Jaunākais izdevums

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Kāds ieguldījumam sadales tīklā ir ekonomiskais efekts, skatoties no valsts attīstības viedokļa?

Tas ir ļoti nozīmīgi no rūpnieciskās attīstības un uzņēmējdarbības viedokļa. Ņemsim sadzīvisku piemēru. Rakstījāt datorā kādu darbu, bet elektrolīnijā iegāzās lūzis koks, sasita kopā vadus un izraisīja īssavienojumu, kā rezultātā «pazuda» elektrība. Līdz ar to pazuda arī dažas teksta rindas, kas nebija saglabātas. Uzņēmējdarbībā, piemēram, ja ir datorizēta ražošana, tās vairs nav zudušas dažas teksta rindas, bet pārtraukts ražošanas process. Katra minūte bez elektrības nozīmē uzņēmuma dīkstāvi, nesaražotu gala produkciju un zaudējumus. Līdz ar to būvējam laika apstākļu neietekmējamu elektrotīklu un kabeļos vai izolētā vadā prioritāri pārbūvējam visas gaisvadu elektrolīnijas, kuras caur mežiem vai aizaugošām vietām nodrošina elektroapgādi lielākām apdzīvotām vietām vai klientiem ar lielu elektrības patēriņa apjomu. Skandināvu konsultanti mums ieteica ne tikai uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, bet arī vienkāršot tīklu. Mums ir saglabājies padomju laika mantojums, kad bija citi būvniecības principi un materiāli, tāpēc nedrošā tīklā bija nepieciešamas papildu līnijas, lai ieslēgtu līnijas posmus darbā bojājumu gadījumos. Tā rezultātā tika veidots ne visai efektīvs elektrotīkls. Šodien, kad notiek plānveida rekonstrukcija, raugāmies uz elektrotīklu kopumā. Līnijas pār laukiem vai caur mežiem pārbūvējam tuvāk ceļiem, likvidējam nevajadzīgos posmus, kas nozīmē, ka ilgtermiņā samazināsies šo līniju uzturēšanas izmaksas. Transformatorus izbūvējam atbilstoši klientu šodienas izvietojumam, kas kopš kolhozu laikiem, kad tika būvēts tīkls, ir mainījies. Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa.

Kādas ir Latvijas sadales tīklā gadā nepieciešamās investīcijas?

Lai nodrošinātu tīkla atjaunošanu tādā līmenī, lai klients sajustu reālu uzlabojumu drošumā un kvalitātē, ik gadu nepieciešamas investīcijas vismaz 80 miljonu eiro apmērā. Visas investīcijas ir saistītas ar galveno mūsu attīstības mērķi un tā ir līdzsvarota elektrotīkla attīstība. Padomju laikā tīkls tika būvēts piecgadēs. Bija atsevišķi gadi, kad līnijas tika izbūvētas intensīvāk nekā citos gados, līdz ar to, pienākot šo līniju atjaunošanas laikam, pieaug arī investīciju apjoms šo līniju atjaunošanai. Raugāmies, lai sabalansētu šī vēsturiski izbūvētā tīkla atjaunošanas svārstības ar savām iespējām un klientu vajadzībām. Kopējais Sadales tīkla investīciju apjoms ir nedaudz lielāks, bet tieši elektrotīkla atjaunošanā un drošuma paaugstināšanā ir jāiegulda vismaz 80 miljoni eiro gadā. Elektroapgādes drošuma uzlabošanā ir jāmin mērķtiecīgi realizētās investīciju programmas vidsprieguma gaisvadu līniju pārbūvei kabeļos vismaz 200 kilometru apjomā ik gadu, vienotās dispečeru vadības sistēmas ieviešana un automatizācijas programma, kas ļauj attālināti un operatīvi pārslēgt elektrotīklu bojājumu situācijās, kā arī elektrotīkla viedizācija, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp klientu un Sadales tīklu. Līdzsvarots investīciju apjoms nodrošina savlaicīgu novecojošā elektrotīkla atjaunošanu un mūsu klientu drošu elektroapgādi.

Kāds ir tas pamats, uz kura balstās a/s Sadales tīkls investīciju kritēriji?

