Neskaidrības par LVRTC stratēģiju attiecībā uz Tet un LMT kapitāla daļu iespējamo iegādi.
Pēdējos mēnešos aktualizēts jautājums par iespējamo darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts vai kāda no tās kapitālsabiedrībām varētu izpirkt Skandināvijas telekomunikāciju milzim Telia piederošās Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļas.
Tas gan ir pretrunā ar valdības deklarāciju atvērt kapitālsabiedrības privātajiem investoriem, nevis tās mēģināt izpirkt. Vēl interesantāku šo parādību padara fakts, ka par pircēju piesakās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), uzņēmums, kurš, pēc pieejamās informācijas, nekvalificējas, jo diez vai spēs atvēzēties 0,5 miljardiem eiro, cik varētu maksāt Telia daļas LMT un Tet. 2023. gada bilancē LVRTC naudas pozīcijā bija vērojams cipars 24,71 miljons eiro, kas ir vairāk nekā nepietiekami.
Kamēr sarunas ar Telia notiek aiz noslēpumainības plīvura, tikmēr nozares pārzinātāji izsaka visdažādākos minējumus par potenciālo darījuma summu un mehānismiem. Tostarp dzirdētas versijas, ka viens no potenciālajiem darījuma īstenotājiem jeb Telia piederošo Tet un LMT kapitāla daļu pircējiem varētu būt LVRTC. Tajā pašā laikā ar nozari saistīti uzņēmēji izsaka versijas, ka LVRTC šajā potenciālajā darījumā interesē ne tik daudz Telia piederošo Tet vai LMT (vai abu kopā) kapitāla daļu iegāde, cik iespēja šajā procesā iegūt Tet pārvaldīto digitālo infrastruktūru.
Taču pirmšķietami šo infrastruktūru atsevišķi bez Tet kapitāla daļu iegādes nav iespējams iegūt.Vienlaikus kardinālāk noskaņoti nozares spēlētāji pauž gana skarbu vērtējumu par LVRTC finansiālajām spējām vispār izteikt finansiāli "paceļamu" piedāvājumu, ņemot vērā reālo LVRTC finanšu situāciju. Paliek jautājums – kurš uz šādu riskantu soli pamudinājis citādi inertu valsts kapitāla sabiedrību?
"LVRTC ir finansiāli nesekmīgs uzņēmums – bez LMT dividendēm tas būtu zaudējumus nesošs. LVRTC arī saņem valsts deleģējumus, kur bez konkursa saņem iespējas īstenot dažādus projektus. Iespējamā pieteikšanās uz Telia daļu izpirkšanu Tet ir avantūra, ko LVRTC nespēj nosegt. Tā arī nav agrāk apstiprinātas stratēģijas sastāvdaļa. Turklāt nesen LVRTC rīkoja investoru brokastis, kurās akcentēja plānu iegādāties Tet daļas, neuzaicinot šajā pasākumā piedalīties esošos Tet daļu īpašniekus. Tas izskatās pēc reiderisma mēģinājuma," Dienai pauda kāds nozares pārstāvis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.
Viedoklis par LVRTC kā ne īpaši sekmīgu uzņēmumu arī saskan ar publiski pieejamajiem uzņēmuma gada pārskatu datiem ilgstošākā pagātnē (skat. tabulu), kur redzam, ka, ja nebūtu LMT dividenžu, LVRTC lielākoties būtu zaudējumi. Turklāt LVRTC bieži vien no Satiksmes ministrijas (SM) ārpus konkursa saņem deleģējumus liela apjoma darbu veikšanai, kas ar labākiem panākumiem varētu tikt "konkursēti" brīvā tirgū. Ja vēl arī to nebūtu, tad LVRTC, visticamāk, valdītu bēdu ieleja.
Nesaprotamās brokastis
Interesanta situācija izveidojusies tieši saistībā ar Dienas avota pieminētajām investoru brokastīm, par kurām savā ziņā intrigu rada apstāklis, kurš tad tieši šīs brokastis organizēja. Dienas avots norāda, ka to rīkotājs ir tieši LVRTC, kamēr uzņēmuma vadība uzsver, ka tā gluži nav bijis. Vienlaikus LVRTC atbilde ir nedaudz pretrunā ar SM oficiālo atbildi uz šo jautājumu.
