Rīgā pulcējas 5G elite

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

„Piektās paaudzes tehnoloģija nav radusies tukšā vietā. Kā liecina cipars – tā ir piektās paaudzes tehnoloģija. Savā attīstībā mobilās tehnoloģijas ir bijušas vairākās paaudzēs un katru reizi pāreja no vienas uz otru tehnoloģiski un sabiedrībā ir evolucionāra, nevis lēcienveidā. Latvijā jau ir uzstādītas pirmās bāzes stacijas, kas darbojas ar piektās paaudzes tehnoloģijām. Tās vēl nav noslīpētas, joprojām notiek darbi ražotāju pusē un operatori, arī LMT, testē esošās tehnoloģijas un dod atgriezenisko saiti ražotājiem, lai uzlabotu aparatūras kvalitāti. Tas ir dabisks process, kas notiek vienmēr, pārejot no vienas paaudzes uz otru,” teic J. Binde. Viņš piebilst, kas tehnoloģiju progress šodien ir ātrs. Pirms desmit gadiem nevarēja iedomāties, ka šādā veidā varēs realizēt veselu virkni procesu, tostarp skatīties televīziju, izmantojot mobilo sakaru tīklu. „Arī piektās paaudzes tīkla attīstība droši vien būs ļoti strauja. Tāpēc ir svarīgi šos procesus koordinēt,” uzsver J. Binde.

„5G ir platforma jaunām tehnoloģijām, inovācijām, ekonomikas uzrāvienam, pievienotajai vērtībai. Tā ir iespēja lielam pienesumam tautsaimniecībā,” saka R. Nemiro, piebilstot, ka 5G tehnoloģijas ir būtiskas ekonomikas attīstībai, jo privātpersonas tik būtiski neizjutīs starpību mobilo sakaru kvalitātē. Daudz lielāku ietekmi jutīs uzņēmumi. Viņš uzskata, ka 5G ir Latvijas iespēja izrauties IKT sektorā, būt vienai no flagmaņiem. „Daudzās valstīs, kur pielieto 5G tehnoloģijas, paveras jaunas iespējas – viedpilsētu, medicīnas tehnoloģiju un citās jomās. Piemēram, nesen Ķīna prezentēja iespēju operēt cilvēku tiešsaistē, ārstam atrodoties citā pilsētā. Pagaidām horizonti, kas atveras, vēl nav aptverami, bet nākotnē varētu pavērties jauni biznesa un dažādi tehnoloģiju izmantošanas viedi, kas būs lielisks impulss civilizācijas nākotnei,” teic R. Nemiro.

J. Binde atgādina, ka 5G pamatā ir industriāls tīkls, kas paredzēts ražošanas procesu, transporta sistēmu vadīšanai, sabiedriskās kārtības uzraudzībai un daudzām citām lietām. „Protams, var minēt piemērus, ka piektās paaudzes tehnoloģijas ļaus ātri lejupielādēt filmas, bet jautājums – kāpēc picās sekundēs jālejupielādē filma, ko pēc tam skatās divas stundas un ko mierīgi var skatīties straumēšanas režīmā,» viņš teic. Vislielākā nozīme piektās paaudzes tehnoloģijās būs dažādu nozaru uzņēmumiem. Kā piemēru viņš min viedās transporta sistēmas, savienotās automašīnas.

R. Nemiro uzsver, ka būtiska ir arī sabiedrības izglītošana par 5G. Arī E. Beļskis norāda, ka ir svarīga iedzīvotāju izglītošana par 5G iespējām, drošību un ikdienas kiberhigiēnu. „Latvija ir viena no valstīm, kas aktīvi virzās 5G virzienā,” teic E. Beļskis.

VAS “Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda vēlētos, lai Latvija asociētos ar tehnoloģiju progresu un būtu viena no vadošajām valstīm 5G jomā ne tikai reģionā, bet visā pasaulē. N. Kalniņš cer, ka Latvijas iedzīvotāji būs ne tikai tehnoloģiju lietotāji, bet arī radītāji. „Tas ir nozīmīgi, lai Latvija pēc simt gadiem sevi uzskatītu par patiesi neatkarīgu valsti. Tas, ka cilvēki māk lietot tehnoloģijas ir izcili, bet radīt risinājumus visai pasaulei – daudz, daudz izcilāk,» viņš teic.

Runājot par to, kad jaunuzņēmumi varēs darboties un izmēģināt savus risinājumus 5G tīklā, J. Binde norāda, ka tehnoloģiju radītāji to var darīt kaut tūlīt. Jau notiek 5G testa mēģinājumi, turklāt lielu daļu šo tehnoloģiju un pakalpojumu, kas paredzēti piektās paaudzes tīklā, var veiksmīgi testēt un aprobēt ceturtās paaudzes tīklā. „Šobrīd, īpaši Latvijas gadījumā, kur ceturtās paaudzes tīkls ir labā kondīcijā, testiem tas ir pilnīgi pietiekami,” viņš teic. Savukārt, vaicāts par jaunuzņēmumu interesi sadarboties, J. Binde saka, ka ir uzņēmumi, ar ko „LMT” ir izveidojuši kopīgus projektus, piemēram, datorredzes un mākslīgā intelekta jomā. Vairumā gadījumu jaunuzņēmumiem nav pietiekamu finanšu, tehnoloģisko un reizēm arī cilvēkresursu. Tāpēc veiksmīgie projekti esot tādi, kur iesaistīti jaunuzņēmumi, operators un akadēmiskais sektors, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte vai Latvijas universitāte. Daudzos gadījumos idejas esot labas, bet nepieciešams tās „apaudzēt” ar profesionālu pieeju, lai tās būtu izmantojamas industriālām vajadzībām.

