Godātā redakcija, drīz būs mēnesis kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības veidošana plašākai sabiedrībai sāk šķisties aumež dīvaina. Cilvēku grupas rīko sanākšanas krustiskos sastāvos un dažādās grupās, bet tām sekojošie paziņojumi par to, kas ir runāts un kas sarunāts, rādās līdzīgi kā viena metiena žurkuļi.

Kā zināms, visos laikos ir bijusi mode ne tikai uz apģērbiem un dejām, bet arī uz īpašiem mīļvārdiņiem un izteicieniem. Un līdzīgi, kā pa gabalu var uzpazīt no dzīves atpalikušu indivīdu pēc kļošenēm vai aveņkrāsas žaketes, līdzīgi ir arī ar sarunu vārdnīcu. Atcerēsimies, ka ap 6. Saeimas vēlēšanu laiku uz žurnālistu jautājumu par kandidāta lielāko trūkumu smalka atbilde skanēja: «Es esmu pārāk godīgs.» Šobrīd retardētus pusstulbeņus izdod gadsimtu mijas frāzes «nekļūdās tas, kas neko nedara» un «mēs gribam būt daļa no risinājuma, nevis problēmas».

Tā kā sarunu festivāls iegājis jaunā cēlienā, kura rezultāti vēl ne tik drīz gaidāmi, piedāvāju caur Jūsu plaši iecienītā laikraksta slejām dot zināmu atbalstu aktuālo politisko paziņojumu tulkošanā. Tas būtu tāds kā ceļvedis šīgada politizteicienu modes jaunumos ar skaidrojošās vārdnīcas elementiem. Tabulas kreisajā stabiņā – kas reāli noticis, runāts un apspriests, labajā – kas pēc tam paziņots.

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks kļuvis par Igaunijas e-rezidentu.

Vizītes laikā Igaunijā otrdien šīs valsts prezidente Kersti Kaljulaida pasniedza pāvestam e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Līdz ar to Francisks kļuvis par Igaunijas 37 647.e-rezidentu.

Pāvests ir pirmais valsts galva, kas kļuvis par Igaunijas e-rezidentu. Iepriekš e-rezidenta digitālās identifikācijas apliecības pasniegtas vairāku valstu valdību vadītājiem, tostarp Japānas premjerministram Sindzo Abem, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Luksemburgas premjeram Ksavjē Betelam.

E-rezidenta programma Igaunijā darbojas kopš 2014.gada 1.decembra.

Ārvalstnieki var pieteikties Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņemšanai tiešsaistē un dokumentu var saņemt Igaunijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai Policijas un robežsardzes pārvaldē. Tiešsaistes pieteikuma formu var aizpildīt arī angļu un krievu valodā.

Romas katoļu baznīcas vadītājs pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio) Baltijas valstīs pārvietosies ar «Fiat Tipo» automašīnu, kas atspoguļojot viņa galvenās vērtības – vienkāršību un mērenību.

Septembra beigās paredzētā Franciska vizīte ir otrā reize, kad pāvests ierodas Baltijas valstīs pēc to neatkarību atgūšanas. Pirmais 1993. gada septembrī ciemojās Jānis Pāvils II.

«Pāvests neierodas kā tūrists, viņu neinteresē skaistas fasādes,» uzsver vizītes organizatori.

Pāvesta vizītes laikā lietotās automašīnas vēlāk parasti tiek nodotas izsolē, bet savāktie līdzekļi tiek veltīti labdarībai. Tie ir ļoti pieprasīti modeļi – piemēram, 2016. gadā vizītes Filadelfijā laikā lietotais «Fiat 500L» modelis vēlāk izsolē tika pārdots par 82 tūkstošiem ASV dolāru. Jauns tāds modelis ASV maksā četras-piecas reizes mazāk.

Pagājušajā gadā «Lamborghini» speciāli Vatikāna vadītājam radīja un uzdāvināja īpašu sporta «Huracan». Tiesa, pāvests pie tās stūres tā arī nepiesēdās – automašīna tika pārdota «Sotheby‘s» izsolē par 715 tūkstošiem eiro. Tas ir par 4 reizēm vairāk, nekā sākotnējā «Huracan» cena, kas sasniedz aptuveni 180 tūkstošus eiro. Lielākā daļa no summas, kas tika iegūta par automašīnu, tika veltīta ISIS izpostītas Irākas pilsētas Ninīvijas atjaunošanai, atlikusī daļa – citām labdarības organizācijām.

Godātā redakcija,

šai laikā, kad gribot negribot jāatceras epizode no ģeniālās Aivara Freimaņa filmas Puika – «nu kāpēc tā ziema tik gara» – neatliek nekas cits, kā cerēt uz pavasari, gaismu un neizbēgamu laimību. Te nu gan nevaram izvairīties no realitātes atzīšanas: vecā valdība tautai pagalam apnikusi, un apnikusi ir arī jaunās valdības stutēšana. Vēl vairāk, ja vecā sēž puslīdz mierīgi un tikai pa reizei kādu duļķi uzkuļčina, tad jaunās veidotāji ar saviem bezrezultātu ļembastiem mūsu daudzcietušās tautas pacietību nupat būs pavisam nodeldējuši.

