Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.
Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.
Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).
“Analizējot konkrētu 24 lietotāju pieslēguma piemēru Ķekavā, secināju, ka elektroenerģijas sadales sistēmas punktā, kur tehniski pieejamā kopējā pieslēguma slodze ir tikai 125 A, ir izveidoti 24 lietotāju pieslēgumi, kuru kopējā līgumos paredzētā pieslēguma slodze ir 634 A. Šādi pieslēgumi pastāv jau vairākus gadus, pirms stājās spēkā jaunie tarifi. To ietvaros “Sadales tīkls” uztur un nodrošina tikai 125 A slodzes pieejamību pie transformatora, no kura atzarojas divas kabeļlīnijas ar 24 lietotāju pieslēgumiem. Starpība starp “Sadales tīkla” reāli uzturētajiem 125 A un formāli tīklam pieslēgtajiem 634 A ir 509 A.Piestādot rēķinus lietotājiem, maksa par jaudas uzturēšanu tiek attiecināta uz tādu lietotāja pieslēguma slodzi, par kādu katrs no tiem ir noslēdzis līgumu ar “Sadales tīklu”. Savukārt “Sadales tīkls” pie transformatora tehniski nodrošina tikai 125 A pieejamību, jo pie uzstādītajiem transformatoriem nav iespējams nodrošināt lielāku pieslēguma slodzi par 125 A. Tādēļ tehniski “Sadales tīkls” gan pirms, gan pēc jauno tarifu stāšanās spēkā visiem 24 lietotājiem kopā ir nodrošinājis un turpina nodrošināt tikai 125 A pieslēguma slodzes pieejamību. Atbilstoši, pamatoti būtu iekasēt fiksēto maksu no šiem 24 lietotājiem par 125 A, nevis 634 A, kas formāli ir norādīta mājsaimniecību līgumos. Lai arī “Sadales tīkls” tehniski nemaz nevar šīm 24 mājsaimniecībām nodrošināt paredzēto 634 A pieslēguma jaudu, tomēr atbilstoši jaunajam tarifam saņem fiksētu maksu par visu līgumos paredzēto jaudu uzturēšanu. Tādējādi 24 lietotāji kopīgi apmaksā ne vien 125 A, bet vēl papildus 509 A pieslēguma jaudu, kuru “Sadales tīkls” vispār tehniski nenodrošina un neuztur," norāda G.Lazda.
Viņaprāt, tarifiem ir jāsedz ekonomiski un tehniski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, bet SPRK, pieņemot tarifus, ir pienākums aizstāvēt lietotāju intereses. Turklāt iedzīvotājiem ir saprātīgi sagaidīt, ka ekonomiski pamatotas izmaksas tiek attiecinātas tikai uz tādiem pakalpojumiem, kurus “Sadales tīkls” patiešām sniedz. Samaksas iekasēšanu par nesniegtu pakalpojumu nevar uzskatīt par ekonomiski pamatotām sabiedriskā pakalpojuma izmaksām.
G.Lazda norāda, ka SPRK kā nozares uzraugam, apstiprinot jaunus tarifus, ir pienākums uzraudzīt “Sadales tīkla” darbību, lai nepieļautu jaudas uzturēšanas maksas iekasēšanu no galalietotājiem par tādas elektroenerģijas pieslēguma jaudas uzturēšanu, kādu “Sadales tīkls” vispār nemaz neuztur. "Tostarp pēc krāpniecības izskatās arī “Sadales tīkla” aicinājums lietotājiem samazināt savas līgumos paredzētās formālās jaudas. Lietotājiem no savas puses līgumos samazinot it kā paredzētās jaudas, no “Sadales tīkla” puses nekādas darbības varēs nesekot, jo “Sadales tīkls” faktiski šādu jaudu pieejamību lietotājiem tāpat nemaz nenodrošināja. Konkrētajā gadījumā, minēto 24 lietotāja izvēle mazināt līgumos paredzēto pieslēguma jaudu neietekmēs un noteikti nemazinās “Sadales tīkla” izmaksas par 125 A pieslēguma jaudas tehnisku uzturēšanu. Tādejādi varam uzskatīt, ka SPRK amatpersonu bezdarbības dēļ uz lietotāju pleciem tiek pārnesta visa atbildība par izvairīšanos no sevis apkrāpšanas, nepieļaujot turpmāku nepamatotu elektroenerģijas pakalpojuma rēķinu pieaugumu," pamato G.Lazda.
