Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

Latvenergo projekta SES 100 MW ietvaros 13.septembrī atklāta Jaunciema saules elektrostacija, kas ir lielākā Rīgā un kuras izveidē investēti aptuveni septiņi miljoni eiro.

Jaunā saules stacija ne tikai atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām, bet ir ari nozīmīgs ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un degradētas vides atjaunošanas sinerģijas piemērs.

Jaunciema saules elektrostacijas (SES) uzstādītā jauda sasniedz 13,44 MW – šī ir lielākā saules elektrostacija Rīgā, kas reāli uzsāk darbu. Prognozētais gada ražošanas apjoms ir 12 477 MWh, kas nodrošinās būtisku zaļās enerģijas apjomu elektroenerģijas tirgū. Jaunciema SES atklāšana ir kārtējais iespaidīgais Latvenergo solis stratēģijā noteikto ražošanas un ilgtspējas mērķu realizācijai, vienlaikus - Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un ilgtspējīgai nākotnei.

Jaunciema SES ir nozīmīga Rīgai ne tikai sava apjoma dēļ – tā ir izbūvēta iepriekš degradētā un piegružotā teritorijā, no iepriekš neizmantotas vietas nesot pilsētai ekonomisku labumu. Šādas teritorijas, kas iepriekš ir bijušas industriālās zonas, ir ar lielu potenciālu attīstībai. Zemes vienība, kuras platība ir 16,9 ha, pirms SES izbūves bija pamesta un aizaugusi, ar nelīdzenu reljefu dzelzceļa uzbērumu vietās. Agrāk šeit cauri gāja dzelzceļš, un teritorijā atradās pamestas betona plāksnes un būvgruži, kas aizauguši ar krūmiem. Projekta realizācijas gaitā teritorija tika rūpīgi attīrīta no gružiem, noņemti krūmi un reljefs izlīdzināts, radot tīru un sakoptu vidi, kas piemērota saules parka izveidei.

AS "Latvenergo" dividendēs valstij no pagājušā gada peļņas izmaksās 212,199 miljonu eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" akcionāri kārtējā sapulcē 29.maijā apstiprināja uzņēmuma 2023.gada pārskatu un "Latvenergo" konsolidēto pārskatu. Apstiprināts arī "Latvenergo" koncerna ilgtspējas pārskats par 2023.gadu un "Latvenergo" korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2023.gadu.

Attiecībā uz "Latvenergo" 2023.gada peļņu, kas pērn bija 331,561 miljons eiro, dividendēs valstij tika nolemts izmaksāt 212,199 miljonus eiro, bet atlikušo peļņas daļu 119,362 miljonu eiro apmērā tika nolemts atstāt nesadalītu.

Par "Latvenergo" 2024.-2026.gada pārskatu revidentu iecelta SIA "Ernst & Young Baltic". Akcionāru sapulcē arī nolemts iedalīt "Latvenergo" lielo kapitālsabiedrību grupā.

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams".

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

AS "Latvenergo" izsludina publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei, informē uzņēmums.

Pieteikumi līdz 30. augustam jāiesniedz neatkarīgajam konsultantam SIA PricewaterhouseCoopers.

Ambiciozi attīstot saules enerģijas ražotnes, lai līdz 2026. gada beigām visā Baltijā sasniegtu 400 MW jaudu, AS "Latvenergo" turpina veiksmīgo praksi, iegādājoties saules elektrostacijas un to projektus. Ir izsludināta otrā atlases procedūra, kurā attīstītāji var pieteikt savus saules parku projektus Latvijā.

Atlases ietvaros AS "Latvenergo" plāno iegādāties saules elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 200 MW, tādējādi turpinot īstenot Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi attīstīt enerģijas iegūšanu no atjaunīgajiem energoresursiem.

AS "Latvenergo" noslēgusi īstermiņa aizņēmumu līgumu (overdrafta līgumu) ar "Swedbank" par 100 miljonu eiro aizdevumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un garantiju izsniegšanai "Latvenergo" koncerna uzņēmumiem, teikts "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Aizdevuma līgumu termiņš ir līdz diviem gadiem.

Īstermiņa aizņēmumu līgumu noslēgšanai tika organizēts iepirkums, kurā par uzvarētājiem atzīta "Swedbank".

"Latvenergo" kapitāla piesaisti veic plānoti un regulāri, savlaicīgi nodrošinot finansējumu gan kapitālieguldījumiem, gan likviditātes vadībai.