Vispirms ir jāsaka, ka informācijas apjoms, ko analizējam, ir ļoti liels. Pēdējos piecos gados esam ieguldījuši ļoti lielu darbu, lai izveidotu ģeogrāfisko informācijas sistēmu, savāktu precīzus datus un visu informāciju par elektrotīklu precīzi apkopotu tajā. Tajā ir visi elektrotīkla parametri, gan dispečeriem pienākošā informācija par bojājumiem, gan klientu patēriņa dati no skaitītājiem, gan meistaru veikto apgaitu rezultāti, un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Galvenais, ka šo datu pieejamība ļauj izmantot dažādus analīzes instrumentus, piemēram, bojājumu statistika ļauj analizēt, cik bieži un ilgi bojājumi konkrētās tīkla vietās ir bijuši, cik lielu klientu skaitu tie ir ietekmējuši un kāds ir šo klientu patēriņa apjoms. Analīzes process ir kļuvis automātisks, un cilvēciskais faktors to vairs neietekmē. Analizējot elektrotīkla tehniskos parametrus, vecumu, pieslēgto klientu skaitu, bojājumu iemeslus, ilgumu un biežumu, rekonstruējamie elektrotīkla posmi tiek automātiski sagrupēti prioritārā secībā. Līdz ar to mēs tagad varam gudrāk un efektīvāk investēt līdzekļus elektrotīkla atjaunošanā, jo precīzi zinām, kur tīkla stāvoklis ir viskritiskākais, kur jāinvestē prioritāri un kur atdeve no veiktajām investīcijām būs vislielākā.

Izstrādātais Sadales tīkla desmit gadu attīstības plāns iezīmēja galvenos virzienus un nepieciešamo rekonstrukciju apjomus līdzsvarotai tīkla attīstībai. Savukārt, uz kritērijiem bāzētā investīciju objektu atlase ļauj mērķtiecīgi sagatavoties elektrotīkla atjaunošanai un rekonstruējamos objektus grupēt trīs gadu investīciju objektu sarakstā, t.i., ir skaidri zināms, kurš elektrotīkla posms kurā gadā tiks rekonstruēts. Jāuzsver, ka šis saraksts ir «dzīvs». Tiklīdz parādās jauni bojājumi, vai tiek veikti remonti, atbilstoši šiem kritērijiem objekts maina prioritāro secību, pakāpjoties attiecīgi sarakstā uz augšu vai noslīdot uz leju. Tas nodrošina, ka vispirms tiek rekonstruēti kritiskākie objekti, un klientu ieguvums ir lielāks.

Ja 2008.gadā viens klients Latvijā vidēji bez elektrības pavadīja astoņas stundas gadā, tad šobrīd šis laiks ir mazāks par četrām stundām gadā. Savukārt Eiropas sadales sistēmas operatoru līmenis ir vidēji 100 minūtes gadā, kad klientam nav elektrības. Tas ir mūsu mērķis, un šādu līmeni mēs plānojam sasniegt nākamo astoņu gadu laikā ar līdzsvarotu investīciju palīdzību. Šis rādītāja samazinājums ir ļoti saistīts ar to, kā mēs strādājam, kā organizējam procesus. Ļoti laba mācība mums bija 2011.gadā snieglauzē, kad trešdaļa Latvijas uz kādu brīdi palika bez elektrības. Mēs esam ļoti rūpīgi izanalizējuši, kā strādājam, kā reaģējam uz situāciju. Pirmais solis, kas ietekmēja pārtraukuma ilguma samazinājumu, bija tieši iekšējo operatīvo procesu pārskatīšana un uzlabošana. Šobrīd pārtraukuma minūšu skaitu vēl vairāk samazināt varam tikai ar gudru un pārdomātu investīciju palīdzību, pārbūvējot tīklu ar drošākiem elementiem un citā konfigurācijā. Šī iemesla dēļ katru gadu 200 kilometrus no vidējā sprieguma tīkla, kas ir mūsu elektroapgādes sistēmas mugurkauls, pārbūvējam kabeļu izpildījumā. Un tieši apkopotā informācija par elektroenerģijas piegādes pārtraukumu samazinājumu liecina, ka mēs savā attīstībā ejam pareizā virzienā.

Cits svarīgs rādītājs, ko ņēmām vērā arī attīstības plāna izstrādāšanā, bija elektroenerģijas pārtraukumu biežums. Mēs ieraudzījām, ka kopš 2008.gada pārtraukumu ilgums samazinājās, bet biežums nemainījās. Līdz ar to arī šajā virzienā izstrādājām darbības plānu, lai samazinātu arī elektroenerģijas pārtraukumu biežumu, un nu varam teikt, ka arī tas ir sācis samazināties.