AS Sadales tīkls Db.lv norāda: "Neuzskatām minētos pārmetumus par pamatotiem, visiem klientiem pakalpojums tiek nodrošināts. kvienam sistēmas lietotājam ir pieejama līgumā atļautā pieslēguma jauda. Elektroapgādes infrastruktūra tiek izbūvēta ekonomiski pamatoti un atbilstoši klientu faktiskajām vajadzībām. Vispārpieņemta starptautiska prakse, lai neradītu nepamatotu slogu uz sabiedrību ar sadales tarifu, ir tāda, ka ikviena elektroenerģijas sistēma tiek izbūvēta, ņemot vērā slodzes izmantošanas vienlaicību. Pretējā gadījumā sistēmas uzturēšanas izmaksas un sadales tarifs būtu vairākkārt lielāks ikvienam klientam, kas būtu nepamatoti un sabiedrībai neizdevīgi. Operators savas faktiskās fiksētās izmaksas attiecina pret katru sistēmas lietotāju atbilstoši pieprasītajai jaudai, negūstot nekādu virspeļņu. Tarifā izmantotais AS "Sadales tīkls" kapitālatdeves rādītājs, kuru nosaka Regulators (SPRK), ir 2,72%. AS "Sadales tīkls" ieņēmumi un peļņa ir stingri regulēta. Teorētiskā gadījumā, ja operatora ieņēmumi pārsniegtu Regulatora noteiktos atļautos ieņēmumus, tie, atbilstoši tarifa metodikai, nekavējoties ir atgriežami sistēmas lietotājiem, pārskatot tarifu vērtības nākamajā tarifa gadā (tipveida gadījumā tarifa gads atbilst katram kalendārajam gadam). Ja ir sūdzības par pakalpojuma kvalitāti konkrētā adresē, aicinām vērsties ar iesniegumu AS "Sadales tīkls"".
Arī SPRK, komentējot šos pārmetumus, Db.lv norāda - publikācijā minētie argumenti ir nekorekti un nepamatoti. "Jautājums pēc būtības ir par energoapgādes sistēmas projektēšanā un būvniecībā plaši izmantotu pieeju – vienlaicības koeficientu, kas tiek izmantota nepieciešamās slodzes aprēķināšanai, lai nepalielinātu sistēmas tīklu jaudas un izmaksas. Vienlaikus SPRK respektē Lazdas kunga tiesības uz brīvu viedokļa paušanu un tiesības vērsties Ģenerālprokuratūrā," norāda SPRK.
Regulators skaidro, ka vienlaicības (vienlaicīguma) koeficients nodrošina efektīvāku infrastruktūras izmantošanu, kas pēc būtības ļauj nodrošināt sadales sistēmas pakalpojumu par zemākām izmaksām (ar mazāku infrastruktūru). Proti, izbūvējot elektroapgādes infrastruktūru, vai tas būtu AS “Sadales tīkls” (izbūvē sadales tīklu), vai daudzdzīvokļu nama attīstītājs (izbūvē iekšējās elektroinstalācijas), tiek ņemts vērā, ka visi lietotāji pieslēgumus vienlaicīgi maksimāli nenoslogos. Vienkāršots piemērs izpratnei – visi lietotāji vienlaicīgi neieslēgs visas uzstādītās elektroierīces, piemēram, elektrisko tējkannu vai mikroviļņu krāsni izmantojam tikai dažas minūtes dienā. Attiecīgi tiek piemērots vienlaicības koeficients, kas ļauj izbūvēt mazāk ietilpīgu infrastruktūru. Nevajadzīgi lielas infrastruktūras izbūvēšana un uzturēšana ir saistīta ar papildu izmaksām, turklāt lietotāji ir ieinteresēti izmaksu ziņā pamatotā un efektīvāk noslogotā infrastruktūrā.
"Lietotāji maksā tikai par faktiski pastāvošu infrastruktūru – SPRK ekspertu rūpīgi izvērtētajos un apstiprinātajos tarifos ir iekļautas kopējās faktiski izbūvētās infrastruktūras izmaksas. SPRK, vērtējot tarifus, infrastruktūru vērtē pamatlīdzekļu līmenī, attiecīgi tarifos nav iekļautas izmaksas par neesošu (nākotnē plānotu) infrastruktūru. Kopējās infrastruktūras izmaksas ir apkopotas katras sprieguma pakāpes līmenī, tarifa fiksētā maksa ir attiecināta uz lietotājiem atbilstoši katra lietotāja līgumā pieprasītajai jaudai. SPRK rīcībā nav informācijas un nav saņemtas lietotāju sūdzības, ka kādam lietotājam netiktu nodrošināta līgumā pieprasītā jauda. Transformatoram piemērotais vienlaicības koeficients ir atkarīgs no konkrētajai transformatora apakšstacijai pieslēgto lietotāju objektu patēriņa un jaudas profiliem. Ja plānojot tīklu nebūtu pielietots vienlaicīguma koeficients, būtu jābūvē energoietilpīgāka infrastruktūra, kas faktiski netiktu noslogota un attiecīgi tarifi būtu būtiski augstāki. Papildus jāvērš uzmanība, ka jebkuram lietotājam ir pieejama tā maksimālā slodze, kas norādītā elektroapgādes (sistēmas lietošanas) līgumā, neatkarīgi no tā, kādu infrastruktūru sistēmas operators izmanto tās nodrošināšanai. Ja pie attiecīgās transformatora apakšstacijas pieslēgto lietotāju elektroenerģijas patēriņa paradumi mainītos, sistēmas operators attiecīgi nomainītu infrastruktūras daļu, lai tā spētu nodrošināt drošu elektroapgādi lietotājiem to pieprasītajā apjomā," skaidro SPRK.
