Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks kļuvis par Igaunijas e-rezidentu.

Vizītes laikā Igaunijā otrdien šīs valsts prezidente Kersti Kaljulaida pasniedza pāvestam e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Līdz ar to Francisks kļuvis par Igaunijas 37 647.e-rezidentu.

Pāvests ir pirmais valsts galva, kas kļuvis par Igaunijas e-rezidentu. Iepriekš e-rezidenta digitālās identifikācijas apliecības pasniegtas vairāku valstu valdību vadītājiem, tostarp Japānas premjerministram Sindzo Abem, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Luksemburgas premjeram Ksavjē Betelam.

E-rezidenta programma Igaunijā darbojas kopš 2014.gada 1.decembra.

Ārvalstnieki var pieteikties Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņemšanai tiešsaistē un dokumentu var saņemt Igaunijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai Policijas un robežsardzes pārvaldē. Tiešsaistes pieteikuma formu var aizpildīt arī angļu un krievu valodā.

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Saeima šo priekšlikumu aizvadītajā ceturtdienā vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi - atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Aldis Adamovičs (V), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Trupovnieks (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Laimdota Straujuma (V), Jānis Urbanovičs (S), Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Andris Bērziņš (ZZS).

Klaužs Saeimas sēdē sacīja, ka Latvija var lepoties, ka šeit septembrī viesosies pāvests. Viņš norādīja, ka debatēs tiek pieminēts vēlēšanu tuvums, tomēr noraidīja, ka tas būtu iemesls likuma izmaiņām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ceturtdien Briselē ticies ar datortehnoloģiju uzņēmuma «Microsoft» dibinātāju Bilu Geitsu un pasniedzis viņam Igaunijas e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas atbalstīt Āfrikas attīstību, investējot pētniecībā un attīstībā, paziņojis Igaunijas valdības preses dienests. Apspriesti trīs Bila un Melindas Geitsu fonda projekti Āfrikas valstīm, kas skar vakcīnu klīniskos pētījumus, veselības aizsardzības sistēmas un laboratorijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības attīstību un inovatīvu cīņu pret klimata pārmaiņām.

Pēc Ratasa teiktā, visi trīs projekti ir ļoti vajadzīgi Āfrikas attīstībai un tās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, tādēļ ir dziļākas apspriešanas vērti.

«Igaunijas pieredze liecina, ka digitālās prasmes un digitālā attīstība kļuvušas par ilgtspējīgas attīstības ķīlu,» uzsvēris premjers, atgādinot, ka pērn Igaunija un Āfrikas Savienība parakstījušas memorandu par iecerēm elektroniskās valsts pārvaldes attīstības jomā.

Elektrotīklu avārijas dēļ liela daļa Panamas svētdien sešas stundas pavadīja bez elektrības.

Valsts elektroapgādes uzņēmums «Etesa» paziņoja, ka incidents Nikaragvas elektrotīklos izraisījis ķēdes efektu, un elektroapgāde pārtraukta lielā daļā Panamas, kā arī elektroapgādes traucējumi bijuši Nikaragvā un Kostarikā.

Elektroapgāde tika pārtraukta arī Panamas galvaspilsētas Panamas metro, un no vilcieniem un stacijām tika evakuēti cilvēki.

Pārtrauca darboties Panamas pilsētas ūdensapgādes sistēma.

Elektroapgādes pārtraukums noticis laikā, kad Panamā ierodas katoļu baznīcas Pasaules jaunatnes dienu dalībnieki. Pasākums, kurā piedalīsies arī pāvests Francisks, sāksies otrdien.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Lai regulētu tūrismu plūsmu, Romas pašvaldība apsver biļešu ieviešanu slavenās Trevi strūklakas apskatei.

Pilsētas domes loceklis Alesandro Onorato sacīja, ka tiek apsvērta biļešu rezervēšanas sistēma. Romas iedzīvotājiem biļetes būtu bez maksas, bet tūristiem maksātu simbolisku vienu eiro. Mērķis ir nevis iegūt naudu, bet gan kontrolēt pūļus, tai skaitā aizliegt tūristiem "ēst saldējumu vai picu uz pieminekļa, kas ir pelnījis pienācīgu cieņu", skaidroja domes deputāts.

18.gadsimtā celtā Trevi strūklaka ir tik slavena, ka to nemitīgi apņem cilvēku pūlis, un bieži vien strūklaku ir grūti pienācīgi apskatīt.

Trevi strūklaka veido fonu Federiko Fellīni ikoniskās filmas "Saldā dzīve" slavenākajai ainai, kurā filmējās Anita Ēkberga un Marčello Mastrojāni. Tiek uzskatīts, ka monētas iemešana strūklakā nozīmēs atgriešanos Romā.