VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".
Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.
Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.
"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pērn vasarā nebija zināms, ka atsāksies sarunas par "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, un šobrīd LVRTC ir pārskatījis projektu prioritātes, atradis risinājumu, ka noteikts apjoms no brīvajiem līdzekļiem potenciāli būtu investējams kādā no valdības piedāvātajiem rīcības scenārijiem.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) diskusijā norādīja, ka "Tet" optiskā tīkla infrastruktūru jau iepriekš būtu bijis nepieciešams nodalīt. Viņa akcentēja, ka, piemēram, Zviedrijā šāda infrastruktūra pieder valstij.
Ābrama akcentēja, ka šai infrastruktūrai būtu jābūt nodalītai un "ja LVRTC to varētu uzņemties, tas būtu labākais risinājums".
Vienlaikus Ozols norādīja, LVRTC mērķis nevienā scenārijā nav iegūt neviena uzņēmuma daļas - ne LMT, ne "Tet".
LVRTC ieskatā būtiski, lai pamata optiskā sadaļa ir koplietota, atvērta uz vienādiem nosacījumiem jebkuram elektronisko sakaru komersantam, un nosacījumi ir skaidri redzami visiem.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdes priekšsēdētājs Andris Melnūdris sacīja, ka valsts līmenī ir nepieciešams definēt, kādi ir vēlamie rezultāti. No LIKTA puses būtiski, lai valsts lēmums būtu infrastruktūras attīstību veicinošs, tomēr plašāk komentēt būs iespējams tad, kad būs zināmi valdības plānotie scenāriji.
Tāpat Melnūdris akcentēja, ka šobrīd Latvija iepaliek digitālās attīstības ātruma ziņā.
SIA "Bite Latvija" platjoslas infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins diskusijā norādīja, ka "Biti" turpmākie scenāriji interesē no konkurences veicināšanas viedokļa. Vienlaikus patlaban viņa ieskatā trūkst saprašanas, ko valsts vēlas sasniegt no šī darījuma un kādi ir tā mērķi.
Tāpat Ņikitins akcentēja, ka svarīgs jautājums ir infrastruktūra, jo "Tet" pārziņā ir optisko kabeļu tīkla infrastruktūra, kā rezultātā šobrīd ir kropļota konkurence.
Viņa ieskatā ir svarīgi šo infrastruktūru nodalīt atsevišķā juridiskā vienībā, ko pie sevis paturētu valsts, kas tālāk spētu nodrošināt tīkla pieejamību uz vienādiem nosacījumiem.
Vienlaikus Ozols diskusijā sacīja, ka patlaban ir cerības, ka šo sarunu rezultātā kaut kas mainīsies, tomēr nevar gaidīt, ka jau novembrī būs skaidrs un gatavs rezultāts, kas realizēsies.
Ozols arī uzsvēra, ka "kaut kāda skaidrība varētu būt novembrī, bet, runājot par tādu detalizācijas līmeni, kāds nepieciešams nozarei, risinājums varētu būt nākamā gada februārī".
Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia". Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka šogad 11.septembrī klātienē sākās Latvijas valsts un "Telia" sarunas par LMT un "Tet" nākotni.
Pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem, ko tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.
Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".
Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
"Telia" ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT daļas.
"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka LVRTC apgrozījums 2023.gadā bija 25,788 miljoni eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 2,9 reizes un bija 16,314 miljoni eiro.
LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļas.
