AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.
Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.
«Sadales tarifu struktūras līdzsvarošanas projekta iesniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir izsvērts ilgtermiņa lēmums, kura mērķis, līdztekus bojājumu skaita un elektroenerģijas piegādes pārtraukumu samazināšanai, un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes veicināšanai, ir mazināt nevienlīdzību ikmēneša izmaksu ziņā starp klientiem – tiem, kas tērē elektrību, nav jāmaksā arī par tiem, kas to netērē, bet kuriem tik un tā AS Sadales tīkls ir jānodrošina elektroenerģijas pieslēgums, nepārtraukta elektrības piegāde un skaitītāju apkalpošana,» uzsver AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Šobrīd aptuveni 120 000 klientu ir tā dēvētie nulles un ļoti zema patēriņa pieslēgumi, puse no šiem objektiem ir dzīvokļi pilsētās. Elektrolīniju kopgarums līdz šiem objektiem ir ap 3000 km. Lai nodrošinātu efektīvu elektrotīklu un iekārtu darbību, arī šīs elektrolīnijas līdz tukšajiem pieslēgumiem ir savlaicīgi jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā. Tās ir būtiskas izmaksas AS Sadales tīkls, kuras pašlaik sedz tikai tie, kas tērē elektroenerģiju.
Esošajos sadales tarifos ir ietvertas elektrības piegādes izmaksas, un turpmāk iedzīvotajiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektroenerģijas sadali veidosies no 2 daļām: nelielas fiksētas ikmēneša maksas un samazinātas cenas par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Lielākai daļai mājsaimniecību kopējais rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainīsies, lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē efektīvi, gala elektrības rēķins pat samazināsies, savukārt tā sauktajiem 0 pieslēgumiem, kas elektroenerģiju nepatērē, vai neefektīvajiem patērētājiem būs rēķina pieaugums.
Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektroenerģijas patēriņa – 75 kilovatstundas (kWh) mēnesī –, kopējais rēķins pieaugs par 0,19 eiro. Pie 100 kWh patēriņa mēnesī, gala rēķins samazināsies par 0,25 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 3,76 eiro mēnesī.
Mājsaimniecībām trīsfāzu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektroenerģijas patēriņu – 100 kWh mēnesī –, kopējais rēķins pieaugs par 3,09 eiro. Ar patēriņu 300 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,42 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 5,67 eiro mēnesī. Jāatzīmē, ka piemēru aprēķinos izmantota elektroenerģijas cenas samazinājuma prognoze 2016. gadam 6% apmērā.
Sadales tarifiem, saskaņā ar kuriem iedzīvotāji un uzņēmumi norēķināsies atbilstoši savai pieslēguma jaudai un patēriņam, ir jāsedz elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Ilgtspējīga tīkla attīstības minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Tādējādi tiek uzlabota valsts elektroapgādes kvalitāte un nodrošināta elektrības piegādes nepārtrauktība. Ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 km garumā. Tas ir minimālais apjoms, kuru AS Sadales tīkls ir izstrādājis kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, lai līdz 2024. gadam sasniegtu ES vidējo līmeni.
Saskaņā ar neatkarīgā ārējā auditora SWECO (Zviedrija) veikto Latvijas elektrotīkla auditu (2012.-2013.g.), Latvijas elektrotīkls neatbilst ilgtspējīga tīkla prasībām, turklāt nepieciešami uzlabojumi elektrības pārtraukumu biežuma un ilguma ziņā, kas ir galvenie nozari raksturojošie kvalitātes rādītāji. Jāņem vērā arī Latvijas elektrotīkla vēsturiskā struktūra – plašs, sadrumstalots elektrotīkls, kur 70% elektrolīniju ir gaisvadu līnijas. Turklāt Latvija ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm, līdz ar to aptuveni 21 tūkst. km gaisvadu elektrolīniju ir izbūvētas mežu apvidos. Saskaņā ar auditora secinājumiem un rekomendācijām, 2013. gadā AS Sadales tīkls izstrādāja elektrotīkla attīstības plānu un investīciju programmu turpmākajiem 10 gadiem.
«Tas, cik daudz un efektīvi investējam elektrotīkla pārbūvē šobrīd, noteiks, kāda būs elektroapgādes kvalitāte un izmaksas turpmākajos 30-50 gados, jo tas ir laiks, kādu vidēji kalpo elektrotīkla elementi. Iegūtie līdzekļi no jaunajiem, līdzsvarotajiem tarifiem ļaus ātrāk un mērķtiecīgāk modernizēt “padomju laika mantojuma tīklu”, ko veido 50% no valsts kopējā elektrotīkla. Tas vairs neatbilst ne klientu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam – tur, kur bija padomju saimniecības un lielas rūpnīcas, šobrīd bieži vien vairs ir tikai pamestas ēkas, bet kādreizējo pļavu vietā piepilsētās tagad ir plaši jauno projektu ciemati vai arī attīstījusies uzņēmējdarbība,» norāda A. Pinkulis.