Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu
To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.
Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?
Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.
Kas ir jūsu eksperti?
Tehnisko ekspertu kopa ir ar iniciatīvu apveltīti darbinieki, kas ir motivēti attīstīt sevi un piedalīties uzņēmuma attīstībā. Esam liels uzņēmums un darbojamies visā Latvijā. Lielajā kolektīvā reizēm ir grūti saskatīt tos «tīrradņus», kas ir spējīgi dot lielu pienesumu. Tāpēc uzņēmuma ietvaros izsludinājām projektu – tehnisko ekspertu kopas veidošana. Nominējām profesionālās jomas, kurās uzņēmumam nepieciešami tehniskie eksperti. Mūsu mērķis bija atrast darbiniekus, kuriem ir iniciatīva, dot viņiem iespēju vadīt arī procesus un piedalīties uzņēmuma attīstībā. Tā būtu arī kalve nākošajiem vadītājiem, darbiniekiem, kuru profesionalitāti, zināšanas un potenciālu mēs saskatām, savas spējas viņi paši pierāda ar savu attieksmi un darbu. Lai uzņēmums normāli strādātu un mēs varētu kvalitatīvi un droši ieviest jaunās tehnoloģijas, darbinieki ir jāiesaista procesā, lai viņi būtu motivēti. Mūsdienās būtiska motivācijas sistēma darbiniekam ir dalība šajā procesā. Tā izveidojās tehnisko ekspertu kopa. Pati kopa sastāv no divām daļām. Ekspertu padomē, ir vairāku tehnisko funkciju vadītāji, kas virza uzņēmuma attīstību un pamatdarbību. Kopumā tika izveidotas deviņas tehnisko ekspertu darbu grupas dažādos virzienos – dispečeru vadība, releju aizsardzība, transformatori, transformatoru apakšstacijas, sadales, kabeļu līnijas, gaisvadu līnijas, mēriekārtas, elektrodrošība un darba aizsardzība, darba instrumenti, tehniskie aprēķini. Izsludinājām konkursu un katrā darba grupā varēja pieteikties no 5 līdz 7 ekspertiem. Tie ir dažādu amatu un profesiju pārstāvji, galvenais, lai viņiem būtu kompetence, vēlme un interese par šiem jautājumiem.
Kāda ir darbinieku motivācija būt tehnisko ekspertu grupās?
Pirmā – piedalīties. Otrā – izglītoties. Trešā – pētot tehnoloģijas, viņi piedalās – dažādos semināros, izstādēs, konferencēs un rūpnīcu apskatēs. Tomēr šis darbs nebeidzas tikai ar izpēti, eksperti piedalās arī procesos, tehnisko specifikāciju izstrādē iepirkumiem, piedāvājumu tehniskajā izvērtēšanā. Iekārtas saņemšanā un testēšanā, apmācību programmas radīšanā un personāla apmācībā. Ekspertiem ir jāvērtē arī pastāvīgo piegāžu kvalitāte. Darbs ir gana interesants, bet jāatzīst, ka tā tomēr ir papildus lieta tiešajiem amata pienākumiem, par ko tiek saņemta arī papildu samaksa atkarībā no ieguldītā darba. Darba grupās rezultātus apkopo ekspertu padome uzņēmuma tehniskās politikas izskatā – viens no pamatdokumentiem, kurp uzņēmums «stūrē» tehniskā ziņā. Ja rodas tehniskas problēmas, mēs dodam uzdevumu tehniskajiem ekspertiem tās izpētīt un rast tehnoloģisku risinājumu. Tiek noteikti laika termiņi un doti arī resursi, lai darbu veiktu.
Varbūt varētu minēt kādu no lielākajiem sasniegumiem, ko devušas ekspertu kopas?