Diena vērsās gan LVRTC, gan SM, lūdzot izskaidrot, kādi tad tieši ir valsts (vai konkrēti – LVRTC) plāni attiecībā uz iespējamo Tet un LMT kapitāla daļu vai to biznesa daļu iegādi."SM nav lēmusi par valsts kapitāla ieguldīšanu, izpērkot Telia piederošās daļas uzņēmumā Tet.
LVRTC ir lielākais valstij piederošais IKT nozares uzņēmums, un nozares politikas veidošanas kontekstā LVRTC sadarbojas ar Latvijā IKT nozarē strādājošiem uzņēmumiem un nevalstisko sektoru. SM ir informēta par LVRTC organizētajām investoru brokastīm, un, kā informēja uzņēmuma padome, šis ir viens no pasākumiem, kurā tiek diskutēts par IKT nozares potenciālu un attīstību," Dienai norādīja SM pārstāvji. Arī LVRTC padomes priekšsēdētājs Aldis Greitāns Dienai norādīja, ka LVRTC padome nav lēmusi par valsts kapitāla ieguldīšanu, izpērkot Telia daļas Tet, un ne LVRTC valdes, ne padomes dienaskārtībā šāds jautājums nav bijis.
Savukārt uz jautājumu, vai Greitāns ir lietas kursā par LVRTC rīkotajām investoru brokastīm un atbalsta tur izskanējušās idejas, viņš norāda: "Padome ir informēta par NASDAQ Riga sadarbībā ar LVRTC organizētajām investoru brokastīm. Saskaņā ar uzņēmuma valdes sniegto informāciju pasākuma mērķis bija aktualizēt diskusiju par IKT nozares potenciālu un kapitāla tirgus perspektīvo lomu šīs nozares attīstībā. LVRTC aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā gan sadarbībā ar nevalstisko sektoru, piemēram, iesaistoties ikgadējās LIKTA konferences un citu nevalstisko organizāciju augsta līmeņa pasākumu organizēšanā, gan arī sadarbojoties ar komercsektora uzņēmumiem, piemēram, organizējot memoranda par sadarbību kvantu tehnoloģiju attīstībā darbu, kur šobrīd iesaistījušās jau 11 publiskā un privātā sektora organizācijas, tostarp Tet un LMT. Saskaņā ar valdes sniegto informāciju LVRTC pasākumā ir prezentējis uzņēmuma simt gadu vēstures laikā izveidoto valsts sakaru un IKT mugurkaulu, tā sniegtās koplietošanas iespējas un attīstības potenciālu, vienlīdzīgas un nediskriminējošas iespējas elektronisko sakaru komersantiem, tostarp reģionos, kā arī iespējas stiprināt kritiskās infrastruktūras pārvaldību, kas īpaši aktuāla esošajos ģeopolitiskajos apstākļos. Savukārt, atbildot uz Dienas repliku par to, ka LVRTC 2023. gada nogalē kontā bijuši 24 miljoni eiro un ka ir aprēķināts, ka Telia īpašuma daļu vērtība abos uzņēmumos (LMT un Tet) ir 0,5 miljardi eiro, un tai sekojošo jautājumu, par kādiem līdzekļiem LVRTC grasās iegādāties Telia piederošās daļas, Greitāns norādīja: "LVRTC nav lēmis par iespēju iegādāties Telia daļas ne Tet, ne kādā citā uzņēmumā. Padome aicina informāciju par LVRTC rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem iegūt nepastarpināti no LVRTC valdes."
Nekas neesot lemts
Arī LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols Dienai uzsvēra, ka LVRTC nav nedz lēmis, nedz arī publiski komunicējis gatavību iegādāties Telia piederošās daļas Tet."LVRTC ir publiski komunicējis gatavību iesaistīties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem Latvijas IKT nozares stiprināšanā, tostarp LVRTC piederošas infrastruktūras paplašināšanā, kā to jau darām, gan izbūvējot optiskās šķiedras sakaru tīklus, gan būvējot un iegādājoties jau izbūvētus datu centrus," uzsvēra Ozols.
