Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.
«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.
Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.
«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.
Savukārt jautāts, vai «Telia» plāno pārdot «Tet» un LMT piederošās akcijas, Rodne norādīja, ka «Telia» joprojām uzskata Latviju par stratēģiski svarīgu uzņēmumam, bet pēc valdības paziņojuma, kas akcionāram bija nepatīkams pārsteigums, «Telia» ir atvērta dialogam ar jauniem potenciālajiem partneriem, kas piekrīt redzējumam par telekomunikāciju tirgus attīstību.
Jau ziņots, ka valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» un LMT nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, «Telia» nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.
Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atgādināja, ka iepriekš tika apspriestas vairākas versijas, kā rīkoties ar abiem uzņēmumiem, proti, tos apvienot, neapvienot, vienu pievienot otram, izpirkt to daļas utt.
«Skatoties uz šiem scenārijiem un uzņēmumu finanšu rādītājiem, radās pamatots jautājums, vai ir jēga kaut ko mainīt. Tā kā neiezīmējās neviena scenārija aprises, koalīcijas partneri vienojās šo jautājumu patlaban nerisināt. Bet tas nenozīmē, ka pie jautājuma par «Tet» un LMT nākotni neatgriezīsimies,» sacīja Nemiro.
Tāpat ziņots, ka šā gada maijā notika sarunas par «Tet» un LMT apvienošanu. Nemiro tolaik skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām.
Nemiro informēja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.
Tomēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tolaik norādīja, ka abu kompāniju tuvināšana būtu ieguvums gan patērētājiem, gan akcionāriem. «No abu kompāniju tuvināšanas mēs saredzam ieguvumus gan patērētājiem, gan akcionāram,» teica satiksmes ministrs.
LMT vadītājs Juris Binde pērn intervijā norādīja, ka pēc LMT īpašnieces «Telia» un valdības noslēgtā saprašanās memoranda iespējamā funkciju dublēšanās starp nozares «galvenajiem spēlētājiem» nostiprinās nepieciešamo konkurenci. Viņš papildināja, ka funkciju dublēšanās dēļ LMT nav gatavs atteikties ne no kā par labu «Tet», jo konkurence ir attīstības galvenais virzītājspēks un tas nāk par labu klientiem.
Savukārt «Tet» vadītājs Juris Gulbis 2017.gadā, pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu neatbalstīt abu uzņēmumu apvienošanu, sacīja, ka respektē valdības lēmumu, un kompānija turpinās savu darbu atbilstoši akcionāru mērķiem.
Jau ziņots, ka 2017.gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka «Tet» un LMT netiks apvienoti.
«Telia Company» pieder 49% «Tet» daļu, kā arī kompānija ir lielākais LMT īpašnieks, kam tieši un netieši pieder ap 60% daļu. Pārējās «Tet» un LMT daļas kontrolē Latvijas valsts.