Eksperti ir daudz strādājuši pie viedajām tehnoloģijām. Tās ir elektrotīkla vadības sistēmas un viedie skaitītāji, ko mēs esam sekmīgi jau uzsākuši ieviest. Pašreiz ir uzlikti jau vairāk nekā 130 tūkstoši viedo skaitītāju. To iespēju izpēte vēl turpinās. Viedajās sistēmās tehnoloģijas attīstās ļoti ātri un visu laiku ir jābūt šajā tirgū «iekšā». Svarīgi ir izvēlēties labākās darba drošības tehnoloģijas, labākos instrumentus, ilgdzīvojošākās elektroiekārtas, transformatorus, apakšstacijas, dažādus slēdžus. Vienlaicīgi tehniskajiem ekspertiem mēs dodam iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos pie citiem sadales sistēmas operatoriem dažādās valstīs. Tas, ka mēs neesam tik bagāti, lai kļūdītos, mūs motivē mācīties no citu kļūdām. Cenšamies vērot, uz kādiem «grābekļiem» citi ir uzkāpuši. Ko viņi ir izvirzījuši tādu, kas nav devis cerēto rezultātu. Tie, kuriem ir vairāk līdzekļu, jau vienmēr var atļauties kaut kādas lietas vairāk, un līdz ar to mēs rūpīgi sekojam līdzi, kuras no tām atmaksājas un kuras nē. Mums veidojas tāda kā «ideju banka» tehniskajās lietās. 2014.gadā ar savu skatījumu piedalījāmies darba devēju tēla konkursā Izcila darba devēja DNS nominācijā «Darbinieku iniciatīva un atbildība» vairāk nekā 20 uzņēmumu konkurencē, žūrija par uzvarētāju atzina šo mūsu ideju par ekspertu kopas izveidi.
Cik darbinieku kopumā ir iesaistījušies tehnisko ekspertu kopas darbā?
Šajās tehnisko ekspertu grupās ir iesaistīti 58 darbinieki. Būtiska nianse – mēs esam liels uzņēmums, tāpēc pastāv dažādi riski attiecībā uz godīgu konkurenci. No uzņēmuma pārliecības viedokļa ir tas, ka eksperti nāk no dažādām Latvijas vietām, strādā piecu līdz septiņu darbinieku grupās, kuru sastāvs arī mainās. Pie šādas sistēmas risks tiek maksimāli mazināts. Tad vēl ir ekspertu padome, kas kopumā izvērtē veikto darbu.
Respektīvi, tehniskās specifikācijas izstrāde jums ir kolektīvs darbs tehniskajā kopā nevis, tikai vienas vai dažu amatpersonu darbs?
Jā. Un man kā vadītājam tas bija būtiski, lai varētu nodrošināties pret dažādiem riskiem tehnisko specifikāciju izstrādē. A/a Sadales tīkls ir liels uzņēmums, gadā mēs rekonstruējam 1600 kilometru elektrolīniju vien. Piemēram, bija jāizpēta un jāizlemj, ko darām mežainos apvidos, kur gaisvadu līnijas ir pakļautas koku uzkrišanas riskam. Savukārt kabeli arī visur nevaram ielikt, jo neesam tik bagāti. Sākām skatīties, kāds varētu būt ilgtermiņa risinājums laika apstākļu neietekmējošu elektrolīniju izbūvē, kāda situācija ir ar izolētiem vadiem? Izvērtējām labākos, salīdzinājām, ko skandināvi dara šajā jomā, ko citur Eiropā. Finālā mums bija vesels eksperiments. Izbūvējām vienu kilometru līniju ar šiem izolētajiem vadiem. Tad zāģējām blakus augošus kokus tā, lai tie kristu elektrolīnijā. Līnija neatslēdzās, jo parasti tur, kur ir gaisvadu līnijas, šādos gadījumos ir īssavienojums vai vadi pārtrūkst, bet šeit nekas nenotika, jo vadi bija izturīgāki un izolēti. Pieņēmām kolektīvu lēmumu, ka šāds speciāls izolētais vads ar dubulto izolāciju mums ir labākais risinājums. Tas tirgū bija jauns produkts – vads ar dubulto izolāciju. Pirms tam tirgū bija vadi ar vienkāršo izolāciju, mēs tos izmēģinājām, bet tas neatbilda mūsu prasībām. Savukārt šis jaunais tehnoloģiskais risinājums ir piemērots mūsu vajadzībām.