Tāpat, atbildot uz Dienas repliku par to, ka LVRTC 2023. gada nogalē kontā bijuši 24 miljoni eiro un ka aprēķināts, ka Telia īpašuma daļu vērtība abos uzņēmumos (LMT un Tet) ir 0,5 miljardi eiro, un tai sekojošo jautājumu, par kādiem līdzekļiem LVRTC grasās iegādāties Telia piederošās daļas, Ozols norādīja, ka LVRTC rīcībā nav informācijas par Telia piederošo Tet daļu vērtību. "Kā daļu īpašnieks LVRTC ir informēts par LMT finanšu stāvokli un daļu potenciālo tirgus vērtību. Publiski izskanējušās versijas par darījuma summām vai darījumu scenārijiem LVRTC komentēt nevar. LVRTC pamatkapitāls ir 112 miljoni eiro. LVRTC īstenoto infrastruktūras attīstības, inovāciju un tehnoloģisko platformu izveides projektu portfelis šobrīd ir nepilni 300 miljoni eiro. 2023. gadā LVRTC neto peļņa bija 16,1 miljons eiro, bet valstij iemaksāto dividenžu apjoms sasniedza 10 miljonus eiro," pauda Ozols.
Uz jautājumu par LVRTC rīkoto investoru brokastu mērķiem, Ozols norādīja – NASDAQ Riga sadarbībā ar LVRTC organizēja investoru brokastis, kuru mērķis bija veicināt augsta līmeņa ekspertu diskusiju par IKT nozares attīstības potenciālu un izaicinājumiem, tai skaitā iespējām piesaistīt nozarei investīcijas un izmantot biržu kā investīcijas piesaistes instrumentu, kas šobrīd faktiski nenotiek. Jautāts, vai uz pasākumu bija uzaicināti visi pašreizējie Tet īpašnieki, Ozols pauda: "Pasākuma mērķauditorija bija finanšu sektora pārstāvji un biznesa mediji. Ne Tet, ne LMT, ne LVRTC akcionāri uz šo pasākumu aicināti netika."
Viņš atgādina, ka LVRTC ir dibināts pirms 100 gadiem, šobrīd uzņēmums ir vienīgais valstij 100% piederošais IKT uzņēmums. "Redzam, ka nozares attīstību pēdējo 10 gadu laikā ir ietekmējuši vairāki faktori, tostarp tas, ka tehnoloģiskās platformas vēsturiski veidotas diversificētas, kas nesekmē ne ilgtspējas, ne racionālas ierobežoto finanšu līdzekļu izmantošanas iespējas maza tirgus apstākļos. LVRTC ieskatā Latvijas tirgus apstākļos visoptimālākais, valstij, operatoriem un gala lietotājiem izdevīgākais scenārijs ir koplietojamu un uz nediskriminējošiem nosacījumiem pieejamu tehnoloģisko platformu un infrastruktūras veidošana un attīstība, kas iespējama, tostarp piesaistot nozarei jaunas investīcijas," norāda Ozols.
Sakaru jomā toni Latvijas IKT ekosistēmā lielā mērā nosaka trīs uzņēmumi – LVRTC, LMT un Tet. Visiem trim uzņēmumiem ir valsts kapitāldaļas tiešā vai pastarpinātā veidā, visi ir kritiskās infrastruktūras turētāji, un visi trīs vairāk vai mazāk nodrošina kritiskās informācijas sistēmu pārvaldību, šajos segmentos savstarpēji konkurējot. Konkurence pēc būtības ir pozitīvi vērtējama, tomēr Latvijas gadījumā ir runa arī par valsts kapitāla ieguldījumiem, kas veicina pārdomas, kāda valsts stratēģija vidējā un ilgtermiņā ļautu gūt vislielāko atdevi no šīs nozares visas sabiedrības interesēs. LVRTC ir gatavs investēt uzņēmuma finanšu līdzekļus valsts kritiskās infrastruktūras stiprināšanai, akcentēja LVRTC vadītājs.