No vienas puses, tā kā būtu cerība, ka nākamnedēļ Saeimā jaunais dr. Frankenšteina vārdā nosauktais homunkulis tiks līdz balsojumam, bet no otras – visādi var gadīties. Un prognozēšana ir tāda riskanta lieta, it īpaši, ja runa ir par nākotni (šamo asprātību pieraksta Markam Tvenam, bet es pilnībā tai piekrītu). Tā, piemēram, manis iejūtīgi tabulētajā 13. Saeimas veidotās valdības prognožu spēlē, kurā dalībnieki aicināti savu prognozi precizēt ik piektdienu, Tālis Linkaits, JKP nominētais satiksmes ministra kandidāts, turpina uzturēt (kā vienīgais no spēles dalībniekiem!) versiju, kurā JKP nav ministru posteņu. Ko tas nez varētu nozīmēt...

Godātā redakcija,jaukais laiciņš atnācis reizē ar publisku atjautu, ka šai Saeimai jābalso par virkni augstu, svarīgu un pat ļoti svarīgu amatpersonu,kuru amata pilnvaras beigsies visai pārskatāmā nākotnē.

Pirms Jāņiem atrisināsies jau uzsāktais jampadracis ap zobārstu un santehniķu kandidatūru izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, rudenī beidzas Latvija Bankas prezidenta pilnvaru termiņš, bet nākamvasar jāpārvēl ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdis. Piedevām te nāktu klāt premjera iecerētā finanšu uzrauga FKTK uzspridzināšana (operācija ar segvārdu«remonts»), kā rezultātā varētu būt vēl vesels FKTK padomes sastāvs jāatrod un jānobalso.

Ja mūsu politika būtu kaut cik sakarīga, tad šāda amatpersonu pārvēlēšana tipiski būtu valdošās koalīcijas kompetence: vienoties par sadalījumu, izdiskutēt personālijas, iekļaut apspriežamajā kontekstā vēl tur piederīgus jautājumus (piemēram, jaunvecvienotībai tik ļoti svarīgo eirokomisāra amatu) un tad pakāpeniski to visu realizēt. Bet! Mums ir valdība, kuras ministri tikai sāk mācīties amatu un ko atbalsta koalīcija, kura pati īsti nezina, no kā tā sastāv un cik tajā būs balsu pēc kārtējā drošības iestāžu reida.

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka, salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem, tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.

Tā nu bija sagadījies, ka Jaunā laika uznāciens Latvijas politikā sakrita ar Latvijas Radio Rīta Rosmes raidījumiem, kuros četri mutīgi personāži apvingroja sabiedriski politiskās aktualitātes. Eināra Repšes ekscentriskie gājieni mums bija ārkārtīgi ērts apņirdzamu tēmu avots, un es šai ziņā biju pavisam nevaldāms. Daži salīdzinājumi no šodienas skatu punkta manas alošanās ilustrācijai.

Sāksim kaut vai ar to, ka, vēl būdams Latvijas Bankas prezidents (ko būtu grūti nosaukt par trūcīgu cilvēku), viņš sāka savu kampaņu ar ziedojumu vākšanu... nē, ne mazturīgajiem un pat ne partijai. Viņš vēsā mierā paziņoja, ka vēlas, lai tam personīgi saziedo vienu miljonu latu kā honorāru. Kāpēc? Lai būtu neatkarīgs un neuzpērkams. Starp citu, viņam izspruka arī apmēram tādi vārdi, ka, ja nesanāks, tad, mīļā tauta, neesam sapratušies, un es bez miljona no siltā krēsla nost nekāpšu.

Godātā redakcija, vēlos pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam iemeslam mūsu kopīgajām ķezām. Proti, lozungiem. Ņemšanās ap partiju programmām, valdības deklarācijām un sirdsdziļu attiecību smeldzes izliešanu no Saeimas tribīnes ir par maz. Labi, bet maz.

Jāizpurina un jāatjauno ne tikai politikas saturs, personāži un ideoloģijas, jārevidē arī lozungu saimniecība. Protams, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un pielāgojot pārbaudītas vērtības mūsdienu sabiedriski politiskajai caurejai situācijai. Daļa vienkārši jātulko, daļa jāmodificē, un būs pa kādam vecam labam aizmirstam, kuri vienkārši jāceļ atkal saulītē.

Tā mana studenta jaunība Rīgas centrā ilgus gadus bija neona uguņu apstarota, kas no Padomju bulvāra nama jumta vienkārši un gaumīgi postulēje «SLAVA PSKP». Savukārt Ganību dambi šķērsojošo tiltu malas rotāja filosofiskais «Trešais – piecgades izšķirošais gads», ko nomainīja paša Ļeoņidiļjiča prātula «Ekonomikai jābūt ekonomiskai».

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Godātā redakcija, rakstīt šīs rindas mani rosināja Kozlovska un Tomsona k-gu saruna pirmdienas Krustpunktos. Tās gaitā aumež korektais Aidis uzmanīgi izstūrēja līdz jautājumam, kurā brīdī policijai būtu jāsāk rosīties.

