«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.
Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.
Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.
Caurspīdīga un saprotama tirgus mehānisma izveidošana sniedz vienlīdzīgas iespējas komersantiem iesaistīties šajā biznesā, kas savukārt veicina konkurenci. Komersanti var izveidot dažādus piedāvājumus atbilstoši klientu vēlmēm – piemēram, slēgt ilgtermiņa līgumus par garantētu cenu, piedāvāt elektroenerģiju vienā portfelī ar citiem piedāvājumiem utt.
Tomēr pāreja no vertikāli organizētajām energokompānijām (monopolkompānijas, kas bija raksturīgas pirms vairākiem desmitiem gadu, nodrošinot elektrības ražošanu, pārvadi, sadali un piegādi) uz sistēmu ar savstarpēji konkurējošiem uzņēmumiem rada arī riskus. Pēc šādas restrukturizācijas atbildīgie par kopīgo elektroapgādes drošumu kļūst pārvades tīklu kompānijas (dabiskie monopoli, pārvades sistēmas operatori), bet ģenerēšanas uzņēmumiem jākonkurē savstarpēji, piedāvājot tikai elektroenerģiju. Šis elektroenerģijas tirgus funkcionē, izvēloties lētākos megavatstundu piedāvājumus. Līdz ar to tirgus darbību nosaka ražotāju izmaksu mainīgie komponenti (galvenokārt kurināmā cena). Savukārt pastāvīgo izmaksu nosegšana tirgū netiek paredzēta, kā arī nav mehānisma jaunu jaudu izveidošanai. Teorētiski, ja elektrības tirgū ir ļoti augstas cenas, tas var sniegt indikāciju jaunu investīciju veikšanai elektrības ģenerējošās iekārtās. Cenas ir nemitīgi svārstīgas (atbilstoši elektroenerģijas pieprasījumam un piedāvājumam), un investoriem nav motivācijas riskēt ar ilgtermiņa investīcijām šajā jomā. Izņēmums ir subsidējamās elektrostacijas, kurām visbiežāk tiek nodrošināta garantēta savas produkcijas realizācija.
Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu rūpēties par prognozējamu elektrostaciju jaudu savlaicīgu attīstību. To varētu darīt, piemēram, veicot maksājumus par ģenerējošo jaudu uzturēšanu. Pretējā gadījumā rodas situācija, ka ražošanas uzņēmumam kļūst neizdevīgi uzturēt savus pamatlīdzekļus un elektrostacijas tiek slēgtas.
Šāda tendence ir novērojama Vācijā. Šī gada jūnijā valstī saules baterijās saražoja 19,0%, vēja elektrostacijās 17,7% no visas elektroenerģijas. Bet elektrība ir nepieciešama arī bezvēja apmākušamies dienā un arī naktī.. Šajā mēnesī atomelektrostacijas un lielās ogļu un gāzes stacijas saražoja kopā 47,5%, tomēr to visefektīvākā darbība ir strādāt bāzes režīmā. Valdība ir pieņēmusi lēmumu par visu AES slēgšanu. Ja komerciālu apsvērumu dēļ uzņēmumi slēgs arī savas fosilā kurināmā stacijas, kādam būs jāveic lieli ieguldījumi, lai saglabātu elektroapgādes drošumu, uzstādot akumulatoru baterijas, sinhronos kompensatorus un citas iekārtas.
Kāds jūsu skatījumā ir raksturs enerģijas tirgus atvēršanai? Atvērts enerģijas tirgus veido jaunas iespējas ekonomikā vai pretēji - rada noteiktu risku, kā, piemēram, valsts enerģētiskās drošības vājināšanu? Latvenergo ir lielākais enerģijas ražotājs Latvijā. Kā jaunu dalībnieku parādīšanās enerģijas tirgū ietekmēja Latvenergo darbības stratēģiju un uzņēmuma nozīmi Latvijas ekonomikā?
Latvenergo ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, un mūsu jaudas – HES (3 lielas spēkstacijas uz Daugavas) un TEC (2 mūsdienīgas termoelektrostacijas) – ir modernākās visā reģionā. Latvenergo Daugavas hidrostaciju darbības režīmus īpaši neietekmē, to konkurētspēja tirgū ir nodrošināta, bet izstrādi un arī iegūto nosaka pieteces lielums un tirgus cena. Ja runājam par Rīgas TEC, īpaši par Rīgas TEC-2, tad šīs elektrostacijas galvenais uzdevums ir bijis un arī pārredzamā nākotnē būs droša, stabila valsts elektroapgāde, to nodrošinot ar mums pieejamiem visefektīvākajiem investīciju, operatīviem reaģēšanas izmaksu līdzekļiem, ko sniedz augsti efektīvu kombinētā cikla tehnoloģiju pielietojums koģenerācijā, ražojot tik nepieciešamo un iespējami lētāko elektroenerģiju un arī siltumu rīdziniekiem.
