Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas
Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.
Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.
Meklējot labāko cenu
Lattelecom no citiem atšķiras ar to, ka visaktīvāk sabiedrību virza tieši uz produktu tet Dinamiskais, kas dod iespēju lietotājam pašam sekot līdzi elektrības cenām biržā un panākt lielāko ietaupījumu. Proti, lietotājs biržā redz elektrības cenu prognozi tuvākajam laikam un pats izvēlas, kad darbināt elektrību visvairāk patērējošās ierīces.
«Mājsaimniecībām cenu starpība ir jūtama nedaudz mazākā apmērā, un elektrības rēķinu var samazināt par aptuveni pieciem eiro mēnesī, bet lielās ražotnēs ietaupījums var sasniegt pat vairākus simtus eiro dienā. Uzņēmumiem tas ir ļoti nopietns arguments darbības efektivitātes uzlabošanā,» uzsver A. Pielēns-Pelēns. Viņu gandarī fakts, ka pirmajās divās nedēļās apmēram 80% no visiem jaunajiem tet pakalpojumu klientiem izvēlējušies tieši Dinamisko plānu. Tas apstiprina Lattelecom hipotēzi, ka Latvijā ir pietiekami liela interese par saprātīgu elektroenerģijas izlietojumu.
Plānos viedās mašīnas
Ja šobrīd lietotājam pašam jāseko līdzi cenu izmaiņām biržā un jāveido atbilstoši elektrības patērēšanas paradumi, tad jau pavisam tuvā nākotnē šis process tiks automatizēts. Lattelecom attīstot lietu interneta risinājumus, ar laiku arī tet pakalpojumos ienāks savstarpēji sazināties spējīgas mašīnas, kas iegūs informāciju par elektrības cenām biržā un saplānos, kad ieslēgt visvairāk enerģiju tērējošās ierīces, piemēram, ūdens sildītāju, apsildāmās grīdas vai nākotnē arī elektromobiļa lādētāju.
«Lietotāja uzdevums būs likt tehnoloģijām strādāt viņa labā – izklāstīt mašīnām savas intereses, un tālāk viņa loma samazināsies, jo mašīnas pašas plānos, ko un kā izdarīt pēc iespējas lētāk. Protams, cilvēkam vienmēr būs iespēja pateikt, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt piedāvātajam plānam,» jau tuvākajā nākotnē gaidāmo scenāriju ieskicē A. Pielēns-Pelēns.
Biržā izdevīgāk
tet Dinamiskais gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir pievilcīgs tāpēc, ka tas ir plāns ar zemāko maksu par elektroenerģiju un tajā nav iekļauta abonēšanas maksa. Rēķinu veido biržas elektrības cena un apkalpošanas maksa par patērēto kilovatstundu. Patēriņu uzskaita viedais skaitītājs, kas ņem mērījumu ik stundu. Līdz ar to maksa tiek aprēķināta pēc katrā konkrētajā stundā patērētā elektrības daudzuma. Tā kā skaitītāji ir viedi, tie paši nolasa rādījumus un nosūta pakalpojumu sniedzējam. Līdz ar to lietotājs ir atbrīvots no šīs procedūras daļas. Piesakoties tet Dinamiskais, AS Sadales tīkls sola par velti uzstādīt viedo skaitītāju ar augstāku prioritāti – pāris mēnešos.
«Diemžēl iedzīvotājiem līdz šim ir ļoti maz skaidrots elektrības biržas cenu princips: tas ir ne tikai izdevīgāks, bet arī gudrāks enerģijas resursa patēriņš. Rēķina piesaiste biržas cenai nozīmē, ka ilgtermiņā klients varēs ietaupīt, pielāgojot savus paradumus elektrības cenu svārstībām biržā 24 stundas diennaktī katru stundu. Piemēram, prātīgāk būtu mazgāt veļu vai sildīt ūdens sildītāju naktī, kad elektrība ir lētāka,» stāsta A. Pielēns-Pelēns, piebilstot, ka pretēji šim risinājumam fiksētie tarifi ir izveidoti ar rezervi, lai pakalpojuma sniedzējs nodrošinātos pret elektroenerģijas cenu kāpumu.
Šādu situāciju veicina tas, ka iedzīvotāju zināšanas par elektrības cenu veidošanos un biržas iespējām ir vājas. Lattelecom pasūtītā pētījumā noskaidrots, ka katrs trešais iedzīvotājs nesaprot, kas viņa elektrības rēķinā ir iekļauts, un gandrīz puse nezina, vai viņu rēķinā ir iekļauta elektrības tirgotāja pievienotā abonēšanas maksa. 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav priekšstata par to, kādas ir elektrības biržas cenas salīdzinājumā ar elektrības tirgotāja piedāvātajām fiksētajām cenām.
Sadarbībā ar Lattelecom