Vai varam jau runāt par pirmajiem a/s Sadales tīkls īstenotā attīstības plāna rezultātiem?

Investīcijas jau otro gadu veicam saskaņā ar a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, tāpēc šobrīd jau tik tiešām varam runāt par tā rezultātiem, jo skaitļi liecina, ka ejam pareizā virzienā. Elektrotīkls, protams, noveco. Gaisvadu līnijas kalpo aptuveni trīsdesmit piecus gadus. Savukārt kabeļu līnijas kalpo ilgāk – piecdesmit gadus. Pieņemot, ka elektrotīkla dzīves cikls ir šie piecdesmit gadi, šajā laikā elektrotīklu ir jāspēj atjaunot pilnībā. Tas nozīmē, ka katru gadu mums ir jāatjauno 2% no tīkla, lai atjaunošana notiktu plānveidīgi, vienmērīgi un pakāpeniski uzlabotu klienta saņemto pakalpojuma kvalitāti un neatstātu iespaidu uz elektroenerģijas piegādes tarifiem. Mūsu saimniecība ir liela – elektrotīkla kopgarums ir teju deviņdesmit pieci tūkstoši kilometru, tāpēc esam noteikuši katru gadu minimāli atjaunojamo elektrolīniju apjomu tūkstotis seši simti kilometru garumā, lai iekļautos 2% apjomā. Jāatzīst, ka iepriekš ar kapitālieguldījumiem mums nebija izdevies nodrošināt minēto kilometru atjaunošanu ik gadu, taču pēdējos gados šo līmeni esam sasnieguši un to noturēsim, jo no tā tiešā veidā ir atkarīga elektrotīkla uzturēšana drošā darba kārtībā un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāte. Svarīgi, ka no padomju laika mantoto elektrotīklu atjaunojam tieši tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem tīkla elementiem, kā to dara jebkurš Eiropas sadales tīkla operators. Tāpēc mūsu vīzija par Eiropas vadošo sadales sistēmas operatoru darbības rādītāju sasniegšanu, lai nodrošinātu mūsu klientiem līdzvērtīgu elektroapgādes kvalitāti un drošumu, šobrīd šķiet arvien tuvāka.

Kā veidojas uzņēmuma sadarbība ar pašvaldībām?

Uzskatu, ka mums ir izveidojusies ļoti laba divpusēja sadarbība ar pašvaldībām. Mēs regulāri sniedzam pašvaldībām informāciju par saviem plānotajiem elektrotīkla attīstības un modernizācijas darbiem nākamajiem gadiem, kā arī saņemam informāciju par pašvaldību attīstības un teritoriju renovācijas plāniem. Tie tiek savstarpēji salīdzināti un koriģēti, lai iespēju robežās darbus veiktu vienlaicīgi. Piemēram, kabeļu guldīšanu varam pieskaņot pašvaldības plānotajiem ielu apgaismojuma vai citu inženierkomunikāciju nomaiņas darbiem, lai maksimāli ekonomētu līdzekļus un nevajadzētu tikko noasfaltētu ceļu vēlreiz uzlauzt, lai noguldītu jaunus kabeļus. Līdz ar to a/s Sadales tīkls un pašvaldību aktivitātes kļūst salāgojamas, investīcijas ir pārdomātākas un saplānotākas, kā arī resursi izmantoti efektīvāk.

Kā notiek sadales tīkla automatizācija un viedizācija?

Jā, ārkārtīgi būtiska lieta ir elektrotīkla automatizācija. Esam mantojuši ļoti garas līnijas, kas no apakšstacijas līdz beidzamajam klientam var būt pat sešdesmit kilometrus garas, tāpēc, uzkrītot uz tās kokam, visi sešdesmit kilometri «nodziest». Savukārt automatizācija ir vērsta uz to, ka elektrolīnijā tiek integrēti automātiski vadāmi slēdži, lai, notiekot bojājumam, tie automātiski nostrādātu, izolējot bojāto posmu, un visi pārējie klienti varētu turpināt saņemt elektrību, nevis gaidītu, kad atbrauc brigāde, kas novērš bojājumu, un tikai tad visu garo līniju ieslēgtu atpakaļ.