Kas iekustinās izmeklēšanas mehānismu zobratus, ja pat publiski jau zināms, piemēram, par daudzdesmitu politiskas izcelsmes konsultantu leknu piebarošanos no nodokļu maksātāju naudiņu miljoniem?

Bija kāds formāli ļoti līdzīgs gadījums: kāds cienījams uzņēmējs maksāja gudram cilvēkam par biznesa konsultācijām, bet izrādījās, ka faktiski tas tomēr gājis politiskas partijas uzturēšanai. Toreiz iejaucās knābistu masku šovs un abi - gan maksātājs, zaļuzņēmējs Tamuža k-gs, gan saņēmējs, kāpēvēelvē augstais priesteris Zakatistova k-gs - ietrāpīja uz kādu brītiņu aiz restēm. Kāpēc tad 46 reizes lielākā gadījumā, kad cienījami saskaņieši it kā konsultē Rīgas satiksmi, publika tikai burbuļo par kaut kādu auditu, kas galu galā ir vien tāda ciparu un skaitļu lieta? Kur sirēnoti auto, roku dzelžu šķindoņa TV kameru priekšā un sekojošā advokātu skaidrošanās ar presi cietuma vārtu priekšā? Kur atšķirība?

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Saeima šo priekšlikumu aizvadītajā ceturtdienā vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi - atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Aldis Adamovičs (V), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Trupovnieks (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Laimdota Straujuma (V), Jānis Urbanovičs (S), Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Andris Bērziņš (ZZS).

Klaužs Saeimas sēdē sacīja, ka Latvija var lepoties, ka šeit septembrī viesosies pāvests. Viņš norādīja, ka debatēs tiek pieminēts vēlēšanu tuvums, tomēr noraidīja, ka tas būtu iemesls likuma izmaiņām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Elektrotīklu avārijas dēļ liela daļa Panamas svētdien sešas stundas pavadīja bez elektrības.

Valsts elektroapgādes uzņēmums «Etesa» paziņoja, ka incidents Nikaragvas elektrotīklos izraisījis ķēdes efektu, un elektroapgāde pārtraukta lielā daļā Panamas, kā arī elektroapgādes traucējumi bijuši Nikaragvā un Kostarikā.

Elektroapgāde tika pārtraukta arī Panamas galvaspilsētas Panamas metro, un no vilcieniem un stacijām tika evakuēti cilvēki.

Pārtrauca darboties Panamas pilsētas ūdensapgādes sistēma.

Elektroapgādes pārtraukums noticis laikā, kad Panamā ierodas katoļu baznīcas Pasaules jaunatnes dienu dalībnieki. Pasākums, kurā piedalīsies arī pāvests Francisks, sāksies otrdien.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien Briselē ticies ar datortehnoloģiju uzņēmuma «Microsoft» dibinātāju Bilu Geitsu un pasniedzis viņam Igaunijas e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas atbalstīt Āfrikas attīstību, investējot pētniecībā un attīstībā, paziņojis Igaunijas valdības preses dienests. Apspriesti trīs Bila un Melindas Geitsu fonda projekti Āfrikas valstīm, kas skar vakcīnu klīniskos pētījumus, veselības aizsardzības sistēmas un laboratorijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības attīstību un inovatīvu cīņu pret klimata pārmaiņām.

Pēc Ratasa teiktā, visi trīs projekti ir ļoti vajadzīgi Āfrikas attīstībai un tās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, tādēļ ir dziļākas apspriešanas vērti.

«Igaunijas pieredze liecina, ka digitālās prasmes un digitālā attīstība kļuvušas par ilgtspējīgas attīstības ķīlu,» uzsvēris premjers, atgādinot, ka pērn Igaunija un Āfrikas Savienība parakstījušas memorandu par iecerēm elektroniskās valsts pārvaldes attīstības jomā.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Lai regulētu tūrismu plūsmu, Romas pašvaldība apsver biļešu ieviešanu slavenās Trevi strūklakas apskatei.

Pilsētas domes loceklis Alesandro Onorato sacīja, ka tiek apsvērta biļešu rezervēšanas sistēma. Romas iedzīvotājiem biļetes būtu bez maksas, bet tūristiem maksātu simbolisku vienu eiro. Mērķis ir nevis iegūt naudu, bet gan kontrolēt pūļus, tai skaitā aizliegt tūristiem "ēst saldējumu vai picu uz pieminekļa, kas ir pelnījis pienācīgu cieņu", skaidroja domes deputāts.

18.gadsimtā celtā Trevi strūklaka ir tik slavena, ka to nemitīgi apņem cilvēku pūlis, un bieži vien strūklaku ir grūti pienācīgi apskatīt.

Trevi strūklaka veido fonu Federiko Fellīni ikoniskās filmas "Saldā dzīve" slavenākajai ainai, kurā filmējās Anita Ēkberga un Marčello Mastrojāni. Tiek uzskatīts, ka monētas iemešana strūklakā nozīmēs atgriešanos Romā.