96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Čārlzs, kurš kļuvis par karali 73 gadu vecumā, paziņoja, ka mātes nāve ir dziļu skumju mirklis.

"Mēs dziļi sērojam par lolotās Valdnieces un ļoti mīlētās Mātes aiziešanu. Es zinu, ka viņas zaudējumu dziļi izjutīs visā valstī," paziņoja jaunais karalis.

Čarlzs norādīja, ka sēru un pārmaiņu laikā viņu un viņa ģimeni mierinās apziņa par cieņu un mīlestību, ko baudīja karaliene.

Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa, kura, stājoties amatā, vēl tikai otrdien tikās ar Elizabeti II, sacīja, ka karaliene bijusi klints, uz kuras uzbūvēta modernā Lielbritānija, un viņa sniegusi britiem stabilitāti un spēku.

Runājot par jauno karali, Trasa apliecināja viņam lojalitāti un aicināja tautu būt vienotai un atbalstīt jauno karali.

Elizabete II tronī atradās 70 gadus.

Elizabete II kļuva par karalieni 25 gadu vecumā pēc viņas tēva nāves 1952.gada 6.februārī.

Viņas valdīšanas laikā Lielbritānija piedzīvoja milzīgas sociālās pārmaiņas, no impērijas kļuva par sadraudzību, atguvās no Otrā pasaules kara, pieredzēja Aukstā kara beigas, iestājās Eiropas Savienībā (ES) un pēc tam pameta to.

Elizabetes II valdīšanas laikā Lielbritānijā viens otru nomainīja 15 premjerministri, sākot no Vinstona Čērčila, kurš dzimis 1874.gadā, un beidzot ar Lizu Trasu, kura dzimusi 101 gadu vēlāk.

Elizabete II piedzima 1926.gada 21.aprīlī Londonā. Viņai tika dots vārds Elizabete Aleksandra Mērija. Reti kurš varēja iedomāties, ka viņa kļūs par karalieni, bet 1936.gada decembrī viņas tēvocis Eduards VIII atteicās no troņa, lai salaulātos ar amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni. Rezultātā Elizabetes tēvs kļuva par karali Džordžu VI, un Elizabete desmit gadu vecumā kļuva par pirmo rindā uz troni.

Otrā pasaules kara laikā Elizabete satuvinājās ar Grieķijas un Dānijas princi Filipu, un pāris salaulājās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.

Princis Filips aizgāja mūžībā 2021.gada 9.aprīlī 99 gadu vecumā.

Viņu pirmais dēls Čarlzs piedzima 1948.gadā. 1950.gadā pasaulē nāca princese Anna, 1960.gadā piedzima princis Endrū un 1964.gadā princis Eduards. Viņi dāvājuši karalienei astoņus mazbērnus un 12 mazmazbērnus.

Elizabete atradās vizītē Kenijā, kad viņai tika paziņots par tēva nāvi, un viņa nekavējoties atgriezās Londonā - jau kā Lielbritānijas karaliene.

Vēlāk karaliene atcerējās, ka troņa pārņemšana bijusi ļoti pēkšņa un viņa centusies visu paveikt tik labi, cik iespējams.

Viņas kronēšana notika 1953.gada 2.jūnijā.

2015.gada septembrī Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, pārspējot karalieni Viktoriju. Todien viņa kļuva arī par visilgāk valdījušo sievieti monarhu pasaules vēsturē.

Elizabete II ir arī vecākā no visām karalienēm, kādas bijušas, un visvecākā no visiem britu monarhiem, kādi valdījuši.

Izplatoties ziņai par Elizabetes II nāvi, pasaules līderi steiguši apliecināt cieņu aizgājušajai monarhei un izteikt līdzjūtību karaliskajai ģimenei un visai Lielbritānijai.

"Mēs sirdīs un domās esam kopā ar karalienes ģimenes locekļiem (un) Apvienotās Karalistes tautu," dažas minūtes pēc paziņojuma par karalienes nāvi pavēstīja Baltais nams.

Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs apliecināja cieņu karalienei.

"Kā Apvienotās Karalistes visilgāk dzīvojošā un visilgāk valdošā valsts galva, karaliene Elizabete II visā pasaulē tika plaši apbrīnota par savu grāciju, cieņu un uzticību. Viņa bija mierinoša klātbūtne gadu desmitiem ilgo plašo pārmaiņu laikā," norādīja Gutērrešs.