Runājot par viedizāciju, šodien lielākajai daļai juridisko klientu jau ir uzstādīti viedie elektroenerģijas skaitītāji, tāpēc pakāpeniski ir uzsākta arī mājsaimniecību sektora viedizācija. Viedā skaitītāja esamība sniedz informāciju par elektrības patēriņu. Klients, kurš redz, kā viņš ir tērējis elektrību katrā stundā, var sākt domāt, kā kaut ko pamainīt. Šobrīd ir iespēja pielāgoties elektrības tirgus cenai – līdz ar to gudrāk tērēt elektrību, to darot tajā laikā, kad elektrības cena tirgū ir viszemākā. Caur viedo tīklu informāciju saņemam arī mēs kā sadales sistēmas operators, kas mums dod iespēju precīzāk izanalizēt tīkla noslodzi, pieslēgt papildus klientus bez elektrotīkla pārbūves un pirms elektrotīkla plānotās rekonstrukcijas optimizēt tīkla konfigurāciju. Viedais skaitītājs mums dos iespēju ātrāk reaģēt uz bojājumu. Nākotnē būs tā, ka klients vēl nebūs pazvanījis, lai paziņotu par bojājumu, kad mēs to jau redzēsim un reaģēsim paši.

Vai viedo skaitītāju uzstādīšanai ir energoefektivitātes pasākuma raksturs?

Jā, jo bieži vien tikai tad, kad tiek uzstādīts viedais skaitītājs, klients sāk domāt par sava energopatēriņa efektivitāti pateicoties pieejamajai detalizētai ikstundas patēriņa informācijai. Tad arī klients veic atbilstošus energoefektivitātes pasākumus un samazina kopējo patēriņu, optimizē savas iekārtas, pārskata to efektivitāti. Tomēr veicis pirmreizējos energoefektivitātes pasākumus cilvēks par tiem bieži vien atkal aizmirst, tādēļ būtu svarīgi ik pa brīdim viņam dod impulsu par to atkal padomāt. Primāri tas būtu elektrības tirgotāju uzdevums atgādināt ikvienai mājsaimniecībai par pieejamajiem energoefektivitātes risinājumiem. Savukārt juridiskos klientus a/s Sadales tīkls vienmēr ir gatavs konsultēt gan par jaudu efektīvu izmantošanu, gan jebkuru citu tehnisku jautājumu.

Jau iepriekš sarunā uzsvērāt tīkla jaudu optimizācijas nozīmi. Kādēļ tas ir svarīgi?

Šis jautājums sasaucas ar tādiem faktoriem kā vēsturiskā tīkla arhitektūra, pagātnes tehniskais mantojums un to, kur ir izvietoti mūsu klienti šodien. Dzinulis, kam klientam vajadzētu likt pārdomāt jaudu efektīvu izmantošanu, ir kopējais rēķins, ko viņš saņem par elektrību. Tarifs ir izveidots tā, ka daļu tarifa veido fiksēta maksa par pieprasīto jaudu, kamēr mainīgā daļa ir noteikta pēc klienta konkrētā elektrības patēriņa. Ja klients ļoti daudz netērē, bet ir pieprasījis lielu jaudu, viņš maksā salīdzinoši augstu maksu. Savukārt, ja tiek samazināta pieprasītā jauda, salāgojot to ar reālo patēriņu, klients var būtiski optimizēt izmaksas. Vienlaikus, samazinot lieko jaudu, klients operatoram dod signālu, ka tīklā ir pieejama jauda. Līdz ar to citam klientam rodas iespēja pieslēgties pie elektrotīkla bez papildu tā rekonstrukcijas vai pārbūves. Savukārt vajadzības gadījumā, vēlāk atkal palielinot jaudu, uz mūsu klientiem attiecas efektīvās jaudas izmantošanas nosacījumi. Respektīvi, klienti to maksu, ko iegulda pieslēguma jaudas palielināšanā, piecu gadu laikā atgūst atpakaļ, ikdienā vienkārši lietojot elektrību savām darba vajadzībām. Tomēr klientam ir jārēķinās ar līdzfinansējumu pieslēgumu procesā, jo tas disciplinē un liek rūpīgāk pārdomāt nākotnes jaudu vajadzību. Visi noteikti atceras būvniecības bumu pirms gadiem desmit, kad ikkatrai pļavai tika pievilkta elektrība, izbūvētas uzskaites sadalnes, bet cilvēki tur nedzīvoja un jaunas mājas tā arī neuzbūvēja. Faktiski tika izbūvēts neefektīvs elektrotīkls. Ja pieslēguma process nav bez maksas, tad klients izvērtē savas investīcijas, tas viņam liek pārdomāt arī savu nepieciešamās jaudas apjomu. Vēlos uzsvērt, ka visiem juridiskajiem klientiem mēs sniedzam konsultācijas un viņi var uzzināt arī par savu jaudu optimizācijas iespējām. Bieži klientam ir nepieciešama pat tikai trešā daļa no sākotnēji pieprasītās jaudas, kas iegūta, matemātiski sasummējot visas uzņēmumā esošās elektroiekārtas, kuras patiesībā nemaz netiek darbinātas vienlaicīgi un ar pilnu jaudu. Savukārt mājsaimniecības pēc konsultācijām droši var griezties pie saviem elektroenerģijas tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AS Sadales tīkls Rīgas elektrotīkla atjaunošanā ieguldīs 10 miljonus eiro