Kredītreitinga aģentūra "Moody's" "Latvenergo" ir piešķīrusi investīciju pakāpes kredītreitingu "Baa2" līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, kas liecina par "Latvenergo" koncerna stabilitāti un finansiālo uzticamību.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

AS "Latvenergo" saules elektrostacijas izveidē Jēkabpils novada Biržos investēti teju seši miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Latvenergo" saules enerģijas zīmola "Elektrum Solārais" stacija Biržos ir ar 11,7 megavatu (MW) jaudu, paredzot, ka gadā tā saražos 10 000 megavatstundas (MWh) jeb 10 miljonus kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Ar šo apjomu ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu nodrošinātu 9500 mājsaimniecību vai Jēkabpils iedzīvotāju patēriņu.

Parku veido 17 820 saules paneļi, 50 invertori un piecas kompaktās transformstoru apakšstacijas.

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā 

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro,...

"Latvenergo" stratēģiskais mērķis šajā gadā, kad uzņēmuma aprit 85 gadi, ir izbūvēt jaunas saules parku jaudas 100 MW apjomā.

Saules parks Biržos ir šobrīd lielākais no vairākiem plānotajiem saules parkiem Latvijā.

Jauno portfeli veidos vairāki 5-15 MW lieli "Latvenergo" saules parki, izkliedējot un sabalansējot ģenerāciju visos Latvijas reģionos, un tie top vairākos Latvijas novados, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Parki paredzēti Biržos, Skultē, Bauskā, Rūjienā, Elejā, Ķegumā, Krāslavā, Priekulē, Rēzeknē un Rīgā.

Biržu saules parka projektēšanas komandu veidoja un kompetenci nodrošināja tikai "Latvenergo" speciālisti, izmantojot līdzšinējās saules elektrostaciju attīstīšanas pieredzi un zināšanas.

Projekta izveidē maksimāli izmantoti Latvijas resursi - gan Latvijā ražotas kompaktās transformatoru apakšstacijas, gan arī visus būvdarbus veica vietējie uzņēmēji.

Saules parkā ganīsies 24 aitas no bioloģiskās zemnieku saimniecības "Bitāni", rūpējoties, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AS "Latvenergo" izsludinājusi otro publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei ar kopējo jaudu līdz 200 megavatiem (MW), informē uzņēmumā.

Projektu pieteikšanas termiņš ir līdz 2024.gada 30.augustam. Projektu atlasi un izvērtēšanu veiks SIA "PricewaterhouseCoopers".

"Latvenergo" valdes locekle Ilvija Boreiko norāda, ka uzņēmums atjaunojamās enerģijas projektu portfeli veido dažādi - gan attīstot projektus pilnībā pašu spēkiem, gan vērtējot citu attīstītus projektus.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka "Latvenergo" prioritāte ir iegūt portfelī tādus projektus, kurus iespējams izbūvēt īsos termiņos.

Šobrīd sākta ražošana vairākos saules parkos, kas iegādāti pagājušajā gadā publiskās atlases ietvaros, - Skultē, Bauskā un Rūjienā. Šie parki ir daļa no "Latvenergo" mērķa sasniegt 100 MW saules enerģijas jaudu šajā gadā.

Latvenergo atklājusi jau astoņas saules elektrostacijas, lai šogad attīstītu saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 100 MW.

Stacijas atrodas izkliedēti Baltijā, to jauda ir 67,8 MW un šobrīd top vēl septiņas stacijas. Latvenergo savu staciju tīklu paplašina arī iegādājoties stacijas, tāpēc paredzams, ka plānotais 100 MW apjoms tiks pārsniegts.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030.gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Būtisku daļu no tā veido saules elektrostacijas (SES). Šajā, Latvenergo 85. jubilejas gadā, koncerna mērķis ir atklāt SES ar kopējo jaudu 100 MW - tās vieno kopīga SES 100 MW vizuālā identitāte.

Jaunie saules parki, kuru jauda ir no 5 līdz 15 MW, ir izkliedēti dažādos Latvijas reģionos, kā arī Igaunijā un Lietuvā, nodrošinot sabalansētu ģenerāciju. Projekta SES 100 MW ietvaros lielākie parki ir atklāti Biržos, Jēkabpils novadā un Kūsalu (Kuusalu) Igaunijā, tos papildina SES Skultē, Bauskā, Rūjienā un Rēzeknē, kā arī stacija Lietuvā Gargždos (Gargždai), un vasaras sākumā atklātā stacija Lūganūsē (Lüganuse) Igaunijā. Tādējādi kopumā jau ražošanu uzsākuši saules parki ar uzstādīto jaudu 67,8 MW no plānotajiem 100 MW. Drīzumā elektroenerģija tiks ražota arī parkos Ķegumā, Elejā, Krāslavā un Rīgā, kā arī Lietuvā Klevečkinē (Klevečkinė).

