni 20% paredzēti klientu pieslēgumiem, pārējās investīcijas – citām vajadzībām. Piemēram, Sadales tīklā ir Remontu un celtniecības funkcija, kas galvenokārt nodarbojas ar elektrotīkla remontiem un elektrolīniju trašu tīrīšanu. Tas ir personāls, kuru mēs pirmo «paceļam augšā», ja elektrotīklos notiek masveida bojājumi. Pēdējā laikā esam veikuši nozīmīgas investīcijas speciālās tehnikas parkā, nomainot gandrīz 30 gadus veco padomju laika tehniku. Esam investējuši arī trašu tīrīšanas tehnikā, lai nebūtu atkarīgi tikai no ārējā tirgus piedāvājuma un varētu veikt savus plānotos darbus.
Viens no Sadales tīkla mērķiem ir viedā elektrotīkla attīstība, un aptuveni 4-5% no kopējā investīciju apjoma ir paredzēti viedajiem skaitītājiem. Tādu masveida ieviešanu, ka trijos gados nomainām skaitītājus visiem, mēs neplānojam. Klientam par viedo skaitītāju uzstādīšanu nekas nav jāmaksā, tie ir mūsu īpašums. Mūsu mērķis ir viedo skaitītāju uzstādīšana aptuveni 100 tūkstošiem klientu gadā. Pagājušā gadā, kad procesu sākām faktiski no otrā pusgada, viedos skaitītājus uzstādījām aptuveni 50 tūkstošiem klientu. Šogad viedie skaitītāji tiks uzstādīti aptuveni 65 tūkstošiem klientu. Ja pašlaik attālināti varam vadīt tikai vidējā sprieguma tīklu, bet zemspriegumā mums vairāk jāpaļaujas uz iedzīvotājiem, kuri paziņo, ka viņiem nav elektrības, tad nākotnē viedais skaitītājs kalpos arī kā informācijas avots par to, ka klientam ir pārtraukums elektroenerģijas piegādē. Mēs varēsim reaģēt jau daudz ātrāk. Lielu uzmanību pievēršam kiberdrošībai, lai arī no šī aspekta klienta informācija, ko nolasa viedais skaitītājs, būtu drošībā.
Vai sadarbojaties ar pašvaldībām?
Veicot investīciju plānošanu, sadarbība ar pašvaldībām ir svarīga. Jāsaka, ka ar visu līmeņu pašvaldībām tā izveidojusies ļoti laba. Pēdējos divus trīs gadus tiekamies ar katra novada pašvaldību – izrunājam par plāniem un problēmām. Ja pašvaldība plāno savus darbus, ļoti būtiski ir, ka investīcijas un darbus mēs veicam vienā laikā, lai nav tā, ka tikko uztaisītu ielu kāds pārrok atkal. Šādā sadarbībā ieguvumi ir abām pusēm. Esam atvērti sadarbībai arī masveida bojājumu gadījumos, kad pašvaldība mūs informē par tiem objektiem, kur elektroenerģijas piegāde ir jāatjauno primāri, piemēram, izglītības iestādes, attīrīšanas iekārtas u.c.
Vai klienti šodien var būtiski ietaupīt, izvērtējot savu jaudu efektīvu izmantošanu?
Mēs aicinām savus klientus izvērtēt, vai visa tā jauda, kas ir pieprasīta, viņiem ir arī nepieciešama. Protams, ja elektroenerģijas izmaksas produkcijas pašizmaksā ir kādi 10%, tas var arī īpaši neuztraukt. Taču tie, kam elektroenerģijas izmaksas ir jau trešdaļa, lieliski saprot, ka pieprasītā jauda ir ļoti būtisks aspekts, kas jāvērtē. Par šo jautājumu esam sākuši runāt arī ar pašvaldībām. Ja viņiem nav kompetences, piedāvājam, ka mūsu eksperti izvērtē, cik pašvaldības skolas, bērnudārzi, citas iestādes izmanto viņu rīcībā esošās jaudas.
Pašlaik klienti var būtiski ietaupīt, efektivizējot savu elektroenerģijas patēriņu. Šis ir jautājums, kuru vienmēr uzdodam arī jaunajiem klientiem – vai jums tiešām ir vajadzīga tik liela elektrības jauda, ko esat nolēmuši pieprasīt? Šodien mums ir stimulējošs «burkāns» – efektīvā jaudas izmantošanas kārtība.
Ja klients efektīvi izmanto pieprasīto jaudu, tad piecu gadu laikā ar rēķinam piemērotu koeficientu ir iespējams atgūt samaksāto pieslēguma maksu. Šis princips nedarbojas attiecībā uz mājsaimniecībām, bet biznesa klientiem tas ir pieejams. Jāatzīst, ka klienti kļūst gudrāki ar katru gadu un rēķina, kādas iekārtas jaudas ziņā viņam patiešām ir nepieciešamas.
Kāda ir jauno pieslēgumu tendence, vai šajā ziņā jūtat, ka valstī vērojams «ekonomikas izrāviens»?
Pēdējos trīs gadus tas apjoms, cik klientiem izbūvējam jaunos pieslēgumus, nav īpaši mainījies. Tas ir nostabilizējies un faktiski nemainās. Intensīvas būvniecības laikā bija būtisks kāpums, kad tika izbūvēti vairāk nekā 10 tūkstoši jaunu pieslēgumu gadā. Tagad tas ir aptuveni 7,5 tūkstoši klientu gadā. Nesagaidām, ka varētu būt būtisks kāpums šajā ziņā. Taču pozitīvi ir tas, ka parādās biznesa klienti, kuriem nepieciešamas jaunas jaudas. Pēc krīzes bija kritums, kad jaunu ražotņu ziņā nebija lielu aktivitāšu. Pēdējā laikā redzam, ka ir rosība. Tajā pat laikā, īpaši Zemgalē, mums nereti ir problēma, ka, veicot plānotos elektrolīniju remontdarbus, zemes īpašnieks nevēlas, ka tehniskais personāls darbus veic uz lauka, baidoties, ka tas tiks izbraukāts. Mums ir ļoti svarīga šī sapratne no sabiedrības puses. Galu galā elektrības līniju drošība ir visu mūsu interesēs. Remonta laikā lauku varbūt tiešām nedaudz izbraukā, bet diemžēl labības lauks var arī nodegt, ja tajā iekrīt elektrības vads, un tikai tādēļ, ka plānotais remonts ir ticis kavēts.