Ilze Žaime,12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā sprieguma elektrolīnijas 26 km garumā un veikt 46 jaunu transformatoru apakšstaciju izbūvi. Lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo elektrotīkla pieslēgumu jaudu, pilsētā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā «Jāņciems», kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, «Mīlgrāvis» un «TEC-1». Ieguldot elektrotīkla attīstībā 10,1 miljonu eiro, tiks paaugstināta elektroapgādes drošība un kvalitāte vairāk nekā 85 000 klientiem, ziņo AS «Sadales tīkls».

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: »Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais uzdevums, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu elektroapgādi un nepieciešamo pieslēguma jaudu. Investīcijas tiek ieguldītas mērķtiecīgi, jo jebkurš elektroapgādes pārtraukums Rīgā var izraisīt krīzes situāciju – uzņēmējiem pārstāj darboties iekārtas, tiek traucēts iestāžu darbs, cieš ne vien iedzīvotāji, bet arī tūristi un galvaspilsētas viesi. Īpaši svarīgi tas ir ražošanas nozares uzņēmējiem, kur aizvien vairāk tiek izmantotas digitālas un jūtīgas tehnoloģijas un pat dažu sekunžu elektroapgādes pārtraukums var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ, plānojot investīcijas, ņemam vērā virkni faktoru - elektrotīkla stāvokli, vecumu, noslodzi, pilsētas un uzņēmējdarbības attīstību un elektrotīkla nozīmīgumu, kā arī mūsu finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA,13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere,28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Sadales tīkls elektrotīkla modernizācijā šogad ieguldīs 106 miljonus eiro

Žanete Hāka,17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls visā Latvijā turpina realizēt elektroapgādes investīciju projektus, informē uzņēmums.

Ilgtspējīga elektrotīkla atjaunošanas minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Šogad plānoto elektrotīkla rekonstrukcijas un uzlabošanas projektos AS Sadales tīkls ieguldīs 106 miljonus eiro.

Katru gadu pilnībā jāatjauno vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma un ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 km garumā. Atbilstoši pieejamajam finansējumam tas ir minimālais apjoms, kuru AS Sadales tīkls ir novērtējusi kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, skaidro AS Sadales tīkls izpilddirektors Andis Pinkulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas elektrotīkla atjaunošanā ieguldīs 20,2 miljonus eiro

Žanete Hāka,20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānveidīgi veicot elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, šogad kopumā Rīgā AS Sadales tīkls realizēs 71 investīciju projektu, elektrotīkla attīstībā ieguldot 20,2 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju un uzņēmumu elektroapgādes drošumu, šogad jau noslēgusies apakšstacijas Krasts rekonstrukcija, bet apakšstacijā Salamandra darbi vēl turpinās, savukārt savu laiku nokalpojušās elektrolīnijas šogad kopumā plānots atjaunot 101 km garumā – izbūvēt jaunas vidējā sprieguma 10kV (kilovoltu) kabeļu līnijas 55 km garumā, jaunas zemsprieguma 0,4kV kabeļu līnijas 46 km garumā un rekonstruēt vai izbūvēt jaunas 34 transformatoru apakšstacijas.