Vaicāts par investīcijām 5G tehnoloģijās Latvijā, J. Binde norāda, ka spriest par ieguldījumiem varēs nākotnē. „Jāsaprot, ka jaunā tehnoloģija netiks izbūvēta uzreiz masveidā. Tas notiek soli pa solim. Vidēji katru gadu esam ieguldījuši 25 līdz 27 miljonus eiro. Tas arī ir ieguldījumu apjoms, ko var apgūt. Var būt milzu nauda, bet tas nenozīmē, ka vienā paņēmienā to var apgūt,” viņš teic.

„5G Techritory” ietvaros notiks 5G politikas veidotāju hakatons. Tajā piedalīsies Eiropas un Baltijas reģiona politikas veidotāji, uzņēmēji, mobilo sakaru nodrošinātāji, kā arī juristi, kas kopīgi izvērtēs esošo nozares politiku un izstrādās rekomendācijas mērķtiecīgākai 5G inovāciju radīšanai un ieviešanai Baltijas jūras reģionā. “Pirmais 5G politikas veidotāju hakatons ir inovācija politikas veidošanas procesā, lai proaktīvi spētu reaģēt uz tirgus tendencēm globālā mērogā. Hakatons pulcēs vadošos Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvjus, lai izstrādātu kopīgus ieteikumus politikas veidotājiem un palīdzētu sagatavot atbilstošākus tiesību aktus tām iespējām, kuras radīs 5G tehnoloģijas, vienlaikus nostiprinot Baltijas reģionu kā 5G inovāciju līderi,” iepriekš uzsvēris R. Nemiro.

„5G Techritory” foruma laikā vairāk nekā 80 nozares pārstāvji no visas pasaules dalīsies savā pieredzē un apspriedīs šobrīd četras aktuālākās jomas, kurās 5G nesīs būtiskas pārmaiņas - viedās pilsētas, mobilitātes risinājumi ar 5G, Industrija 4.0 un gaidāmā digitālā transformācija rūpniecībā, jaunās iespējas ar 5G mediju un izklaides jomā. Viens no „5G Techritory” ietvaros apspriestajiem tematiem būs arī pārrobežu izmēģinājumu projektu veidošana, lai vairotu Baltijas jūras reģiona kompetenci un ātrāku izaugsmi.

Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem sešas no pasaules top 10 valstīm ar mobilā interneta aktīvākajiem lietotājiem ir Baltijas jūras reģionā. Turklāt pirmajā pieciniekā bez Baltijas jūras reģiona valstīm iekļuvusi tikai Austrija. Latvija šajā topā ir trešajā vietā. Baltijas jūras valstu reģionā ir arī divi no pasaules top 3 lielākajiem mobilo sakaru infrastruktūras ražotājiem. Vienlaikus pētnieki no Zviedrijas pētniecības institūta (RISE) secinājuši, ka globālajā konkurencē šobrīd 5G līderi ir Dienvidkoreja, Ķīna un ASV.

„Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir labs potenciāls, taču katrai valstij šobrīd ir sava dienaskārtība un būtu nepieciešama vienotāka reģiona nostāja, kas spētu stiprināt arī Eiropas izaugsmi. Latvija ir uzņēmusies līderību un, organizējot „5G Techritory”, mēs vairojam Eiropas valstu savstarpējās sadarbības potenciālu un iespējas arī Latvijas konkurētspējas celšanai,” uzskata N. Kalniņš.

Saskaņā ar Zviedrijas pētniecības institūta apkopotajiem datiem šobrīd Baltijas un Ziemeļvalstīs ir vismaz 50 dažādi 5G izmēģinājumu projekti. Pēc „LMT” informācijas, Latvijā šobrīd ir uzsākti vismaz 13 dažādi 5G izmēģinājumu projekti. „Šobrīd redzam, ka dronu satiksmes vadība, 5G savienotie auto, citi mobilitātes un viedpilsētu risinājumi, kā arī mobilo sakaru tehnoloģijas valsts aizsardzībai ir Latvijas aktuālākie 5G projekti, kur Latvijas pieredze būs noderīga arī citām Eiropas valstīm,” norāda J. Binde.

Viens no jauno tehnoloģiju izaicinājumiem ir likumdošanas vides piemērošana straujākai inovāciju attīstībai. 5G kontekstā tas ir īpaši svarīgi, jo jaunā tehnoloģija radīs daudz jaunu iespēju digitalizēt un automatizēt esošos procesus. Šogad „5G Techritory” nācis klajā ar jaunu metodi, kā politiķiem pielāgoties straujajam tehnoloģiju attīstības tempam, kur biznesa vajadzības attīstās daudz ātrāk nekā iespējas izmainīt likumdošanu.

“Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vieno ne tikai līderība mobilo sakaru tehnoloģijās, bet arī kopīgas vērtības inovāciju pielietošanā. Ilgtspējīga attīstība, iekļaujoša informācijas sabiedrība, personas datu aizsardzība un reģiona drošība ir mūsu pārrobežu intereses, kas motivē kopīgai sadarbībai,” teic E. Beļskis.

„5G Techritory” kā Baltijas jūras reģiona valstu 5G ekosistēmas forums tiek rīkots jau otro gadu. Tā organizatori ir VAS „Elektroniskie sakari” sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju, Starptautisko telekomunikāciju savienību (ITU) un Ziemeļvalstu ministru padomi.