Šāds risinājums jau ir sevi pierādījis, gan strādājot tirgus konkurences apstākļos, izstrādājot rekordlielus elektroenerģijas apjomus, kas agrāk nebija izstrādāti, gan arī nodrošinot valstī zemāko siltumenerģijas cenu Rīgas pilsētas centralizētai siltuma apgādei.
Arī veiktie EM (RTU) pētījumi uzrāda, ka situācijā, ja nebūtu RTEC, elektroenerģijas tirgus cenas gan Latvijā, gan arī Lietuvā būtu ievērojami augstākas, kas pēc būtības pierāda to, ka šīs stacijas, veicot elektroenerģijas nepieciešamā piegādes drošuma funkciju, vēl arī ierobežo, samazina elektroenerģijas cenu tirgū.
Rīgā šo augsti efektīvo staciju darbības zonā parādās citi siltuma ražotāji, kas samazina to iespēju, darbojoties koģenerācijas režīmā, piegādāt valstij lētāku elektroenerģiju, rīdziniekiem - siltumu. Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām. Daugavas labajā krastā izbūvētās augsti efektīvās stacijas risina valsts elektroapgādes problēmas, kas nav aizvietojamas ar vietējā kurināmā izmantošanu.
Līdz ar globālo tehnosfēras attīstību paaugstinās klientu prasības pēc arvien racionālākiem tehniskiem risinājumiem un sniegto pakalpojumu efektivitātes. Kā Latvenergo seko savu esošo un potenciālo klientu mainīgajām vēlmēm, un cik aktīvi Latvenergo apgūst jaunas tehnoloģijas un ievieš tās savā darbā? Cik cieša ir sadarbība ar Latvijas zinātnes un uzņēmējdarbības sfērām ?
Enerģētikas uzņēmumiem ir īpaša loma un iespējas klientu dažādu jaunu prasību izpildē, kas ietver arī patēriņa vadību un automatizāciju, energoapgādes risinājumu sasaisti un optimizāciju, e-mobilitātes veicināšanu un mikroģenerācijas pielietošanas iespējas. Noteicoša gan enerģijas ražošanā, gan dažādu patēriņa iekārtu pielietošanā būs enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju un aizvien lielāka mākslīgā intelekta loma ikdienā.
Latvenergo ir definējis savus stratēģiskos mērķus, kas nozīmē enerģētikas nozarei principiāli jaunu pakalpojumu un produktu ieviešanu, kā arī AER izmantošanu. Tiek ieviesti projekti gan ražošanas lielu jaudu efektivitātes un darbības elastības palielināšanā, gan jaunu produktu radīšanā mazumtirdzniecībā. Jau tagad tieši Latvenergo Daugavas HES kaskāde nodrošina Latvijas augstos AER izmantošanas apjomus starp citām Eiropas valstīm, un papildus koncerns plāno investīcijas vēja enerģijas izmantošanā, kā arī veicinām saules paneļu izmantošanu. Lai palielinātu termoelektrocentrāles (TEC) darbības režīmu elastīgumu, efektivitāti un konkurētspēju, AS Latvenergo plāno ražotnē TEC-2 uzstādīt lielas jaudas siltuma akumulācijas sistēmu. Tādējādi tiek gūta iespēja pielāgot un optimizēt TEC darbības režīmus atbilstoši jauniem darbības apstākļiem elektrības un siltuma tirgos. Tas būs pirmais un unikāls lielas jaudas siltuma akumulācijas projekts Baltijas mērogā.
Tāpat svarīga ir elektromobilitāte, kas ir viens no mūsu stratēģiskajiem attīstības virzieniem. Sniedzam konsultācijas un organizējam izglītojošus seminārus klientiem energoefektivitātes veicināšanā, kas nozīmē ne tikai taupīt, bet arī radīt iespējas patērētājam izmantot vairāk un racionāli dažādas iekārtas. Šim nolūkam ir izstrādāts mūsu Viedās mājas produkts.