Lai elektrotīkls būtu drošs un efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus. Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biznesa klienti var atgūt jaudas, no kurām pērn atteicās

Māris Ķirsons,26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņas motivēja klientus pārskatīt savus elektroenerģijas lietošanas paradumus un patēriņu un atteikties no liekajām elektrotīkla pieslēgumu jaudām 42 000 objektos. Biznesa klienti ir paaugstinājuši savu elektrotīkla pieslēgumu jaudas izmantošanas efektivitāti par 2 procentiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Andis Pinkulis. Viņš norāda, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā nav pieaudzis, taču vienlaikus nav arī sarucis, kaut arī iedzīvotāju skaits samazinās. Jārēķinās, ka kopumā Latvijā energoapgādes sistēmas kapacitāte ir teju divas reizes lielāka nekā elektroenerģijas patēriņš, kas pēdējo 25 gadu laikā ir būtiski samazinājies, un pastāvēt beiguši daudzi tā laika lielie elektrības lietotāji, arī jaunās iekārtas ir energoefektīvākas, kā arī uzņēmumi pārskata savus darbības procesus, samazinot energoresursu izlietojumu.

Kas ir mainījies nepilna gada laikā, kopš patērētājiem mainījās fiksētā maksa par elektrotīkla pieslēgumu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka,21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" 2022. – 2031. gadā turpinās sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju atbilstoši nozares attīstības tendencēm un sabiedrības pieprasījumam.

Plānots attīstīt inovatīvu tehnisko risinājumu izmantošanu tīkla atjaunošanā un strādāt pie plaša viedā tīkla attīstības. Aktivitātes apkopotas "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānā 2022.-2031. gadam, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Galvenais uzņēmuma mērķis arī turpmāk būs celt elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Lai to paveiktu, turpmākajā desmitgadē plānots nodrošināt izolēta elektrotīkla īpatsvaru 75% apmērā, tostarp zemsprieguma elektrotīklu attīstīt 100% izolētā izpildījumā.

Ik gadu uzņēmums plāno atjaunot vidēji 1700 kilometrus elektrolīniju, vienlaikus pārskatot un optimizējot kopējo elektrotīkla pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien spēcīgais vējš, kas piekrastē brāzmās sasniedza ātrumu 29 m/s, izraisīja lokālus bojājumus arī AS «Sadales tīkls» elektrotīklā, kas atsevišķos novados ietekmē klientu elektroapgādi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem remontdarbiem, elektrolīniju trašu tīrīšanai un investīcijām elektrotīkla atjaunošanā vēja izraisītie elektrotīkla bojājumi nav lieli un AS «Sadales tīkls» personāls operatīvi veic to novēršanu. Šovakar ap plkst. 17:30 elektroapgāde traucēta aptuveni 3000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un uzņēmums turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai elektroenerģijas piegādi klientiem atjaunotu pēc iespējas ātrāk.

Šovakar, 2.janvārī, ap plkst. 17:30 elektroapgāde ir traucēta aptuveni 3 000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un tiek veikts aktīvs darbs, lai pēc īsākā laikā atjaunotu elektroapgādi visiem iedzīvotājiem. Dienas laikā situācija elektroapgādē bija mainīga, jo elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti atbilstoši vēja stiprumam un pārvietošanās ceļam, tādēļ vēja laikā var būt situācijas, ka pēc bojājuma novēršanas vienā elektrolīnijas posmā elektroapgādes traucējumus klientiem izraisa bojājums citā elektrolīnijas posmā. Lielākie elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti ap plkst. 15 valsts centrālajos rajonos, kad elektroapgādes pārtraukums bija aptuveni 5 500 AS «Sadales tīkls» klientu. Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura un tos galvenokārt izraisa spēcīgā vēja ietekmē lauzti un elektrolīniju vados iegāzti koki vai ieķērušies vēja nesti koku zari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" ir noslēgusi viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu, 1,1 miljonam klientu pieslēgumu visā Latvijā nodrošinot attālinātu un automatizētu patēriņa uzskaiti, plašu datu klāstu un citas priekšrocības.

Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā īstenoti arī citi visaptveroši uzņēmuma darbības efektivizācijas pasākumi: ieviesti digitālas un automatizētas elektrotīkla pārvaldības risinājumi, optimizēti loģistikas procesi un darbavietu skaits, efektivizēts autoparks, kā arī ieviesti jauni klientu pašapkalpošanās digitālie risinājumi. Visu īstenoto efektivizācijas pasākumu ietekme ir aptuveni 40 milj. eiro ietaupījums ik gadu.