Kāds ir ekspertu kopas devums a/s Sadales tīkls tehniskajā attīstībā?
Ar tehnisko ekspertu kopu un grupām darbojamies jau piecus gadus, ideja ir izrādījusies dzīvotspējīga un dod ieguvumus a/s Sadales tīkls tehniskajā attīstībā. Tas dara iespējamu mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu attīstību, kas ir svarīgi elektroapgādes drošuma un kvalitātes uzlabošanai. Savukārt darbiniekiem, kas piedalās ekspertu grupās, tā ir laba pieredzes kalve nākotnei, iegūst zināšanas, dod viņi iespēju jauniem darbiniekiem kļūt konkurētspējīgiem tirgus ekonomikas apstākļos. Savukārt tehnisko ekspertu grupa, kas darbojas ar viedajām tehnoloģijām, jau praktiski ir pārtapusi par pastāvīgi darbojošos viedo tīklu kompetences centru. Esam izpētījuši un atzinuši, ka Latvijā ir jāuzliek viedie skaitītāji, jāievieš viedās tehnoloģijas, lai mēs ātri varētu lokalizēt bojājumus, attālināti pārslēgt elektrotīklu, veikt monitoringu. Šajā viedo tīklu kompetences centrā ir savs vadītājs ar darbiniekiem, kas seko līdzi tehnoloģijām, to ieviešanas gaitai. Viedie skaitītāji tiek ieviesti, ir desmit gadu programma.
Reizi gadā mūsu eksperti tiekas ar citu Baltijas valstu tehniskajiem ekspertiem. Apmaināmies ar idejām. Mēs, Baltijas valstis, neesam atdalītas un informāciju īpaši neslēpjam, bet godprātīgi pastāstām par savu redzējumu un pieredzi. Tehniskā kompetence uzņēmumā tiek uzturēta augstā līmenī, un tas ir uzņēmuma ieguvums no tehnisko ekspertu kopas.
Salīdzinājums ar tuvējiem kaimiņiem vienmēr interesē. Kādas ir mūsu stiprās puses, kur lietuviešiem un igauņiem varbūt ir veicies labāk?
Kopumā tehniskās attīstības tendences Baltijas valstu vidū ir daudz maz līdzvērtīgas. Mēs sekojam kaimiņvalstu attīstībai, lai viens no otra neatpaliktu. Bet efektivitātes un tehnoloģiju ieviešanas jautājums bieži vien ir atkarīgs no tā, cik tev ir biezs maks. Jāsaka, ka mūsu kolēģiem igauņiem ir lielāks elektroenerģijas patēriņš nekā Latvijā, līdz ar to viņiem ir vairāk līdzekļu, ko investēt elektrotīkla attīstībā. Tāpēc Igaunijai ir iespējas vairāk līdzekļu investēt kabeļu līniju guldīšanā. Protams, mēs visi apzināmies, ka ar kabeļu līniju, ko ierokam zemē, mēs laika apstākļu ietekmi samazinām līdz minimumam. Latvijā mēs elektrolīniju veidu piemērojam atbilstoši tā efektivitātei un mūsu iespējām. Piemēram, vienu elektrolīniju uz apdzīvotām vietām veidojam drošu, bet rezerves elektrolīnijas būvējam ar izolēto vadu tehnoloģijām. Katrā no valstīm elektrotīkla arhitektūra atšķiras, ir cits vēsturiskais mantojums, līdz ar to ir nedaudz atšķirīga pieeja laika apstākļu drošu elektrolīniju izbūvē. Tomēr mēs esam labāki elektrības zudumu ziņā, tie mums ir mazāki nekā kaimiņiem. Arī viedo tehnoloģiju attīstības ziņā esam labā situācijā, lai gan viedo skaitītāju uzstādīšanas ziņā igauņi ir tikuši tālāk par mums, bet lietuvieši atpaliek. Toties, brīdi nogaidot, esam izvēlējušies modernāku viedo skaitītāju tehnoloģiju risinājumu.