Inovatīvu pakalpojumu izveide arvien vairāk ietver vairākus dalībniekus no dažādām nozarēm ar dažādām interesēm, vērtībām un prasībām. Pagājušajā gadā virkne Latvijas izcilo uzņēmumu apvienojās inovāciju veicināšanas iniciatīvā, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Šajā gadā forumu organizēja AS Latvenergo, kas deva katrai no valsts astoņām kapitālsabiedrībām iespēju prezentēt un aktualizēt jau uzsāktos projektus, kā arī apzināt jaunas iniciatīvas. Savukārt dažādu nozaru speciālistiem tas deva iespēju efektīvāk apmainīties ar informāciju, pieredzi jau praktisku tehnoloģisku inovāciju ieviešanā.
AS Latvenergo ir gadu desmitiem ilga sadarbība ar zinātniekiem un augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros mēs pētām iespējamus attīstības virzienus un inovāciju praktiskos pielietojumus. Savukārt Latvenergo piedāvā studentiem prakses vietas un organizē konkursus par veiksmīgākajiem studiju diplomdarbiem. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālistiem tiek veikti pētījumi un pilotprojektu ieviešana par enerģijas uzkrājēju un izkliedētās ģenerācijas avotu pielietošanu elektrotīklā. Elektroenerģijas uzkrājēju uzstādīšana varētu būt viens no risinājumiem sprieguma kvalitātes uzlabošanai un var būt kombinēti ar autonomu elektroenerģijas ģenerācijas avotu uzstādīšanu. Stabila sistēmas vadība tiek nodrošināta, pielietojot modernus spēka elektronikas, IT un telekomunikāciju risinājumus, kas ir neatņemama šādu pētījumu sastāvdaļa. Tā var būt viena no potenciālajām nākotnes biznesa nišām energokompānijām, lai piedāvātu klientiem konkurētspējīgus produktus. Šādas autonomas ģenerācijas attīstība ir vērtējama kontekstā ar esošās piegādes infrastruktūras optimālu izmantošanu, uzturēšanas izmaksām un klientam akceptējamo apgādes drošumu.
Lai optimizētu ražošanu, sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem izveidota programmatūra, lai plānotu Latvenergo TEC un hidroelektrostaciju (HES) ekonomiski izdevīgāko un optimālāko darbības režīmu, strādājot Nord Pool. Ar optimizācijas programmas palīdzību ir iespējama TEC un HES izmantojamo jaudu savstarpēji izdevīgākās mijiedarbības realizēšana. Realizējot jaunus energosistēmu pārvades savienojumus ar Skandināviju un Poliju, ir palielinājušās cenu svārstības. Tas palielina optimizācijas nozīmīgumu, lai ražotāji var izmantot visas iespējas un ieguvumus. Tāpat sadarbībā ar citiem pētniecības un konsultāciju uzņēmumiem tiek domāts par dažādu modeļu apvienošanu optimizācijas iespēju pilnveidošanai elektrības, siltumenerģijas un dabasgāzes tirgos. Vērtīgi ir piesaistīt vietējo zinātnisko potenciālu, vienlaikus to arī izglītojot, dodot iespēju mācību spēkiem, studentiem iegūst papildu informāciju, zināšanas un paaugstināt savu kvalifikāciju .
Vai Latvija enerģētikas ziņā ir pietiekami pasargāta no politiskām un ekonomiskām svārstībām pasaulē? Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas enerģētikas politiku? Kā jūs redzat Latvenergo attīstības tuvāko nākotni?
Latvenergo pārvalda lielisku ģenerācijas portfeli, kurā ir gan zaļās enerģijas spēkstacijas - HES, gan zemu izmešu dabasgāzes koģenerācijas - TEC aktīvi. Vēl šogad, man ierodoties Eiropas Savienības un ASV padomes rīkotajā augsta līmeņa biznesa forumā Briselē, pirmā atziņa skanēja – «dabasgāze ir atjaunojamo energoresursu (AER) labākais partneris», un to nav grūti aptvert, saprotot, ka vēja elektrostaciju (VES) spārni griežas tikai tad, kad ir vējš, ka saules paneļu parki ģenerē elektrību tikai gaišā, saulainā laikā. Un, kad šo resursu nav, tad enerģija jāiegūst ar daudzus gadu desmitus pārvaldītām metodēm. Latvenergo saprot, ka AER apjoms pieaugs gan pasaulē, gan Latvijā, bet to saražoto apjomu būs nepieciešams aizstāt un balansēt, un mūsu rīcībā ir viss, kas nepieciešams šī uzdevuma veikšanai. Gan paši attīstīsim videi draudzīgu ģenerācijas avotu radīšanu, gan palīdzēsim līdzsvarot dažādu resursu piegādi sistēmai, kad ar AER ir nepietiekami.