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti atklājis saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse), Ida-Viru apriņķī.

Šis saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 7 MW ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Tuvākajos gados Elektrum Eesti izaugsmes plānu ietvaros gaidāma būtiska paplašināšanās. Latvenergo stratēģija paredz stabilu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu Baltijas valstīs.

"Šis ir neliels, bet ļoti nozīmīgs solis, jo esam izveidojuši saules elektrostaciju Igaunijā, kur mums šobrīd ir jau vairāk nekā 80 000 klientu. Mēs būvēsim vēl, un mūsu zaļās enerģijas projektiem pievienosies vēja un saules elektrostacijas, un tuvāko gadu laikā Igaunijā sasniegsim 400 MW ražošanas jaudu. Baltija ir mūsu mājas tirgus, un ir loģiski, ka tajā ne vien tirgojam elektrību, bet to arī ražojam videi draudzīgā veidā, kas ļauj mazināt reģiona enerģijas deficītu, stacijas atklāšanā teica Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu).

Parka jauda ir 17,4 MW un tas aizņem aptuveni 22 hektārus Kūsalu pašvaldībā Igaunijā. Nākotnē parku iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanas sistēmu un elektroauto uzlādi.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030. gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3GW apmērā visā Baltijā. Ambiciozi virzoties uz mērķi, meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti ir papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu). Šovasar tas ir jau otrais lielais projekts, kas palielina uzņēmuma atjaunīgo ražošanas jaudu portfeli Igaunijā.

Ar Kūsalu parku Elektrum Eesti saules enerģijas ražošanas jauda vairāk nekā trīskāršosies, 27 000 paneļu ražojot elektroenerģiju ar 17,4MW jaudu. Kūsalu saules parkā nākotnē iespējams uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas un izbūvēt Elektrum Drive elektroauto uzlādes staciju netālu no Tallinas-Narvas šosejas.

Noslēdzoties būvniecībai, AS “Latvias Finieris” 10. oktobrī prezentēja saules paneļu parku pie meitas uzņēmuma "VEREMS" RSEZ SIA Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.

Parkā aptuveni trīs hektāru platībā jaudu nodrošinās 3600 uzstādīti abpusēji (bi-facial) ģenerējoši saules paneļi, kas izvietoti, ņemot vērā īpašās zemes reljefa prasības, izmantojot stiprinājumus ar regulāciju. Kopējā pieslēgumā plānotā elektrostacijas ģeneratoru/inventoru uzstādītā ražošanas jauda – 2000 kW, kas tiks izmantota, lai daļēji nosegtu rūpnīcas “VEREMS” pašpatēriņu. Līdztekus tam uzstādīti 55 zibens novedēji.

“Mūsu klienti un sadarbības partneri vairāk nekā 50 pasaules valstīs novērtē ne tikai ”Latvijas Finiera” bērza saplākšņa produktus, bet arī to, cik atbildīgi tie tiek ražoti. Jaunais saules parks gada laikā saražos aptuveni 2000 MWh elektrības, ko izmantosim, lai daļēji nosegtu ražotnes pašpatēriņu. Tādējādi vēl vairāk stiprinām savu konkurētspēju kā ilgtspējīgs ražotājs,” uzsver ”VEREMS” RSEZ SIA valdes priekšsēdētāja Zinaīda Lovnika.

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

AS "Latvenergo" neatkarīgā padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt piecus pretendentus, informē Valsts kanceleja.

Atlases pirmajā kārtā komisija vērtēja kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām prasībām un profesionālo darba pieredzi, pamatojoties uz kandidātu iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem. Dalību atklātajā konkursā kopumā pieteica 13 pretendenti.

Konkursa otrās kārtas laikā paredzētas pretendentu intervijas, kuru laikā konkursa dalībnieki nominācijas komisijai prezentēs savu stratēģisko redzējumu par AS "Latvenergo" galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, sniedzot ieskatu svarīgākajās prioritātēs un priekšlikumos to īstenošanai, kā arī par galvenajām "Latvenergo" attīstības iespējām tuvāko piecu gadu laikā. Savukārt trešajā kārtā komisija vērtēs pretendentu vadības kompetences.