Īrijas prezidents Maikls Higinss izteica līdzjūtību britiem un nodēvēja Elizabeti II par "ievērojamu Īrijas draugu", kurai bija "liela ietekme uz mūsu abu tautu savstarpējās sapratnes saitēm".

Indijas premjerministrs Narendra Modi pavēstīja, ka viņu sāpinājušas ziņas par karalienes nāvi. Modi tviterī norādīja, ka Elizabete II "personificēja cieņu un pieklājību sabiedriskajā dzīvē".

Itālijas premjerministrs Mario Dragi sacīja, ka karaliene reprezentējusi līdzsvaru un gudrību.

"Viņa garantēja stabilitāti krīzes brīžos un uzturēja dzīvu tradīciju vērtību sabiedrībā (..). Viņas kalpošanas gars, viņas centība (..), dziļā cieņa, ar kādu viņa ieņēma amatu tik ilgu laiku, ir bijis pastāvīgs apbrīnas avots paaudzēm," paziņoja Dragi.

"Karaliene Elizabete ir sieviete, kas ir atstājusi savas pēdas gadsimtā - Apvienotajā Karalistē un visā pasaulē. Viņa piedzīvoja mūsdienu vēsturi un rakstīja mūsdienu vēsturi," savā līdzjūtībā norādīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

"Šeit, Vācijā, viņa tika apbrīnota un cienīta," norādīja Šteinmeiers, piebilstot, ka viņas nāve iezīmē laikmeta beigas.

"Kā mums nesen parādījis Krievijas briesmīgais karš Ukrainā, miers un brīvība Eiropā nav pašsaprotama lieta. Taču arī karaliene Elizabete II ir piedzīvojusi, ka karu Eiropā var pārvarēt. Un viņa pati ir devusi savu ieguldījumu kara brūču dziedēšanā," pavēstīja Šteinmeiers.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nodēvēja karalieni par Francijas draugu, kura, kā neviens, atstājusi ietekmi uz savu valsti un gadsimtu.

Līdzjūtības un cieņas apliecinājumi karaliskajai ģimenei un Lielbritānijai turpina pienākt no visas pasaules. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kura valsts pašreiz cīnās pret Krievijas iebrukumu, ukraiņu tautas vārdā izteicis līdzjūtību karaliskajai ģimenei.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien izteica līdzjūtību jaunajam Lielbritānijas karalim Čārlzam III sakarā ar karalienes Elizabetes II nāvi, novēlot jaunajam monarham "drosmi un izturību".

"Vissvarīgākie notikumi Apvienotās Karalistes jaunākajā vēsturē ir nesaraujami saistīti ar Viņas Majestātes vārdu. Elizabete II daudzus gadu desmitus pelnīti baudīja savu pavalstnieku mīlestību un cieņu, kā arī autoritāti uz pasaules skatuves," sacīja Putins.

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele atzina Elizabetes II "lielo nozīmi".

"Ar viņas nāvi beidzas laikmets. Nav vārdu, ar kuriem varētu pat sākt novērtēt šīs karalienes lielo nozīmi, viņas pienākuma apziņu, viņas morālo godīgumu, viņas ziedošanos un viņas cieņu septiņos gadu desmitos Apvienotajai Karalistei, Eiropai un pasaulei," sacīja Merkele.

Līdzjūtību karaliskajai ģimenei izteica arī Romas pāvests Francisks.

"Dziļi apbēdināts, uzzinot par Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II nāvi, es izsaku patiesu līdzjūtību Jūsu Majestātei, karaliskās ģimenes locekļiem, Apvienotās Karalistes un Sadraudzības tautai," teikts pāvesta telegrammā karalim Kārlim III.

"Es pievienojos visiem, kas sēro par viņas zaudēšanu, aizlūdzot par aizgājušās karalienes mūžīgu mieru un apliecinot cieņu viņas dzīvei, kurā viņa nemitīgi kalpoja nācijas un Sadraudzības labā, viņas rādītajam piemēram ar uzticību pienākumam, viņas apliecinātajai stabilajai ticībai Jēzum Kristum un viņas stingrajai cerībai uz viņa solījumiem," teikts Franciska telegrammā.

Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru izsludināja Brazīlijā trīs dienu valsts sēras sakarā ar Elizabetes II nāvi.