Īstenojot viedo elektroenerģijas skaitītāju programmu, pamatā izmantota PLC tehnoloģija jeb datu pārraide pa elektrolīnijām, tādejādi efektīvi izmantojot uzņēmuma infrastruktūru. Viedie elektroenerģijas skaitītāji uzlabo "Sadales tīkla" klientu pieredzi, ne vien atceļot vajadzību pašiem veikt patēriņa datu nolasīšanu, bet arī jebkurā laikā un bez maksas nodrošinot "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv vai elektroenerģijas tirgotāja klientu portālā pieejamus elektroenerģijas datus – sadalījumā pa mēnešiem, dienām vai stundām. Šos datus ikdienā izmanto jau vairāk nekā 50% "Sadales tīkla" klientu – tie sniedz iespēju analizēt savus patēriņa paradumus un kļūt energoefektīvākiem, vairojot kopējo sabiedrības energopratību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektrotīkls jābalansē pēc fizikas, nevis politikas likumiem

Alnis Bāliņš, European Energy Rīgas biroja vadītājs,19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu elektrotīkla atjaunošanā jāiegulda 80 miljoni eiro gadā, Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Viņš uzsvēra, ka ir pierādījies, ka investīcijas nes augļus – 2007.gadā, kad ST izveidojās, vidēji varēja runāt par 50 tūkstošiem elektrotīkla bojājumu, bet pērn šis skaits bija uz pusi mazāks. Veicot investīcijas, nākotnē ik gadu paredzēts samazināt bojājumu skaitu par 5%.

Jāņem vērā, ka pašlaik mēs būvējam tīklu nākamajiem 50 gadiem, ko neietekmē laika apstākļi, viņš piebilda.

ST lēnām ievieš viedās tehnoloģijas – no 2014.gada sākts uzstādīt viedos skaitītājus, u patlaban ap 130 tūkstošiem šāda iespēja ir nodrošināta.

A. Pinkulis uzsvēra, ka elektrotīkla kvalitāti raksturo tāds rādītājs kā kopējais atslēguma laiks, kas pirms 5 gadiem bija vairāk nekā 300 minūtes, bet pērn tas samazināts līdz 2 stundām. Pieaug prasības arī pēc kvalitātes ne tikai biznesa klientu, bet arī mājsaimniecību vidū, un ST ir izdevies četras reizes uzlabot kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan spēcīgais vējš pierimās vien naktī, AS "Sadales tīkls” personāls diennakts tumšajā laikā lokalizēja un novērsa gan vidējā sprieguma, gan zemsprieguma elektrotīkla bojājumus visā Latvijā, atjaunojot elektroapgādi 17 000 klientu, informē uzņēmums.

Lielākā daļa no vēja izraisītajiem postījumiem jau ir novērsti un šorīt elektroapgādes traucējumi vēl ir 1 388 klientu. Kopš brīža, kad spēcīgais vējš vakar, 18.decembrī, sāka šķērsot valsts teritoriju, ir paveikts apjomīgs darbs un lielākā daļa no elektrotīkla bojājumiem ir novērsti. Kopumā novērsti 307 zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla bojājumi un elektroapgāde atjaunota 17 000 klientu.

Vēja brāzmu kulminācijas brīdī ap plkst. 17 elektroapgāde bija traucēta aptuveni 18 000 AS “Sadales tīkls” klientu, savukārt šorīt ap plkst. 7 elektroapgādes pārtraukums vēl ir 1388 klientu.

Arī šodien AS "Sadales tīkls” turpinās darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 250 elektromontieru brigādes ar 690 darbiniekiem, mobilizētas visas specializētās tehnikas vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad elektrolīniju trases plānots attīrīt 5500 km garumā

Žanete Hāka,22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls šogad visā Latvijā plāno veikt elektrolīniju trašu un aizsargjoslu attīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem 5500 kilometru garumā, kas nepieciešams, lai samazinātu elektrotīkla bojājumu skaitu un elektroapgādes pārtraukumus klientiem, informē uzņēmums.

Vienlaicīgi atjaunojot elektroapgādes infrastruktūru un turpinot gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, piecu gadu laikā elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies par 36%.

