Jau pavisam drīz, 31. maijā un 1. jūnijā, Rīgā norisināsies starptautisks pasākums ar visai avangardiski pretenciozu nosaukumu – Mad City jeb Trakā pilsēta. Šķiet, kārtējais reklāmistu untums, no zila gaisa uzburts hepenings par godu slavenajiem Rīgas hipsteriem? Šoreiz nē.
Lieta ir nopietna. Līdz šim jau esmu runājis un rakstījis par ceturto industriālo revolūciju jeb pāreju uz tā saukto datu vadīto ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms. Tāpēc nepieciešams iemācīties šīs tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantot gudri un efektīvi, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.
Viens no būtiskiem virzieniem, kas iekļaujas minētajos procesos, ir modernas pilsētas attīstība, ko mēdz dēvēt par Smart City jeb Viedo pilsētu. Ekonomikas globalizācija noved pie aizvien lielākas cilvēku koncentrēšanās pilsētās. Saskaņā ar Viedās pilsētas klastera datiem, jau šodien gandrīz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un tajās tiek radīti vismaz 85% no šo valstu iekšzemes kopprodukta. Tādēļ ārkārtīgi būtisks jautājums ir – kā pilsētu padarīt dzīvei pēc iespējas patīkamāku?
Mad City būs viens no forumiem šīs atbildes meklēšanai. Kā panākt, lai pilsētplānošana turpmāk notiktu, jau a priori rēķinoties ar Viedās pilsētas tehnoloģiju sniegtajām iespējām? Kā atrast slēptās finanšu iespējas mūsu ielās, ēkās, transporta un cilvēku plūsmā? Viedā pilsēta būtībā ir savienotā pilsēta – informatīvi un tehnoloģiski caurausts organisms, kas paver mums neskaitāmas iespējas ietaupīt dabas un finanšu resursus, atrast jaunas biznesa nišas, atvieglot un padarīt komfortablāku mūsu dzīvi.
Saprotams, uzreiz ķerties pie liela mēroga Viedās pilsētas radīšanas, piemēram, visas Rīgas ietvaros, ir dārgi un riskanti. Tādēļ LMT kopīgi ar daudziem partneriem – Accenture, Mikrotik, New Hanza Capital, VEF Kultūras pili, Jaunās Teikas kvartālu u.c. – ir apņēmušies radīt Viedās pilsētas prototipu viena rajona – VEF apkaimes ietvaros. Būtiski, ka teritorijā ap kādreizējo VEF rūpnīcu, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas kvartālu jau ir koncentrējušies daudzi Latvijas lielākie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi, kuros kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu. Mērķis ir izveidot šo teritoriju par Viedās pilsētas tehnoloģiju testēšanas parku.
Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms.
Piemēram, mēs – LMT – plānojam tieši šajā apkaimē uzsākt t.s. mašīnredzes risinājumu ieviešanu dzīvē. Te būs viedā autostāvvieta, kurā ir izvietotas kameras, kas fiksē stāvvietu aizpildījumu un šo informāciju nosūta autobraucējam. Cits mašīnredzes tehnoloģijas izmantošanas veids – satiksmes plūsmas novērošana un luksoforu gaismu maiņa atbilstoši reālajai transporta un cilvēku plūsmai. Šie ir tikai divi piemēri no neskaitāmajiem veidiem, kā, izmantojot gan IKT, gan uzkrātos datus, var ievērojami uzlabot satiksmes organizāciju pilsētā, samazinot sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un paaugstinot kustības drošību.
Šajā kontekstā vēlos pieminēt vēl vienu būtisku jau darbojošos projektu, kas balstās uz datu plūsmu novērošanu. LMT kopīgi ar LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes pētniekiem pirms dažiem mēnešiem prezentēja ekonomiskās attīstības analīzes, investīciju un infrastruktūras plānošanas rīku, kas balstās uz anonimizētiem mobilo sakaru tīkla notikumiem, respektīvi, ienākušo un izejošo zvanu un SMS aktivitātēm bāzes stacijās. Izmantojot šos datus, jau izveidots Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, kas ļauj gan sekot iedzīvotāju plūsmas izmaiņām reālā laikā, gan analizēt uzkrātos datus. Pēc tam tos var izmantot pašvaldību ekonomiskās aktivitātes pētīšanā, pilsētvides, transporta plūsmas un pakalpojumu attīstības plānošanā. Šis risinājums izpelnījās lielu ievērību nesen notikušajā Pasaules mobilo tehnoloģiju kongresā Barselonā, līdz ar to ceru, ka tas kļūs arī par veiksmīgu Latvijas eksporta produktu. Turklāt tas pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Pilsētvide mūsdienās vairs nav atraujama no tehnoloģijām un lielajiem datiem, tāpēc jācer, ka Mad City pasākumam sekos citi. Ir skaidrs, ka Viedās pilsētas radīšana ir atkarīga no ārkārtīgi daudzu partneru iesaistes un veiksmīgas sadarbības – telekomunikāciju biznesa, pašvaldības institūcijām, komunālo pakalpojumu un infrastruktūras uzņēmumiem, zinātniekiem un augstskolām, finanšu pakalpojumu sniedzējiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem u.t.t. Taču tā ir Latvijas lielā iespēja – būt šī procesa avangardā pasaules mērogā!