Skanstē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” saņēmis “Elektrum” sertifikātu “Powered by green”, kas apliecina, ka projekts izmanto vienīgi Latvijā ražotu 100 % atjaunojamu enerģiju.

"Katra klienta apzinātā izvēle iegādāties zaļo enerģiju palīdz veidot ilgtspējīgu nākotni, tādēļ esam gandarīti par sadarbību ar “Elemental Business Centre”. Šāda sadarbība ir ieguvums arī “Elemental” klientiem – tas, kāda enerģija tiek izmantota, ir būtiski arī viņu biznesa attīstībai. Tādējādi veidojas atbildības pret vidi ķēdīte – “Latvenergo” saražota un klientiem piedāvātā zaļā enerģija, klients, kas izvēlas ilgtspējīgu risinājumu, un gala lietotājs, kura darba vide ir ar pievienoto vērtību viņa biznesam. Esam spēcīgs partneris tiem, kas domā un rīkojas ar skatu rītdienā!" stāsta AS "Latvenergo" vecākā korporatīvo darījumu vadītāja Kristīne Reksne.

Lai gan Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja parku projektu attīstīšanā, pērn, izmantojot šo resursu, tika segti vien 4%no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma.

Igauņi 2023. gadā, izmantojot vēju, nosedza 10% no elektrības pieprasījuma, bet lietuvieši – 21%, liecina WindEurope dati, kas skaidri parāda, ka arī kopējās uzstādītās jaudas ziņā Latvija ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem. Kamēr Latvijā vēja uzstādītā jauda pērn sasniedza vien 137 megavatus (MW), Igaunijā un Lietuvā šie cipari bija vairākas reizes lielāki jeb attiecīgi 376 un 1208 MW. Nozares pārstāvji Latvijas atpalicību skaidro ar nepietiekamo valsts iesaisti un pārāk mainīgu regulatīvo vidi.

Vējš – drošības garants

Ir vairāki iemesli, kāpēc mums būtu nepieciešams nopietni domāt par vēja enerģijas attīstīšanu, norāda Edijs Šaicāns, AS Latvenergo Ieinteresēto pušu vadītājs. “Pirmkārt, vēja elektrostaciju (VES) būvniecība ir viens no labākajiem veidiem, kā ilgtermiņā samazināt elektroenerģijas cenas. Piemēram, ja salīdzinām cenas Skandināvijā un Baltijā, ļoti labi redzam, ka bieži vien mūsu reģionā elektrība maksā pat vairākas reizes dārgāk. Tas apliecina, ka operatīvajā darbībā vēja tehnoloģijai ir ļoti zemas izmaksas un tas palīdz saglabāt arī zemas cenas. Otrkārt, vējš ļauj samazināt cenu svārstības. Diezgan droši varu apgalvot, ka šobrīd mūsu valsts enerģijas portfelis ir diezgan nesabalansēts un lielai daļai sabiedrības joprojām nav izpratnes par atjaunīgo energoresursu (AER) lomu tajā. Pēdējā laikā, kā zināms, ir attīstījušās saules jaudas, kas kaut mazliet palīdzējušas saprast, kādā veidā, imantojot AER, iespējams regulēt cenas. Respektīvi – mēs redzam, ka pa dienu, kad spīd saule, cenas iet uz leju, bet brīžos, kad saule nespīd, cenas palielinās. Es teiktu, ka šīs svārstības rada nesabalansēts enerģijas ražošanas portfelis. Šobrīd mums īsti nav citas papildinošās tehnoloģijas, piemēram, vēja, kas spētu zemas cenas nodrošināt arī vakaros un naktīs. Vēja enerģijas attīstība un tehnoloģiju salāgošana ar sauli šo problēmu atrisinātu,” domā E. Šaicāns, uzsverot, ka vēl viens aspekts, kāpēc Latvijai ir jādomā par VES būvniecību, ir enerģētiskā drošība.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā lasi:

Statistika

Pieaug atjaunojamās enerģijas ražošana un īpatsvars

Tēma

Latvija atgriežas cukurbiešu audzēšanā

Aktuāli

Nezināšanas cena – zaudēti miljardi eiro

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksājumi pieauguši straujāk par ienākumu pieaugumu

Akcionāru reģistru iesniegšanai papildu trīs mēneši

Zaļā enerģija

Vistu mēsli pārvēršas biometānā

Apdrošināšana

Neviena izraisīta satiksmes negadījuma nav 47%

Cilvēkresursi

Darbinieki novērtē uzņēmēju piedāvātos bonusus

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.