Kāda bija galvenā ekspertu izšķiršanās viedo skaitītāju ieviešanas jomā?
Tā bija par tehnoloģijas procesu, kas joprojām attīstās. Visā Eiropā viedo tehnoloģiju izvēles un ieviešanas process ir jauns, kāds operators ir ticis tālāk, kāds nav tik tālu. «Sarunai» ar skaitītāju pamatā izmanto divas mūsu nozarē populārākās komunikāciju tehnoloģijas. Viena tehnoloģija ir, ka mēs, izmantojot savu elektrotīklu, pa noteiktām frekvencēm nododam un saņemam datus no viedā skaitītāja. Tas ir lētāks process. Otra tehnoloģija ir, ka datu apmaiņa norisinās, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, katram skaitītājam ir pieslēgts GPRS modems, bet tas ir dārgāk. Notiek dažādi pētījumi, lai izvērtētu, kuras tehnoloģijas un sistēmas labāk nodrošina informācijas apmaiņu mūsu tīklā. Būtiska lieta, ka no esošajiem komunikāciju un datu protokoliem vajag atrast piemērotākos, ko nākotnē varēs izmantot dažādi iekārtu ražotāji, lai varētu nodrošināt informācijas apmaiņu ar viedo skaitītāju. Līdz ar to ir jāizšķiras par šiem protokoliem. Respektīvi, visu laiku elektrotīklā notiek darbības, kurām ir jāmeklē risinājums.
Ko cilvēkam dod šis viedais skaitītājs?
Tas dod iespēju analizēt savu elektrības patēriņu un savus mājas paradumus un elektroenerģijas patēriņu pakārtot elektrības cenas izmaiņām elektroenerģijas biržā. No rītiem, kad sāk strādāt rūpnīcas un uzņēmumi, ir ļoti liels elektroenerģijas jaudas pieprasījums, tātad elektrība tajā brīdī ir visdārgākā. Jāizvērtē, vai šajā laikā ir nepieciešams, piemēram, darbināt apsildes iekārtas. Ir iespējams ieregulēt, ka apsildes iekārtas šīs divas, trīs stundas, kad elektrība ir visdārgākā, vienkārši slēdzas ārā, savukārt maksimālā telpu sildīšana var notikt naktī, kad elektroenerģija ir vislētākā. Viedais skaitītājs lietotājam dod ikstundu grafiku un tu redzi, kā tu tērē, kādi ir tavi paradumi. Savukārt kur tas lielākais ieguvums sistēmai kopumā? Nākotnē, kad viss elektrotīkls kļūs vieds un elektroenerģijas patēriņam sekos līdzi gan operators, gan mūsu klients, mēs kopā izlīdzināsim jaudas plūsmu. Līdz ar to izlīdzināsies tirgus situācija un elektrības cena. Pašlaik strādājam pie tehnoloģijām – , lai ar viedā skaitītāja palīdzību mēs spētu monitorēt, vai elektroenerģija klientam tiek piegādāta līdz skaitītājam. Respektīvi, tagad cilvēks, ja konstatē, ka mājās nav elektrības, zvana mums un tad izbrauc brigāde. Mēs pašlaik to attālināti monitorēt nevaram. Savukārt, viedajām tehnoloģijām attīstoties, mēs uzreiz varēsim konstatēt, ka kādam mājās nav elektrības, un aizsūtīt cilvēkam īsziņu, ja viņš, piemēram, pa dienu nav mājās un to nezina. Tad mēs reaģēsim daudz ātrāk. Mēs jau būsim pirmie, kas tūlīt būs klāt bojājuma gadījumā.
Kopumā a/s Sadales tīkls ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam klientu objektu visā Latvijas teritorijā un mums ir svarīgi, lai mēs kļūtu par vienu no modernākajiem sadales sistēmas operatoriem pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, klientu apkalpošanas un tehniskās kompetences jomās.