AS Sadales tīkls elektrotīkla kopgarums sasniedz gandrīz 95 tūkst. km, no kuriem vairāk nekā 66 tūkst. km ir gaisvadu elektrolīnijas un 21 tūkst. km no tām šķērso mežainas teritorijas. AS Sadales tīkls ilgtermiņā ir izvirzījusi prioritātes, kas saistītas ar elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu, kvalitāti un attīstību, un elektrolīniju uzturēšana un trašu attīrīšana no bīstamiem kokiem un zariem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai un nepārtrauktai elektroapgādes nodrošināšanai. 2014.gadā elektrolīniju trases attīrītas 4 661 km garumā, 2015.gadā - 5 451 km garumā, bet šogad AS Sadales tīkls trašu tīrīšanas darbus plāno veikt vismaz 5 500 km garumā. Paveikto darbu ieguvums ir elektrotīkla bojājuma skaita un klientu elektroapgādes pārtraukuma laika samazināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada siltajā periodā elektrolīniju bojājumu skaits, kuri radušies dažādu būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes darbu laikā, ir vairākkārt pieaudzis un elektrolīnijas tiek bojātas jau vairāk nekā 20 reizes nedēļā. Situācija ir kritiska, jo šo bojājumu novēršana sāk aizņemt lielāko daļu no operatīvā personāla darba laika un šogad tie jau ir radījuši AS «Sadales tīkls» zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, informē uzņēmums.

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons skaidro: «Situācija ir kritiska, jo nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk nekā 20 bojājumi. Darbinieki ir spiesti nekavējoties doties meklēt elektrotīkla bojājuma vietu, atliekot jau lielāko daļu savu plānoto ikdienas darbu. Bojājumi šogad ir radījuši uzņēmumam zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, turklāt cieš arī mūsu klienti, kuriem tiek traucēta elektroenerģijas piegāde. Diemžēl rodas ne vien elektroapgādes traucējumi klientiem un zaudējumi «Sadales tīklam», bet cilvēki riskē arī ar savu dzīvību. Viens no šādiem negadījumiem reģistrēts 16.septembrī Pāvilostas novadā, kur, iepriekš nesaskaņojot darbus, traktortehnikas vadītājs, vācot no meliorācijas grāvja nozāģēto koksni, ar hidromanipulatoru aizķēra vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas vadu. Traktors nodega, bet vadītājs ar roku un kāju apdegumiem nogādāts Valsts apdegumu centrā. Turklāt šādu negadījumu sekas var būt letālas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas laikā elektroapgāde atjaunota 12 tūkstošiem AS Sadales tīkls klientu

Žanete Hāka,07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls pirmdien turpināja darbu, lai novērstu spēcīgā vēja izraisītos tehniski sarežģītākos un laikietilpīgākos elektrotīkla bojājumus – nomainītu bojātos elektrolīniju balstus, novāktu elektrolīniju vados iegāztos kokus, savienotu trūkušos elektrolīniju vadus, kas radīja elektroapgādes traucējumus uzņēmuma klientiem pirmdienas, 7.decembra, rītā, informē uzņēmums.

Kopš pirmdienas rīta AS Sadales tīkls ir atjaunojusi elektroenerģijas piegādi jau 12 tūkstošiem klientu. Ņemot vērā bojājumu raksturu - vairākos posmos sarauti elektrolīniju vadi, elektrolīnijās iegāzti koki, un sarežģītību, īpaši mežainos un purvainos apvidos, elektroapgādes atjaunošanas darbs norit veiksmīgi. Kopš agra rīta ir paveikts apjomīgs darbs un AS Sadales tīkls elektrotīklā bojājumu skaits mērķtiecīgi tiek samazināts. Lai atjaunotu elektroapgādi plašākam lietotāju lokam, prioritāte šobrīd ir atjaunot un novērst bojājumus vidējā sprieguma 20kV (kilovoltu) elektrolīnijās. Pēc tam plānveidīgi tiks turpināta elektroapgādes atjaunošana zemsprieguma 0,4kV elektrolīnijās. Elektrotīkla bojājumu novēršanas darbs intensīvi turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Strauji pieaug būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits

Lelde Petrāne,29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez "zaļās" transformācijas būs grūti sasniegt Eiropas klimatneitralitātes mērķus

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs,09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo, neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu "jaunajam normālajam", klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā , nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11.1 kilovatiem), izmantojot atjaunīgos energoresursus. To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Komentāri

Pievienot komentāru